kaukt
kaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kaucu | kaucam | kaucu | kaucām | kaukšu | kauksim |
2. pers. | kauc | kaucat | kauci | kaucāt | kauksi | kauksiet, kauksit |
3. pers. | kauc | kauca | kauks |
Pavēles izteiksme: kauc (vsk. 2. pers.), kauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaucot (tag.), kaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kauktu
Vajadzības izteiksme: jākauc
1.parasti formā: trešā persona Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
2.parasti formā: trešā persona Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
2.1.Par ierīcēm, mašīnām.
Stabili vārdu savienojumiRiepu kaukšana.
- Riepu kaukšana vārdkoptermins; joma: transports — griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
2.2.Par šaujamieročiem; par lodēm, šāviņiem lidojumā.
2.3.Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
Stabili vārdu savienojumiVēders kauc.
- Vēders kauc sarunvaloda, frazēma — saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma)
Avoti: LLVV, JV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad vairs nešaubos — tur, debesīs, kauc kāds suns.
- Viņa ielīstu kaktā, apgāztu bļodiņu, savilktos čokurā un kauktu.
- Kad Murmulītis to vicināja, viņi kaukdami un aurodami kāpās atpakaļ.
- — Andrejs Upīts, šņabdeguns, korī līdzi kauc kā suns…
- Bet šalkoņa arvien tuvojās: tā svilpa, kauca un rūca.