krāsziedis
krāsziedis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojis; joma: poligrāfijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāsziedis | krāszieži |
| Ģen. | krāszieža | krāsziežu |
| Dat. | krāsziedim | krāsziežiem |
| Akuz. | krāsziedi | krāsziežus |
| Lok. | krāsziedī | krāsziežos |
Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
Avoti: GV