Paplašinātā meklēšana
Meklējam lg.
Atrasts vārdos (502):
- lg:1
- alg-:1
- alga:1
- alga:2
- Alga:1
- algs:1
- Elge:1
- elgt:1
- Ilga:1
- ilgs:1
- ilgt:1
- ilgu:1
- algae:1
- algas:1
- algāt:1
- Algha:1
- algo-:1
- algot:1
- balga:1
- Balga:1
- balgs:1
- belga:1
- Bilga:1
- Bylga:1
- bilge:1
- bolga:1
- bulg.:1
- čulga:1
- dalgs:1
- delga:1
- delgt:1
- Dolgī:1
- galgt:1
- gulga:1
- gulgi:1
- gulgt:1
- ģilga:1
- Helgi:1
- ilgam:1
- ilgām:1
- ilgas:1
- Ilgas:1
- Ilgen:1
- ilgis:1
- ilgot:1
- ilgum:1
- jelga:3
- jelga:1
- jelga:2
- jelgs:1
- julga:1
- julga:2
- Pebalg:1
- algeo-:1
- Algēro:1
- Algeti:1
- algīns:1
- algio-:1
- algols:1
- Algols:1
- algots:1
- atalga:1
- atelgt:1
- balgha:1
- balgot:1
- čalgas:1
- čulgāt:1
- čulgot:1
- dalgis:1
- dolgam:1
- Dolgie:1
- Elgeja:1
- Elgoda:1
- Elgons:1
- filgja:1
- galgot:1
- gulgas:1
- gulgāt:1
- gulgot:1
- gvelgt:1
- idalgo:1
- Idalgo:1
- Idolga:1
- ieilgt:1
- Ilgājs:1
- ilgana:1
- ilgana:2
- ilgata:1
- Ilgaza:1
- Ilgina:1
- ilgins:1
- ilgoņa:1
- ilgots:1
- ilgums:1
- Ilgupe:1
- Jelgab:1
- jelgas:1
- kvelgt:1
- algācis:1
- algebra:1
- algesi-:1
- Algieba:1
- algonks:1
- algotņi:1
- algriim:1
- apalgot:1
- apvelgt:1
- apvilgt:1
- apžulgt:1
- atalgot:1
- atvalgt:1
- atvelgt:1
- atvilgt:1
- atzilgt:1
- Balgale:1
- Balgaln:1
- Balgals:1
- balgans:1
- bālgans:1
- balgins:1
- balgzds:1
- Belgika:1
- Bolgara:1
- bolgzdi:1
- Bulgana:1
- bulgāri:1
- bulgurs:1
- celgals:1
- cēlgāze:1
- Delgado:1
- dolgani:1
- Dolgije:1
- Dolgoje:1
- elgties:1
- fidalgo:1
- galgans:1
- galgāns:1
- Gilgita:1
- godalga:1
- Golgāta:1
- gvelgža:1
- ģilgāns:1
- hidalgo:1
- ievalgs:1
- ievalgs:2
- iezilgs:1
- ilgains:1
- Ilganči:1
- ilgatne:1
- ilggadu:1
- ilgguļa:1
- ilgināt:1
- ilgmūža:1
- ilgonis:1
- ilgošām:1
- ilgotne:1
- ilgšana:1
- ilgulis:1
- izalgot:1
- izpilgt:1
- izvelgt:1
- izvilgt:1
- izžulgt:1
- jelgava:1
- Jelgava:1
- Kalgana:1
- kalgans:1
- Kalgari:1
- Kilgora:1
- kolgans:1
- Ahalgori:1
- aizgulgt:1
- Aizvolga:1
- algacīti:1
- algādzēt:1
- algādzis:1
- algādžot:1
- algāties:1
- Algenibs:1
- algēzija:1
- algicīdi:1
- algināts:1
- algogēns:1
- algojums:1
- algologs:2
- algologs:1
- Algorabs:1
- algotājs:1
- algotnis:1
- amalgama:1
- analgīns:1
- appulgot:1
- apvalgot:1
- atspulga:1
- atspulgs:1
- atspulgt:1
- atvalgāt:1
- atzalgot:1
- balgalve:1
- Balgaļvi:1
- Belgaona:1
- Belgrada:1
- bezalgas:1
- bulgaria:1
- čulgains:1
- čulgaiņš:1
- delgavot:1
- Dolgojes:1
- dzelgans:1
- dzēlgans:1
- emulgens:1
- ēnsmilga:1
- firbolgi:1
- galgalis:1
- godalgot:1
- gulgaini:1
- Gulganna:1
- Hamsilga:1
- ieilgums:1
- iesmelgt:1
- ilgāties:1
- Ilgciems:1
- Ilgezeem:1
- ilggulis:1
- ilglaika:1
- ilgosnis:1
- ilgotājs:1
- ilgoties:1
- ilgspora:1
- ilgstošs:1
- Ilgupīte:1
- ilgviļņi:1
- iznelgot:1
- izpulgot:1
- izsmelgt:1
- izspilgt:1
- kaklgals:1
- Kalgurli:1
- kravalga:1
- acilgrupa:1
- aizčulgot:1
- aizpulgot:1
- aizsmelgt:1
- akordalga:1
- algādzība:1
- algebrene:1
- algonkijs:1
- algonkini:1
- algonkins:1
- algoritms:1
- algrāfija:1
- algvasils:1
- alilgrupa:1
- amalgamēt:1
- apspulgāt:1
- apspulgot:1
- arilgrupa:1
- atspulgot:1
- balgalvis:1
- balganums:1
- bālganums:1
- Balgarova:1
- bālgenums:1
- Ballgalen:1
- Belgleida:1
- Belgoroda:1
- Bilgoraja:1
- Bresilgen:1
- Bulgārija:1
- dailgurne:1
- Dalgopole:1
- Dolgošeji:1
- Dulgalaha:1
- emulganti:1
- etilgrupa:1
- ēvelgalds:1
- finalgons:1
- fulgurīti:1
- gabalalga:1
- Galgauska:1
- Galgovska:1
- Gilgamešs:1
- Golgowsky:1
- grievalga:1
- grievalgs:1
- gulgāties:1
- halālgaļa:1
- iebālgans:1
- iesalgans:1
- ievelgans:1
- ievilgans:1
- iezilgans:1
- Ilgančupe:1
- ilggadējs:1
- ilggadība:1
- ilggadīgs:1
- ilgmūžība:1
- ilgmūžīgs:1
- ilgošanās:1
- ilgsēdīte:1
- ilgtspēja:1
- ilgviļņot:1
- jelgaviņa:1
- jēlgumija:1
- kailgalve:1
- kalgotkas:1
- kīzelgurs:1
- Kolgujeva:1
- ķīlgalvji:1
- Alt-Pebalg:1
- Neu-Pebalg:1
- aizspulgot:1
- algebrisks:1
- algīnskābe:1
- alginurēze:1
- algobūlija:1
- algofilija:1
- algofobija:1
- algoģenēze:1
- algoloģija:1
- algoloģija:2
- algospazma:1
- algrāfisks:1
- alkilgrupa:1
- analgētika:1
- analgēzija:1
- atalgojums:1
- atalgoties:1
- bālganzaļš:1
- bālganzils:1
- Battalgazi:1
- Betelgeize:1
- ciņusmilga:1
- čulgainums:1
- demulgents:1
- Dūndalgana:1
- emulgators:1
- Felgeiraša:1
- fenilgrupa:1
- galgaliski:1
- griezvalga:1
- Helgolande:1
- ieilgoties:1
- ilglaicīgs:1
- ilgperioda:1
- ilgstamība:1
- ilgtermiņš:1
- ilgviļņots:1
- indulgence:1
- jēlglazūra:1
- kistalgija:1
- krecelgaļa:1
- krēslgulta:1
- kuplgalvis:1
- kvēlgaisma:1
- algēdonisks:1
- algesimetrs:1
- algestēzija:1
- algezimetrs:1
- algeziogēns:1
- algolagnija:1
- algoloģisks:1
- analgesidea:1
- analgētiķis:1
- analgētisks:1
- atzalgoties:1
- Bādzaulgava:1
- balgalnieki:1
- Balgāļezers:1
- bīdelgaņģis:1
- caprimulgus:1
- celkaulgals:1
- cinatsmilga:1
- čaulgliemji:1
- čulbilghana:1
- dolgostrojs:1
- Folgetsvīle:1
- fulgurācija:1
- gaišzilgans:1
- Gilgeričaja:1
- godalgojums:1
- Golgovskaja:1
- gulgzdienis:1
- Ģelgaudišķi:1
- hafalgēzija:1
- iegulgoties:1
- iekvelgties:1
- iesmelgties:1
- iespulgties:1
- iezalgoties:1
- ilggulētājs:1
- ilgizturība:1
- ilgmūžīgums:1
- ilgtspējība:1
- ilgtspējīgs:1
- izsmelgties:1
- izspilgties:1
- Jaunjelgava:1
- jelgavnieki:1
- kailgalvene:1
- ksenilgrupa:1
- ksililgrupa:1
- laktilgrupa:1
- lielgabalis:1
- aizsmelgties:1
- aizzilgmējis:1
- algeoskopija:1
- algomenoreja:1
- algoritmisks:1
- algoritmizēt:1
- amalgamācija:1
- amalgamators:1
- amalgamēšana:1
- atspulgojums:1
- atspulgoties:1
- Bahrelgazāla:1
- bālganpelēks:1
- deemulgators:1
- dižspulgaine:1
- Dombajulgens:1
- ēvelgrieznis:1
- folgefondens:1
- gabalgabalos:1
- galgausnieši:1
- iespulgoties:1
- iezilgmoties:1
- ilgdzīvotājs:1
- ilgspēlējošs:1
- ilgspēlētāja:1
- Jaunpiebalga:1
- jelgavinieši:1
- Jelgavkrasti:1
- kārklgrauzis:1
- kaulgriezējs:1
- kodolglābējs:1
- kontrolgrupa:1
- krākelgailis:1
- ksantilgrupa:1
- lielgabalīgi:1
- aizvakarilgas:1
- algezimetrija:1
- algovaskulārs:1
- caprimulgidae:1
- Deneb-Algiedi:1
- Dolgoprudnija:1
- fotoalgrafija:1
- gabalgabaliem:1
- hiperalgēzija:1
- ilgtspējīgums:1
- Jaunmīlgrāvis:1
- kailgliemezis:1
- karbonilgrupa:1
- Kastelgofredo:1
- lielgabalgaļa:1
- lielgabalnīca:1
- algiomuskulārs:1
- algohronometrs:1
- atomlielgabals:1
- aviolielgabals:1
- dodecilgallāts:1
- hemianalgēzija:1
- hidroksilgrupa:1
- jaunjelgavieši:1
- karboksilgrupa:1
- krioanalgēzija:1
- lielgabalkuģis:1
- lielgaballaiva:1
- lielgabalnieki:1
- lielgabalnieks:1
- akordatalgojums:1
- algioglandulārs:1
- algodismenoreja:1
- algoritmizēšana:1
- Belgeme-Šildava:1
- gastralgokenoze:1
- Gava-Algesheima:1
- hemihipalgēzija:1
- jaunmīlgrāvieši:1
- jelgavkrastieši:1
- kodollielgabals:1
- caprimulgiformes:1
- cefalalgiogramma:1
- dimetīlglioksims:1
- dimetilguanidīns:1
- haubiclielgabals:1
- kobaltlielgabals:1
- kristallglazūras:1
- lielgabalhaubice:1
- cetearilglikozīds:1
- elektroanalgēzija:1
- kontrollielgabals:1
- baltdūkstilgalieši:1
- defekalgeziofobija:1
- elektronlielgabals:1
- ģenerālgubernators:1
- ģenerālgubernatūra:1
- Alt-Pebalg-Orrishof:1
- Belgoroda-Dņestrovska:1
- indoksilglukuronskābe:1
- Algeirauna-Meimartinša:1
- hidriksimetilglicināts:1
- diferenciālgalvanometrs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- letarģiskais miegs _sar._ Ilgstošs miegs.
- modus vivendi "dzīvošanas veids"; izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- pofiga (Viss) vienalga.
- ilgot [Ilgoties]{s:159}.
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība.
- implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- aizsmelgt Aizsmelgties.
- aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
- lona Alga (1).
- lone Alga (1).
- atalgojums Alga (2).
- dāņa Alga naturālijās.
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu.
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- morns Alga, algas daļa natūrā.
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
- aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas.
- algojums Alga.
- algs Alga.
- cālungs Alga.
- loņa Alga.
- lons Alga.
- lūne Alga.
- olga Alga.
- palučka Alga.
- polučka Alga.
- želavaine Alga.
- želaviņa Alga.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- peļņinieks Algādzis; peļņenieks.
- pelninieks algādzis.
- algācis Algādzis.
- dzīvelnieks Algādzis.
- malacis Algādzis.
- nomaudnieks Algādzis.
- peļņenieks Algādzis.
- savinieks Algādzis.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- aģe Algebra (mācību priekšmets).
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
- aļģe Algebra (mācību priekšmets).
- algebrene Algebra (mācību priekšmets).
- alģene Algebra (mācību priekšmets).
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
- allene Algebra (mācību priekšmets).
- alzebra Algebra (mācību priekšmets).
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
- gabrele Algebra (mācību priekšmets).
- gebra Algebra (mācību priekšmets).
- ģebra Algebra (mācību priekšmets).
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- alģebra Algebra.
- grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri.
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana.
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
- režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas.
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
- faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām.
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- alģebrisks Algebrisks.
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus.
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
- algināts Algīnskābes sāls.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā.
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- algādzēt Algot darbiniekus.
- aldzināt Algot.
- algāt Algot.
- lonēt Algot.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- avanturjēri Algoti kareivji.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- algādzis Algotnis (2).
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- aldzinieks Algots darbinieks.
- dienests Algots darbs (pie privātas personas).
- kalps Algots laukstrādnieks.
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- algotnis Algots strādnieks.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- tirpt Alkt, ilgoties.
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- Schistostega penata alu spulgsūna.
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
- analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
- analgētiskās vielas analgētiskie līdzekļi.
- analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis.
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
- metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis.
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri).
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
- Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Augstlīči apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Naudēļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Roci Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
- Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
- Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
- Raudziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
- Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
- Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
- Gulbji Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā.
- Ģībotkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Ruduļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunplatone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Katrinsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Abgunste Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Putrēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Galtene Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Mazsēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā.
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Birzīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Straume Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Tērvete Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Viesturi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā.
- Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Jaunsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas.
- Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
- Bramberģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Dorupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kaiguciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Lielvircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Pēterlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Jēkabnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Ūziņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
- Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā.
- Audruve Apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- otžariķ Apkrāpt dalot kriminālguvumu.
- otnačiķ Apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
- aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
- aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- apniekot Apmelnot, nopulgot.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
- aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam.
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris").
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā.
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs.
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā.
- čulgains Ar čulgām pārklāts.
- čulgaiņš Ar čulgām pārklāts.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
- makrocefāls Ar lielu galvu, lielgalvains.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
- kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
- zilgs Ar zilu nokrāsu; zilgans.
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos.
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms.
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- batālija Asa, arī ilgstoša diskusija.
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare").
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- acuto Asi, griezīgi, spalgi.
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē.
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
- melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria").
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam.
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība.
- bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem.
- cena Atalgojums, atlīdzība, samaksa.
- darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji.
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- apalgot Atalgot, samaksāt algu.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- noraudināt Atbrīot no valga, saites.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas.
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- atalga Atlīdzinājums, atalgojums.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
- ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- izskaitīt Ātrēķināt no algas.
- pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko).
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.).
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha.
- Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata.
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
- atspīda Atspīdums, atspulgs.
- atspulgt Atspulgot (1).
- atspulgoties Atspulgot (2).
- atspulgt Atspulgot (2).
- atspieģelēt Atspulgot, atstarot.
- atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur).
- atspulga Atspulgs (1).
- atspulga Atspulgs (2).
- atspulga Atspulgs (3).
- atspulga Atspulgs (4).
- spulgoņa Atspulgs, atspīdums, atblāzma.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- atspogs Atspulgs.
- atspogulis Atspulgs.
- nospulga Atspulgs.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma; atspulgs.
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
- homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- atzalgoties Atzalgot (2).
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks.
- heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm).
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi.
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi.
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene.
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
- purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts.
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai.
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
- spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
- Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Musala Augstākā virsotne Bulgārijā ("Musala") un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m.
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m.
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m.
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km.
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss.
- spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam.
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti.
- ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst").
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus.
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
- daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka.
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.).
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
- atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
- aizgalēties Badoties par ilgu.
- no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
- Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
- eizoptrofobija Bailes no spoguļiem; bailes no sava atspulga.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
- Balgāļezers Balgaļu ezers Ēdoles pagastā.
- Balgals Balgaļu ezers Ēdoles pagastā.
- Chiloscyphus pallescens bālganā dūkstenīte.
- baltganums Bālgana krāsa.
- Luzula pallescens bālganā zemzālīte.
- Ceanothus pallidus bālganais ceanots.
- Carex pallescens bālganais grīslis.
- Hypnum pallescens bālganais hipns.
- pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu.
- iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem.
- gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
- bālens Bālgans; bāls.
- bālans Bālgans.
- balgins Bālgans.
- balskans Bālgans.
- balzgans Bālgans.
- bālzgans Bālgans.
- kosains Bālgans.
- žēlīgs Bālgans.
- bālgenums Bālganums.
- bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans.
- bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem.
- balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
- zilsalns Bāli zilganpelēks.
- sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu.
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- balodains Baložkrāsas, zilgans.
- zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
- Agrostis gigantea baltā smilga.
- Melandrium album baltā spulgotne.
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms.
- Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms.
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica").
- Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma.
- barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams.
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne").
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
- atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- kur acis rāda bez noteikta virziena, mērķa; vienalga, kurp.
- žurnēties Bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst.
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- pimpināt Bez vainas ilgstoši raudināt.
- žulnīties Bez vajadzības ilgi mazgāties.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu.
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā.
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus.
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
- Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a).
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
- kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
- parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare").
- inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas.
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- garēm Blakus algai; blakusienākumu veidā.
- kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas.
- savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Gnorimus octopunctatus blāvais praulgrauzis.
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m.
- pļenga Bojājums (ādā); čulga.
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka.
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha.
- Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties.
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā.
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
- Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam.
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
- bronhotetānija Bronhu muskuļapvalku ilgstoši toniski krampji.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
- Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas.
- corbadži Bulgāriem bagātnieks, naudas maiss.
- BG Bulgārija, valsts divburtu kods.
- BGR Bulgārija, valsts trīsburtu kods.
- sobranje Bulgārijas parlamenta nosaukums.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju.
- BSP Bulgārijas Sociālistiskā partija.
- BTR Bulgārijas Tautas Republika.
- BTA Bulgārijas Telegrāfa aģentūra.
- kaškavals Bulgāru aitu siers.
- gjuvečs Bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem.
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- levs Bulgāru monēta.
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- bulg. Bulgāru-; bulgāru valoda.
- bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
- pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
- spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
- spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
- kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- aizkaist Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes.
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
- tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
- nogrozīties Būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
- zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu).
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
- lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
- ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim.
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons).
- celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
- pretium Cena, alga.
- praiss Cena, atalgojums (angļu "price").
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- ģegot Censties, ilgoties.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
- parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris").
- jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji.
- abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji.
- Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants.
- Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants.
- Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
- Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai.
- undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai.
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- Hierochloe hirta cietmatainā mārsmilga.
- Hierohloe hirta cietmatainā mārsmilga.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr.
- quousque tandem? cik ilgi vēl?
- cikams Cik ilgi?
- žmaugus Cilpa, valgs, sprūds.
- kalpenis Cilpa, valgs.
- žmaugs Cilpa, valgs.
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
- darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
- raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
- pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu.
- negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
- eidētiķis Cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
- ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
- veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
- zōpere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā.
- ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
- grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- sagulētājs Cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt.
- mieglācis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- miegmice Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- miegpūznis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
- štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- cimdības Cimdībās iešana - paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstmās meitenes dāvināja cimdus.
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- cinene Ciņusmilga.
- ciņu zāle ciņusmilgas.
- ciņuzāles Ciņusmilgas.
- deschampsia Ciņusmilgas.
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
- mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula").
- baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene.
- ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā.
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju.
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
- žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
- aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
- conchifera Čaulgliemji.
- monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
- četrgade Četrus gadus ilgs laika posms.
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu.
- parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum").
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km.
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km.
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare").
- asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum").
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- Bula algebra daļēji sakārtota algebriska sistēma ar trim operācijām – apvienošanu, šķelšanu un papildināšanu (piemēram, kopām).
- algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes.
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu.
- sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu.
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums.
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt.
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
- sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos.
- laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
- neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma.
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
- ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
- ildzināt Darīt ilgāku; paildzināt.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās.
