aplamīgs
aplamīgs īpašības vārds; apvidvārdsLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | aplamīgs | aplamīgi |
| Ģen. | aplamīga | aplamīgu |
| Dat. | aplamīgam | aplamīgiem |
| Akuz. | aplamīgu | aplamīgus |
| Lok. | aplamīgā | aplamīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| aplamīga | aplamīgas |
| aplamīgas | aplamīgu |
| aplamīgai | aplamīgām |
| aplamīgu | aplamīgas |
| aplamīgā | aplamīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | aplamīgais | aplamīgie |
| Ģen. | aplamīgā | aplamīgo |
| Dat. | aplamīgajam | aplamīgajiem |
| Akuz. | aplamīgo | aplamīgos |
| Lok. | aplamīgajā | aplamīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| aplamīgā | aplamīgās |
| aplamīgās | aplamīgo |
| aplamīgajai | aplamīgajām |
| aplamīgo | aplamīgās |
| aplamīgajā | aplamīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Muļķīgs, neprātīgs.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tagad tuvojās Ziemsvētki, un viņš ciest nevarēja šo laiku, un ne jau tāpēc, ka tika svinēta dzimšanas diena viņa nāvīgajam ienaidniekam, kurš viņam bija nolaupījis Uršuli, bet vienkārši nevarēja ciest un viss: nevarēja ciest visu to nevajadzīgo pompu aukstumā un sniega pļurzā, visu to tēloto, aplamīgo prieku, tos cukurotos ābolus, pīrāgus, ceptos kapaunus un pārkaltētās, nesakožamās zosis, vaska silītes ar sūnām, salmiem un papīra puķēm, to visa apsvētīšanu Ziemsvētku rītā, un nu jau ļaudis apsvētīja ne tikai savas mājas, labību un lopus, bet arī savas karietes un visādas dārgas mantas, - un vai tad tā nebija muļķīga profanācija?
- vēl nedēļu nedēļām meklēja šuneli tukšajās, neapdzīvotajās istabās, apakšstāva telpās un kupenās ap muižu, taču Jons Kareivis zināja, ka šī meklēšana ir veltīga, – toreiz, atgriezies no medībām tukšām rokām, pareizāk, ar tukšu roku, viņš nešaubījās, ka kundzes dzīvība ir vērtīgāka par tā aplamīgā kvekšķa dzīvību, – šuneli te turēja tikai skaistumam un izpriecai, taču necik daudz skaistuma no viņa vairs nebija atlicis, tikai kauli un āda, to viņš varēja apliecināt, jo pats ar vienīgo roku nopūlējās, to dīrādams, taču šāds tāds virums no viņa tik un tā sanāca, un tieši tas dabūja kundzi atpakaļ uz kājām, taču viņai pašai labāk bija to nezināt, jo lai jau būtu vārnas un gliemeži, taču zupu, kas izvārīta no agrākā mājas mīluļa, kundze diez vai būtu ņēmusi mutē, un Jonam Kareivim bailēs pamira sirds, tikai iedomājoties vien, ka viņa nepiedotu, ja šī būšana nāktu gaismā.