solstīcija
solstīcija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: astronomijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | solstīcija | solstīcijas |
| Ģen. | solstīcijas | solstīciju |
| Dat. | solstīcijai | solstīcijām |
| Akuz. | solstīciju | solstīcijas |
| Lok. | solstīcijā | solstīcijās |
Saulgrieži1, saulstāvji – laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē „ Saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu Sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
- Saulgrieži jeb solstīcija ( — 'Saule', " sistere" — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija ( vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija ( ziemas saulgrieži).
- Ziemas saulgrieži jeb solstīcija ir brīdis, kad Saulei ir vismazākā deklinācija.
- Saulgrieži jeb solstīcija ( latīņu: Sol - 'Saule', sistere - 'apstāties') ir laika moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija ( vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija ( ziemas saulgrieži).
- Ziemas saulgrieži : laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā, parasti 21. vai 22.decembrī, tad Zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena un visgarākā nakts; ziemas saulstāvji; ziemas solstīcija.