Paplašinātā meklēšana

Meklējam lg.

Atrasts vārdos (470):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
pofiga (Viss) vienalga
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
doties pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
aizsmelgt Aizsmelgties
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku)
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
algojums Alga
algs Alga
cālungs Alga
loņa Alga
lons Alga
lūne Alga
olga Alga
palučka Alga
polučka Alga
želavaine Alga
želaviņa Alga
lona Alga (1)
lone Alga (1)
dāņa Alga naturālijās
akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās
morns Alga, algas daļa natūrā
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām)
dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas
pelninieks algādzis
algācis Algādzis
dzīvelnieks Algādzis
malacis Algādzis
nomaudnieks Algādzis
peļņenieks Algādzis
savinieks Algādzis
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu
peļņinieks Algādzis; peļņenieks
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
alģebra Algebra
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
aģe Algebra (mācību priekšmets)
aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
aļģe Algebra (mācību priekšmets)
algebrene Algebra (mācību priekšmets)
alģene Algebra (mācību priekšmets)
alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
allene Algebra (mācību priekšmets)
alzebra Algebra (mācību priekšmets)
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
gabrele Algebra (mācību priekšmets)
gebra Algebra (mācību priekšmets)
ģebra Algebra (mācību priekšmets)
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
alģebrisks Algebrisks
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
algināts Algīnskābes sāls
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi)
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
aldzināt Algot
algāt Algot
lonēt Algot
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā
algādzēt Algot darbiniekus
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
kalpone Algota laukstrādniece
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
avanturjēri Algoti kareivji
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
algādzis Algotnis (2)
hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
aldzinieks Algots darbinieks
dienests Algots darbs (pie privātas personas)
kalps algots laukstrādnieks
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
algotnis Algots strādnieks
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
tirpt Alkt, ilgoties
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
Schistostega penata alu spulgsūna
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
analgētiskās vielas analgētiskie līdzekļi
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām)
termoskops aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
apziņģēt Apdziedāt (vulgāri)
orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
Viesturciems apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Ozolnieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
Apšukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Birzītes apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Daumanti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Mazeleja apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Zizma apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ūdeles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Īslīcas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Pakuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Smedēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Celmraugciems apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazlapsas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Poķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Braņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Lapas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Buķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klieņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Lielsesava apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Skursteņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Klīvmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Pogas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Žibukakts apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Zvīguļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Bandenieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Blankenfelde apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Buļļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Erverti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Roķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Šķīras apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Bičuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Gauriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Pēterkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Spurģi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģībotkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Pauļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Ruduļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunplatone apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Muzikanti apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Ragumuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Slapatas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Žebri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Bulgārija apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Ercogmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnrozes apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Mazvilce apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Abgunste apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Putrēnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Galtene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Mazsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā
Birzīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Straume apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Tērvete apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Viesturi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā
Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Jaunsvirlauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā
Bramberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Dorupe apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Blukas apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dzirnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Kārniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Vecsvirlauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Kaiguciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Lielvircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Pēterlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Poķi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Jēkabnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Tīreļi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Vītoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Mūrmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Ziedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Mazlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Oglaine apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Ūziņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
Klīve apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
Algona apdzīvota vieta ASV (_Algona_), Aiovas štata ziemeļu daļā
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī
Arula apdzīvota vieta Igaunijā (_Arula_), Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Lillemē apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Sihva apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos
Helme apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Linna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Hellenume apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Rīdaja apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Pikasilla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Puka apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs
Audruve apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
Belijgorodoka apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala austrumu daļā, Volgas labajā krastā
Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā
Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bulganas aimaka dienvidaustrumu daļā
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
otžariķ Apkrāpt dalot kriminālguvumu
otnačiķ Apkrāpt, dalot kriminālguvumu
aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura)
apniekot Apmelnot, nopulgot
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem
mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam
Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts
uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu
banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī)
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu)
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880. g.; 3. - 1888. g.; 4. - 1895. g.; 5. - 1910. g.; 6. - 1926. g.; 7. - 1931. g.; 8. - 1933. g.; 9. - 1938. g.; 10. - 1948. g.; 11. - 1950. g.; 12. - 1955. g.; 13. - 1960. g.; 14. - 1965. g.; 15. -1970. g.; 16. - 1973. g.; 17. - 1977. g.; 18. - 1980. g.; 19. - 1985. g.; 20. - 1990. g.; 21. - 1993. g.; 22. - 1998. g.; 23. - 2003. g.; 24. - 2008. g.; 25. - 2013. g.; 26. - 2018. g.; 27. - 2023. g.