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu.
- sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- samurmināt Daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt.
- pēķot daudz un ilgi (līdz apnikumam) vienu un to pašu runāt.
- posāt daudz un ilgi ēst.
- (visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
- stīpāties Daudz vai ilgstoši ēst un dzert.
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot.
- pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- izbučot Daudz, ilgi skūpstīt.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums.
- ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
- žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma).
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums.
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana.
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu.
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
- mahari Dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā.
- bradiģenēze Dažu embrionālu stadiju ieilgums.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos.
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars.
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis.
- sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
- sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
- Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
- lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis.
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min.
- ildzīt Dem. --> ilgi.
- ildziņš Dem. --> ilgs.
- pavaldziņš Dem. --> pavalgs.
- skalganiņš Dem. --> skalgans.
- spulgacīte Dem. --> spulgace.
- spulgactiņa Dem. --> spulgace.
- valdziņš Dem. --> valgs 1.
- valdzītis Dem. --> valgs 1.
- stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā.
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai.
- idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu.
- neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
- decennium Desmitgade, desmit gadu ilgs periods.
- adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums.
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši.
- dienonis Dienas strādnieks, dieninieks, algādzis.
- pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Hierochloe australis dienvidu mārsmilga.
- Hierohloe australis dienvidu mārsmilga.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
- duaijēns Diplomātiskā korpusa vecākais, dotajā valstī visilgāk akreditētais vēstnieks.
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus.
- ilgots Divd. --> ilgot.
- ilgstošs Divd. --> ilgt.
- smeldzošs Divd. --> smelgt.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
- gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim).
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- divgade Divus gadus ilgs laika posms.
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens").
- Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- bunkšķēt Dobji, ilgstoši skanēt.
- Tolbuhina Dobričas pilsētas Bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
- maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām.
- Dolgojes ezers Dolgoje, ezers Istras pagastā.
- Garais ezers Dolgoje, ezers Krāslavas pagastā.
- Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā.
- Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā.
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris").
- Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā.
- Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
- praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes").
- Mycetochara flavipes dzeltenkāju praulgrauzis.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam.
- pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu.
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā.
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
- mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā.
- implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs.
- iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- dzīvildze Dzīves, kā bioloģiskās eksistences, ilgums.
- biometrija Dzīvības apdrošināšanā - dzīves paredzamā ilguma aplēšana.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia").
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
- aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia").
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- Žucene dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukova ielā.
- Žukovka Dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukovska ielā (no 1991. g. - Māras iela).
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist.
- atvaļoties Dzīvot ilgāku laiku bez darba un pienākumiem.
- aizdzīvoties Dzīvot ļoti ilgi un turpināt dzīvot.
- dzīvot saules mūžu dzīvot ļoti ilgi; pastāvēt mūžīgi.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
- Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
- Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
- Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
- parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris").
- Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri").
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
- ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris").
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
- zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft").
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
- periods elementu kopa periodiskajā sistēmā, kas aptver elementus no sārmmetāla līdz cēlgāzei.
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
- nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties.
- skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī.
- izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum").
- milium Ēnsmilgas.
- fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos.
- hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā.
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce.
- Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae").
- flečerisms Ēšanas metode, kas paredz ēst tikai tad, kad ir īsta ēstgriba, un barību košļāt ilgi un lēni, līdz tā pati norijas.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
- Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers.
- Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers.
- Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha.
- Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers.
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
- Skaidriņš ezers Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, platība - <1 ha.
- Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers.
- Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers.
- Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers.
- Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha.
- Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Dolgoje Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers.
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers.
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers.
- Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
- Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers.
- Silezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers.
- Sūnezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers.
- Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha.
- Ūdrītis ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - <1 ha.
- Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks.
- Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers.
- Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers.
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m.
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers.
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris").
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale").
- fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- glioksalāze Ferments, kas katalizē metilglioksāla pārvēršanu par pienskābi.
- karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
- ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti.
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
- kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem.
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra.
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam.
- algoritmu valoda formāla algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir programmēšanas valodu sastāvdaļa.
- stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process.
- ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem.
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus.
- septennāts Francijas prezidenta valdības laiks, kas ilgst septiņus gadus.
- sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- algebriska funkcija funkcija, ko ar neatkarīgo mainīgo saista algebrisks vienādojums.
- fīča Funkcionāla īpatnība; spilgta iezīme.
- vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai atbilstoši tā funkcionēšanas algoritmam.
- izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju.
- piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals.
- kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms.
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā.
- cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
- gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt.
- Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- anemonols Gaistoša eļļa, ko iegūst no anemonēm; spēcīgs čulgu izraisītājs.
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
- gaišzilgans Gaiši zilgans.
- kā debesu velve gaiši zils; koši, spilgti zils.
- blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
- Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
- Golgowsky Galgauska.
- Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā.
- Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
- ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
- atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam.
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
- drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt.
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
- tīņa Garš valgs.
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km.
- Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
- Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
- Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
- Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- melgalve Gauru suga; melgāle.
- Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku.
- naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs.
- gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi.
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA).
- Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints.
- agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints.
- arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia").
- kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili.
- saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta").
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
- hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
- aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija.
- prīze Godalga.
- honorēt Godalgot.
- ad honorem godam, par brīvu (izpildīt kādu amatu bez atalgojuma).
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
- Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus.
- stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla.
- pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu.
- cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu.
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
- Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
- euthytona Grieķu un romiešu lielgabals.
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
- savalgs Grievalgs.
- Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks.
- bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ.
- pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- ieilgusī grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta.
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums.
- galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji.
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
- Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa.
- rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji.
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji.
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji.
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums.
- nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi).
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- gvelgt Gvelzt, ilgi tielēdamies runāt.
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts.
- vālī ģenerālgubernators Irānā.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
- ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras.
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
- Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
- Tulipa halgeri Halgera tulpe.
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
- heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
- Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
- pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris").
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
- utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- hidalgo Idalgo.
- retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē.
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- zilā puķe idealizēts ilgu, sapņu tēls.
- balsns Iebalts, balgans; balsnējs.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās.
- apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju.
- iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
- demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros.
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2).
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties.
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
- iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību).
- ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību).
- iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību).
- dūlēties Ieilgt, ildstoši (slimot).
- iesmirgt Ieilgt.
- kavēties Ieilgt.
- uzilgt Ieilgt.
- hroniskums Ieilgums.
- ķirķis Ieilgusi ķilda.
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas.
- grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
- ievalgs Iemauktiem izlietots valgs.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku).
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums.
- miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
- linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
- spilgtummērs Ierīce spilgtuma (1) mērīšanai.
- telefona skaitītājs ierīce telefona sarunu skaita un sarunu ilguma noteikšanai.
- ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
- iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
- ielieņoties Iesākt līņāt uz ilgāku laiku.
- ielīties Iesākt līt un turpināties ilgstoši.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- aizsmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties.
- iesmelgties Iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- iesmelgt Iesmelgties.
- iesmidzēties Iesmelgties.
- ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem.
- attīstīšanas amplitūda iespējamās filmas attīstīšanas ilguma variācijas, kas neietekmē attēla kvalitāti.
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
- tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties.
- iespulgties Iespulgoties.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
- atieties Iet ilgi, līdz apnikumam.
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6).
- arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā.
- iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
- ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
- nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- apzilinis Iezilgans.
- iezilgs Iezilgans.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
- Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
- bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
- triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi.
- ildziņ Ildziņ ilgi - visai ilgi.
- borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe.
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
- lunga Ilga nots vai pauze.
- Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā.
- Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā.
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- satrīties Ilgākā laika periodā savstarpēji pieskaņoties un izveidot ciešas attiecības.
- ilgtermiņš Ilgākā laika posmā.
- bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- gads Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms.
- gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs.
- ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- diena Ilgāks laika posms.
- nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- izgaidīt Ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi).
- koskāt Ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
- satillināt Ilgāku laiku aijāt, šūpot.
- sakavēt Ilgāku laiku aizkavēt.
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties.
- temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
- nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
- izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- izapūtināties Ilgāku laiku atpūsties.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
- izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
- pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- nogulēties Ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram.
- sasamiegties Ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties.
- izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
- nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- saauklēties ilgāku laiku auklēt.
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- atbalināt Ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- piesabārties Ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu.
- aizciest Ilgāku laiku bez kaut kā iztikt.
- sakrupināt Ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas.
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
- dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
- aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- saburbuļot Ilgāku laiku burbuļot, mutuļot.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
- sakleknēt Ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties.
- nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
- atbūt Ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī.
- izlepnoties Ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību.
- izgalēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties.
- izgāmēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam.
- atkalksnīt Ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku).
- nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- atkarst Ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- atdzīvāt Ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī.
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- izpunktierēties Ilgāku laiku censties izdomāt.
- spredzināt Ilgāku laiku cepināt (gaļu), kamēr iztek tauki.
- izciemoties Ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties.
- izmirties Ilgāku laiku ciest badu.
- sabadoties Ilgāku laiku ciest badu.
- nocelāt Ilgāku laiku cilāt.
- izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
- nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
- moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- knotēties Ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski.
- knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
- klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
- klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
- izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- izadienēties Ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos).
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
- izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
- atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
- sadungāt Ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt.
- sadungot Ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt.
- nosapužavāties Ilgāku laiku dusmojoties, rāties, purpināt.
- nokrēst Ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu).
- aizadzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- aizdzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- izdzēsties Ilgāku laiku dzēst.
- sadzēst Ilgāku laiku dzēst.
- pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
- piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- sadzīrēt Ilgāku laiku dzīrot.
- izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
- nodzīvāties Ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā).
- saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
- elsinēt Ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku).
- nokluknēt Ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās.
- izganīties Ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem).
- izagavēties Ilgāku laiku gavēt.
- izgavēties Ilgāku laiku gavēt.
- sagavēt Ilgāku laiku gavēt.
- izglabāties Ilgāku laiku glabāt (ko).
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- lolot Ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību).
- izglabāt Ilgāku laiku glabāt; uzglabāt.
- saglāstīt Ilgāku laiku glāstot izlutināt.
- saskrabināt Ilgāku laiku grabēt, rībēt.
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
- pārgulēt Ilgāku laiku gulēt, slimot.
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
- izgodāties Ilgāku laiku izgodāt (kādu kā).
- aizbadēties Ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu.
- izlūkoties Ilgāku laiku izklaušināt, spiegot.
- nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
- nogavēties Ilgāku laiku iztikt bez ēšanas.
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
- atsadzīvaties Ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku.
- izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
- nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
- saklejot Ilgāku laiku klaiņot.
- pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
- atklibāt Ilgāku laiku klibot.
- sakluknēt Ilgāku laiku kluknēt.
- saklusēt Ilgāku laiku klusēt, nerunāt.
- knābāties Ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1).
- kribināties Ilgāku laiku knibināt, knibināties.
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- kravāties Ilgāku laiku kravāt.
- krimšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- sakrekt Ilgāku laiku ķērkt.
- sagavilēt Ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot.
- saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
- nočunčāties Ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- aizkalināt Ilgāku laiku likt badoties.
- sabadināt Ilgāku laiku likt badoties.
- sabadot Ilgāku laiku likt ciest badu.
- iztrankāt Ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu).
- salūgties Ilgāku laiku lūgties.
- gailināties Ilgāku laiku ļaut kvēlot.
- nogribēties Ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties.
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- samaldīties Ilgāku laiku maldīties apkārt.
- atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
- nomegžties Ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- saminēt Ilgāku laiku minēt.
- smirksnēt ilgāku laiku mirkt.
- izapūtināties Ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta.
- izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
- badošanās Ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu.
- izmurdēties Ilgāku laiku negulēt.
- izmurdzēties Ilgāku laiku negulēt.
- kaltināt Ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- pamest Ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko).
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt).
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
- saļaut Ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt).
- sabalēt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
- sabalināt Ilgāku laiku nepārtraukti balināt.
- sabalsināt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
- savitēt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
- savārgot Ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot.
- sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt.
- sadunēt Ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt.
- savicot Ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot.
- sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti dzert.
- izdzīgot Ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot.
- satost Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
- satust Ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst.
- savērdzināt Ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt.
- satvāpt Ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas.
- savaicāt Ilgāku laiku nepārtraukti jautāt.
- sajokot Ilgāku laiku nepārtraukti jokot.
- savietēt Ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt.
- saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties.
- satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti klepot.
- sasērkt Ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt.
- sakūvēties Ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties.
- sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt.
- atlamāties Ilgāku laiku nepārtraukti lamāties.
- sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti līt.
- saložāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
- saložņāt Ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt.
- salutināt Ilgāku laiku nepārtraukti lutināt.
- saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
- samaurāt Ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot.
- sautīt Ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis.
- sanārstīt Ilgāku laiku nepārtraukti nārstot.
- salamžāt Ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- satincināt Ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt.
- saņaudēt Ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt.
- saogot Ilgāku laiku nepārtraukti ogot.
- nošņukurēties Ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt.
- sapātarot Ilgāku laiku nepārtraukti pātarot.
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti peldēt.
- sapilināt Ilgāku laiku nepārtraukti pilināt.
- sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
- saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavot Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut.
- satrikot Ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu).
- izpukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt.
- sariekstot Ilgāku laiku nepārtraukti riekstot.
- sarikšot Ilgāku laiku nepārtraukti rikšot.
- sakalbināt Ilgāku laiku nepārtraukti runāt.
- sasaudzēt Ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt.
- saluņģinēt Ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni).
- sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
- saslēpties Ilgāku laiku nepārtraukti slēpties.
- sasmēķēt Ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt.
- izdzievāt Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
- izdzievāties Ilgāku laiku nepārtraukti strādāt.
- saskolināt Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- saskolot Ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā.
- sasvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
- sazvinēt Ilgāku laiku nepārtraukti svinēt.
- salodāt Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
- satīkāt Ilgāku laiku nepārtraukti tīkot.
- satrokšņot Ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot.
- samujāties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
- satostīties Ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties.
- sakruknēt Ilgāku laiku nepārtraukti tupēt.
- saturināt Ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai).
- sa-ucāt Ilgāku laiku nepārtraukti ucināt.
- saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti urbināt.
- salelot Ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties.
- savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
- nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
- ķiukšināt Ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt.
- satēnēt Ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt.
- satūļāt Ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties.
- savizināt Ilgāku laiku nepārtraukti vizināt.
- savizināties Ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1.
- sazīdināt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
- sazīdīt Ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt.
- sazīlēt Ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt.
- satošāt Ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties.
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- sarotāt Ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties.
- saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izloderēties Ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- nosastāvēties Ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- atkalksnīt Ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā.
- sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
- sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- samērēt Ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas.
- sapleknēt Ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā.
- izpelēties Ilgāku laiku pelēt.
- izperēties Ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi).
- saperēt Ilgāku laiku perēt.
- izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
- nomīstīties Ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt.
- nopikāties Ilgāku laiku pikoties.
- izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
- nodurnavāt Ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku).
- izplosīties Ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju).
- notriekties Ilgāku laiku pļāpājot pagurt.
- nogrezēt Ilgāku laiku pļāpāt.
- atsataisīties Ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni.
- atpūdēt Ilgāku laiku pūdēt.
- izpūties Ilgāku laiku pūt.
- izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
- izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- atblūgžināt Ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni.
- saklidzināt Ilgāku laiku radīt klabošu troksni.
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- sašmaulēt Ilgāku laiku raudāt, kaukt.
- nosabļauties Ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt.
- staigāt Ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties.
- noriekstot Ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot.
- lerkšēt Ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
- klankšēt Ilgāku laiku riet.
- klankšķēt Ilgāku laiku riet.
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- atrūgt Ilgāku laiku rūgt.
- pielorkšēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- pieļorkstēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- ieglabāt Ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to).
- izglabāt Ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt.
- atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
- atstāvēt Ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem).
- pendelēties Ilgāku laiku saiņot (ko).
- pusbadā Ilgāku laiku sajūtot izsalkumu, uztura trūkumu.
- atsāpēt Ilgāku laiku sāpēt.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēdēt.
- saduzot Ilgāku laiku sērot, bēdāties.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- nosasēdēties Ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā).
- sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
- atsaistīt Ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās.
- izvicot Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- drēkšties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
- šķērsties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- sadiebt Ilgāku laiku skraidīt, skriet.
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- nosirgot Ilgāku laiku slimot, vārguļot.
- sadirgavot Ilgāku laiku slimot, vārguļot.
- pārsmidzināt Ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt.
- atsamīties Ilgāku laiku spēkoties, lauzties.
- nospiesties Ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
- sašļaustīties Ilgāku laiku staipīties.
- dastāvēt Ilgāku laiku stāvēt pie kā.
- nosadrēkšties Ilgāku laiku stipri raudāt.
- izkaukāties Ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- sadūlēt Ilgāku laiku strādāt bez gulēšanas.
- izbrist kūti ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī.
- sasluksnīt Ilgāku laiku sūkāt.
- sasvaidīt Ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp).
- sasvētīt Ilgāku laiku svinēt.
- sašņākt Ilgāku laiku šņākt, krākt.
- savadāt Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
- savazāt Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
- satiepties Ilgāku laiku tiepties, iespītēties.
- satiesāt ilgāku laiku tiesāt
- satirgoties Ilgāku laiku tirgoties.
- saklenderēt Ilgāku laiku tīt (dzijas).
- atblākšķināties Ilgāku laiku trokšņot.
- nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
- noklenčēt Ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem).
- satupēt Ilgāku laiku tupēt.
- iztupēt Ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu.
- saslāpēt Ilgāku laiku turēt izslāpumā.
- karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- saubagot Ilgāku laiku ubagot, diedelēt.
- cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
- saplītēt Ilgāku laiku uzdzīvot, plītēt.
- izakrucēties Ilgāku laiku uzdzīvot.
- sakavāt Ilgāku laiku uzglabāt.
- piemudināt Ilgāku laiku uzmundrināt, mudināt.
- noaukstēties Ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt.
- sasērst Ilgāku laiku uzturēties ciemos.
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās.
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- nobruzdināties Ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot.
- noplaikšķināt Ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas).
- pievaimanāt Ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu.
- pievaimaņāt Ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu.
- atnasāt Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- atsanasāties Ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus).
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- trivīt Ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu).
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
- novelēt Ilgāku laiku velēt.
- sakleknēt Ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot.
- iztīkoties Ilgāku laiku veltīgi tīkot.
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- izviesoties Ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties.
- sazvejot Ilgāku laiku zvejot.
- atkaltēt Ilgāku laiku žāvēt.
- piežēlāt Ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu.
- atkalst Ilgāku laiku žūt (par sienu, labību).
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- nosirdīties Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to).
- nostiepties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nociemoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties.
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
- noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
- noballēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties.
- nobārties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties.
- nobauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2).
- nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
- noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties.
- noblēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt.
- nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
- noceļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot.
- nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocīkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
- nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
- nodelverēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties.
- nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
- noēsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties.
- noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
- nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
- nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
- nograbināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties.
- nogremsties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
- nogremzties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties.
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
- noklaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt.
- noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
- nodauzīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties.
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
- nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nokviekties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt.
- noķepuroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties.
- nolaiskoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties.
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu).
- nolasīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu).
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
- nomauroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot.
- nomauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut.
- nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
- nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- noniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties.
- noņirgāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties.
- nopikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties.
- noplunčāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties.
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
- noraudāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt.
- noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- noripināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt.
- norosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties.
- norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
- norušināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties.
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
- nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
- noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
- noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
- noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
- noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
- noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
- noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
- nosmilkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt.
- nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
- nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
- nostenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
- nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
- nošūpoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties.
- notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
- notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
- novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
- novaimanāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
- novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
- novandīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties.
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
- novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
- novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
- nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2).
- norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties.
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- nolidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties.
- nobaiļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties.
- nobažīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties.
- nobēdāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties.
- nociesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties.
- nodusmoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties.
- noerroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt.
- nogarlaikot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
- nokaucināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt.
- nopūlēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties.
- noraizēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties.
- nosēroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties.
- nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
- nosūroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
- notīksmināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties.
- notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
- notūļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- notūļoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties.
- nozūdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties.
- nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- nopukoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
- saklencēt Ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet.
- nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- izcērtāties Ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut.
- atadīt Ilgāku laiku, daudz adīt.
- izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
- izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
- izairēties Ilgāku laiku, daudz airēt.
- izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
- izaākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- atsadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izadavīties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izlonēties Ilgāku laiku, daudz algot.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- izstibīties Ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt.
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
- noārdīties Ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties.
- izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izdokterēties Ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties.
- izarties Ilgāku laiku, daudz art.
- izraugāties Ilgāku laiku, daudz atraugāties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- noauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam).
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot.
- izausīties Ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties.
- ataust Ilgāku laiku, daudz aust.
- izausties Ilgāku laiku, daudz aust.
- izaušāties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
- izaušoties Ilgāku laiku, daudz aušoties.
- izāzēties Ilgāku laiku, daudz āzēties.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- atsabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
- izabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
- saballēt Ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt.
- saballēties Ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust.
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- atbarāt Ilgāku laiku, daudz barot.
- izbaroties Ilgāku laiku, daudz baroties.
- atsabārties Ilgāku laiku, daudz bārties.
- izbauroties Ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties.
- pārkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties.
- izkreņķēties Ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties.
- izbēdāties Ilgāku laiku, daudz bēdāties.
- izberzēties Ilgāku laiku, daudz berzēties.
- izberzties Ilgāku laiku, daudz berzt.
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- atsablandīties Ilgāku laiku, daudz blandīties.
- izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
- izblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
- izbļitkoties Ilgāku laiku, daudz bļitkot.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
- atbradāt Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- atbraukalēt Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
- izabraukalēties Ilgāku laiku, daudz braukalēt.
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izblorkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izblurkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
- nocelties Ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam).
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- atciest Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- izamīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties.
- izcīkstēties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- izcīkstīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- nocelāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- izcilāt Ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- izcilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt.
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- atdaudzināt Ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt.
- izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
- izčabināties Ilgāku laiku, daudz čabināt.
- atčakstināt Ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem).
- izčaukstināties Ilgāku laiku, daudz čaukstināt.
- izčiepstēties Ilgāku laiku, daudz čiepstēt.
- izčivināties Ilgāku laiku, daudz čivināt.
- izčubināties Ilgāku laiku, daudz čubināties.
- izčukstēties Ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties.
- izdancināt Ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
- atspārdīt Ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu).
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
- izadarities Ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- izķaulēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru).
- izplītēties Ilgāku laiku, daudz dauzīt.
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- atdancāt Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdelverēties Ilgāku laiku, daudz delverēties.
- izdēstīties Ilgāku laiku, daudz dēstīt.
- nodēties Ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt.
- atdēt Ilgāku laiku, daudz dēt.
- izadēties Ilgāku laiku, daudz dēt.
- izdēvēties Ilgāku laiku, daudz dēvēt.
- izdīdīties Ilgāku laiku, daudz dīdīties.
- izčigānēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties.
- izdiedelēties Ilgāku laiku, daudz diedelēt.
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (1).
- izdievoties Ilgāku laiku, daudz dievoties (2).
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu).
- izdirnēties Ilgāku laiku, daudz dirnēt.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdīžāties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- atdomāt Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- atsašatāties Ilgāku laiku, daudz draiskuļot.
- izadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem).
- izadelīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties.
- atsadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- atsajaukties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraiskuļoties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
- atdraudzēt Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
- atsadrāzties Ilgāku laiku, daudz drāzt.
- izdrāstīties Ilgāku laiku, daudz drāztīt.
- atducināt Ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu).
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdudināties Ilgāku laiku, daudz dudināt.
- izdumpoties Ilgāku laiku, daudz dumpoties.
- izdungoties Ilgāku laiku, daudz dungot.
- izdunkāties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
- izdunkoties Ilgāku laiku, daudz dunkāt.
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izpuktēties Ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties.
- izdusmoties Ilgāku laiku, daudz dusmoties.
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam).
- izadzanāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt.
- dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
- izpļēgurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus).
- nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
- izpļēgurēties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot.
- izsviķoties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas.
- iztempties Ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties.
- iznennāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
- izninnāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
- izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1).
- izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1).
- izdzērdināties Ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt.
- atuļavāt Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izdzīties Ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu).
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- atsaecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam.
- izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
- izēdināties Ilgāku laiku, daudz ēdināt.
- izelsties Ilgāku laiku, daudz elst.
- izērmoties Ilgāku laiku, daudz ērmoties.
- izerroties Ilgāku laiku, daudz erroties.
- izšķibīties Ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas).
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- izēvelēties Ilgāku laiku, daudz ēvelēt.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- atgaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidīt.
- piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
- izgainīties Ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties.
- izgaiņāties Ilgāku laiku, daudz gaiņāt.
- izganīties Ilgāku laiku, daudz ganīt.
- atgaudāt Ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni).
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
- atgavēt Ilgāku laiku, daudz gavēt.
- izglaimoties Ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam).
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglāsīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglāstīties Ilgāku laiku, daudz glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīt.
- izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1).
- izaglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties.
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1).
- izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1).
- izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt).
- atprasavāt Ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu).
- pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izgludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izpletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt.
- izglūnēties Ilgāku laiku, daudz glūnēt.
- izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābāt Ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1).
- izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties.
- izgrabināt Ilgāku laiku, daudz grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku, daudz grabināties.
- nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
- izgrābstīt Ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1).
- izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
- atkast Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību).
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
- izkasīties Ilgāku laiku, daudz grābt (sienu).
- izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
- izgrandīties Ilgāku laiku, daudz grandīt.
- izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
- izgrauzties Ilgāku laiku, daudz grauzt.
- izgražoties Ilgāku laiku, daudz gražoties.
- izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
- izgremoties Ilgāku laiku, daudz gremot.
- izgremsties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
- izgremzties Ilgāku laiku, daudz gremzties.
- izņurīties Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruinīt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izruņķēt Ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi.
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
- izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
- atgulstavāt Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- atsavārtīties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izgumzīt Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
- izīdēties Ilgāku laiku, daudz īdēt.
- atsaieties Ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
- izaieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt.
- izkvankšēties Ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties.
- izkvekšēties Ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz izgriezt (2).
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- attuktāt Ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm).
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas).
- nojādelēt Ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- atjādalēt Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjādināt Ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nojāt Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
- izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkaitināt Ilgāku laiku, daudz kaitināt.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- atkalpāt Ilgāku laiku, daudz kalpot.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (1).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (4).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt (6).
- atsakapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam.
- atkapāt Ilgāku laiku, daudz kapāt.
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izkapelēties Ilgāku laiku, daudz kaplēt.
- izkaplēties Ilgāku laiku, daudz kaplēt.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izkāpties Ilgāku laiku, daudz kāpt.
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu).
- izkārdināt Ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
- izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
- atsacepināties Ilgāku laiku, daudz karsēties.
- izkārsties Ilgāku laiku, daudz kārst.
- atklapatēt Ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- atsakasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties.
- izakasties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
- izkašņāties Ilgāku laiku, daudz kašņāties.
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku).
- atkaukt Ilgāku laiku, daudz kaukt.
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
- izslaktēties Ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus).
- izklabināties Ilgāku laiku, daudz klabināt.
- izklačoties Ilgāku laiku, daudz klačoties.
- atkladzināt Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
- izkladzināties Ilgāku laiku, daudz kladzināt.
- atklaigāt Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- atsagalasēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- atsaklaigalēties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņāties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu).
- izklanīties Ilgāku laiku, daudz klanīties.
- izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izadauzīties Ilgāku laiku, daudz klauvēt.
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- saklepoties Ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam.
- noklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt.
- atkāsēt Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- atkliegt Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
- izkliegties Ilgāku laiku, daudz kliegt.
- atklukstēt Ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu).
- izknābāties Ilgāku laiku, daudz knābāties.
- izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
- izknaibīties Ilgāku laiku, daudz knaibīties.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- atkrākt Ilgāku laiku, daudz krākt.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt.
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus).
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkaudzēties Ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes.
- atkraut Ilgāku laiku, daudz kraut.
- izkrauties Ilgāku laiku, daudz kraut.
- nokrāmēties Ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam).
- izkravāties Ilgāku laiku, daudz kravāties.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- atkūkāt Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
- izkūkoties Ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi).
- izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
- atkulstīt Ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus).
- izkulstīties Ilgāku laiku, daudz kulstīt.
- izkulties Ilgāku laiku, daudz kult (labību).
- atsakulties Ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam.
- atkult Ilgāku laiku, daudz kult.
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- atžarīt Ilgāku laiku, daudz kurināt.
- izkorkšēties Ilgāku laiku, daudz kurkstēt.
- izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izkviekties Ilgāku laiku, daudz kviekt.
- izķemmēties Ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1).
- izķēmoties Ilgāku laiku, daudz ķēmoties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izķēpāties Ilgāku laiku, daudz ķēpāties.
- izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīt.
- izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīties.
- izķerties Ilgāku laiku, daudz ķert.
- izķīkāties Ilgāku laiku, daudz ķidāt.
- izķīķēties Ilgāku laiku, daudz ķidāt.
- atķecinēt Ilgāku laiku, daudz ķiķināt.
- izlabināties Ilgāku laiku, daudz labināt.
- izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
- atlaistīt Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlaistīties Ilgāku laiku, daudz laistīt.
- izlamāties Ilgāku laiku, daudz lamāties.
- lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
- atlāpīt Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
- izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
- atsaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas).
- izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu).
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
- atlakstīt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt.
- izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
- izlidināties Ilgāku laiku, daudz lidināties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- izliegties Ilgāku laiku, daudz liegties.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- atkolīt Ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt.
- pļēgurēt Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- pļēguroties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- pletkoties Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot.
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlīņāt Ilgāku laiku, daudz līņāt.
- izlīņāties Ilgāku laiku, daudz līņāt.
- izlīties Ilgāku laiku, daudz līt.
- atgaldīt Ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas).
- atsagaldīties Ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam.
- izlaupīties Ilgāku laiku, daudz lobīt.
- atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
- izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
- izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- atsalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izluncināties Ilgāku laiku, daudz luncināties.
- attilināt Ilgāku laiku, daudz lutināt.
- izmakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
- izmākuļot Ilgāku laiku, daudz mākuļot.
- izmākuļoties Ilgāku laiku, daudz mākuļot.
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
- izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu).
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml).
- atmalt Ilgāku laiku, daudz malt.
- izmuldināt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt.
- izvilstīt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt.
- izmasēties Ilgāku laiku, daudz masēt.
- atmaurāt Ilgāku laiku, daudz maurot.
- izmauroties Ilgāku laiku, daudz maurot.
- izmauties Ilgāku laiku, daudz maut.
- izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
- izmazgāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt.
- izmāžoties Ilgāku laiku, daudz māžoties.
- izmedīties Ilgāku laiku, daudz medīt.
- izmēdīties Ilgāku laiku, daudz mēdīties.
- izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
- nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- atmeklēt Ilgāku laiku, daudz meklēt.
- izameklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt.
- izmērkšēties Ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām).
- izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties.
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
- izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
- izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
- izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmīstīties Ilgāku laiku, daudz mīstīt.
- atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
- izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
- izmūķerēties Ilgāku laiku, daudz mūķēt.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- atmūrēt Ilgāku laiku, daudz mūrēt.
- izmurgoties Ilgāku laiku, daudz murgot.
- nonākties Ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
- izčīgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli).
- izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
- iznerroties Ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties.
- nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (1).
- nēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt (4).
- atsanasāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznēsāt Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznēsāties Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- noslampāties Ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt.
- izniekoties Ilgāku laiku, daudz niekoties.
- izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
- atvārgt Ilgāku laiku, daudz nīkt.
- iznīkuļot Ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu).
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- atsajemties Ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko.
- izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
- noņurcīt Ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
- izogoties Ilgāku laiku, daudz ogot.
- izostīties Ilgāku laiku, daudz ostīt.
- izpaijāt Ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt.
- izpaijāties Ilgāku laiku, daudz paijāt.
- izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
- izpalaidņoties Ilgāku laiku, daudz palaidņoties.
- izpeldināties Ilgāku laiku, daudz peldināt.
- noperēties Ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt.
- nosaperēties Ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt.
- izklapēt Ilgāku laiku, daudz pērt, sist.
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā.
- izpikāties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- izplaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt 1.
- plaucēties Ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus.
- atsaecēties Ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties.
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
- izplūkties Ilgāku laiku, daudz plūkt.
- izpluncīties Ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties.
- izplunčāties Ilgāku laiku, daudz plunčāties.
- atgvelzt Ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst.
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
- sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- nopļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties.
- izpļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut.
- izpogoties Ilgāku laiku, daudz pogot.
- izačegelēties Ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpukoties Ilgāku laiku, daudz pukoties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
- piesaklapatēties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
- piesažņaugties Ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu.
- izspūsties Ilgāku laiku, daudz pūsties.
- izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
- izspūtināt Ilgāku laiku, daudz pūtināt.
- atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
- piesarāties Ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu.
- izčokāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izčukāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izarakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- atkast Ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus).
- izarakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
- izrakties Ilgāku laiku, daudz rakt.
- atrāpāt Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- izrāpoties Ilgāku laiku, daudz rāpot.
- atsventēt Ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt.
- atbarabanēt Ilgāku laiku, daudz rāties.
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- atraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- izrauties Ilgāku laiku, daudz raut.
- ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
- atrevēt Ilgāku laiku, daudz ravēt.
- izravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt.
- izredzēties Ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- atbrazdinēt Ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem).
- izrībināties Ilgāku laiku, daudz rībināt.
- izpucināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!".
- izcujināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!".
- atcjaūkāt Ilgāku laiku, daudz riet (par suni).
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz riet (par suni).
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- izripāties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
- izripināties Ilgāku laiku, daudz ripināt.
- izripoties Ilgāku laiku, daudz ripot.
- izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
- atsakavēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu).
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
- izorkšēties Ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt.
- izurkšēties Ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt.
- izrūcināties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
- izrumelēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izzelēt Ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu).
- izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- atbļuznīt Ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt.
- izarunāties Ilgāku laiku, daudz runāt.
- izatolkavāties Ilgāku laiku, daudz runāt.
- attolkavāt Ilgāku laiku, daudz runāties.
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izarušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēroties Ilgāku laiku, daudz sērot.
- izsēties Ilgāku laiku, daudz sēt.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
- atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
- izsieties Ilgāku laiku, daudz siet.
- izsildīties Ilgāku laiku, daudz sildīties.
- izasirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izsisties Ilgāku laiku, daudz sist.
- izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
- izaskaitīties Ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas).
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izskaloties Ilgāku laiku, daudz skalot.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- izskandināties Ilgāku laiku, daudz skandināt.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
- izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
- izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
- atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izskolināties Ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties.
- izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
- izskrabināties Ilgāku laiku, daudz skrabināt.
- noplosīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt.
- atskraidalēt Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- atskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
- pieskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskribināties Ilgāku laiku, daudz skribināt.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izskrubināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
- atskumt Ilgāku laiku, daudz skumt.
- izabučāties Ilgāku laiku, daudz skūpstīties.
- izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- izslaukties Ilgāku laiku, daudz slaukt.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- atvaidēt Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izpūties Ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- attust Ilgāku laiku, daudz smagi elpot.
- izsmaidīties Ilgāku laiku, daudz smaidīt.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsmelgties Ilgāku laiku, daudz smelgt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- atsašaipīties Ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt.
- atģibt Ilgāku laiku, daudz smieties.
- atģibuļāt Ilgāku laiku, daudz smieties.
- atsasmieties Ilgāku laiku, daudz smieties.
- izsmilkstēties Ilgāku laiku, daudz smilkstēt.
- izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
- izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
- izsoļoties Ilgāku laiku, daudz soļot.
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izaspardīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izacīnīties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
- nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
- atkartavāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis).
- atskripkāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli).
- atbarabanēt Ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas.
- atspēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt.
- izaspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēties.
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- atstabulēt Ilgāku laiku, daudz stabulēt.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- atstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigalēt.
- izstaigalēt Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
- atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
- stāstīties Ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt.
- izastatīties Ilgāku laiku, daudz statīt (status).
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atstāvēt Ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās.
- izstenēties Ilgāku laiku, daudz stenēt.
- izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
- izšķipelēties Ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu.
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam.
- nosadarīties Ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt.
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- noplaņčkāties Ilgāku laiku, daudz strēbt.
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- atstrīķēt Ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni).
- atsukāt Ilgāku laiku, daudz sukāt (linus).
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
- izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāties.
- izsūrstēties ilgāku laiku, daudz sūrstēt.
- atsutināt Ilgāku laiku, daudz sutināt.
- izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- nosviedrēties Ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam).
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
- izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
- atsvētīt Ilgāku laiku, daudz svinēt.
- izsvētīties Ilgāku laiku, daudz svinēt.
- izskripāties Ilgāku laiku, daudz svītrot.
- izšaubīties Ilgāku laiku, daudz šaubīties.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšauties Ilgāku laiku, daudz šaut.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- piebrāķēt Ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu).
- izviškāties Ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri.
- izbrāķēties Ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties.
- nosašķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt.
- izšķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt.
- izšļakstināties Ilgāku laiku, daudz šļakstināties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
- izšļūcāties Ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām).
- atšņuktāt Ilgāku laiku, daudz šņukstēt.
- nosasviesties Ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- iztekalāties Ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
- iztaurēties Ilgāku laiku, daudz taurēt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- iztekalēties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
- iztekāties Ilgāku laiku, daudz tekāt.
- iztenkoties Ilgāku laiku, daudz tenkot.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztesties Ilgāku laiku, daudz tēst.
- atsasodīties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- izaļubavāties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
- iztīksmināties Ilgāku laiku, daudz tīksmināties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztincināt Ilgāku laiku, daudz tincināt.
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz tirgoties.
- iztīņāties Ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties.
- iztracināt Ilgāku laiku, daudz tracināt.
- atziest Ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes).
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- attrakāt Ilgāku laiku, daudz trakot.
- iztrallināties Ilgāku laiku, daudz trallināt.
- attramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdīt.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkt Ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to).
- attrankāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
- iztrenkāties Ilgāku laiku, daudz trenkāt.
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
- iztrokšņoties Ilgāku laiku, daudz trokšņot.
- notupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam).
- attupēt Ilgāku laiku, daudz tupēt.
- iztupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt.
- iztvarstīties Ilgāku laiku, daudz tvarstīt.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- izūvināties Ilgāku laiku, daudz ūvināt.
- atsagriezties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
- izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
- nosavadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē).
- izvadāties Ilgāku laiku, daudz vadāt.
- atvagāt Ilgāku laiku, daudz vagot.
- izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
- atvaidēt Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaikstīties Ilgāku laiku, daudz vaikstīties.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvaijāt Ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt.
- izvāķēties Ilgāku laiku, daudz vāķēt.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- atvalkāt Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- iznesāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- iznēsāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- atvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīt Ilgāku laiku, daudz valstīt.
- izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
- novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvēcināt Ilgāku laiku, daudz vēcināt.
- izvēcināties Ilgāku laiku, daudz vēcināties.
- atvelēt Ilgāku laiku, daudz velēt.
- izvelēties Ilgāku laiku, daudz velēt.
- izvelties Ilgāku laiku, daudz velt.
- nosavemties Ilgāku laiku, daudz vemt.
- izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
- atsasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam.
- atsprēst Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izvērpties Ilgāku laiku, daudz vērpt.
- izvesties Ilgāku laiku, daudz vest.
- izsarvēties Ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu.
- atsaarpavāties Ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam.
- izvēžoties Ilgāku laiku, daudz vēžot.
- izžvidzināties Ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties.
- izvicināt Ilgāku laiku, daudz vicināt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- izmuļināties Ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti).
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- nozelēt Ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot.
- izzemoties Ilgāku laiku, daudz zemoties.
- atzibsnīt Ilgāku laiku, daudz zibsnīt.
- atzīdīt Ilgāku laiku, daudz zīdīt.
- atziedēt Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
- izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
- izzīlēties Ilgāku laiku, daudz zīlēt.
- izzīmēties Ilgāku laiku, daudz zīmēt.
- atzīst Ilgāku laiku, daudz zīst.
- nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvalstīties Ilgāku laiku, daudz zvalstīties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzvērēties Ilgāku laiku, daudz zvērēt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izžadzināties Ilgāku laiku, daudz žadzināt.
- izžegoties Ilgāku laiku, daudz žagoties.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- izzūdīties Ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties.
- izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- piesažēlāties Ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties.
- izpukstēties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- izžēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- nožēloties Ilgāku laiku, daudz žēloties.
- izpļēguroties Ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt.
- atplenderēt Ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot.
- atžvairāt Ilgāku laiku, daudz žūpot.
- nosaēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam.
- noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- izskumstēties Ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
- izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
- iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- izgrūsties Ilgāku laiku, intensīvi grūst.
- izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1).
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2).
- sablēžot Ilgāku laiku, krietni slinkot.
- izbalināties Ilgāku laiku, līdz apnikumam balināt.
- izklanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties.
- klanstīties Ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot.
- sapļāpāt Ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt.
- noblunkšķināt Ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā.
- izkaķēties Ilgāku laiku, līdz pagurumam, kaķēt.
- sašļaustīties Ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt.
- izbaiļoties Ilgāku laiku, ļoti baiļoties.
- izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
- izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
- izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
- noelsties Ilgāku laiku, ļoti elst.
- izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
- izgrīļoties Ilgāku laiku, ļoti grīļoties.
- izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
- izkaitināties Ilgāku laiku, ļoti kaitināties.
- izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
- nokāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izkaunēties Ilgāku laiku, ļoti kaunēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- izšausmināties Ilgāku laiku, ļoti šausmināties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti vārgt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- urbināties Ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
- sastrumpēt Ilgāku laiku, nepārtraukti dzert.
- sasust Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
- sasutēt Ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt.
- saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
- saskraidināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet.
- sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
- sastādināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
- sastāvināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
- satalināt Ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties.
- saspiegt Ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele).
- sastrūgāt Ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas.
- satārpināt Ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt.
- sastabulēt Ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt.
- sasargāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt.
- sasūroties Ilgāku laiku, nepārtraukti skumt.
- sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties.
- sašļūdelēt Ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties.
- saslimot Ilgāku laiku, nepārtraukti slimot.
- saslinkot Ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot.
- sasmelgt Ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt.
- sasmidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
- sasmildzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt.
- sasmilkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
- sasmilkt Ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt.
- sasmirdēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt.
- sasnaust Ilgāku laiku, nepārtraukti snaust.
- sasoļot Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot.
- sasliept Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
- sastorēt Ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt.
- satalēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties.
- sastenēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt.
- sasūlāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt.
- sasūkstēt Ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt.
- sašalkt Ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt.
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt.
- sasvalstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties.
- sasuksnīt Ilgāku laiku, nepārtraukti zīst.
- sasūkstīties Ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm.
- satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
- sasmaldzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt.
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- nodzīties Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt.
- izplančāties Ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties.
- izplanckāties Ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties.
- izvaldīties Ilgāku laiku, pietiekami valdīt.
- izpisties Ilgāku laiku, pilnībā veikt dzimumaktu.
- izmazgāties Ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties.
- nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
- šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
- atrēkt Ilgāku laiku, skaļi smieties.
- šķaidīties Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1).
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izsaldēties Ilgāku laiku, stipri salt; izsalties.
- izsalties Ilgāku laiku, stipri salt.
- nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
- svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
- sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- klaudzēties Ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt.
- gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus.
- nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
- nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.).
- novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- Ilganči Ilganču ezers - atrodas Rugāju pagastā, platība - 26,6 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,4 km; Ilganča ezers.
- Ilganča ezers Ilganču ezers Rugāju pagastā.
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
- Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā).
- Sehnsucht ilgas.
- ilgošanās Ilgas.
- ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
- vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- ilggadu Ilggadējs, daudzgadējs.
- dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis.
- spīdele Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
- spīdeles Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
- Bellis perennis ilggadīgā mārpuķīte.
- Oenothera perennis ilggadīgā naktssvece.
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- sakārsināt ilgi atstāt nepļautu (labību).
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
- žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu).
- cīnīties Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
- virčaptēt Ilgi darboties, strādāt.
- kaitavāt Ilgi dusmoties, pukoties.
- tekterēt Ilgi dzert.
- piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt.
- noslopties Ilgi ejot nogurt.
- sagletēt ilgi ēst
- grencēt Ilgi ēst.
- izkvernēt Ilgi gaidīt, būt nomodā.
- kaipt Ilgi gaidīt, nīkt.
- žurnēt Ilgi gaidīt, nīkt.
- grēmēt Ilgi gaidīt.
- ilgosnis Ilgi gaidīts laiks.
- sencerēts Ilgi gaidīts.
- sūnīt Ilgi gulēt.
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties.
- krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt.
- nožulīt Ilgi kožļājot apēst.
- plēsnēt Ilgi kur sēdēt.
- pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- izkalināt Ilgi likt badu ciest.
- lietavāt Ilgi līt.
- nosameklēties Ilgi meklēt.
- gadu nasta ilgi mūža gadi.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam.
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai.
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
- žulināties Ilgi plunčāties, ko mazgāt.
- smuilāt ilgi raudāt.
- rēkavāt ilgi runāt.
- aizastāvēties Ilgi saglabāties.
- dernēt Ilgi stāvēt, gaidot ko (par dzīvniekiem).
- nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- sazorkāt Ilgi turēt vecu ūdeni, sārumu.
- zvitkāties Ilgi un bez iemesla savstarpēji apsmiet, ņirgāties.
- zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties.
- aizdakterēt Ilgi un bez sekmēm ārstējot, novest nāvē.
- pildīties ilgi un bez steigas ēst vai dzert.
- ledināt Ilgi un bez vajadzības runāt.
- pudāties Ilgi un daudz ģērbties.
- sazvetēt Ilgi un enerģiski strādāt.
- pārklāstīt Ilgi un gari stāstot izskaidrot.
- tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
- saskatīties ilgi un intensīvi skatīties.
- trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
- žimbāt Ilgi un klusi raudāt.
- šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt.
- mužļāt Ilgi un lēnām košļāt.
- gvelgt Ilgi un monotoni riet.
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
- auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
- pļirrāt Ilgi un smalki raudāt.
- vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu.
- izkvērnēt Ilgi un veltīgi gaidot nogurt.
- olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts.
- ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus).
- bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam.
- cieta ola ilgi vārīta ola.
- stiepināt Ilgi vilcināt.
- žvankstēt Ilgi, apnicīgi riet.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa.
- vauksnēt Ilgi, bezcerīgi gaidīt.
- vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur.
- nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
- tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
- žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
- skribinēt Ilgi, lēni, grebt.
- tārmasāties Ilgi, līdz pagurumam pļāpāt.
- gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi, nepacietīgi, arī veltīgi gaidīt.
- žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt.
- nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt.
- ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
- varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- varšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni.
- cieši Ilgi.
- dolgam Ilgi.
- garai Ilgi.
- ildziņis Ilgi.
- ilgam Ilgi.
- ilgām Ilgi.
- iļģi Ilgi.
- ilgis Ilgi.
- ilgu Ilgi.
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma.
- līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām.
- salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus.
- ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- longitudināls Ilglaicīgs, ilgstošs.
- mūžturpīgs Ilglaicīgs, ilgtspējīgs.
- LTM Ilglaika atmiņa (angļu "long-term memory").
- ilglaicīgs Ilglaika.
- makrobioze Ilgmūžība.
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā.
- lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
- čadāt Ilgoties, alkt, tīkot.
- pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi.
- kalēties Ilgoties, kārot.
- gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
- ilgāties Ilgoties.
- kāmēt Ilgoties.
- tītot Ilgoties.
- ilgotne Ilgs (laika) posms.
- gars Ilgs (par laikposmu).
- Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- Metuzāla mūžs ilgs mūžs.
- nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām.
- garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
- polihronisks Ilgs, garš.
- mūžeklains Ilgs, ilgstošs.
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs.
- dails Ilgs.
- ilgspēlētāja Ilgspēlējoša.
- akineta Ilgspora, kas veidojusies no aļģes veģetatīvās šūnas.
- durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva.
- mūžeklis Ilgstība.
- nominālais ātrums ilgstoša darba režīma kustības ātrums nominālas slodzes apstākļos.
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
- elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem; Volta loks.
- atropinizācija Ilgstoša ietekmēšana ar atropīnu.
- tenacitāte Ilgstoša koncentrācija.
- garkstoņa Ilgstoša krākšana.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- trēmiņš Ilgstoša lamāšanās.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- bradimenoreja Ilgstoša mensturācija.
- sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
- maratons ilgstoša norise; pasākumi, kas seko cits citam.
- menostakse Ilgstoša oligomenoreja.
- ķengatu karš ilgstoša sarkastiska apmaiņa ar ķengatām, izmantojot elektronisko pastu vai tīklu _Usenet_.
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
- darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
- vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- žvargzdoņa Ilgstoša švīkstoņa, plinkšķināšana.
- ļičņaks Ilgstoša tikšanās ar kādu tuvinieku divatā (cietumā).
- atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
- pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
- uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
- aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju.
- pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums.
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana.
- priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.).
- klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija.
- delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
- sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ.
- sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam.
- dabiskā valoda ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
- žvingoņa Ilgstošas griezīgas skaņas.
- tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
- noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem).
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- attrīsas Ilgstošas trīsas.
- epeiroģenēze Ilgstošas, lēnas Zemes garozas celšanās vai grimšanas kustības.
- zūļot Ilgstoši (bet ne spēcīgi) līt.
- sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā.
- ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
- glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- izbezdināt Ilgstoši atvēsināt (krāsni).
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- blaukšināties Ilgstoši blaukšķināt (3).
- blaukšķināties Ilgstoši blaukšķināt (3).
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
- piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam.
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
- pievārgt Ilgstoši ciest, vārguļot.
- iesabubinēties Ilgstoši čukstus runāt.
- iesasirdīties Ilgstoši dusmoties.
- nodzīdināt Ilgstoši dzenāt šurp un turp.
- dzīvot vienā miglā ilgstoši dzert.
- iesagulēties Ilgstoši gulēt.
- noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
- vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties).
- iešautīt Ilgstoši izmantojot, nogludināt (atspoli).
- kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- izkapināties Ilgstoši kapināt un pabeigt kapināt.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni.
- klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot).
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu.
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- zavisaķ Ilgstoši lietot narkotikas.
- lietavot Ilgstoši līt.
- plumpēt Ilgstoši līt.
- šļampāt Ilgstoši līt.
- varkāties Ilgstoši līt.
- žeirāt Ilgstoši līt.
- žeirēt Ilgstoši līt.
- zlaņķēt Ilgstoši līt.
- žulgāt Ilgstoši līt.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- senmeklēts Ilgstoši meklēts.
- iesavickāties Ilgstoši naidoties, ķildoties.
- iesaecēties Ilgstoši naidoties.
- iesaēsties Ilgstoši naidoties.
- iesagrauzties Ilgstoši naidoties.
- iesaplēsties Ilgstoši naidoties.
- smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt.
- saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem.
- dolgostrojs ilgstoši nepabeigts būvniecības objekts.
- deivelēt Ilgstoši nepareizi izmantot.
- nopidžināt Ilgstoši nodarbināt vienmuļā darbā.
- ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- nodūlēt Ilgstoši palikt nomodā.
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- atperēties Ilgstoši perējot nogurt un novājēt.
- piepūdēt Ilgstoši pildīties ar smaku.
- iesagaūzties Ilgstoši pļāpāt.
- sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
- sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
- blauskāt Ilgstoši riet (par suni).
- nolāt Ilgstoši riet.
- vaušķināt Ilgstoši riet.
- iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini).
- iesarunāties Ilgstoši runāt.
- atgozēt Ilgstoši sauļoties.
- nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- vārčāt Ilgstoši slimot, vārguļot.
- kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā).
- staņāt Ilgstoši stenēt.
- drelīt Ilgstoši strādāt.
- pārvērdēt ilgstoši sutināt; pārtvaicēt.
- šļūkāties Ilgstoši šļūkāt (1).
- izprāvoties Ilgstoši tiesāties.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
- pseidotetāns Ilgstoši toniski muskuļu krampji, kas atgādina stingumkrampjus.
- čiekste Ilgstoši ūdenī mircis vai zemē gulējis koks; veci gulšņi.
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- pļerrēt Ilgstoši un sīkām lāsēm līt.
- iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt.
- iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties.
- sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt.
- maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
- savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties.
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
- apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
- bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
- mirdaļāt Ilgstoši vārguļot pirms nāves.
- mērdaļāt Ilgstoši vārguļot.
- pārvirināt ilgstoši vārot pārtvaicēt; noplaucēt.
- dujīt Ilgstoši veikt kādu darbu, darbību.
- aukstīgs Ilgstoši vēss, drēgns.
- zorināt Ilgstoši vilkt pa zemi.
- tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata").
- klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet.
- kvakšķēt Ilgstoši, apnicīgi riet.
- piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- vankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vankšķināt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt.
- knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
- birēt Ilgstoši, arī vairākkārt birt.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt.
- nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru.
- pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis).
- baukšināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
- baukšķināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt.
- blakšināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
- blakšķināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt.
- blākšināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
- blākšķināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt.
- blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
- blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1).
- blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
- blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2).
- blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
- blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1).
- blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
- blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2).
- blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
- blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1).
- blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
- blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2).
- bliukšināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
- bliukšķināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt.
- blūkšināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
- blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt.
- brakšināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
- brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt.
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
- čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt.
- čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
- čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1).
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu).
- čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
- čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt.
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstēt (1).
- čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt.
- čivināties Ilgstoši, intensīvi čivināt.
- čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (1).
- čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (2).
- klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- klakšināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
- klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
- klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
- klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1).
- klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
- klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2).
- knakšināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
- knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
- knikšināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
- krimsties Ilgstoši, intensīvi krimst (2).
- mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1).
- paukšināties Ilgstoši, intensīvi paukšināt.
- paukšķināties Ilgstoši, intensīvi paukšķināt.
- plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
- plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1).
- plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
- plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2).
- plaukšināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
- plaukšķināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt.
- plikšināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
- plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt.
- plīkšināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
- plīkšķināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt.
- plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
- plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1).
- plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
- plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2).
- pliukšināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt.
- pliukšķināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt.
- plunkšināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
- plunkšķināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
- skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt.
- skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
- skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
- skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
- skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (1).
- skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (2).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2).
- skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt.
- spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1).
- sprakšināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
- sprakšķināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt.
- sprakšināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
- sprakšķināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1).
- spurkšināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
- spurkšķināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1).
- strinkšināt Ilgstoši, intensīvi strinkšēt.
- strinkšķināt Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt.
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt.
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
- šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt.
- šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1).
- šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
- šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt.
- šņākoties Ilgstoši, intensīvi šņākot (1).
- šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstēt.
- šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt.
- šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt.
- švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt.
- švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt.
- trinkšināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- urdzināt Ilgstoši, intensīvi urdzēt.
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē).
- vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt.
- zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
- zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4).
- melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt.
- saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt.
- klempt Ilgstoši, nogurdinoši iet.
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
- targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt.
- plītēties Ilgstoši, spēcīgi sisties.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- garie lieti ilgstošs lietus.
- lietavas Ilgstošs lietus.
- žulga Ilgstošs lietus.
- žulgoņa Ilgstošs lietus.
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- grods laiks ilgstošs sauss laiks.
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda.
- duratīvs veids ilgstošs veids.
- vējavas Ilgstošs vējš; laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
- mērceklis Ilgstošs, smalki smidzinošs lietus.
- tetānisms Ilgstošs, stingumkrampjiem līdzīgs krampju stāvoklis.
- vilcīgs Ilgstošs.
- sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5).
- skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2).
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1).
- spalgonis Ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums.
- blarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt.
- brakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt.
- brākšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt.
- brikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt.
- brīkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt.
- čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2).
- čaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt.
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2).
- čīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1).
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
- dipoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt.
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5).
- džerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt.
- gārdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt.
- graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
- gurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt.
- klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
- klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
- knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
- krakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt.
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3).
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- kraukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt.
- kraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt.
- krikstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt.
- krikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt.
- kripšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt.
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1).
- ņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt.
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8).
- skrakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
- skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
- skraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa.
- skripstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt.
- sprakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa.
- sprakšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa.
- spraukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa.
- stirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt.
- šļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt.
- šļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- šmiukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt.
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2).
- šņāka Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3).
- šņākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3).
- šņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt.
- švīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2).
- švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
- švīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt.
- švirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt.
- tarkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1).
- tirkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1).
- žļakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt.
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1).
- žļarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2).
- žļurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt.
- žņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt.
- žņirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt.
- žvadzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt.
- žvakstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
- žvarkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt.
- žvākstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt.
- žvaukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt.
- žvīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt.
- žvindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt.
- žvinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt.
- žvirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt.
- šļākoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
- elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst.
- būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
- smirgt ilgt.
- aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā.
- hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis.
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
- IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums.
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai.
- sociālās aizsardzības stratēģija ilgtermiņa plāns, kurā valsts izvirza sociālās aizsardzības mērķus un paredz šī plāna īstenošanas mehānismus.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā).
- stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
- ilgošanās ilgu izjušana
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
- izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
- aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu.
- nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās.
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt.
- aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties.
- izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas.
- saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt.
- notrumpāt Ilgu laiku spēlēt (kārtis).
- izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties.
- gaidīgs Ilgu pilns.
- ilgains Ilgu pilns.
- ziemeļmeita Ilgu, sapņu tēls.
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei).
- iļģis Ilgums.
- Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
- Begonia cuccullata ilgziedīgā begonija.
- Begonia semperflorens ilgziedīgās begonijas sinonīms nosaukums.
- būsterefekts Imūnsistēmas atbildes reakcija uz atkārtotu vakcināciju pēc ilgāka laika (piemēram, pēc 10 gadiem) un imunitātes atjaunošanās.
- limakocīdi Indes kailgliemežu apkarošanai; limacīdi.
- algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- bromfenolzilā Indikators pH noteikšanai robežās no 3,0 līdz 4,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,0 uz zilganvioletu pie 4,6.
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
- inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu.
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt; intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art; intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties; intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties; intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt; intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī); saairēties.
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot.
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt; intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- dzīvošanas ilgums intervāls no dzimšanas līdz miršanai; mūža ilgums.
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu.
- seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru.
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- īksi Īsi, neilgi.
- Iskera Iskara, upe Bulgārijā.
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu).
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis.
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
- mortieris Īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisos.
- springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš.
- snapis Īss, neilgs miegs.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nospulgot Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
- paspulgot Īsu brīdi spulgot.
- nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
- pazalgot Īsu brīdi zalgot.
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- aizkāmējis Izbadojies; noilgojies.
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
- ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
- valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- izsukt Izdancināt, ilgāku laiku griezt dejā.
- izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
- ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
- karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
- silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla.
- krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla.
- iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku.
- uzmērcēt Izmērcēt (vairāk, ilgāk nekā vajadzīgs, vēlams).
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
- dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- atelgt Izpilgt, izlept.
- tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
- zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- Milium effusum izplestā ēnsmilga.
- plašā ēnsmilga izplestā ēnsmilga.
- izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
- cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu.
- cirsties Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu.
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
- ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu).
- pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
- pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko).
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
- runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu.
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- algādzēt Iztikt no algas.
- dikts Izturīgs, ilgi lietojams, izmantojams (par priekšmetiem).
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- izžulkt Izžulgt.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
- sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs.
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka.
- Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- derbi Jāšanas sacensību godalga.
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
- Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
- Friedrichstadt Jaunjelgava.
- Frīdrihštate Jaunjelgavas nosaukums 1646.-1795. g.
- daudzesieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzese" iedzīvotāji.
- jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji.
- lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
- talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji.
- biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji.
- secieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Sece" iedzīvotāji.
- štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji.
- Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji.
- zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji.
- vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji.
- Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija.
- ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji.
- Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
- Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- bāļīns Jaunpiebalgas iedzīvotājs (vecpiebalgas iedzīvotāju skatījumā, vērtējumā).
- vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums.
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā.
- piebaldzēns Jaunpiebalgas novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotājs.
- gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
- stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji.
- Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants.
- Krūzes Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- jaunzemieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
- Mauragi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- jēcēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" iedzīvotāji.
- krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji.
- naudēlieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naudēļi" iedzīvotāji.
- Spundēni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- naukšēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji.
- Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants.
- skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji.
- Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants.
- Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants.
- Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums.
- Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- šlana Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- šlanoks Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana.
- aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- tifobaciloze Jebkurš ilgstoša drudža stāvoklis ar tīfa simptomiem.
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- gailītis Jēdziens rotaļā ar smilgas skaru pušķi.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
- kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību.
- tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Mitau Jelgava.
- Nītauja Jelgava.
- Nītava Jelgava.
- Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums.
- elejnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" iedzīvotāji.
- kalnciemieši Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji.
- kalnciemnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji.
- Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums.
- Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums.
- sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji.
- Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
- Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
- apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji.
- audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji.
- bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
- brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
- Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
- daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji.
- Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa.
- jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji.
- lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
- mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
- ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji.
- sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji.
- zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji.
- Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji.
- dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
- falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji.
- glūdenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji.
- Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums.
- kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji.
- kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
- kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
- kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
- nākotnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji.
- pūrenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Pūri" iedzīvotāji.
- tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
- ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji.
- pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji.
- Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums.
- Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
- Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums.
- blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji.
- bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji.
- Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
- dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
- dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
- Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
- īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji.
- jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
- jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
- Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa.
- ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
- laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji.
- Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
- rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji.
- Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa.
- vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji.
- vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
- vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
- Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
- skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
- staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji.
- stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji.
- pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji.
- kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
- kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
- kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
- Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
- Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums.
- Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji.
- braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji.
- mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
- Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
- sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
- Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
- brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji.
- būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
- Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
- Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
- Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
- jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
- jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
- klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji.
- līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
- līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
- Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums.
- līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji.
- Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
- mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
- ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
- skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
- stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
- stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
- svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
- tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
- Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
- vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
- Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa.
- apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
- Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums.
- jaunplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" iedzīvotāji.
- lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji.
- lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji.
- paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji.
- Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums.
- pētelaucenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" iedzīvotāji.
- platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji.
- platonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platone" iedzīvotāji.
- poķenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Poķi" iedzīvotāji.
- raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji.
- skangaļnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
- smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji.
- vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji.
- Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji.
- Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
- blūdženieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Blūdži" iedzīvotāji.
- briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
- buķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Buķi" iedzīvotāji.
- galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji.
- klāvenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
- klieņenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klieņi" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums.
- lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
- lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
- Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants.
- mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji.
- pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji.
- robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
- Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums.
- sesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji.
- sesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji.
- skursteņnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
- Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants.
- Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji.
- āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
- baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji.
- imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
- Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa.
- jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
- līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
- muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji.
- plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji.
- Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
- slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji.
- Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums.
- svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
- Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums.
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
- Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
- Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants.
- vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
- Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
- ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
- meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
- rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji.
- valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
- vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
- vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
- vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji.
- Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji.
- berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
- Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
- Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants.
- būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
- grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
- Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
- Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
- kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
- kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
- mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
- Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
- mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
- valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji.
- vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
- vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji.
- Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
- ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji.
- Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
- Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
- Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
- Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
- Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
- laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
- liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
- Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
- oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
- reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
- roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
- šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
- Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
- vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
- Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
- Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji.
- anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
- atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
- audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji.
- bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji.
- briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
- dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji.
- deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji.
- pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji.
- pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji.
- Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
- skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
- spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji.
- ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji.
- Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums.
- Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa.
- zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji.
- Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
- jelgavnieki Jelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni.
- Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants.
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā.
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis.
- Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
- Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē.
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. "Helgolaunder Bucht"), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim.
- reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- krimene Kāda cieta, bālgana sēne.
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u.c.
- zilīši Kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu.
- tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem.
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku.
- nokavējums Kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku.
- pamatdalījums Kādas nots ilguma sadalījums sīkākās vienībās.
- Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā).
- fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku.
- nobīle Kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem).
- meldziris Kāds smilgai līdzīgs augs, kas sastopams sausās vietās.
- žļemburs Kāds, kas ilgi ēd.
- sušķis kāds, kas ilgi guļ un vēlu ceļas.
- aizsmakulis Kāds, kas jau ilgāku laiku ir aizsmacis.
- brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā.
- gultuve Kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds.
- zvitka Kāds, kurš ilgi un bez iemesla smejas.
- klēgainis Kāds, kurš ilgstoši ceļo.
- mūkņe Kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā.
- papasakaties Kādu brīdi, neilgu laiku tērzēt.
- saduzot Kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot.
- piesūdzēt Kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties).
- izvaldīt Kādu ilgāku laiku valdīt.
- pagāžam Kādu ilgstošu laiku; bezjēdzīgi, nederīgi.
- izdopināt Kādu laiku (pietiekoši ilgi) šūpot uz ceļiem.
- izsmelkties Kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt.
- izkrāmēties Kādu laiku, pietiekoši ilgi krāmēties.
- izskrūvēties Kādu laiku, pietiekoši ilgi skrūvēt.
- sapļupināt Kādu šķidrumu tik ilgi vārīt, ka kļūst biezs.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants.
- sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
- Pityriasis gymnocephala kailgalvas čakste.
- Diphyllodes respublica kailgalvas paradīzesputns.
- psilocybe Kailgalvenes.
- mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila").
- kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana").
- kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana").
- zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens").
- smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata").
- gliemeklis Kailgliemezis.
- gļiemeklis Kailgliemezis.
- gliems Kailgliemezis.
- gļiems Kailgliemezis.
- glumine Kailgliemezis.
- physidae Kailgliemežu dzimta.
- limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints.
- lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints.
- limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae").
- limacidae Kailgliemežu grupas dzimta.
- Lehmannia marginata kailgliemežu suga.
- Limax cinereo-niger kailgliemežu suga.
- Arion empiricorum kailgliemežu suga.
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
- paraanalgēzija Kāju un ķermeņa apakšdaļas analgēzija.
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst.
- Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
- amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3).
- Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
- Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km.
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas.
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
- Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes.
- Psilocybe montana kalnu kailgalvene.
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns).
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
- Rodopi Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m.
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
- Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. "Stara Planina"), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m.
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā.
- Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu.
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
- monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks.
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^.
- lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers.
- kumš Kamēr, tik ilgi.
- salcietīgā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum algidum"), Latvijā adventīvs augs.
- Phalaris canariensis Kanāriju spulgzāle.
- prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu.
- ārējais kantaridisms kantaridisms, kura cēlonis ir toksīnu uzsūkšanās caur ādu no čulgas, kas radusies spāņu vaboļu aplikācijas vietā.
- kaņepju miltiņi kaņepju ēdiens no piestā sagrūstām taukšētām kaņepēm ar sāli, ko izmantoja kā pavalgu.
- racionalizācijas investīcijas kapitāla ilgtermiņa ieguldīšana ražošanas modernizācijā un pilnveidē.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
- drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas.
- ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa.
- halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms.
- Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā.
- phratora Kārklgrauži.
- Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
- vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
- aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu.
- vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados.
- vidējā krājas izmaiņa kārtējās krājas izmaiņas attiecība pret perioda ilgumu gados.
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
- izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons.
- ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
- Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā.
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- žulka Kaut kas izmircis, ūdeņains, žulgans.
- pavalgans Kaut kas mikls, valgans.
- pavalkans Kaut kas mikls, valgans.
- pavelgans Kaut kas mikls, valgans.
- smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst.
- mūžekls Kaut kas, kas ilgst visu mūžu.
- bīdelēt Kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām.
- glizināt Kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt).
- satērzēt Kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt.
- iesenēt Kaut kur ilgāku laiku dzīvojot, iedzīvoties.
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā.
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi.
- Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu.
- Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- klabati Klabināšana (ilgstoša); tenkas.
- vanduļi Klaiņojoši ļaudis, kas meklē vieglu darbu ar lielu algu.
- izklunderēt Klaiņot apkārt (ilgāku laiku).
- claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa.
- noausīties Klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis.
- atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
- klapēties Klauvēt (parasti ilgstoši).
- Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā.
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Kleivas Kleivas ezers - Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis.
- Peinītis Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
- raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
- iezilēt Kļūt blāvi zilganam.
- apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
- izbļūt Kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs.
- pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- iedegties Kļūt ļoti spilgtam.
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
- atlaisties Kļūt mitrākam, valganam.
- atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu).
- pievelgt Kļūt mitram, valganam.
- apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
- izpeikstēt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
- izpilkt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
- pārilgt Kļūt pārāk ilgam.
- atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties.
- atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
- nogurt Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- iededzināties Kļūt tumšam, brūnam, ilgi sauļojoties.
- atvelgt Kļūt valgam, atspirgt.
- laisties Kļūt valganam (piemēram, par sienu).
- atzalgot Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
- nozilēt Kļūt zilam vai zilganam.
- zilgt Kļūt zilam, zilganam.
- pazilēt Kļūt zilganam.
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
- uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā.
- Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā.
- zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
- tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
- koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu.
- koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- saulgriežu kolūrs kolūrs, kas iet caur saulgriežu punktiem.
- ilgperioda komēta komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
- īsperioda komēta komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
- konsolis Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā).
- konsols Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā).
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- sabrukums Konstrukcijas vai to elementu stiprības, ilgizturības vai stabilitātes zudums kritiskajā slogojumā vai no temperatūras izmaiņām.
- karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply").
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- koronji Korejiešu mitoloģijā - liela čūska, kas mājā atnes bagātību un ilgu mūžu.
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos.
- karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu.
- kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju.
- gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
- montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni.
- sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi.
- benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
- košsarkans Koši, spilgti sarkans.
- košzaļš Koši, spilgti zaļš.
- košzils Koši, spilgti zils.
- kožs Košs, spilgts.
- toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu.
- blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
- blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
- pervīgs Krāsains, spilgts.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs krāsas tonis.
- Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- krāssātspozme krāsu piesātinājums un spilgtums.
- spilgtuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla spilgtumu.
- krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem.
- divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas.
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem.
- izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- konsolidācija kredītoperācija, ar kuru īstermiņa saistības pārvērš par pastāvīgiem (ilgtermiņa) parādiem.
- Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- sazaimot Krietni noķengāt, nopulgot.
- žigulis Krievijā, Volgas autorūpnīcā ražots vieglais automobilis.
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem.
- kodno Kriminālgrupa.
- šaraga Kriminālgrupa.
- torpēda Kriminālgrupas dalībnieks.
- ivans Kriminālgrupas vadonis, kas neatklāj īsto vārdu.
- pahans Kriminālgrupas vadonis.
- rodskijs Kriminālgrupas vadonis.
- Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš").
- Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- struktūrkrīze Krīze ekonomikā: saimnieciskās struktūras ilgstoša neatbilstība sociāli ekonomiskā progresa prasībām.
- Kaledonijas krokojums krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās un granitizācijas cikls, kas ilga no kembrija līdz devonam.
- Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
- krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu.
- Pieazovas zemiene Kubaņas-Pievolgas zemiene.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
- Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
- Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
- vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
- vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
- viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
- plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
- buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liatrise Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, ar ziediem zilgansārtās blīvās vārpās jūlijā un augustā.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare").
- strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu.
- neopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā un ģeohronoloģiskā vienība; ilga \~100000 gadu un beidzās pirms 10000 gadu; augšpleistocēns; vēlais pleistocēns.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
- Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
- beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja.
- Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
- ķērzēties Ķemmēties (ilgstoši).
- Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- noķengāt Ķengājot nonicināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot.
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
- rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- gage Ķīla, alga.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
- ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn.
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze.
- limacīdi Ķīmiski kailgliemežu apkarošanas līdzekļi.
- aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu.
- makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām.
- taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings.
- skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris").
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
- mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
- Laidziņš Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- Laidzis Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- Laidzes ezers Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- tautas meteoroloģija laika pareģošana pēc dažādiem vērojumiem dabā, prognozējot meteoroloģisko apstākļu ilgumu vai mainīšanos, gaisa temperatūras maiņu, vēja stiprumu, nokrišņus u. c.
- glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kura par pamatvienību izmanto sinodisko mēnesi, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas; lunārais kalendārs.
- gadsimts Laika skaitīšanas vienība - 100 gadu ilgs laika posms.
- nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
- kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās.
- slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
- Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare").
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
- izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties.
- abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu.
- desa Lamu vārds: muļķis, nelga, vientiesis.
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām.
- Osmoderma eremita lapkoku praulgrauzis.
- Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli.
- ciparaudio kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes skaņas ierakstīšanu ciparu formā 74 minūšu ilgai atskaņošanai.
- baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- krievenieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu.
- krievinieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.
- vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- bīvotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris").
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
- miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
- LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma.
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- lielais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion ater").
- joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus").
- dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus").
- dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus").
- dārza kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion hortensis").
- mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius").
- Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus").
- sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus").
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
- Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha.
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
- Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- atdancināt kumeļu no lauka uz māju lēkājošu un spriņģojošu kumeļu garā valgā atvest mājā no lauka.
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- lēlens Lēlis ("Caprimulgus europaeus").
- lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
- snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet.
- žļēmāt Lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst; žļēmot.
- žļemot Lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst.
- Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas.
- čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
- lēts Lēns, ilgs.
- plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
- pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
- strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā).
- BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks.
- dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām.
- džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku.
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi.
- tāleit Līdz tam, tik ilgi.
- kopartneršips Līdzdalība peļņā, darbinieku atalgojuma daļēja kompensācija ar uzņēmuma akcijām.
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
- ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem.
- ilgtermiņa finansu ieguldījumi līdzekļi, ko uzņēmums izmanto ilgā laika posmā (ilgākā par vienu gadu).
- Okas-Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Lerchenfeldia flexuosa liektā sariņsmilga.
- Deschampsia flexuosa liektās sariņsmilgas "Lerchenfeldia flexuosa" nosaukuma sinonīms.
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā.
- Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
- Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
- Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā.
- Lielais Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā.
- Limax maximus lielais kailgliemezis.
- augšējā novirze lielākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
- maxima Lielākais nošu ilgums menzurālajā nošu rakstā.
- nogurumizturības (ilgizturības) robeža lielākais spriegums, ko materiāls cikliski mainīgā slodzē iztur neierobežoti ilgi (pieņemts, ka ciklu skaits N ir 10 pakāpē 9).
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
- Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
- kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā.
- stopine Lielgabala deglis; stopīns.
- armata Lielgabala nosaukums senos laikos.
- salūtšāviens Lielgabala šāviens ar salūtlādiņu bez šāviņa.
- lielgabala lode lielgabala šāviņš.
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
- pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem).
- topčilar-aga Lielgabalnieku ģenerālis turkiem.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- lielgabalis Lielgabals.
- pušķa Lielgabals.
- Centaurea macrocephala lielgalvainā dzelzene.
- Anthyllis macrocephala lielgalvainais pērkonamoliņš.
- cefalonija Lielgalvainība ar smadzeņu hipertrofiju un deģenerāciju.
- makrocefālija Lielgalvainība, lieli galvas izmēri.
- megalokefalija Lielgalvība.
- Netta rufina lielgalvis.
- conopidae Lielgalvju dzimta.
- physocephala Lielgalvju dzimtas ģints.
- lielīpašnieks Lielgruntnieks.
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais.
- Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
- nemazs Liels; ilgs.
- Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- fotogrāfiskais platums lielums, kas raksturo fotomateriāla gaismjutīgā slāņa spēju objekta optiskā attēla spilgtuma atšķirības attēlot ar proporcionāliem fotogrāfiskajiem melnējumiem.
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte.
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos.
- sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens").
- trinks Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
- trinkš Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- ilgošām Lietots kopā ar prepozīciju "pa" un "pēc"; uz ilgu laiku; pēc ilga laika.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
- stūrnieks Līgumstrādnieks, algādzis, gadījuma darbu strādnieks.
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto.
- parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- saskriedināt Likt ilgstoši skriet.
- bailināt Likt ilgstoši, pastāvīgi baidīties.
- vērpināt Likt vērpt (parasti ilgāku laiku).
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā.
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
- hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
- čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
- Lilijas ezers Liliju ezers Valgundes pagastā.
- zilganlillā Lillā ar zilganu nokrāsu.
- jelgavkrastieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji.
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- diferenču vienādojums lineāru algebrisku vienādojumu sistēmas speciālgadījums.
- izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu.
- kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās.
- Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- mērcēt Līt, līņāt (parasti ilgstoši).
- Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- spožā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia fulgens").
- Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis.
- decimāllogaritms logaritms, kura bāze ir 10; apzīmē lg x.
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs.
- runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- Hierochloe repens ložņu mārsmilga.
- Hierohloe repens ložņu mārsmilga.
- Hierohloe odorata ssp. pannonica ložņu mārsmilgas "Hierohloe repens" nosaukuma sinonīms.
- Agrostis stolonifera ložņu smilga.
- Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants.
- Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski.
- šaima Lūku valgs.
- šaime Lūku valgs.
- fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
- fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām).
- grilt Lūst, brukt ilgstošā laika apstākļu iedarbībā.
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
- izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2).
- izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2).
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- zviedzināt Ļaut ilgstoši, atkārtoti zviegt.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ.
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
- bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
- spelgonīgs Ļoti auksts; spelgs.
- skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
- neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
- mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
- mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- līdz pastardienai ļoti ilgi, bezgalīgi (gaidīt).
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- rekordilgs Ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums.
- mirdzināties Ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
- bads Ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- glūda Ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā.
- kā dzeņa pavēdere ļoti raibs, krāsains; spilgts.
- ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- paunāties Ļoti silti ģērbties; arī ilgi, tūļīgi ģērbties.
- krass Ļoti skaidri uztverams, spilgts.
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
- nemierīgs Ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu).
- liesmains Ļoti spilgts, košs.
- kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts.
- spalgs Ļoti spilgts, spožs.
- ģiftīgs Ļoti spilgts.
- izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
- izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
- nobrakšēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
- nobrakšķēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
- nobrakstēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
- līdz bezgalībai ļoti tālu, ļoti ilgi; ļoti.
- slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt.
- tvīkt Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
- zilzils Ļoti zils, spilgti zils.
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī).
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- čušāt Ļti ilgi un lēnām vārīt.
- hronobioloģija Mācība par dzīves ilgumu un tās pagarināšanu.
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte.
- zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji.
- zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji.
- Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem).
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
- biotalmija Māka dzīvot ilgi un labklājībā.
- iespējamais mūža ilgums maksimālais iedzīvotāju kopuma dzīves ilgums.
- ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru.
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- ars longa, vita brevis mākslai ilgs mūžs, cilvēkam - īss.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
- triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
- Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
- ICCL Man pilnīgi vienalga.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
- rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus.
- Arda Maričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos (lejtece Grieķijā un Turcijā), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
- Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns.
- hierochloe Mārsmilga.
- mārengrasis Mārsmilga.
- hierohloe Mārsmilgas.
- dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama.
- cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta").
- smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata").
- ložņu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë repens").
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību.
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu.
- saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam.
- kontrolaprēķins Mašīnbūvē pārbaudes precizēts aprēķins, ko izdara pēc konstrukcijas izstrādes pabeigšanas, lai garantētu tās izturību vai ilgizturību.
- augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus.
- algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas.
- algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības.
- analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- vektoru algebra matemātikas nozare, kurā apraksta algebriskās operācijas ar vektoriem.
- lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus).
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- operatoru rēķini matemātiskās analīzes nozare, kurā pēta diferenciālvienādojumu atrisināšanu ar vienkāršotām algebriskām metodēm, izmantojot speciālas transformācijas (operatorus).
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
- loģikas algebra matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
- eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps.
- ilgizturība materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- lūzums materiāla sagrūšana slodzes rezultāta; palēninātas sagrūšanas lūzumus izraisa ilgstoša statiska slodze.
- mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
- nogurumizturība Materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās.
- elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus.
- govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
- meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum").
- lēta alga maza alga.
- āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru.
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Mazais Ilzes ezers Mazais Ilgas ezers Medumu pagastā.
- apakšējā novirze mazākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība.
- Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs.
- iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- mazizturīgs Mazliet izturīgs, neilgi izturīgs.
- ievelgans Mazliet valgans, pamitrs.
- ievilgans Mazliet valgans, pamitrs.
- iezilgans Mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
- paparkšināt Mazliet, neilgi parkšināt.
- pastāvēties Mazliet, neilgi stāvēt mierīgi.
- paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
- pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
- pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pabaidēt Mazliet, neilgu laiku baidīt.
- pabarāt Mazliet, neilgu laiku barot.
- pabekot Mazliet, neilgu laiku bekot.
- pabekoties Mazliet, neilgu laiku bekot.
- pabukšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
- pabūkšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
- padaudzīt Mazliet, neilgu laiku dauzīt.
- paknazerēt Mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem).
- papļummēt Mazliet, neilgu laiku dzert; padzert.
- papļummēties Mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties.
- pagatavēties Mazliet, neilgu laiku gatavināt.
- paklabināties Mazliet, neilgu laiku klabināties.
- pakopties Mazliet, neilgu laiku kopties.
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- paskulstīt Mazliet, neilgu laiku kulstīt.
- paklopēt Mazliet, neilgu laiku kult, putot.
- palauzelēt Mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt.
- paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
- padraņķēt Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķēties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķot Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķoties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- pakušināt Mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!".
- paļerkšināt Mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
- pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pašpacierēt Mazliet, neilgu laiku pastaigāties.
- paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
- papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
- patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- papļauties Mazliet, neilgu laiku pļaut.
- papogāt Mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu).
- pamuzerēt Mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt.
- pablorkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pablurkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- paravēties Mazliet, neilgu laiku ravēt.
- papekelēties Mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus).
- parotaļāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- parotaļot Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- parotāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- papātarot Mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.).
- pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
- pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
- pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
- paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
- pastrādāties Mazliet, neilgu laiku strādāt.
- pabrāķēt Mazliet, neilgu laiku šķirot.
- patirvēties Mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam.
- paandelēt Mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot.
- paandelēties Mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties.
- papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- paķemmēt Mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā).
- pažaudēt Mazliet, neilgu laiku žāvēt.
- pakārnīt Mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu).
- daskriet Mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā.
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- spelstiķis Mazs lielgabals.
- skaiterjers Mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
- Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
- Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus.
- formoterols Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, brinhus paplašinošs līdzeklis ar ilgstošu darbību.
