kauks2
kauks joma: mitoloģija
1.Folklorā mirušo gars.
2.Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
3.Velna tabuizēts apzīmējums.
Avoti: TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tava dieviete purvmalā mērcējas vai, pūcē pārvērtusies, kaukus perina.
- Tas ietriecas jūsu logos un gaudo cauru nakti, pa visiem caurumiem ietiek iekšā jūsu mājās, piepilda tās ar svešām, satraucošām un ilgpilnām darvas, zivju, nezin kādu zāļu, sveķu, sāļā ūdens, kauku un ūdensmeitu smaržām un kuģa mastu brīkšķu, viļņu triecienu, nopūtu, vaimanu, sikspārņu pīkstu, dzeguzes kukū, dziesmu skrandiņu un citām skaņām.
- Vēsturiskajos avotos kauki minēti kopā ar aitvariem un bārzdukiem.
- Priekšstats par kaukiem varētu būt bijis saistījis ar dievišķo dvīņu kultu indoeiropiešu mitoloģijā.
- Savukārt Jēkabs Brodovskis un lietuviešu filologs Filips Ruiģis kaukus nosaucis vienkārši par pazemes cilvēciņiem.