pamatslimība
pamatslimība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pamatslimība | pamatslimības |
| Ģen. | pamatslimības | pamatslimību |
| Dat. | pamatslimībai | pamatslimībām |
| Akuz. | pamatslimību | pamatslimības |
| Lok. | pamatslimībā | pamatslimībās |
Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības; galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Riska grupa ir onkoloģiskie pacienti ar imūnsistēmas disfunkciju, kuru izraisa pamatslimība.
- Simptomi visbiežāk ir atkarīgi no pamatslimības un šķidruma daudzuma.
- Sekundāras hiperhidrozes gadījumā, izārstējot pamatslimību, līdz ar to izzūd arī svīšana.
- Visticamāk, ka m. puborectalis sindroms un enterocēle ir bijusi kā blakusatradne un nevis pamatslimības cēlonis.
- Pirmās paralīzes pazīmes – locekļu nejutīgumu vakaros – Rita norakstīja uz savu pamatslimību – reimatoīdo artrītu.