izbālēt | Tēzaurs

izbālēt

Lietojuma biežums :

izbālēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

izbālēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt₁.

1.1.Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).

1.2.Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.

1.3.lieto: pareti Kļūt nespodram, necaurredzamam.

2.Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt₂; izzust.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri