ceriņzars
ceriņzars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceriņzars | ceriņzari |
| Ģen. | ceriņzara | ceriņzaru |
| Dat. | ceriņzaram | ceriņzariem |
| Akuz. | ceriņzaru | ceriņzarus |
| Lok. | ceriņzarā | ceriņzaros |
Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad dārzs sāks ziedēt, lai Nameda aiznes kaimiņienei ceriņzaru klēpi.
- Un pēru to ar ziedošu ceriņzaru, lai dabūtu nost no ceļa.
- Jaunos ābeļu dzinumus, ziedošas kastaņas un pat ceriņzarus var izmantot pirts slotiņām.
- – Uz viena resna ceriņzara, kas ir pārliecies tālu pāri kapu žogam!
- Tās knābāja tauku bumbiņu un ceriņzaros pavadīja visu dienu!