Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
ķēniņš
ķēniņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.ķēniņšķēniņi
Ģen.ķēniņaķēniņu
Dat.ķēniņamķēniņiem
Akuz.ķēniņuķēniņus
Lok.ķēniņāķēniņos
Persona, kas valda monarhijā; karalis1.
PiemēriBengālijas ķēniņš to uzdāvinājis Ķīnas imperatoram, bet pēc tam Tangu dinastijas princeses pūrā Buda atceļojis uz Lasu.
  • Bengālijas ķēniņš to uzdāvinājis Ķīnas imperatoram, bet pēc tam Tangu dinastijas princeses pūrā Buda atceļojis uz Lasu.
  • Tas bija sens sižets — jau kopš ķēniņa Hēroda laikiem.
  • Tā nu viņš klīdis pa pasauli, pārcietis visādas grūtības, postu un pazemojumus, līdz beigu galā nonācis ķēniņa pilī.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiponīmi
Hiperonīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Persona ↔ Saistīts ar nosaukto: ķēnišķs1Saistīts ar ķēniņu, tam raksturīgs; saistīts ar ķēniņa varu, tai raksturīgs.Persona ↔ Saistīts ar nosaukto: ķēnišķīgs1Saistīts ar ķēniņu, tam raksturīgs; saistīts ar ķēniņa varu, tai raksturīgs; karalisks1.
Stabili vārdu savienojumiBūt kungam un ķeizaram; būt kungam un ķēniņam.
Tulkojumiking, male monarch.
king, male monarch, Rex
a male sovereign; ruler of a kingdom
[Princeton WordNet 3.0]
Stabili vārdu savienojumiTur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums ķēnišķīgs
Formanti: -išķ-,-īg-,-s
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasinājums ķēnišķs
Formanti: -išķ-,-s
Celma veids: Nenoteiksmes celms