skārds
skārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skārds | skārdi |
| Ģen. | skārda | skārdu |
| Dat. | skārdam | skārdiem |
| Akuz. | skārdu | skārdus |
| Lok. | skārdā | skārdos |
Plāna vai sevišķi plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
PiemēriViņa ceļas augšā, skārda bļodā mazgā muti, kaklu un paduses.
- Viņa ceļas augšā, skārda bļodā mazgā muti, kaklu un paduses.
- Agris iznira no biezokņa, stiepdams dīvainu priekšmetu, kas pa gabalu izskatījās ne īsti pēc milzīgas rudas baravikas, ne īsti pēc norūsējušas skārda caurules.
- Viņš atslēja gleznas pret sienu un uzstutēja virs skārda izlietnes.
- Mājiņa, kurā piedzima vecmāmiņa, bija maza un sarkana, ar skārda jumtu.
- Uz palodzēm skārda bundžās aug kalsnas, izstīdzējušas ģerānijas, kas jau sen beigušas ziedēt.
Stabili vārdu savienojumiMelnais skārds.
- Melnais skārds vārdkoptermins — skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit