vulgarizators
vulgarizators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vulgarizators | vulgarizatori |
| Ģen. | vulgarizatora | vulgarizatoru |
| Dat. | vulgarizatoram | vulgarizatoriem |
| Akuz. | vulgarizatoru | vulgarizatorus |
| Lok. | vulgarizatorā | vulgarizatoros |
vulgarizatore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vulgarizatore | vulgarizatores |
| Ģen. | vulgarizatores | vulgarizatoru |
| Dat. | vulgarizatorei | vulgarizatorēm |
| Akuz. | vulgarizatori | vulgarizatores |
| Lok. | vulgarizatorē | vulgarizatorēs |
Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
Avoti: LLVV