apglaust
apglaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apglaužu | apglaužam | apglaudu | apglaudām | apglaudīšu | apglaudīsim |
| 2. pers. | apglaud | apglaužat | apglaudi | apglaudāt | apglaudīsi | apglaudīsiet, apglaudīsit |
| 3. pers. | apglauž | apglauda | apglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: apglaud (vsk. 2. pers.), apglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apglaužot (tag.), apglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apglaustu
Vajadzības izteiksme: jāapglauž
1.Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
2.Glaužot apmīļot.
3.parasti formā: trešā persona Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Migla ietin Lolitas kājas, lēnām kāpj augšup līdz krūtīm un apglauda ar mikliem pirkstiem.
- Apglauda, piespiežas pie zirga siltās pieres.
- Virtuvē ienāk kaķis un apglauž viņas potīti.
- Man gribētos klusējot lielā trauku skapja durvju liekumus skatiem izsekot, baroka lokus un puslokus, un virpojumus acīm apglaust.
- Eba viņu apglauda un skūpsta, viņš to atgrūž.)