- fluoksetīns Medikaments, antidepresants, izmanto panikas lēkmju ilgstošai ārstēšanai.
- melipramīns Medikaments, antidepresants, lieto panikas lēkmju ilgtermiņa ārstniecībā.
- jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā.
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi.
- ildzieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji.
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus.
- atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā.
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
- indeksācija Mehānisms periodiskai reālās darba algu vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga.
- melga Melga zāle - meldri.
- mērgalis Mēlgalis.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans").
- zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- mēnešmaksa Mēnešalga.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām.
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
- hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
- Psilocybe coprophila mēslu kailgalvene.
- sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku).
- atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur).
- MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine").
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna.
- amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību.
- robežplatums Metālgriešanā - maksimāli pieļaujamais metāla griešanas platums, kas vēl nodrošina stabilu apstrādes procesu.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- padevju kārba metālgriešanas mašīnas pārnesumkārba padeves regulēšanai.
- precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai.
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
- vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
- divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus.
- sfigmohronogrāfija Metode pulsa viļņu svārstību un ilguma reģistrēšanai.
- amalgamācija metode, ar kuru no sasmalcinātām rūdām vai smiltīm iegūst sudrabu, zeltu, platīnu, tiem veidojot amalgamu ar dzīvsudrabu.
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju.
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
- skaitliskās metodes metodes matemātisku uzdevumu skaitliskai atrisināšanai (lineārajā algebrā, matemātiskajā analīzē, diferenciālvienādojumos u. c.).
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
- tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta.
- raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta.
- koku kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Lehmannia marginata"), garums līdz 8 cm.
- milzu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Limax maximus"), garums līdz 20 cm.
- sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm.
- tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
- Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- avotains mežs mežaudze vai tās daļa, kuras veidošanos ilgstoši ietekmējuši avoti vai spēcīga gruntsūdens izplūde.
- Lielmeža ezers Mežezeriņš, ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs.
- atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam.
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- sadrēgnēt Mikls, valgans (par apģērbu).
- laidens siens mikls, valgans siens.
- ķebls Mikls, valgans, lipīgs.
- valdzens Mikls, valgans.
- valdzenis Miklums, valgums.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- Jaunbeļģijas miķelīte miķelīšu suga ("Aster novi-belgii").
- Jaunbeļģijas ziemastere miķelīšu suga ("Aster novi-belgii").
- Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu.
- Muehlgraben Mīlgrāvis.
- Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā.
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- sbori Militārās mācības rezervistiem padomju armijā, parasti ilga 1-2 mēnešus.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Milzara Milzava, Valgales pieteka.
- geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem.
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
- Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- miņimalka minimālā alga.
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu).
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- sieglingia Misiņsmilgas.
- pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens").
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- vilcens Mitrs, mikls, valgans.
- drēgzns Mitrs, valgans, slapjš.
- ļekns Mitrs, valgans.
- milkans Mitrs, valgans.
- vilknans Mitrs; valgans.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- modnīce Modes nelga.
- modniece Modes nelga.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos.
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā.
- analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla.
- bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā.
- Ferdinanda Montana - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
- Mihailovgrada Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
- Kutlovica Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
- Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums.
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
- morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas.
- Mastenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
- Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus.
- bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā.
- Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
- Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā.
- mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms.
- abuks Muļķis, nelga.
- ģeķis Muļķis; nelga.
- Mūrnieks Mūrnieku ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
- minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika.
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
- nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
- minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- sadūlēt Naktī, skalu gaismā ilgāku laiku ķert vēžus vai zivis.
- viennakts Nakts ilgumā.
- Melandrium noctiflorum nakts spulgotne.
- Silene noctiflora nakts spulgotnes "Melandrium noctiflorum" nosaukuma sinonīms.
- opioīdi Narkotiskie analgētiskie līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- riska kapitāls nauda, ar ko specializētas firmas, komercbankas vai atsevišķas personas finansē vidēji ilgus komercpasākumus - gk. jaunu firmu izveidošanu vai jau izveidotu firmu paplašināšanu.
- leva Naudas pamatvienība Bulgārijā, 1 l = 100 stotinku.
- Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- zibšņuguns Navigācijas zīmju signāls ar raksturīgiem īsiem gaismas uzliesmojumiem (zibšņiem), kuriem seko ilgāks tumsas brīdis.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- ildziņ Necik ildziņ - ne tik ilgi.
- ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
- patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- stripins Nederīgs valga gals; gabals.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums.
- atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
- nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus).
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt.
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
- padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp.
- neilgam Neilgi, ne cik ilgi.
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- neilgām Neilgi.
- neilgīt Neilgi.
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
- pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- brīdis Neilgs, īss laika posms.
- uzrībināt Neilgu brīdi rībināt.
- pasēņoties Neilgu brīdi sēņot.
- uzkavināt Neilgu laiku aizkavēt.
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pazvidzināt Neilgu laiku ātri vicināt.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pasakāzāties Neilgu laiku būt kāzu svinībās.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
- padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
- pauļavāt Neilgu laiku dzīvot bezdarbībā.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pagavēt Neilgu laiku gavēt.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pakarāties Neilgu laiku karāties.
- paklusēt Neilgu laiku klusēt.
- palaiskot Neilgu laiku laiskot ; palaiskoties.
- pamaldināt Neilgu laiku ļaut maldīties.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pagāzt Neilgu laiku ļoti stipri līt.
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- pamitināt Neilgu laiku mitināt.
- pamitināties Neilgu laiku mitināties.
- pamūķēt Neilgu laiku mūķēt.
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- pačūlāt Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
- pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pamirdzināt Neilgu laiku smalki līt.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
- parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
- pastādīt Neilgu laiku stādīt.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- pasvētīt Neilgu laiku svinēt.
- patēmēt Neilgu laiku tēmēt.
- pasatiesāties Neilgu laiku tiesāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pasamaisīties Neilgu laiku uzturēties kādā vietā.
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklei.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
- paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
- paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
- paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
- paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
- pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
- pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabradāties Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabrakšēt Neilgu laiku, mazliet brakšēt.
- pabrakšināt Neilgu laiku, mazliet brakšināt.
- pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
- pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
- pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
- pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
- pabrikšēt Neilgu laiku, mazliet brikšēt.
- pabrikšināt Neilgu laiku, mazliet brikšināt.
- pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
- pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
- pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
- paburbulēt Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšēt Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
- paburkšināt Neilgu laiku, mazliet burkšināt.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
- pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
- pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
- pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
- pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
- pačabināties Neilgu laiku, mazliet čabināties.
- pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
- pačapstināt Neilgu laiku, mazliet čapstināt.
- pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
- pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
- pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
- pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
- pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
- pačērkstēt Neilgu laiku, mazliet čērkstēt.
- pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
- pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
- pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
- pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
- pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
- pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
- pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
- pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
- pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
- pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
- pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
- pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
- pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
- pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
- padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
- padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
- padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
- padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
- padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
- padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
- padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
- padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
- padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
- padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
- padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
- padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
- padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
- padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
- padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
- padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
- padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
- padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
- padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
- padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
- padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
- paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
- padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
- padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
- padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
- padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
- padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
- padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
- padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
- padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
- padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
- padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
- padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
- padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
- padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
- padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
- padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
- padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
- paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
- paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- paelsāt Neilgu laiku, mazliet elsāt.
- paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
- paelst Neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot.
- paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
- paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
- paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
- pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
- pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
- paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
- pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
- pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
- pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt.
- pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
- pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
- paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
- paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
- pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
- pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
- pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
- pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
- pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
- pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagavilēties Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
- pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
- paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
- pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
- pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
- pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
- pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
- pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1).
- pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
- pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
- pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
- pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
- pagremsties Neilgu laiku, mazliet gremsties.
- pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
- pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
- pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagrūstelēt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
- pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
- paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
- pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- pagraut Neilgu laiku, mazliet iebrucināt.
- paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgņoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
- pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
- paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
- paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
- pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
- pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt.
- pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
- pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
- pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
- padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
- pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
- pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
- pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
- pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
- pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
- pakapināt Neilgu laiku, mazliet kapināt.
- pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
- pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
- pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
- pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
- pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
- pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
- pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
- pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
- pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
- pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
- pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
- pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
- pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
- pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
- paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
- paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
- paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
- paklakšēt Neilgu laiku, mazliet klakšēt.
- paklakšināt Neilgu laiku, mazliet klakšināt.
- paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
- paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
- paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
- paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- paklikšēt Neilgu laiku, mazliet klikšēt.
- paklikšināt Neilgu laiku, mazliet klikšināt.
- paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
- paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
- paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
- paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
- paklunkšēt Neilgu laiku, mazliet klunkšēt.
- paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
- paklunkšināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
- paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paknikšināt Neilgu laiku, mazliet knikšināt.
- paknikšēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
- paknosīt Neilgu laiku, mazliet knosīt.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
- pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
- pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
- pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
- pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
- pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
- pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
- pakrakšēt Neilgu laiku, mazliet krakšēt.
- pakrakšināt Neilgu laiku, mazliet krakšināt.
- pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
- pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrākties Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
- pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
- pagrandīt Neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
- pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
- pakraukšēt Neilgu laiku, mazliet kraukšēt.
- pakraukšināt Neilgu laiku, mazliet kraukšināt.
- pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
- pakrekšēt Neilgu laiku, mazliet krekšēt.
- pakrekšināt Neilgu laiku, mazliet krekšināt.
- pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekstēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
- pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
- pakrikšēt Neilgu laiku, mazliet krikšēt.
- pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
- pakrikšināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
- pakriukšēt Neilgu laiku, mazliet kriukšēt.
- pakriukšināt Neilgu laiku, mazliet kriukšināt.
- pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
- pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
- pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- pakuļāt Neilgu laiku, mazliet kuļāt.
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakuļāties Neilgu laiku, mazliet kuļāties.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakunkstēties Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
- pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
- pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt.
- pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties.
- pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
- pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- pakviekties Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
- paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
- paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
- paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķekot Neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
- paķekoties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palamāt Neilgu laiku, mazliet lamāt.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
- palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
- palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
- palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
- palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt 2.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
- palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
- paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
- paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
- palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
- palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
- palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
- palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
- paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
- pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
- pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
- pamalt Neilgu laiku, mazliet malt.
- pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
- pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
- pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
- pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
- pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
- pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
- pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
- pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
- pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
- pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
- pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- pamiekšēt Neilgu laiku, mazliet miekšēt.
- pamiekšēties Neilgu laiku, mazliet miekšēties.
- pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
- pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
- pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
- paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
- pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
- pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
- pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
- pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
- panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
- panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- paremdēt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- paremdināt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
- parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- pasust Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
- papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- papakšēt Neilgu laiku, mazliet pakšēt.
- papakšināt Neilgu laiku, mazliet pakšināt.
- papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
- papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
- papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
- papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
- papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
- papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
- papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- paplakšināt Neilgu laiku, mazliet plakšināt.
- paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
- paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
- paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
- paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet plaukšināt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- paplikšēt Neilgu laiku, mazliet plikšēt.
- paplīkšēt Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
- paplikšināt Neilgu laiku, mazliet plikšināt.
- paplīkšināt Neilgu laiku, mazliet plīkšināt.
- paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
- paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
- paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
- paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
- papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1).
- paplinkšēt Neilgu laiku, mazliet plinkšēt.
- paplinkšināt Neilgu laiku, mazliet plinkšināt.
- paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
- paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
- pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
- pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
- paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
- paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
- paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- paplunkšēt Neilgu laiku, mazliet plunkšēt.
- paplunkšināt Neilgu laiku, mazliet plunkšināt.
- paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
- paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
- papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papraulēt Neilgu laiku, mazliet praulēt.
- papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
- papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
- papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
- papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
- papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
- papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
- papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
- paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
- parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
- paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
- parīdināt Neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt.
- pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
- parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
- parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parukšēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
- parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
- pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
- pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
- pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
- pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
- pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
- pagozīties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasilt Neilgu laiku, mazliet silt.
- pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
- paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
- paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
- paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
- paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
- paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
- paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
- paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
- paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
- paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
- paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
- paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
- paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
- pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
- pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
- pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
- pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
- pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
- pasmulēt Neilgu laiku, mazliet smulēt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
- paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
- paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
- paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
- paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
- paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
- paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pasprakšēt Neilgu laiku, mazliet sprakšēt.
- pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
- pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
- paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastampāt Neilgu laiku, mazliet stampāt.
- pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
- pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
- pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
- pastrinkšēt Neilgu laiku, mazliet strinkšēt.
- pastrinkšināt Neilgu laiku, mazliet strinkšināt.
- pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
- pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
- pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
- pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
- pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
- pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
- pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
- pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
- pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
- pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
- pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
- pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
- pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
- pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
- pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
- pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
- pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļakstēt.
- pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
- pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
- pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
- pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
- pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
- pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
- pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
- pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
- pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
- pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
- pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
- pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
- pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
- pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
- pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
- patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
- patarkšēt Neilgu laiku, mazliet tarkšēt.
- patarkšināt Neilgu laiku, mazliet tarkšināt.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
- patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
- patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
- patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
- pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
- pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
- pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
- patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
- patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
- patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
- patikšēt Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
- patikšināt Neilgu laiku, mazliet tikšināt.
- patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
- patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam.
- patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
- patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrīcināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšēt Neilgu laiku, mazliet trinkšēt.
- patrinkšināt Neilgu laiku, mazliet trinkšināt.
- patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
- patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- patūļoties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
- patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
- patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
- patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
- patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
- paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
- paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
- paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
- paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
- paurkšēt Neilgu laiku, mazliet urkšēt.
- paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
- paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
- pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
- pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
- pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
- pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt.
- pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
- pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
- pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
- pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
- pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
- pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
- pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt (1).
- pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
- pasprēst Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
- pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
- pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
- pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
- pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
- pavīcināt Neilgu laiku, mazliet vīcināt.
- pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
- paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
- paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
- paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
- pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli).
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot).
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
- pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
- paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
- paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
- paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
- pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
- pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
- pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
- pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
- pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
- pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
- pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
- pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
- pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
- pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties.
- pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
- pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
- pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
- pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
- pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
- paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
- paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1).
- pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
- pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
- pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
- pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
- pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
- pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
- pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvejoties Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
- pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
- pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
- pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
- pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
- pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
- pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt.
- pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
- pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
- pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
- pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- paēvelēties Neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt.
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt.
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- NLA Neiroleptanalgēzija (angļu "neuroleptanalgesia").
- eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles.
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā.
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- nalga Nelga.
- nelgs Nelga.
- pļerna Nelga.
- greids Nelīdzens, nevienāds (par audekliem, valgiem).
- čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
- striķēns Neliela virve; patievs, paīss valgs.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- korvete Neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
- mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija.
- šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
- mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
- dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem.
- nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši.
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
- slēgtās telpas nemiers nemiers, kas rodas, dzīvojot nelielā telpā ilgāku laiku.
- izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot.
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
- činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis.
- opsitocija Nenormāli ieilgusi grūtniecība, vēlīnas dzemdības.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur.
- jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš.
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas.
- neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs.
- Phalaris paradoxa neparastā spulgzāle.
- dīvainā spulgzāle neparastā spulgzāle.
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
- ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam.
- ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā.
- drīgot Nepatīkami spalgi skanēt.
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
- ilūzija Nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi.
- linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi.
- hiposomnija Nepietiekams miega ilgums.
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
- filopatridomānija Neremdināmas ilgas pēc dzimtenes.
- stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu.
- logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi.
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- vigilance Nespēja novērtēt laika ilgumu.
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums.
- sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
- muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem.
- rotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu) nežēlīgi, ilgstoši mocīt.
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu).
- seldzenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Selgas" iedzīvotāji.
- Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
- ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau").
- zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs.
- kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt.
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
- sakulstīties no ilgas kulstīšanas satrūkt
- dēkubits No spiediena radies audu atmirums slimniekiem, kam ilgi jāguļ gultā.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei.
- nolonēt Noalgot.
- bandāties Nodarboties ar algā saņemto lauku (bandu) apsēšanu.
- kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
- pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu).
- sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku.
- pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
- aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
- pagarēties Noilgoties, alkt.
- pakalēties Noilgoties, alkt.
- nokalēties Noilgoties, sailgoties.
- pasagarēties Noilgoties; alkt; pagarēties.
- nosailgāties Noilgoties.
- noildzīgs Noilgumam pakļauts.
- preskripcija Noilgums.
- Melica nutans nokarenā pumpursmilga.
- nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
- noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.).
- izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties.
- izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
- appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām.
- apzaimot Nopulgot, nozaimot.
- vesals Norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību.
- ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- iz Norāda uz darbības ilgumu, arī uz tās ierobežojumu laikā.
- vairāk norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- daudz norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- nedaudz Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- maz norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~.
- apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
- tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
- uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas.
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
- dzelzceļa diennakts nosacīti pieņemts 24 stundu ilgs laika posms, kas Latvijā sākas plkst. 8.00.
- piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
- dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā.
- Otrais Kirhofa likums noslēgtā kontūrā darbojošos elektrodzinējspēku algebriskā summa ir vienāda ar spriegumu kritumu algebrisko summu šai kontūrā.
- obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu".
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku).
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē.
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- Fixum salarium noteikta gada alga.
- M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas.
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks.
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- gluharjs Notiesātais, kas ilgstoši izcieš sodu cietumā.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās.
- vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- nomarinēt Noturēt (pārāk ilgi), aizkavēt.
- ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs.
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām.
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē.
- īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem.
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
- normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā.
- sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti.
- līgt ņemt kādu darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- līgt ņemt pie kāda darbu uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs.
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km.
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
- tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
- Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
- saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji.
- eksogēnā ohronoze ohronoze, kas rodas no hroniskas saindēšanās ar fenoliem, ilgstoši lietojot tos aplikāciju veidā, piem., karbola kompreses.
- diētiskās olas olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- nīdas Oļi, akmentiņi, ko jūra ilgi skalojusi un berzējusi.
- angiostomija Operācija (asins) vada atvēršanai un kaniles ievadīšanai tajā uz ilgāku laiku, lai iegūtu tā saturu.
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- panorāma Optiska ierīce - leņķmērs, ko pierīko lielgabalam tēmēšanai.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas.
- ketons Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons).
- diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas.
- diazotāti Organiski savienojumi, kuru sastāvā ir arilgrupa un metāls.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa.
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
- indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns.
- preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- kapella Organizēta kriminālgrupa.
- krusttēvs Organizētas kriminālgrupas vadonis; mafijas boss.
- krjostnijs Organizētas kriminālgrupas vadonis.
- ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
- autogravīra Oriģinālgravīra, kuru mākslinieks veido pēc paša kompozīcijas.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi).
- parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- bālnējs Pabāls, bālgans, blāvs, nespodrs.
- nopulgojums Pabeigta darbība, rezultāts --> nopulgot.
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku.
- aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
- pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1).
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2).
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- nozobīties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
- nozoboties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
- atvaldzināt Padarīt miklu, valganu.
- pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
- atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
- atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
- saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
- apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
- pamīkšēt Padarīt valgu.
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
- Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja.
- Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja.
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja.
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas.
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas.
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja.
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja.
- Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu.
- Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu.
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu.
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu.
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja.
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja.
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja.
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja.
- Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija.
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja.
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
- Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja.
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja.
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu.
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja.
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
- Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis.
- imperfekts Pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību.
- pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu).
- pagauši Pailgi.
- kadaverizācija Pakāpeniska miršana; termins holeras algīdās, cianotiskās stadijas apzīmēšanai.
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā).
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- pāreksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai; pārgaismot.
- pārgaismot Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
- noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
- saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums; arī noberzt (4).
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
- cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
- sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai.
- Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
- kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
- uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot).
- gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā.
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
- izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti).
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
- paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet.
- vilcināt Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- birdināt Panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
- sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
- paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- rībināties Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
- pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- plorkšināt Panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- izbēdināt Panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku).
- izraudināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud.
- izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
- paspiedzināt Panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz.
- apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst.
- otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
- čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum").
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā).
- papildatalgojums Papildus atalgojums.
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
- pārtalēt Par ilgu balināt.
- pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
- iedunēties Par lielgabalu, dzinēju u. tml.
- saduzēšana Parādība, ka tauki un tauku eļļas pēc ilgākas uzglabāšanas pieņem nepatīkamu smaku.
- bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga.
