izbalot
izbalot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbaloju | izbalojam | izbaloju | izbalojām | izbalošu | izbalosim |
| 2. pers. | izbalo | izbalojat | izbaloji | izbalojāt | izbalosi | izbalosiet, izbalosit |
| 3. pers. | izbalo | izbaloja | izbalos | |||
Pavēles izteiksme: izbalo (vsk. 2. pers.), izbalojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbalojot (tag.), izbalošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbalotu
Vajadzības izteiksme: jāizbalo
Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virtuvē uz palodzes vecā Dadža kalendārā salocīta burtnīca pagalam izbalojušiem vākiem.
- Šķiet, ka izbalojušajās acīs ir visa bijums un visa zināšana.
- dzēra no viņiem, izsūkdams krāsu, līdz viņu uzacis izbaloja.
- Vīrs ģērbies izbalojušās darba drēbēs, tātad no apsardzes un uzraugiem nav.
- Tagad melnā krāsa likās saulē izbalojusi un baltā bija savārtījusies rudens lietū.