sols1
sols [suols] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sols | soli |
Ģen. | sola | solu |
Dat. | solam | soliem |
Akuz. | solu | solus |
Lok. | solā | solos |
sodrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sodrs | sodri |
Ģen. | sodra | sodru |
Dat. | sodram | sodriem |
Akuz. | sodru | sodrus |
Lok. | sodrā | sodros |
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
PiemēriPie loga uz gara sola sasēdušās kaimiņu sievas.
- Pie loga uz gara sola sasēdušās kaimiņu sievas.
- Es apsēžos uz mīkstā sola un gaidu.
- Filozofs viņam pateicās un izstiepās garšļaukus uz sola.
- Vectēvs no virtuves sola paņem kabatas lukturīti un piezogas pie mammas.
- Skolas pagalmā stāv garš sols no vingrošanas zāles.
- Es apsēdos parkā uz sola.
Stabili vārdu savienojumiMoku sols.
- Moku sols kolokācija — solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai
1.1.Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
PiemēriSēdēja solos un ilgu pilniem skatieniem lūkojās laukā pa logu.
- Sēdēja solos un ilgu pilniem skatieniem lūkojās laukā pa logu.
- Viņi ielavījās savos solos un, sarāvušies čokurā, sēdēja, kamēr ienāca skolotāja.
- Un beidz rakstīt man vēstules skolā stundās zem sola, to uzreiz var redzēt pēc drausmīgā rokraksta, nekāds “brīvā laika ietaupījums”, ko tu piemini, tur nesanāk.
- Varbūt tā meitene pirmajā solā, kam ir divi lieli un sniegbalti priekšzobi kā zaķim?
- Vienā solā sēdējām, kopā pirmo šņabi dzērām un meitās gājām.
1.2.Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēto sols. No skolas sola. Nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola.
- Apsūdzēto sols vārdkoptermins — 1. Sols uz kura tiesā sēdina apsūdzētos2. Vieta, situācija, kur tiek atmaskots noziegums, pārkāpums
- No skolas sola frazēma — 1. Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā2. No skolas laikiem
- Nokļūt (arī nonākt) uz apsūdzēto sola — 1. Tikt tiesātam2. Tikt atmaskotam (noziegumā, pārkāpumā)
- Nosēdināt uz apsūdzēto sola frazēma — saukt pie kriminālatbildības
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit