landsknehts
landsknehts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | landsknehts | landsknehti |
| Ģen. | landsknehta | landsknehtu |
| Dat. | landsknehtam | landsknehtiem |
| Akuz. | landsknehtu | landsknehtus |
| Lok. | landsknehtā | landsknehtos |
1.Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
2.Pērkams, cietsirdīgs karotājs.
3.Muižkungs (Livonijā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ] Katram kungam pienākas saviem zemniekiem piedalīt vienu vai divus landsknehtus, [...
- Tieši landsknehtu pīķa garums noteica distances tuvcīņas maksimālo attālumu – līdz 4 m – starp pretiniekiem.
- 1527. gadā landsknehti ieņem Romu.
- Cērtamo ieroču apakšgrupā ( 2.1.7. att.) jaunums bija landsknehtu tipa zobeni, kas radās gadsimta beigās un kurus bija iecienījuši algotņi no vācu zemēm.
- 1501. gada karagājienā uz Izborsku ordeņa karaspēks sastāvēja no 4 000 vīru lielas kavalērijas, 2 000 landsknehtiem un 76 000 vietējo iedzīvotāju gan zirgos, gan kājām.