algotājs
algotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | algotājs | algotāji |
| Ģen. | algotāja | algotāju |
| Dat. | algotājam | algotājiem |
| Akuz. | algotāju | algotājus |
| Lok. | algotājā | algotājos |
Tas, kas (kādu) algo, maksā algu (kādam).
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Istabenes algotāji apgalvoja, ka viņiem pienākas daļa laimesta, jo da Silva lielveikalā bija iepirkusies gan priekš viņiem, gan priekš sevis.
- Vai gadījumā algota darba spēka, darba augļi nepieder dabinieka algotājam?
- Patiesībā mūsu diženais boss un algotājs ir mūsu klienti.
- Tā vietā slepkava cerēs, ka viņa algotājs uz cietumu nesīs dāsnus pienesumus apmaiņā pret mūžīgu klusēšanu.
- Krištopāns gan lēš, ka kluba lielais budžets ir saistīts arī ar pamatīgajiem nodokļiem, kas Francijā jāmaksā zvaigžņu algotājiem.