bleķis1
bleķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bleķis | bleķi |
| Ģen. | bleķa | bleķu |
| Dat. | bleķim | bleķiem |
| Akuz. | bleķi | bleķus |
| Lok. | bleķī | bleķos |
3.sarunvaloda Mazvērtīgs krāms.
4.žargonisms; parasti formā: daudzskaitlis Mūziķi, kas spēlē metāla pūšaminstrumentus.
Avoti: LLVV, MLVV, ViV, Žrg, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salonā nav griestu apšuvuma – virs pasažieru galvas ir pliks bleķis.
- Muzejnieki akcijai devuši savdabīgu nosaukumu – « Bleķi par zeltu».
- nevis sašauj ar spožajiem bleķiem vai ar skrūvēm tā pa fikso.
- Un iepazīsimies ar veco “ aironu, dzelzīti, bleķi”.
- Nekādu uzsaukumu, kurus iemanījušās lietot bleķa saktiņām rotājušās kundzītes pie Brīvības pieminekļa.