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā
čulgains ar čulgām pārklāts
čulgaiņš ar čulgām pārklāts
krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
hronometrāža ar hronometru noteiktais ilgums
uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
makrocefāls ar lielu galvu, lielgalvains
likme ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu
neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
izdabūt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku)
kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
zilganīgs ar zilganu nokrāsu; arī iezils
zilgs ar zilu nokrāsu; zilgans
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos
supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus
vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības
lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
batālija Asa, arī ilgstoša diskusija
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
acuto Asi, griezīgi, spalgi
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Bulgaria")
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam
alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība
bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem
cena Atalgojums, atlīdzība, samaksa
darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji
izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri)
izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri)
apalgot Atalgot, samaksāt algu
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
noraudināt Atbrīot no valga, saites
atvaļinājums atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.)
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus
grauzīt atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt
kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā)
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu)
procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu
kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
atalga Atlīdzinājums, atalgojums
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.)
ārējā krātuve atmiņas ierīce datu masīvu ilgstošai glabāšanai
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
izskaitīt Ātrēķināt no algas
pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko)
Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata
atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a)
atspīda Atspīdums, atspulgs
atspulgt Atspulgot (1)
atspulgoties Atspulgot (2)
atspulgt Atspulgot (2)
atspieģelēt Atspulgot, atstarot
atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur)
atspogs Atspulgs
atspogulis Atspulgs
nospulga Atspulgs
atspulga Atspulgs (1)
atspulga Atspulgs (2)
atspulga Atspulgs (3)
atspulga Atspulgs (4)
spulgoņa Atspulgs, atspīdums, atblāzma
saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma; atspulgs
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības
atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu
aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot
homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus
filtrs (datorgrafikā) attēlu rediģēšanas programmas iespēja, kas ļauj attēlā veikt zināmas izmaiņas, piemēram, mainīt krāsu, spilgtumu vai perspektīvu
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas)
atzalgoties Atzalgot (2)
atalgojums atzinība, pateicība par paveikto; [alga]{s:2463}
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm)
ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts
augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām)
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
niktagini augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi
raibplankumainība augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām
kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
atauklēties Auklēt ilgi, līdz apnikumam
noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti
ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst")
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus
aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka
Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.)
eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu)
Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam
aizgalēties Badoties par ilgu
no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu)
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā
eizoptrofobija Bailes no spoguļiem; bailes no sava atspulga
gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
Balgāļezers Balgaļu ezers Ēdoles pagastā
Balgals Balgaļu ezers Ēdoles pagastā
Chiloscyphus pallescens bālganā dūkstenīte
baltganums Bālgana krāsa
Luzula pallescens bālganā zemzālīte
Ceanothus pallidus bālganais ceanots
Carex pallescens bālganais grīslis
Hypnum pallescens bālganais hipns
bālans Bālgans
balgins Bālgans
balskans Bālgans
balzgans Bālgans
bālzgans Bālgans
kosains Bālgans
žēlīgs Bālgans
pienabālgans Bālgans ar baltu (pienam līdzīgu) nokrāsu
iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem
gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona
bālens Bālgans; bāls
bālgenums Bālganums
bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans
bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt
zilsalns Bāli zilganpelēks
sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu
Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
balodains Baložkrāsas, zilgans
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu
Agrostis gigantea baltā smilga
Melandrium album baltā spulgotne
Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica")
Macoma baltica Baltijas plānčaulgliemene
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma
barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams
piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne")
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā
atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši)
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
kur acis rāda bez noteikta virziena, mērķa; vienalga, kurp
žurnēties bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst
varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
pimpināt bez vainas ilgstoši raudināt
žulnīties bez vajadzības ilgi mazgāties
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs
ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma
saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima")
tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai
izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a)
komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas)
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas
Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
garēm Blakus algai; blakusienākumu veidā
kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas
savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Gnorimus octopunctatus blāvais praulgrauzis
Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
pļenga Bojājums (ādā); čulga
Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam
Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj
Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
atbristies Brist ilgi, līdz apnikumam
brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei
bronhotetānija Bronhu muskuļapvalku ilgstoši toniski krampji
Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem
nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu
Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas
Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas
corbadži Bulgāriem bagātnieks, naudas maiss
BG Bulgārija, valsts divburtu kods
BGR Bulgārija, valsts trīsburtu kods
sobranje Bulgārijas parlamenta nosaukums
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju
BSP Bulgārijas Sociālistiskā partija
BTR Bulgārijas Tautas Republika
BTA Bulgārijas Telegrāfa aģentūra
kaškavals Bulgāru aitu siers
gjuvečs Bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
levs Bulgāru monēta
četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu
bulg. Bulgāru-; bulgāru valoda
bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis
pavadīt būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi
turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu)
pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi)
spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām)
kārnēt būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
vērot būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu
tvīkt būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni)
nogrozīties būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā)
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
liesmot būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā
mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
atdzimt būt no jauna izmantotam un spilgti attēlotam daiļdarbā vai kādā uzvedumā
atsvērt būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
konservēt būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
izmocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus
nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
pavirpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo
pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
paildzināt būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks
zilināt būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu
konservēt būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
nodzēst būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma)
spīdzināt būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību)
samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
apžilbināt būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.)
apžilbināt būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.)
liesmot būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu)
slavēties būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību)
grandēt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
grandīt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
dimdēt būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu)
starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko)
siekaloties būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas
atpalikt būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem
žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
vilcināties būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku
dzirkstēt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
dzirkstīt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
pārsniegt būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu)
zaļot būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā)
zelt būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību)
ņirbēt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
ņirbt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
klaudzēt būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu)
pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts
propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons)
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām
pretium Cena, alga
praiss Cena, atalgojums (angļu "price")
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
ģegot Censties, ilgoties
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris")
jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji
abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai
undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi
kā runcis cieši ilgi; mierīgi, omulīgi; ļoti labi
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
Hierochloe hirta cietmatainā mārsmilga
Hierohloe hirta cietmatainā mārsmilga
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens)
cikām Cik daudz, cik ilgi; kamēr
quousque tandem? Cik ilgi vēl?
cikams Cik ilgi?
kalpenis Cilpa, valgs
žmaugs Cilpa, valgs
žmaugus Cilpa, valgs, sprūds
burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
ortropsija cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā
darbspējas cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu)
raksturtēls cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
bezdarbnieks cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
guļava cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt
pauperis cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu
negausis cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās
toksikomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas
narkomāns cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas
astēniķis cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes
pikniķis cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes
eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
viesis cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
algotnis cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ
epikūrietis cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību
zellis cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
gulētājs cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām
ilgguļa cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas
veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā
ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
telemāns cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā
vecs cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu
darbinieks cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
sagulētājs cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt
mieglācis cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
miegmice cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
miegpūznis cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt
apdzīvotājs cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.)
pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
štemļara cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē
kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni
pusproletārietis cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība
ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā
indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
cinene Ciņusmilga
ciņu zāle ciņusmilgas
ciņuzāles Ciņusmilgas
deschampsia Ciņusmilgas
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula")
baldēlija Cirveņu dzimtas ģints ("Baldellia"), neliels purva augs ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; mazcirvene
ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā
viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
conchifera Čaulgliemji
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
četrgade Četrus gadus ilgs laika posms
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum")
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare")
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai
algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu
sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
vulgarizācija darbība, process --> vulgarizēt
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
sociālais darbs ar bezpajumtniekiem darbs ar personām, kurām multiplu problēmu un faktoru dēļ ilgstoši nav pastāvīgas dzīvesvietas vai kuras dzīvo neatbilstošos apstākļos
laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma
neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā)
ildzināt darīt ilgāku; paildzināt
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās
lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai
samācīties daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko)
samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
pēķot daudz un ilgi (līdz apnikumam) vienu un to pašu runāt
posāt daudz un ilgi ēst
(visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt
stīpāties daudz vai ilgstoši ēst un dzert
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
izbučot Daudz, ilgi skūpstīt
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra)
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums
ciklisks process daudzkārtēja viena un tā paša algoritma vai programmas posma atkārtošana
tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma)
burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums
mahari dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā
bradiģenēze dažu embrionālu stadiju ieilgums
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt
sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm)
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi
lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min
ildzīt dem. --> ilgi
ildziņš dem. --> ilgs
pavaldziņš dem. --> pavalgs
skalganiņš dem. --> skalgans
spulgacīte dem. --> spulgace
spulgactiņa dem. --> spulgace
valdziņš dem. --> valgs 1
valdzītis dem. --> valgs 1
stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā
sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu
neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms
dekāde desmit gadu ilgs laika posms
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms
decennium Desmitgade, desmit gadu ilgs periods
adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums
nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā)
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši
dienonis Dienas strādnieks, dieninieks, algādzis
pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
Hierochloe australis dienvidu mārsmilga
Hierohloe australis dienvidu mārsmilga
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā
progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
duaijēns Diplomātiskā korpusa vecākais, dotajā valstī visilgāk akreditētais vēstnieks
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
ilgots divd. --> ilgot
ilgstošs divd. --> ilgt
smeldzošs divd. --> smelgt
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas)
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim)
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība
distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
divgade Divus gadus ilgs laika posms
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
bunkšķēt Dobji, ilgstoši skanēt
Tolbuhina Dobričas pilsētas Bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām
Dolgojes ezers Dolgoje, ezers Istras pagastā
Garais ezers Dolgoje, ezers Krāslavas pagastā
Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā
Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā
sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris")
Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā
padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu)
Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
Mycetochara flavipes dzeltenkāju praulgrauzis
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes")
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam
pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās
spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā
implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs
iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms
dzīvildze Dzīves, kā bioloģiskās eksistences, ilgums
biometrija dzīvības apdrošināšanā - dzīves paredzamā ilguma aplēšana
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
Žucene dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukova ielā
Žukovka Dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukovska ielā (no 1991. g. - Māras iela)
modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu
mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist
atvaļoties Dzīvot ilgāku laiku bez darba un pienākumiem
aizdzīvoties Dzīvot ļoti ilgi un turpināt dzīvot
dzīvot saules mūžu dzīvot ļoti ilgi; pastāvēt mūžīgi
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus
Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā
sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām
parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole
Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri")
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris"); vēja zivs
ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris")
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku
viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu)
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai
zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft")
patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā
dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
periods elementu kopa periodiskajā sistēmā, kas aptver elementus no sārmmetāla līdz cēlgāzei
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties
dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai
nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties
skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī
izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum")
milium Ēnsmilgas
fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos
hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce
Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae")
flečerisms Ēšanas metode, kas paredz ēst tikai tad, kad ir īsta ēstgriba, un barību košļāt ilgi un lēni, līdz tā pati norijas
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību
etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers
Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Ehijervs ezers Igaunijā, uz Valgas un Veru apriņķa robežas
Pihajervs ezers Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā, iztek Emajegi
Skaidriņš ezers Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, platība - <1 ha
Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Beloje ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
Balgaļu ezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2 ha; Balgals; Balgāļezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Dolgoje ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
Ilganču ezers ezers Rugāju pagastā, platība — 26,6 ha, garums — \~1 km, lielākais platums — \~0,4 km; Ilganča ezers
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers
Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
Sūnezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers
Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha
Ūdrītis ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - <1 ha
Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks
Gailītis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
Zobols ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers
Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu
koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
glioksalāze Ferments, kas katalizē metilglioksāla pārvēršanu par pienskābi
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti
investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā
psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra
permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam
algoritmu valoda formāla algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir programmēšanas valodu sastāvdaļa
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process
ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem
baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš
pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus
septennāts Francijas prezidenta valdības laiks, kas ilgst septiņus gadus
sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
algebriska funkcija funkcija, ko ar neatkarīgo mainīgo saista algebrisks vienādojums
fīča Funkcionāla īpatnība; spilgta iezīme
vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai atbilstoši tā funkcionēšanas algoritmam
izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju
piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals
kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā
cerība gaidas, ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu
gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt
gaidīt kā ūdens kustēšanos gaidīt ko nepacietīgi, ilgi, kā glābiņu
Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums
rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu
augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību)
reflekss gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas
anemonols Gaistoša eļļa, ko iegūst no anemonēm; spēcīgs čulgu izraisītājs
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
gaišzilgans Gaiši zilgans
kā debesu velve gaiši zils; koši, spilgti zils
blāvs Gaišs, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā)
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats
Golgowsky Galgauska
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
gaismas spilgtums galvenais cilvēka acs gaismas sajūtas faktors – gaismas intensitāte uz laukuma vienību gaismas starojumam, kas izplatās noteiktā virzienā, vai spilgtums, ko sajutīs vērotājs, lūkojoties uz gaismu noteiktā lenķī
iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem
ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
atganīties Ganīt ilgi, līdz apnikumam
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju
drillēt Gari, ilgi iestāstīt, ieteikt
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā
tīņa Garš valgs
aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
melgalve Gauru suga; melgāle
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku
naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs
gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA)
Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija
prīze Godalga
honorēt Godalgot
ad honorem godam, par brīvu (izpildīt kādu amatu bez atalgojuma)
4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis
Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu
cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu
demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām
Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi
euthytona Grieķu un romiešu lielgabals
sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
savalgs Grievalgs
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks
bērna audzināšanas grūtības grūtības bērna aprūpētājiem, kuras rodas ilgstošā laika posmā vecāku audzināšanas prasmju trūkuma, neatbilstošu prasmju vai nepamatotu, pārspīlētu prasību pret bērnu dēļ
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām
ieilgusī grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām
Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes
lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi)
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu
gvelgt Gvelzt, ilgi tielēdamies runāt
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
vālī ģenerālgubernators Irānā
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi
mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums
vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
Tulipa halgeri Halgera tulpe
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze
krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes
dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze
HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness"), kurā krāsa tiek definēta, izmantojot trīs īpašības: tonis (_hue_), piesātinājums (_saturation_) un spilgtums (_brightness_)
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
hidalgo Idalgo
retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē
bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica
maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica
zilā puķe idealizēts ilgu, sapņu tēls
balsns Iebalts, balgans; balsnējs
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku
piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās
apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem
demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
apzilēt iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2)
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
iesmirgt Ieilgt
kavēties Ieilgt
uzilgt Ieilgt
iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību)
ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību)
iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību)
dūlēties Ieilgt, ildstoši (slimot)
hroniskums Ieilgums
ķirķis Ieilgusi ķilda
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles
ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku
nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi)
pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
ievalgs Iemauktiem izlietots valgs
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku)
izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums
miografions ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai
linete ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam
spilgtummērs ierīce spilgtuma (1) mērīšanai
telefona skaitītājs ierīce telefona sarunu skaita un sarunu ilguma noteikšanai
ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu
iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iedzirkstīties iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iegailēties iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu
iegulgoties iesākt gulgot un tūlīt pārstāt
iesataisīties iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt
ielieņoties iesākt līņāt uz ilgāku laiku
ielīties iesākt līt un turpināties ilgstoši
iemirdzēties iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
iekaukties iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt
iesmelgties iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt
aizsmelgties iesākt smelgt; īsu brīdi smelgt; _(biežāk)_ iesmelgties
uzmirdzēt iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties
uzplaiksnīt iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzplaiksnīties iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu
uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
iespulgoties iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot
uzspulgot iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot
ievizēties iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezaigoties iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezalgoties iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezalgoties iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot
iezalgoties iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu
uzzalgot iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot
iebālēt iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu
iezibēties iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezilgmoties iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt
piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
iesmelgt Iesmelgties
iesmidzēties Iesmelgties
ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem
attīstīšanas amplitūda iespējamās filmas attīstīšanas ilguma variācijas, kas neietekmē attēla kvalitāti
kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos
tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
iespiedkrāsas gaismizturība iespiedkrāsas spēja saglabāt savu krāsu uz novilkuma ilgstošā spilgtas dienasgaismas iedarbībā
iespulgties Iespulgoties
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu)
atieties Iet ilgi, līdz apnikumam
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atskaitīt, atrēķināt
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6)
arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā
iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī
ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus)
nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu)
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves
apzilinis Iezilgans
iezilgs Iezilgans
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi
ildziņ Ildziņ ilgi - visai ilgi
borģele Ilga darbošanās, piņķerīga nodarbe
ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā)
lunga Ilga nots vai pauze
Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā
Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā
virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas)
satrīties Ilgākā laika periodā savstarpēji pieskaņoties un izveidot ciešas attiecības
ilgtermiņš Ilgākā laika posmā
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka
gads Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms
diena Ilgāks laika posms
gadus Ilgāks laika posms, kam raksturīgs kas īpašs
ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām
nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
izgaidīt ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi)
koskāt ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets
klejot ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku)
mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi
izjaukties ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt
satillināt ilgāku laiku aijāt, šūpot
sakavēt ilgāku laiku aizkavēt
apsargāt ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt
saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties
temelēties ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties
nokulties ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu)
izmīcīties ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu)
skalot ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
izapūtināties ilgāku laiku atpūsties
sagulēt ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis)
izkarst ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti
izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
izabūties ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur
pierūgt ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku)
sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
nogulēties ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram
sasamiegties ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties
izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
