Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
kaukt
kaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.kaucukaucamkaucukaucāmkaukšukauksim
2. pers.kauckaucatkaucikaucātkauksikauksiet, kauksit
3. pers.kauckaucakauks
Pavēles izteiksme: kauc (vsk. 2. pers.), kauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaucot (tag.), kaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kauktu
Vajadzības izteiksme: jākauc
1.parasti formā: trešā persona Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
2.parasti formā: trešā persona Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
Saistītās nozīmesaurēt, raudāt, aurot.
Sinonīmi
aurēt3 intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Aurot (3).
raudāt2.1 pārnestā nozīmē — Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
aurot3 intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
gaudot2 parasti formā: trešā persona — Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
Aptuvenie sinonīmi
šņākt2.1 — Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
2.1.Par ierīcēm, mašīnām.
Stabili vārdu savienojumiRiepu kaukšana.
  • Riepu kaukšana vārdkoptermins; joma: transports — griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
2.2.Par šaujamieročiem; par lodēm, šāviņiem lidojumā.
2.3.Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
Saistītās nozīmesgaudot.
Sinonīmi
gaudot2.3 — Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
raudāt2.2 pārnestā nozīmē — Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
3.sarunvaloda Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
Saistītās nozīmesbrēkt.
Sinonīmi
brēkt3 intransitīvs — Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
gaudot3 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
Hiponīmi
baurot2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
kvēkšķēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt1 — Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
taurēt4.2 intransitīvs — Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
Hiperonīmi
bimbāt1 — Raudāt.
bimbināt2 žargonisms — Raudāt.
bimbot1 — Raudāt.
birdināt asaras1 — Raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
dīkt1.2 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
dūdāt2 — Raudāt.
pimparāt1 — Raudāt.
pimparot1 — Raudāt.
pingāt1 — Raudāt.
pinkšķēt1 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
raudāt1 — Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
vēkšķēt2 sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Raudāt.
3.1.Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
4.žargonisms Dziedāt.
Stabili vārdu savienojumiVēders kauc.
  • Vēders kauc sarunvaloda, frazēma — saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma)
Avoti: LLVV, JV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tagad vairs nešaubos — tur, debesīs, kauc kāds suns.
  • Viņa ielīstu kaktā, apgāztu bļodiņu, savilktos čokurā un kauktu.
  • Kad Murmulītis to vicināja, viņi kaukdami un aurodami kāpās atpakaļ.
  • — Andrejs Upīts, šņabdeguns, korī līdzi kauc kā suns…
  • Bet šalkoņa arvien tuvojās: tā svilpa, kauca un rūca.
Vairāk piemēru ...