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
- nogremoties Pārāk daudz vai pārāk ilgi gremot.
- pārpļauties pārāk enerģiski vai ilgstoši pļaujot nogurt.
- sadūmoties pārāk ilga dūmu iedarbība.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārgavēties Pārāk ilgi badoties.
- pārbezdēties Pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas).
- atcepināties Pārāk ilgi cepjoties, atdalīties garozai (par maizi).
- atcepināt Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
- atcept Pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
- pārsautēties Pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt.
- pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
- pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
- pārkvīcināt Pārāk ilgi ļaut kviekt.
- pārmeklēties Pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi ).
- durbuļāt Parāk ilgi nodarboties ar kādu lietu.
- pārsagulēties Pārāk ilgi nogulēt.
- pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku.
- pārskraidīt Pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi).
- pārsalauzīties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku).
- pārsajaukties Pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku).
- pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
- pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
- pārcepties Pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties.
- pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai; arī saaukstēties.
- pārperēties pārāk ilgi perējot novājēt.
- pārsaklapatēties Pārāk ilgi pūloties, raizējoties, pārgurt.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
- pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
- zavoģīties Pārāk ilgi vadīt bumbu (sporta spēlēs).
- pārgarš Pārāk ilgs.
- pārilgs Pārāk ilgs.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārilgoties Pārāk noilgoties.
- pārspilgts Pārāk spilgts; arī ļoti spilgts.
- termiskais ekvators paralēle ar visaugstāko ilggadējo vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru.
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku.
- laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks.
- bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris").
- batvene Parastā biete ("Beta vulgaris").
- buraks Parastā biete ("Beta vulgaris").
- buroks Parastā biete ("Beta vulgaris").
- svikls Parastā biete ("Beta vulgaris").
- pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris").
- Deschampsia caespitosa parastā ciņusmilga.
- Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms.
- pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
- kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
- ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
- akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum").
- asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- mīzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
- pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- puslīte parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- dzīpars Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- labdūšas Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- māteszāle Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- rauda Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raudas Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raude Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- raudes Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- sarkane Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- sarkanes Parastā raudene ("Origanum vulgare").
- Apera spica-venti parastā rudzusmilga.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
- rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
- skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris").
- Agrostis tenuis parastā smilga.
- asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene.
- mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota").
- pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris").
- čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris").
- dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris").
- zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris").
- naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris").
- Prunella vulgaris parastā zilgalvīte.
- bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare").
- besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīne Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīnes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
- dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare").
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris").
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē.
- Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms.
- Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms.
- Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- sabeigt Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- epimenorāģija Pārbagāta, ilgstoša menstruācija, ko parasti novēro pirms menopauzes.
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
- pusaudža vecums pārejas periods no bērnības uz jaunību, kas ilgst no 11 - 12 gadu vecuma līdz 15 - 16 gadiem.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties.
- amalgamēt Pārklāt ar amalgamas kārtu.
- pārtilināt pārlieku ilgi balināt.
- pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam).
- pāržagoties pārlieku ilgi žagoties.
- vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni).
- artrogeloze Pārmaiņas locītavas skrimšļaudos, visbiežāk ilgstošu termisku vai mehānisku kairinājumu ietekmē.
- hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība.
- kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt).
- bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava.
- smilga Pārsmilga.
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- eritrozīns Pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E433, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem; polisorbāts 80.
- polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
- polioksietilēna sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E435, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem, polisorbāts 60.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- etilmetilceluloze Pārtikas piedeva E465, biezinātājs, emulgators, var izraisīt gremošanas traucējumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- sinergisti Pārtikas piedevas, kas pastiprina antioksidantu, stabilizētāju, emulgantu, garšvielu un aromatizētāju darbības efektivitāti.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
- E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
- E161g Pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu.
- E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E405 Pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
- E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- izasisties Pārvarēt materiālas grūtības, parasti ilgākā laikā.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.
- vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
- atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
- darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3).
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu.
- Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam.
- Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā.
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā.
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā.
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
- Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
- Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
- Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā.
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts.
- menorāģija Pastiprināta vai ieilgusi dzemdes asiņošana menstruācijas laikā.
- fotofobija Pastiprināts acs jutīgums pret spilgtu gaismu.
- pašancēt Pastrādāt (neilgu laiku).
- pašansēt Pastrādāt (neilgu laiku).
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam.
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot.
- RSA šifrēšana patentēts publiskās atslēgšifrēšanas algoritms.
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- fotonoze Patoloģisks stāvoklis no ilgas atrašanās spilgtā gaismā, piem., sniega aklums.
- hiperkortizonisms Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no ilgstošas kortizona vai adrenokortikotropā hormona ievadīšanas.
- puspauze Pauze, kuras ilgums atbilst pusnots ilgumam.
- astotdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai.
- valačīties Pavadīt (parasti ilgāku laiku) bezdarbībā.
- nosamaisīties Pavadīt ilgāku laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus darbus.
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt.
- pavalgs Pavalgans.
- sotē Pavalgs no burkāniem, kartupeļiem, rutkiem u. c. pie cepeša.
- ukšiņa Pavalgs pie kartupeļiem.
- pakoda Pavalgs, azaids.
- pakods Pavalgs, azaids.
- ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs.
- aizdors pavalgs.
- aizlajš pavalgs.
- Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.).
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- ieilgums Paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt.
- nopulgojams Paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot.
- paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1).
- paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2).
- spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1).
- spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2).
- uzzalgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot.
- vulgarizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt.
- īss pavisam neilgi pirms vai pēc (kā)
- kā nokaitēts pavisam sarkans, spilgti sarkans.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
- nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
- izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
- nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums.
- zvīļu misiņsmilga pazvilā misiņsmilga.
- Sieglingia decumbens pazvilā misiņsmilga.
- pāri Pēc (kāda laikposma), ilgāk par (kādu laikposmu).
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi.
- kontrolvērtība pēc iepriekš definēta algoritma aprēķināta pārraidāmā ziņojuma, vai tā daļas, noteiktu rādītāju summa.
- aizpaunāties Pēc ilgas sagatavošanās pārvākties ar visām mantām.
- apduzis Pēc ilgas stāvēšanas kļūt nederīgam, sapelēt.
- aiztuntulēties Pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom.
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā); pēc gaidīšanas.
- pēdīgi Pēc kāda (ilgāka) laika; beidzot.
- vēlāku Pēc kāda laika; pēc ilgāka laika.
- kad pūcei aste ziedēs pēc neiedomājami ilga laika, nekad.
- kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad.
- kad pūcei aste ziedēs un kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad.
- žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
- ātri Pēc neilga laika; drīz.
- drīzumā Pēc neilga laika; drīz.
- drīzums Pēc neilga laika; drīz.
- drīz Pēc neilga laika.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- pēc ilgiem laikiem pēc samērā ilga laika.
- izklukstēties Pēc sirds patikas, pietiekoši ilgi klukstēt.
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
- abrakasis Pēdējais bērns ģimenē (parasti pēc ilgāka laika).
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- peigoņa Peiksts, nīkulis, nelga.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- atplaiksnījums Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs).
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- iegarēties Pēkšņi izjust spēcīgas ilgas.
- iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
- iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
- šķilt Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu.
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- parāviens Pēkšņs rāviens, vilkme, kas ilgst tikai dažus mirkļus.
- atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
- šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs.
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- bālganpelēks Pelēcīgs, bālgani pelēks.
- zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu.
- tēraudpelēks Pelēks, arī zilganpelēks.
- peļvanags Peļu klijāns ("Buteo vulgaris", mūsdienās "Buteo buteo").
- Penicillium italicum penicīliju suga, kas veido zilganu pelējumu.
- Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā.
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums.
- Dimitrova Pernika – pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
- parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris").
- gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- mašīnimitēšana Pētniecības metode, kuras pamatā ir kādas shēmas, algoritma vai projektējamās sistēmas darbības imitācija datorā.
- neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
- gnīdlaides Piebalgā nosaukums lopu dunduriem.
- Pebalg Piebalga.
- pusgadsimts Piecdesmit gadu ilgs laikposms (skaitot no jebkura gada).
- piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
- piecgade Piecus gadus ilgs laikposms.
- piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles.
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
- aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- ielaist Pieļaut, ka ieilgst (parasti slimība).
- dalaist Pieļaut, ka ieilgst slimība (kādā ķermeņa daļā).
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- hiperlaktācija Piena pārmērīga vai ilgstoša sekrēcija.
- Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- samdīt Pieņemt dienestā, algot.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana.
- liesmainā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus fulgens").
- ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus").
- zaķu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus leporinus").
- bērzu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus obliquus"); čaga^3^.
- apšu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus rheades").
- alkšņu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Xanthoporia radiata", syn. "Inonotus radiatus").
- noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
- butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai.
- sastreņģot Piesiet ar valgu.
- pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu.
- piesūcināšanas šķidruma iztecēšana piesūcināšanas šķidruma iesūkšanas dziļuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (milimetros laika vienībā).
- piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā).
- siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- stimulēt piešķirt papildatalgojumu, papildfinansējumu.
- piešņaukāt Piešņaukt (parasti ilgākā laikā).
- notilāt Pietiekami ilgi tilāt 1(1).
- pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
- saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
- izknierēties Pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas.
- izkorkšēt Pietiekoši ilgi kurkstēt un pārstāt kurkstēt.
- izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- sašļūdelēties Pietiekoši ilgi slidināties.
- izsmeltēt Pietiekoši ilgu laiku dedzināt (4).
- pietekāties Pietiekoši ilgu laiku tekāt.
- atgozēties Pietikami ilgi sauļoties.
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
- izmaksāt Pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā).
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Eldžina Pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kilgora Pilsēta ASV ("Kilgore"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meikona Pilsēta ASV ("Macon"), Džordžijas štatā, Okmalgi krastos, 153700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okmalgī Pilsēta ASV ("Okmulgee"), Oklahomas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalgurli Pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ahtopole Pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aitosa Pilsēta Bulgārijā ("Ajtos"), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aksakova Pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfatara Pilsēta Bulgārijā ("Alfatar"), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aprilci Pilsēta Bulgārijā ("Aprilci"), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardina Pilsēta Bulgārijā ("Ardino"), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balčika Pilsēta Bulgārijā ("Balčik"), Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balgarova Pilsēta Bulgārijā ("Balgarovo"), Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bankja Pilsēta Bulgārijā ("Bankja"), Sofijas piepilsēta, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banska Pilsēta Bulgārijā ("Bansko"), Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belene Pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beloslava Pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkovica Pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boļarova Pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Botevgrada Pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgasa Pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Carkalojana Pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Careva Pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čepelare Pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červenbrjaga Pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiprovci Pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalgopole Pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobriča Pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina.
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dospata Pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drjanova Pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dulova Pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dunavci Pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dupnica Pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dvemogili Pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elena Pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elhova Pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elinpelina Pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etropole Pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabrova Pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galabova Pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Generaltoševa Pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glavinica Pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Godeča Pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guļanci Pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harmanli Pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hisarja Pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ihtimana Pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskara Pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Isperiha Pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivailovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jablanica Pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakoruda Pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlova Pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karnobata Pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaspičana Pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavarna Pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kermena Pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjustendila Pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kneža Pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosteneca Pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostinbroda Pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotela Pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozloduja Pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kresna Pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kričima Pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krivodola Pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krumovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kubrata Pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kula Pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laki Pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levska Pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļaskoveca Pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubimeca Pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loma Pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loveča Pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loznica Pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lukovita Pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madana Pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melnika Pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezdra Pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizija Pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momčilgrada Pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montana Pilsēta Bulgārijā ("Montana"), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nesebara Pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikopole Pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omurtaga Pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opaka Pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orjahova Pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Panagjurište Pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parvomaja Pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlikeni Pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pazardžika Pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pernika Pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peštera Pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pirdopa Pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plovdiva Pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomorije Pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Popova Pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pordima Pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praveca Pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Primorska Pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Provadija Pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radomira Pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakitova Pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakovska Pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razgrada Pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razloga Pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rila Pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romana Pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rudozema Pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruse Pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samokova Pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandanska Pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Septemvri Pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevlijeva Pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silistra Pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simeonovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simitli Pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivena Pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivnica Pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smjadova Pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļana Pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sopota Pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sozopole Pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredeca Pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stambolijska Pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Straldža Pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stražica Pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strelča Pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sungurlare Pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suvorova Pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svilengrada Pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svištova Pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svoge Pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šabla Pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šivačeva Pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumena Pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Targovište Pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetevena Pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Topolovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjavna Pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trojana Pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutrakana Pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvardica Pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugarčina Pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valčedrama Pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valčidola Pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varna Pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingrada Pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetova Pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidina Pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vraca Pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatograda Pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobrinište Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadžidomova Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belica Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kitena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aheloja Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černomoreca Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obzora Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kableškova Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plačkovci Pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meričleri Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madžarova Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džebela Pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boboševa Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kočerinova Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letnica Pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brusarci Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boičinovci Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baršeca Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetrena Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bataka Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarnica Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bracigova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostandova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zemena Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batanovci Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trana Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brezņika Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavjanova Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koinare Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trastenika Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klisura Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brezova Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuklena Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sadova Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalofera Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baņa Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peruštica Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saedinenije Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glodževa Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martena Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nedelina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koprivštica Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dragomana Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatica Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Božurište Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buhova Pilsēta Bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šipka Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurkova Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajeva Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krana Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pliska Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaolinova Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antonova Pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ignatieva Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debņa Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhindola Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kilifareva Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatarica Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debeleca Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gramada Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Asenovgrad"), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haskova Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Petriča Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plevena Pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portelizabeta Pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vāva Pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Otepē Pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Algēro Pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beldžoiozo Pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžinate Pilsēta Itālijā ("Olginate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalgari Pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Astrahaņa Pilsēta Krievijā pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostroma Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harabali Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamizjaka Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stroiteļa Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koroča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Graivorona Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjuča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Valuiki Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novočeboksarska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiņešma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pļosa Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navoloki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugļiča Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Ribinska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Gorodeca Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kstova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvera Pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgograda Pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada.
- Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
- Novokuibiševska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žiguļovska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Zeļenodoļska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazaņa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kimri Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļazina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirnovska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoaņņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urjupinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamišina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrovvala Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajevska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pallasovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņikova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frolova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihailovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serafimoviča Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitegra Pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olgina Pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Moa Pilsēta Kubā, Olginas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 57700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Džandzjakou Pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā ("Gelgaudiškis"), Marijampoles apriņķī, Šaķu rajona pašvaldībā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Pačuka Pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tula Pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ulgī Pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja.
- Pemba Pilsēta Mozambikā, Kabu Delgadu provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gilgita Pilsēta Pakistānā ("Gilgit"), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.).
- Valga Pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Felgeiraša Pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pontadelgada Pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lazarevaca Pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mladenovaca Pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Obrenovaca Pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rudovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surčina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sopota Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pinosava Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rucka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ostružnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Umka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pečani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dobanovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grocka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alhesirasa Pilsēta Spānijā ("Algeciras"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alhemesi Pilsēta Spānijā ("Algemesi"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhete Pilsēta Spānijā ("Algete"), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jenaņa Pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena).
- Elge Pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Battalgazi Pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilgaza Pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilgina Pilsēta Turcijā ("Ilgin"), Konjas ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mihalgazi Pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mbale Pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bilhoroda-Dņistrovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska.
- Mirzačela Pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina.
- Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzaulgava Pilsēta Vācijā ("Bad Saulgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belgeme-Šildava Pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gava-Algesheima Pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Imenštate Pilsēta Vācijā ("Immenstadt im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemptene Pilsēta Vācijā ("Kempten im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindenberga Pilsēta Vācijā ("Lindenberg im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Telgte Pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vangene Pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brēmerhāfene Pilsēta Vācijā (vācu val. "Bremerhaven"), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m.
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- režģinis Pinums no valgiem, virvēm siena u. c. lopbarības nešanai.
- parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa.
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m.
- nesen Pirms neilga laika.
- Vecpiebalgas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Inešu pagastā, dienvidrietumu daļa - tagadējā Kaives pagastā, dažas mājas ziemeļaustrumos - Zosēnu pagastā, savukārt tagadējā Vecpiebalgas pagastā iekļauta bijušā Veļķu pagasta rietumu daļa.
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- tellinidae Plānčaulgliemeņu dzimta.
- macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints.
- Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma.
- plengains Plangains - tāds, kam ir bojājumi, tulznas, čulgas (par ādu, ķermeņa daļu).
- blāvains Plankumains, iezilgans, nespodrs.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos.
- ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
- sirts Plaša, erozijas saposmota ūdensšķirtne Aizvolgā.
- azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
- noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
- cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
- Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas.
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
- Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
- pieplukt Plaucējot mainīt krāsu vai tās spilgtumu.
- aizplukt Plaucēt pārāk ilgi.
- parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
- Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis").
- meža kailgliemezis plaušgliemežu apakšdzimtas kailgliemežu dzimta (“Limacidae”), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- pneimosilikoze Plaušu slimība, kas radusies no ilgstošas silikātu ieelpošanas.
- plebejisks plebejiem raksturīgs, rupjš, vulgārs (piemēram, plebejiskas manieres).
- Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- Pļevna Plevena, pilsēta Bulgārijā.
- parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris").
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu).
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu.
- aiztērzēt Pļāpāt ilgi, līdz noteiktam laikam.
- dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene.
- Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms.
- seldzēnieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Selga" iedzīvotāji.
- Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi.
- kalcikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu putekļu ieelpošanas.
- kalcikosilikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu un krama putekļu ieelpošanas.
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni.
- zilā polārlapsa polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
- jumts Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas.
- kriša Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas.
- holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma.
- sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
- namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza.
- panhellēnisms Politisks virziens, kas cenšas apvienot visas grieķu ciltis vienā valstī, lielgrieķijā.
- supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus.
- mitruma izplešanās porainu izstrādājumu izplešanās apkārtējās vides mitruma ietekmē ilgākā laikā.
- Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
- hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot.
- Echinocereus poselgeri Poselgera ehinocerejs.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri.
- prāčot Prātot (ilgstoši).
- gnorimus Praulgraužu apakšdzimta.
- trichiinae Praulgraužu apakšdzimta.
- mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
- osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
- spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama.
- blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama.
- lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai.
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga.
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu.
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
- akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 g.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
- kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
- parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis").
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
- algas konts privātpersonas konts bankā, kurā tiek iemaksāti regulārie ienākumi, piemēram, alga, pensija, honorāri.
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu).
- klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
- skaņas pagarinājums process, kurā fonētiski un fonoloģiski palielinās skaņas ilgums vai garums.
- skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums.
- kreolizācija Process, kurā pēc ilgāka dabiska attīstības posma no pidžina izveidojas kreoliskā valoda, kas kļūst par etnosa dzimto valodu.
- aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana.
- programmas pārbaude programmā aprakstītā algoritma realizācijas pareizības pārbaude programmas izpildes gaitā.
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību.
- programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu.
- finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde.
- maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli.
- funkcionālā programmēšana programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu.
- simula Programmēšanas valoda, kas paredzēta matemātiskās modelēšanas uzdevumiem, atvasināta no algola-60.
- programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- mierīgā protuberance protuberance, kas lēni maina izskatu un var pastāvēt mēnešiem ilgi.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
- ilglaika atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
- velniņš Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
- tetrahidrokanabinols Psihoaktīva viela sējas kaņepē, kas ilgstoši ietekmē cilvēka psihi.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
- Pulgosna ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
- Pulgosnas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
- Akenu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
- Spulgas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
- Āķēnu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
- Spulgosnis Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā.
- apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
- melica Pumpursmilgas.
- skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata").
- nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā.
- vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora").
- iziešanas punkts punkts algoritmā vai programmā, kurā datu apstrādes vadība tiek nodota citam algoritmam, programmai vai ierīcei.
- Acanthoscelides obtectus pupiņu sēklgrauzis, šīs ģints suga.
- krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris").
- Bruchus rufimanus pupu sēklgrauzis.
- purīnķermeņi Purīna atvasinājumi, kas rodas atvietojot ūdeņraža atomus ar amino-, hidroksil- un metīlgrupām.
- metilpurīns Purīna atvasinājums ar vienu vai vairākām metilgrupām.
- puslīdzība Pusalga, pusaprēķins.
- puslons Pusalga.
- ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- pusalga Puse no algas.
- puspeļņa Puse no peļņas, pusalga.
- parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris").
- bulla Pūslis, čulga; katrs veidojums, kas atgādina pūsli.
- planga Pūte, čulga, tulzna.
- nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos.
- lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas.
- lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns.
- kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu.
- pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
- kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
- inkubācija putnkopībā putnu mazuļu izperināšana inkubatoros, ilgst vidēji 21 dienu; tā dod iespēju jebkurā gadalaikā izperināt mazuļus.
- ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa.
- kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris").
- kosmiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos.
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- murmināties Radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas.
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
- maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
- atspoguļot Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
- mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- noaurēt Radīt samērā ilgstošu, vienreizēju rēcošu skaņu.
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
- nosmīdināt Radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- bankšķināt Radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
- grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- ķirkstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko).
- ķikstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
- Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Agriolimax reticulatus raibais kailgliemezis.
- Agrolimax reticulatus raibais kailgliemezis.
- Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā.
- Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā.
- šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
- kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
- parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris").
- iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
- smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi).
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Helianthus rigidus raupjā saulgrieze.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma.
