izbalansēt
izbalansēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbalansēju | izbalansējam | izbalansēju | izbalansējām | izbalansēšu | izbalansēsim |
| 2. pers. | izbalansē | izbalansējat | izbalansēji | izbalansējāt | izbalansēsi | izbalansēsiet, izbalansēsit |
| 3. pers. | izbalansē | izbalansēja | izbalansēs | |||
Pavēles izteiksme: izbalansē (vsk. 2. pers.), izbalansējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbalansējot (tag.), izbalansēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbalansētu
Vajadzības izteiksme: jāizbalansē
1.Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
1.1.transitīvs Līdzsvarot (ko).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbalansēt stundas - tas bija tas, ko prasīja.
- un tā vienkārši cenšas izbalansēt šīs attiecības,
- Es nevienā brīdī neapšaubu koronavīrusa lipīgumu, bet vai mēs izbalansējam tā, lai neviens neciestu?
- Un te ir šis svarīgi izbalansēt šos represīvos varas instrumentus, lai nerastos drošības riski valsts suveneritātei.
- Ar GEM konstatēts, ka pat statiskam pilnīgi izbalansētam sparartam elastīga disbalance var sasniegt ievērojamu lielumu.