ceriņkrūms
ceriņkrūms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ceriņkrūms | ceriņkrūmi |
| Ģen. | ceriņkrūma | ceriņkrūmu |
| Dat. | ceriņkrūmam | ceriņkrūmiem |
| Akuz. | ceriņkrūmu | ceriņkrūmus |
| Lok. | ceriņkrūmā | ceriņkrūmos |
1.Ceriņu krūms.
2.apvidvārds Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tos, ko es gatavoju un ēdu, atrada kolēģe ceriņkrūmā.
- Tā atgādina ceriņkrūmu, ir smaržīga,” skaidro Mārīte.
- Klapkalnciemā bija daudz māju, daudz ceriņkrūmu un daudz vārtiņu.
- Bērni, kas nāca mājās no skolas, uzmeta īsu mirkli ceriņkrūmam.
- Ej labāk tur, zem ceriņkrūma, kur zāles pļāvējs netiek klāt.