cars
cars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cars | cari |
| Ģen. | cara | caru |
| Dat. | caram | cariem |
| Akuz. | caru | carus |
| Lok. | carā | caros |
Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais – līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
Avoti: LLVV, LEV, MkV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Somijā, sabrūkot cara armijai atradās neliels skaits latviešu tautības virsnieku.
- Viņš vērsās pie Krievijas cara, aicinot iestāties par latviešu tiesībām.
- Par lielkrievu nacionālisma bīstamību impērijas stabilitātei caru brīdināja redzami valsts darbinieki.
- Tikmēr Krievijā tā ir ierasta prakse – kā senos cara laikos.
- Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē.