vulgarizēt
vulgarizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vulgarizēju | vulgarizējam | vulgarizēju | vulgarizējām | vulgarizēšu | vulgarizēsim |
| 2. pers. | vulgarizē | vulgarizējat | vulgarizēji | vulgarizējāt | vulgarizēsi | vulgarizēsiet, vulgarizēsit |
| 3. pers. | vulgarizē | vulgarizēja | vulgarizēs | |||
Pavēles izteiksme: vulgarizē (vsk. 2. pers.), vulgarizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vulgarizējot (tag.), vulgarizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vulgarizētu
Vajadzības izteiksme: jāvulgarizē
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai gan Latvijā diemžēl šī auto marka ir nepelnīti stipri vulgarizēta...
- Vulgarizējot varētu teikt, ka tuberkuloze mūsdienās vairs nav modē.
- Šeiloku nevajag vulgarizēt kā konkrētu cilvēku ar konkrētu tautību un deklarētu dzīvesvietu.
- Romānu nepazīstot, grūti teikt; “ Vai nevulgarizē?”
- Krogus dziedājumu vulgarizē kora vaļīgās nodevas sēnalu kultūrā valdošajai modei.