- piekopt Realizēt, īstenot (ko), parasti, darbojoties ilgstoši, pastāvīgi.
- manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
- poliopija Redzes traucējumi; stāvoklis, kur viena priekšmeta atspulga vietā veidojas vairāki.
- sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu).
- sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- vulgarizēties Refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam.
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram.
- ģeogrāfiskais stacionārs regulāru novērojumu vieta un iestāde, kas šai vietā ilgāku laiku veic kompleksus fizioģeogrāfiskus pētījumus.
- Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne.
- epoha reižu skaits, cik mašīnmācīšanās algoritms ir apskatījis visus piemērus no apmācības datu kopas.
- relatīvais ilgmūžīgums relatīvā ilgizturība.
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
- Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- rīcāgs resns valgs, tauva ar "arklu", kas iedzenams gruntī krastmalā plosta apturēšanai.
- ricāgs Resns valgs, tauva.
- rīceklis Resns valgs, tauva.
- fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli.
- gredzenveida retinopātija retinīts, kam raksturīga gredzena veidošanās ap dzelteno plankumu, kurš sastāv no sīkiem spilgti baltiem plankumiņiem.
- atspulgojums Rezultāts --> atsulgot.
- spulgojums Rezultāts --> spulgot.
- zalgojums Rezultāts --> zalgot.
- Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests.
- atrieties Riet ilgi, līdz vairs nespēj, līdz apnīk.
- 1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- mīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mīlgrāvis" iedzīvotāji.
- vecmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to); mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām.
- neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt.
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem.
- plarkšķe Rīks, ierīce īslaicīga, samērā spalga trokšņa radīšanai.
- pirmais iekšā - pirmais ārā rindošanas disciplīna, kas paredz, ka nākošais apkalpojamais rindas elements ir elements, kas rindā atrodas visilgāk.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
- rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties.
- Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens).
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji.
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence.
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu.
- darboties Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku).
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca").
- kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem.
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
- krāšņā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia fulgida").
- rauds ruds, iesarkans; zilgani pelēks; bālgans.
- apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
- parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti").
- rūkāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
- rūkņāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
- rūkot Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu.
- grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- karāties klausulē runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
- aizrunāties Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
- atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
- ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
- Arion subfuscus rūsganais kailgliemezis.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas.
- sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku.
- maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu).
- čukstināt Sačukstēties, ilgstoši čukstēt.
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- dumēt Saduļķēties (par ilgi stāvējušu alu).
- uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko).
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoloģisks Saistīts ar algoloģiju, tai raksturīgs.
- algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
- algrāfisks Saistīts ar algrāfiju, tai raksturīgs.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- copula Saite, siksna, cilpa, valgs.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
- pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
- kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
- aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- nasta (arī kā nasta) spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
- (kā) nasta spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
- nospiež kā akmens (arī slogs) uz sirds saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
- blēj kā aita saka par ilgstošu, apnicīgu runāšanu.
- noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
- Metuzāla vecums saka par neparastu ilggadību.
- dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi guļ.
- guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- minūšu (arī stundu, dienu) jautājums saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
- gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
- izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši.
- nedz gala, nedz malas saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom.
- noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm).
- kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
- kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
- kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- kā mēmo biezputru ēdis saka, ja ilgstoši netiek runāts.
- guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
- uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
- kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
- guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs.
- mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē.
- sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī.
- (sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot.
- pazudis kā mazais nazītis saka, ja kāds ilgi nav redzēts, nav atrodams.
- guļ kā Lācars saka, ja kāds ilgstoši guļ, ir slims.
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
- mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot.
- varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas.
- nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
- (iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi.
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu.
- netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo.
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
- aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- kāpt uz korķa sākt (parasti ilgstošu) dzeršanu.
- aizbrazdinēt Sākt (pirms neilga laika) trokšņot.
- ieilgoties Sākt ilgoties.
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- lieņot Sākt līņāt uz ilgāku laiku.
- lieņoties Sākt līņāt uz ilgāku laiku.
- sasmelgt Sākt smelgt.
- aizdzirkstīties Sākt spulgot (par acīm).
- atspulgot Sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu).
- atspulgot Sākt spulgot, tiekot apgaismotam.
- atzalgot Sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu).
- sailgoties Sākt, parasti pēkšņi, ilgoties.
- iesasākties Sākties un ilgstoši turpināties (par darbību, norisi).
- pasākties Sākties un turpināties, parasti samērā ilgi.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- Pilssala Sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m, uz salas Jelgavas pils, kurā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
- Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum").
- saldgans Saldens; salgans.
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
- Sallgaln Salgale.
- salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji.
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu.
- Vīlgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukuma variants.
- Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski.
- zilināties Salstot kļūt zilganam.
- atalgojums Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga (1).
- izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga.
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- labu (arī krietnu) brīdi samērā ilgi.
- krietnu brīdi samērā ilgi.
- labu brīdi samērā ilgi.
- labu brītiņu samērā ilgi.
- krietnu brītiņu samērā ilgi.
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- pailgs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu).
- laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- sen Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
- sīks Samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu).
- mierīgs Samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām).
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
- starpbrīdis Samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.); arī starplaiks.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- truls Samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm).
- paspilgts Samērā, arī mazliet spilgts.
- pavulgārs Samērā, arī mazliet vulgārs.
- pazilgans Samērā, arī mazliet zilgans.
- nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum").
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
- fotalģija Sāpes acīs no spilgtas gaismas.
- smildzēt Sāpēt, smelgt.
- sabuldurēt Sapļāpāt, ilgāku laiku vai krietni pļāpāt.
- prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- lerchenfeldia Sariņsmilgas.
- liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa").
- Helianthus atrorubenss sarkanā saulgrieze.
- Melandrium dioicum sarkanā spulgotne.
- meža spulgotne sarkanā spulgotne.
- Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms.
- sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans.
- eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem.
- zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu.
- parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē.
- tergāties Sarunāties (ilgstoši un skaļi).
- sastreņģēt Sasiet ar resnu virvi (valgu).
- vilksnis Sasiet ar valgu, cilpu.
- savalgot Sasiet, sasaistīt ar valgu, virvi u. tml.
- sažulgāt sasist žulgās (dzīvnieka ādu ar pātagu).
- Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus).
- apmērcēt Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku).
- nostopātija Saslimšana, atgriežoties mājās pēc ilgstošas prombūtnes (situācijas neirozes veids).
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties.
- atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
- plukšņi Satrūkušas linu šķiedras, kas rodas pārāk ilgi balinot.
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties.
- groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulgozne saulgoze.
- saulesgoze Saulgozis.
- saulgoze Saulgozis.
- saulgozme Saulgozis.
- saulgoznis Saulgozis.
- saulvarde Saulgrieze ("Helianthus").
- saulpuķe Saulgrieze (1).
- saulpuķe Saulgrieze (2).
- saules puķe saulgrieze.
- semuška Saulgrieze.
- saulenes Saulgriezes ("Helianthus").
- saulene Saulgriezes auglis, sēkla.
- semuška Saulgriezes auglis, sēkla.
- helianthus Saulgriezes.
- solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji - laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli.
- stāti Saulgrieži, vērsuma punkts.
- solsticijs Saulgrieži; brīdis, kad saule liekas uz vietas stāvam, pavasaros un rudeņos.
- saules grieži saulgrieži.
- laikmeti Saulgrieži.
- vasaras saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus annuus").
- sarkanā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus atrorubens").
- sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus").
- raupjā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus rigidus").
- vītollapu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus salicifolius").
- Homoeosoma nebulellum saulgriežu svilnis.
- cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē).
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta.
- immortelle Sausziede, puķe ar sausu, ādainu apziedni, kas ilgi patur savu veidu un svaigumu.
- sačurēt Savārīt, ilgstoši vārot sabiezēt.
- visvairāk Savieno jumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē.
- hoķ Savienojumā "hoķ bijanko!" - vienalga!
- lēļveidīgs Savienojumā "lēļveidīgie putni": putnu kārta ("Cprimulgiformes"), kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- senim Savienojumā "sen senim" izsaka senatnīguma pastiprinājumu, ilgumu.
- šā Savienojumā "šā vai tā", retāk "tā vai šā"; vienalga, kā.
- aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- staigāt Savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- staigāt Savienojumā ar "ceļu": darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
- ilgum Savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- piespūtināt Savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt.
- atpakaļ Savienojumā ar "sen", "nesen", "ilgi", "neilgi" u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā.
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku.
- aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- ilgot Savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- padaudz Savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi.
- iz- Savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- etilēt Savienojuma molekulā ievadīt etilgrupu.
- diezin Savienojumos: "diezin cik" - sevišķi, ļoti; "diezin kā" - sevišķi; "diezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "diezin kāds" - sevišķs; "diezin kas" - kas sevišķs; "diezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu.
- nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu.
- hidroksiskābe Savienojums, kurā ir hidroksilgrupa un karboksilgrupa.
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- piemīlēties Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru.
- mirstības (pārdzīvotības) tabulas savstarpēji saistītu rādītāju sistēma noteikta vecuma iedzīvotāju mirstības un izdzīvošanas raksturošanai, sagaidāmā mūža ilguma un citu rādītāju aprēķināšanai.
- straume Secīga, parasti ilgstoša (darbības, procesa) norise.
- atsēdēties Sēdēt ilgi, līdz apnikumam.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- bruchidae Sēklgraužu dzimta.
- bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints.
- pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus").
- dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti").
- zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum").
- pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus").
- sēklu glabāšana sēklu novietošana tādos apstākļos (noteiktā temperatūras, mitruma un gaisa režīmā), kur pēc iespējas ilgāk nepazeminās dīgtspēja.
- sēklu banka sēklu rezerves fonds, kas paredzēts ilgstošai sēklu uzglabāšanai un genofonda saglabāšanai.
- histerēze Seku atpalikšana no cēloņiem, kas tās izraisa; jau izbeigušos apstākļu ilga pēcdarbība.
- salga Selga (jūrā).
- kalva Selga.
- pelagisks Selgai, dziļākai jūrai piederīgs; tur attīstījies un veidojies; pelagiāls.
- pelagiālfauna Selgas fauna, no cietzemes (krasta) un tā ietekmēm (piem., saldūdens) pilnīgi neatkarīga jūras (bet ne jūras dibena) fauna.
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
- senparasts Sen parasts, ilgstoši ikdienišķs.
- senam Sen, ilgstoši.
- senais Sen, senis, ilgi.
- seneīs Sen, senis, ilgi.
- izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
- glase Sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases.
- praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem.
- Ilgas ezers senāk Lielā un Mazā Ilgas ezeru kopējs nosaukums, vēlāk Lielā Ilgas ezera nosaukums.
- senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata.
- tisageti Senas ciltis (6.-3. gs. p. m. ē.), ko pieminējuši antīkie autori; domājams, ka piederējuši pie senajām somugru ciltīm un dzīvojuši Aizvolgas un Rietumurālu meža joslā.
- Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos.
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- senlaicība Senatnīgums; noilgums.
- sēņveida enkurs sēnes veida enkurs, kas labi piesūcas gruntij, paredzēts ilgstošai noenkurošanai un vienlīdz labi funkcionē visos slodzes virzienos; to izmanto navigācijas zīmju noenkurošanai.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.).
- senmūži Sens, arī ļoti ilgs laikposms.
- izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
- zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums.
- Limax tenellus sēņu kailgliemezis.
- vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša.
- septiņgade Septiņu gadu ilgs laikposms; tautas saimniecības attīstības plāns septiņiem gadiem.
- Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu.
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
- Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts.
- Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m.
- pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
- mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi.
- sēduļot Sēžot nīkt, ilgi sēdēt.
- Pirmais Kirhofa likums shēmas mezglā ienākošo strāvu summa vienāda ar no tā aizejošo strāvu summu jeb strāvu algebriskā summa mezglā vienāda ar nulli.
- Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- streņģot Siet ar valgu.
- streņģēt Siet ar virvi, valgu.
- valdzināt siet vai saturēt ar valgu, virvi; ķert, turēt ciet
- valgot Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- nesnaudaļa Sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene.
- mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
- kompanjons Sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
- multiorgasms Sievietes orgasms, kas viena dzimumakta laikā ieilgst vai atkārtojas.
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- merkurializācija Sifilisa ilgstoša ārstēšana ar mazām dzīvsudraba savienojumu devām.
- falšfeiers Signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni.
- pārtraukumuguns Signāluguns ar vienādi ilgiem zibšņiem un starpbrīžiem starp tiem.
- stotinka Sīka monēta Bulgārijā, 1/100 levas.
- mīzine Sīka skudra, kas izdala indīgu šķidrumu, kas nokļūstot uz ādas rada ilgstošas dzelošas sāpes.
- akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas.
- čūlēt Sīki un ilgstoši līt.
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- smierkne Sīks, ilgstošs lietus.
- Helianthus microcephalus sīkziedu saulgrieze.
- virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
- cedriņš Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- cedrs Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- melatņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- mellotņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- silāji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- sili Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- siliņš Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- silis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- sils Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- vērsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- viersēji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- vieršļi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- vieršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- viersnis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virsāji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virsājs Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- viršājs Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virsēji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virsējiņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virsnes Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- viršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virzāji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virze Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virzēji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- virži Sila virsis ("Calluna vulgaris").
- Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Silu ezers Silezers Balgales pagastā.
- Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā.
- Siguldas ezers Silguldas ezers Mālupes un Liepnas pagastā.
- Siguldas purvs Silguldas purvs Liepnas un Mālupes pagastā.
- Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons.
- salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
- parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos.
- algebriska izteiksme simbolu virkne, kas veidota no burtiem un skaitļiem, izmantojot algebrisko operāciju zīmes.
- arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
- simtgade Simt gadu ilgs laikposms.
- gadsimts Simts gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
- cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
- Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
- Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām.
- dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā.
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā.
- dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli.
- acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas.
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- algebrisks skaitlis skaitlis, kas ir algebriska vienādojuma f(x)=0 sakne (f(x) – polinoms).
- transcendents skaitlis skaitlis, kas nav algebrisks skaitlis, piemēram, π, e (naturālā logaritma bāze).
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu.
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
- smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt.
- spalgans skaļi skanošs, spalgs.
- rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties.
- ārdeniski Skaļi un spalgi.
- skalbji skaļi, spalgi.
- Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
- metroritmika Skaņu ilguma un ritma sistēma.
- Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- mirklis Skatiens (parasti neilgs).
- lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi.
- atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
- atskatīties Skatīties ilgi, līdz apnikumam.
- blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha.
- kūvēt Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Melica ciliata skropstainā pumpursmilga.
- ildzieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji.
- smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- parastā skujene skujeņu suga ("Hippuris vulgaris").
- Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā.
- blūzgāties Slampāt, smulēties, žulgāties (šķidrumā).
- blūzēt Slampāt, žolgāties.
- blūžģēt Slampāt, žulgāties.
- dzelva Slapja čulga ādā.
- pielielīt Slavināt (ilgstoši).
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi).
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
- Pirmā Bulgārijas valsts slāvu un bulgāru valsts Balkānu pussalas ziemeļu daļā 681.-1018. g.
- Auseņs slāvu ziemas saulgriežu ķekatnieku dziesmu refrēns, kas personificējies.
- verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem).
- Saulainais Krasts Slenčevbrjaga, kūrorts Bulgārijā.
- slēpināt Slēpt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās).
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- sirgums Slimība (parasti ilgstoša).
- hemeropātija Slimība, kas ilgst tikai vienu dienu.
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām).
- alimentarā distrofija slimība, ko izraisa ilgstoša neēšana, nepilnvērtīgs uzturs.
- pneimokonioze Slimība, ko izraisa ilgstoša putekļu ieelpošana.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie.
- selafobija Slimīgas bailes no zibens vai spilgtas gaismas.
- fotomānija Slimīgas ilgas pēc gaismas.
- sirgt Slimot (parasti ilgstoši).
- vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
- Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
- Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
- Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
- azbestoze Smaga plaušu slimība, ko izraisa ilgstoša saskare ar azbesta putekļiem.
- bērsters Smagas beijas, 1–3 stundu ilgas pie Austrālijas dienvidu un dienvidaustrumu krastiem.
- būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu).
- kanoeheķis Smailgātheķa veids.
- svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata").
- mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata").
- smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata").
- Hierochloe odorata smaržīgā mārsmilga.
- Hierohloe odorata smaržīgā mārsmilga.
- parastā smaržmētra smaržmētru suga ("Clinopodium vulgare").
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- šmalkt Smelgt (1).
- smilkstēt Smelgt (1).
- smeldzin Smelgt, smeldzēt.
- smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt.
- smeldzināt Smelgt.
- šmelgt Smelgt.
- atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam.
- trīsis Smilga - trīsene.
- trīzulis Smilga - trīsene.
- trīzuls Smilga - trīsene.
- smildzene Smilga.
- smilgojs Smilgains 1.
- smilgots Smilgains 1.
- smildzenis smilgājs.
- smildzaine Smilgājs.
- smildzene Smilgājs.
- smildziene Smilgājs.
- smildziens Smilgājs.
- smildzine Smilgājs.
- smilgaina Smilgājs.
- smilgaine Smilgājs.
- smilgaite Smilgām apaudzis lauks.
- agrostis Smilgas - graudzāļu dzimtas ģints.
- smelgas Smilgas.
- smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas.
- suņu smilga smilgu suga ("Agrostis cania").
- lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera").
- ložņu smilga smilgu suga ("Agrostis stolonifera").
- parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris").
- vīnkalnu smilga smilgu suga ("Agrostis vinealis").
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa.
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- karalienes Olgas sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus reginaeolgae").
- Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks.
- zocialalga Sociālalga.
- pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
- akefālija Sociālās organizācijas veids, kurā nav spilgti izteiktas institucionalizētas, centralizētas varas.
- vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
- zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi.
- varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam.
- Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- merji Somugru cilts, kas 1. gt. beigās p. m. ē. - 1. gt. m. ē. dzīvoja Volgas un Okas upstarpā; 1. un 2. gt. mijā pārslāvojušies.
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā.
- mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- stotinks Sotinka - sīknaudas vienība Bulgārijā.
- pārbalss Spalga balss, falsets.
- iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem).
- pļiršķēt Spalgi skanēt (piemēram, kā sitot pa skārdu).
- žadzēt Spalgi skanēt, atskanēt.
- zvinēt Spalgi skanēt.
- nokladzināt Spalgi, ātri norunāt.
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
- svalbi Spalgi, skaļi.
- spilgts Spalgs (1).
- spelgs Spalgs (2).
- cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot.
- spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains.
- spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm.
- idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem.
- Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis.
- treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- stobra urbis speciālas konstrukcijas urbis dziļu caurumu urbšanai un tālākai apstrādei garos apstrādājamos ķermeņos; lielgabalurbis.
- konservēt Speciāli apstrādājot (piemēram, audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu.
- briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam.
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
- straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
- alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3).
- iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
- liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons; dārdi (1).
- spelgoņa Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
- spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1).
- ilgtspējīgums spēja ilgstoši pastāvēt.
- paškontrole spēja kontrolēt uzvedības impulsus, rēķinoties ar uzvedības ilgtermiņa sekām pašam indivīdam un apkārtējiem.
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
- ilgtspēja Spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai.
- autohipnoze Spēja sevi hipnotizēt, novērojama pie tiem, kas ilgāku laiku ārstēti ar hipnozi.
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
- iedurt Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedurties Spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (ausīs) - par asu skaņu; spēji izraisīt nepatīkamu sajūtu, arī sāpes (acīs) - par ļoti spilgtu gaismu.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
- iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- trokšņainība spēkratu un to daļu īpašība, kas izpaužas trokšņa radīšanā, spēkratiem strādājot. Trokšņainību rada ilgstošu neperiodisku svārstību kopums, kas rodas galvenokārt motora, arī citu mehānisko agregātu un riepu darbības laikā.
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums.
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- spelga Spelgonis.
- speldzīgs Spelgs.
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- Gnorimus nobilis spīdīgais praulgrauzis.
- mūdzīt Spiest, ilgstoši spaidīt rokās, mocīt.
- stars Spilgta (piemēram, psihiska stāvokļa) iezīme, izpaudums.
- zibspuldzes atmiņa spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu.
- liesma Spilgta blāzma, gaisma.
- uguns Spilgta gaisma; koša, spilgta (kā) krāsa.
- pažars Spilgta gaisma.
- Gazania x rigens spilgtā gazānija.
- dzirkstele Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- dzirksts Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- Salvia splendens spilgtā salvija.
- žički Spilgta vilnas dzija, kas nav krāsota.
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
- Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8.
- spilgtnis spilgtāko epizožu izcēlums.
- loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli.
- lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā).
- atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
- atdzīvināt Spilgti attēlot (mākslas darbā).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lg.