monarhs
monarhs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | monarhs | monarhi |
Ģen. | monarha | monarhu |
Dat. | monarham | monarhiem |
Akuz. | monarhu | monarhus |
Lok. | monarhā | monarhos |
monarchs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | monarchs | monarchi |
Ģen. | monarcha | monarchu |
Dat. | monarcham | monarchiem |
Akuz. | monarchu | monarchus |
Lok. | monarchā | monarchos |
Persona, kas valda monarhijā1.
PiemēriCitu Skandināvu zemju — Dānijas un Zviedrijas — monarhi Lietuvu ir apmeklējuši jau agrāk.
- Citu Skandināvu zemju — Dānijas un Zviedrijas — monarhi Lietuvu ir apmeklējuši jau agrāk.
- Tronī tagad sēdēja likumīgais monarhs un bezbailīgais karotājs Afonsu IV Drosmīgais.
- Tjūdoru dinastijas monarhi ar Viljama Šekspīra un citu dramaturgu palīdzību radīja iespaidu par Ričardu III kā kuprainu un varaskāru ļaundari.
- Aizgranda Piektā gada revolūcija, stipri sagrīļodama monarha troņa pamatus.
- Dante, pārliecināts vienotas monarha varas aizstāvis, Brutu uzskata par tādu pašu nodevēju kā Judasu.
- Mākslas krātuvēs mēs redzam neskaitāmus portretus, kuri savā laikā tapuši kā pasūtījuma darbi un kuros apjūsmots monarhu varenums, karavadoņu drosme, zinātnieka prāts.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais monarhs. Konstitucionālais monarhs.
- Absolūtais monarhs vārdkoptermins — monarhs, kam pieder neierobežota vara
- Konstitucionālais monarhs vārdkoptermins — valdnieks, kura varu ierobežo konstitūcija
- Parlamentārais monarhs vārdkoptermins — monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam
Avoti: LLVV, LV93, T
Korpusa piemēri:šeit