atspulgoties
atspulgoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atspulgojos | atspulgojamies | atspulgojos | atspulgojāmies | atspulgošos | atspulgosimies |
| 2. pers. | atspulgojies | atspulgojaties | atspulgojies | atspulgojāties | atspulgosies | atspulgosieties, atspulgosities |
| 3. pers. | atspulgojas | atspulgojās | atspulgosies | |||
Pavēles izteiksme: atspulgojies (vsk. 2. pers.), atspulgojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atspulgojoties (tag.), atspulgošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atspulgotos
Vajadzības izteiksme: jāatspulgojas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ikdiena, kurā augstākie dievišķās jeb Absolūtās esības līmeņi atspulgojas gluži kā spogulī.
- Viņa tumšajās brillēs, kas naktī bija gluži nevajadzīgas, atspulgojās daudz gaismiņu.
- Viņa smējās, bet viņas skatienā atspulgojās tukšums.
- Dzeru sarkanvīnu un redzu, ka manā glāzē atspulgojas debesis, kas dieva Dionīsa viltīgā smaida apstarotas.
- Varbūt man tikai rādījās, taču pēkšņi tēva acīs atspulgojās maigums un bailes, un vienlaikus vēlēšanās man palīdzēt.