Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaukt.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (51):
- kaukurēt Atkārtoti kaukt; kaukurāt.
- kaukurot Atkārtoti kaukt; kaukurāt.
- kaukurāt Atkārtoti kaukt.
- kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt.
- kaucējs Darītājs --> kaukt.
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
- aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties.
- aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
- aizakaukties Iekaukties.
- aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
- iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
- aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- sašmaulēt Ilgāku laiku raudāt, kaukt.
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- atkaukt Ilgāku laiku, daudz kaukt.
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
- ieūkšēties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšķināties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšņāties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
- ieūkšināties Īsi iekaukties.
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
- plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt.
- žlarkstēt Ķērkt, kaukt, nepatīkami skanēt.
- čērkšt Ķērkt, kaukt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaukties Pakaukt (1).
- sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
- iekaucināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt.
- žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt.
- kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt.
- aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
- kaukums Skumjas, kad kaukt gribas.
- iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem).
- gaudot Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku).
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- dīceklis Tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi.
- gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt.
- kaukalēt Vairākkārt īsi, aprauti kaukt.
kaukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV