sīkamatniecība
sīkamatniecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkamatniecība | sīkamatniecības |
| Ģen. | sīkamatniecības | sīkamatniecību |
| Dat. | sīkamatniecībai | sīkamatniecībām |
| Akuz. | sīkamatniecību | sīkamatniecības |
| Lok. | sīkamatniecībā | sīkamatniecībās |
1.Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
2.Sīkamatnieku slānis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt poļu Livonijā 17. gadsimtā no tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību.
- Visās iestādēs bija stingrs dienas režīms, noteicot nelielu laiku mācībām un atpūtai, taču lielāko dienas daļu šajās iestādēs esošie bērni tika izmantoti kā darba spēks – apavu ražošanā, galdniecībā un citos sīkamatniecības darbos.
- Visbiežāk viņi bija sīkamatniecībai pievērsušies zemnieki, kas ceļoja no ciema uz ciemu, izpildīdami kokgriezumu pasūtījumus.
- 17. gs beigās poļu Latgalē dzīvoja kādi divi tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību.
- Savukārt poļu Livonijā 17. gs. no tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas kā kara bēgļi ieradās vairāki tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību.