izbalināt
izbalināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbalinu | izbalinām | izbalināju | izbalinājām | izbalināšu | izbalināsim |
| 2. pers. | izbalini | izbalināt | izbalināji | izbalinājāt | izbalināsi | izbalināsiet, izbalināsit |
| 3. pers. | izbalina | izbalināja | izbalinās | |||
Pavēles izteiksme: izbalini (vsk. 2. pers.), izbaliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbalinot (tag.), izbalināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbalinātu
Vajadzības izteiksme: jāizbalina
Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, skolas laikā man patika izbalināt čolku ar ūdeņraža pārskābi.
- Šobrīd Sipeniece ir tumšmate, taču savulaik viņai bijušas izbalinātas šķipsnas.
- Viņa nogriezusi savus dabas dotos tumšos matus un spuraino ērkuli izbalinājusi platīnblondu.
- Martā Bībers savu ērkuli izbalināja platīnblondu, un tagad mati savīti dredos.
- Ar izbalinātiem matiem viņa izskatījās nožēlojami — kā novecojusi provinces teātra primadonna.