dinamīts
dinamīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dinamīts | dinamīti |
| Ģen. | dinamīta | dinamītu |
| Dat. | dinamītam | dinamītiem |
| Akuz. | dinamītu | dinamītus |
| Lok. | dinamītā | dinamītos |
Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt izvilks no kabatas īpaši šim gadījumam sarūpēto dinamīta gabalu?
- Dzimis zviedru ķīmiķis, dinamīta izgudrotājs Alfrēds Bernhards Nobels ( 1833)
- 1867. gadā viņš patentēja nitroglicerīna maisījumu ar porainām vielām — dinamītu.
- Prēmiju pasniegšanu savā testamentā paredzēja zviedru inženieris un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels.
- Amatpersonas vainojušas lauksaimnieku veikto kūlas dedzināšanu un nedrošu dinamīta uzglabāšanu armijas bāzē.