« Pēcāk sētas stūrī pie ceriņkrūma mētājās tikai asiņaina ādiņa. »
Dace Rukšāne, Ķīpsalas putni (Gailis). Rīga, Dienas Grāmata, 2009. (Daiļliteratūra)
« vientuļā ceriņkrūma lapotne kā novirze pārvietojas lai atgrieztos »
Marts Pujāts, Lucīšu galvas. Interneta resursi: www.satori.lv, 2004. (Daiļliteratūra)
« Dārzam, ābelēm, ceriņkrūmu apņemtajai mājai. »
Anna Skaidrīte Gailīte, Augšzemē dzirdētais (Ceļš uz mājām). Rīga, Zvaigzne ABC, 2006. (Daiļliteratūra)
Piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
