vulgarizācija
vulgarizācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vulgarizācija | vulgarizācijas |
| Ģen. | vulgarizācijas | vulgarizāciju |
| Dat. | vulgarizācijai | vulgarizācijām |
| Akuz. | vulgarizāciju | vulgarizācijas |
| Lok. | vulgarizācijā | vulgarizācijās |
Darbība, process → vulgarizēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādu cesijas kvalifikāciju J. Krašeņinnikovs izvērtēja kā klasiskās mācības par piešķiršanu vulgarizāciju.
- Režisors savā pēdējā iestudējumā izsakās par mūsdienām, izvairoties no mūsdienīgotas vulgarizācijas, vienlaikus saglabājot klasikas aromātu. "
- Noliegt kolektīvā apkopotu paradigmu – kas vienmēr ir savā ziņā vulgarizācija – iespējams vieglāk nekā izcilu personību tās nenovēršamajā individuālajā dziļumā.
- Rietumromas impērijā notika privāto tiesību vulgarizācija, kā rezultātā izsmalcināto, līdz pilnībai attīstīto klasisko tiesību jēdzienu pasauli gan saturā, gan metodēs vairākās jomās izspieda juridiski neizglītotu personu ( vulgaren) tiesību uzskati.
- Kā piemērus „ mazā” ticīgā cilvēka avotiem A. Gurēvičs min svēto dzīvesstāstus, grēku nožēlošanas grāmatas, „ visiones”, sprediķus, jeb „ teoloģiskās mācības vulgarizāciju, kas vērsti uz tautu, un kuros tika izaudzināti mūki un kliriķi, t.i. cilvēki no tās pašas tautas.