saauklēties ilgāku laiku auklēt
izbadināt ilgāku laiku badināt
atbalināt ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks
nospiest ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu
piesabārties ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu
aizciest ilgāku laiku bez kaut kā iztikt
sakrupināt ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas
kūkot ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
klaknēt ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur)
nokleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
dernēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
stibnīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
driznīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
saburbuļot ilgāku laiku burbuļot, mutuļot
iztvīkt ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām)
sakleknēt ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties
nēsāt ilgāku laiku būt inficētam (ar ko)
atbūt ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī
izlepnoties ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību
izgāmēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam
izgalēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties
atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
nokarcinēt ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku)
izsēdēties ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā)
izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
atdzīvāt ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī
izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
izpunktierēties ilgāku laiku censties izdomāt
spredzināt ilgāku laiku cepināt (gaļu), kamēr iztek tauki
izciemoties ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties
izmirties ilgāku laiku ciest badu
sabadoties ilgāku laiku ciest badu
nocelāt ilgāku laiku cilāt
izcirsties ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu)
nojēgties ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties
moļļāties ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas)
knosīties ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski
pīties ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to)
knotēties ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski
knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
sēdēt ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī
knosāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
knūzāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
izķibelēties ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu
klapatāties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
klapatoties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
nosaklapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām
klapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām
izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot
izdienēties ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā)
izadienēties ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos)
izdienēties ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
klejot ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem)
izdraudzēties ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties
atvalkāt ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti)
sadungāt ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
sadungot ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
nosapužavāties ilgāku laiku dusmojoties, rāties, purpināt
nokrēst ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu)
aizadzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
aizdzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
izdzēsties ilgāku laiku dzēst
sadzēst ilgāku laiku dzēst
pārbļaut ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi
piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
sadzīrēt ilgāku laiku dzīrot
izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
nodzīvāties ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā)
saiet ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko)
elsinēt ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku)
nokluknēt ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās
izganīties ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem)
izagavēties ilgāku laiku gavēt
izgavēties ilgāku laiku gavēt
sagavēt ilgāku laiku gavēt
izglabāties ilgāku laiku glabāt (ko)
nēsāt ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju)
lolot ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību)
izglabāt ilgāku laiku glabāt; uzglabāt
saglāstīt ilgāku laiku glāstot izlutināt
saskrabināt ilgāku laiku grabēt, rībēt
grabināties ilgāku laiku grabināt
izgrozīt ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus)
izgulēties ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī
sagulēties ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
pārgulēt ilgāku laiku gulēt, slimot
nogulēt ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
iztrakoties ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
klīst ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem)
izgodāties ilgāku laiku izgodāt (kādu kā)
aizbadēties ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu
izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
nodzīvoties ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt
nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1)
izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
iesēdēt ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot)
nogavēties ilgāku laiku iztikt bez ēšanas
aizgarēties ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest
izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
sajāt ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko)
atsadzīvaties ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku
izkarsēties ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti
nosakasīties ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu)
saklejot ilgāku laiku klaiņot
pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
klaušināties ilgāku laiku klaušināt
atklibāt ilgāku laiku klibot
sakluknēt ilgāku laiku kluknēt
saklusēt ilgāku laiku klusēt, nerunāt
knābāties ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1)
knibināties ilgāku laiku knibināt
kribināties ilgāku laiku knibināt, knibināties
zelēt ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko)
kravāties ilgāku laiku kravāt
krimšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
krimšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
sakrekt ilgāku laiku ķērkt
sagavilēt ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot
saklidzināt ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt
nočunčāties ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt
lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
aizkalināt ilgāku laiku likt badoties
sabadināt ilgāku laiku likt badoties
sabadot ilgāku laiku likt ciest badu
iztrankāt ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu)
salūgties ilgāku laiku lūgties
gailināties ilgāku laiku ļaut kvēlot
nogribēties ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties
nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi
nomākt ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
samaldīties ilgāku laiku maldīties apkārt
atvadāt ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt
nomegžties ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt
izmīlēties ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt
saminēt ilgāku laiku minēt
smirksnēt ilgāku laiku mirkt
izapūtināties ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta
izvārgt ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties
badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
izmurdēties ilgāku laiku negulēt
izmurdzēties ilgāku laiku negulēt
kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
pavadīt ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām)
dirnēt ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur)
nomākt ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
atstāt ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu)
pamest ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko)
pavadīt ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
sabalēt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalināt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalsināt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savitēt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt
sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti dzert
savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
izdzīgot ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot
satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
satvāpt ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas
savaicāt ilgāku laiku nepārtraukti jautāt
sajokot ilgāku laiku nepārtraukti jokot
savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti klepot
sasērkt ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt
sakūvēties ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt
atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti līt
saložāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
saložņāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
salutināt ilgāku laiku nepārtraukti lutināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti mācīties
samaurāt ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot
sautīt ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis
sanārstīt ilgāku laiku nepārtraukti nārstot
salamžāt ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
samurīties ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
nošņukurēties ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt
sapātarot ilgāku laiku nepārtraukti pātarot
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
sapilināt ilgāku laiku nepārtraukti pilināt
saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
sabalamutēt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas
sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut
satrikot ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu)
izpukstēt ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt
sariekstot ilgāku laiku nepārtraukti riekstot
sarikšot ilgāku laiku nepārtraukti rikšot
sakalbināt ilgāku laiku nepārtraukti runāt
sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
saluņģinēt ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni)
sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
sasmēķēt ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt
izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
saskolināt ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
saskolot ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
sasvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
sazvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
salodāt ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī)
satīkāt ilgāku laiku nepārtraukti tīkot
satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
samujāties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
satostīties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
sakruknēt ilgāku laiku nepārtraukti tupēt
saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
saucāt ilgāku laiku nepārtraukti ucināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti urbināt
salelot ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties
savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
nodirgavot ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt
ķiukšināt ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt
satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
satūļāt ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties
savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
sazīdināt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīdīt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīlēt ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
sarotāt ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties
saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
izstīvēties ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties
aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
izārdīties ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties
izloderēties ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā
sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
nosastāvēties ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu)
nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
atkalksnīt ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā
sadienēties ilgāku laiku nokalpot
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
izmocīties ilgāku laiku paciest lielas grūtības
iesakņoties ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās
nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
sēdēt ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām)
spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2)
spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1)
mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli)
samērēt ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas
sapleknēt ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā
izpelēties ilgāku laiku pelēt
saperēt ilgāku laiku perēt
izperēties ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi)
izgavēties ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties
nomīstīties ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt
nopikāties ilgāku laiku pikoties
izkauties ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem)
nodurnavāt ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku)
izplosīties ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju)
notriekties ilgāku laiku pļāpājot pagurt
nogrezēt ilgāku laiku pļāpāt
atsataisīties ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni
atpūdēt ilgāku laiku pūdēt
izpūties ilgāku laiku pūt
izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
izrēkties ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
atblūgžināt ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni
saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
nosabļauties ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt
staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
noriekstot ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot
klankšēt ilgāku laiku riet
klankšķēt ilgāku laiku riet
lerkšēt ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
kulties ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda)
atrūgt ilgāku laiku rūgt
pielorkšēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
pieļorkstēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
ieglabāt ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to)
izglabāt ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt
atmočīt ilgāku laiku rupji izturēties
atstāvēt ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem)
pendelēties ilgāku laiku saiņot (ko)
pusbadā ilgāku laiku sajūtot izsalkumu, uztura trūkumu
atsāpēt ilgāku laiku sāpēt
nocepināt ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli)
izsēdēt ilgāku laiku sēdēt
izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
iznēsāt ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot
nosēdēt ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
nosasēdēties ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā)
sasēdēt ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko)
atsaistīt ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās
izvicot ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu)
aizbļaut ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss)
drēkšties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
šķērsties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
sadiebt ilgāku laiku skraidīt, skriet
ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
nosirgot ilgāku laiku slimot, vārguļot
sadirgavot ilgāku laiku slimot, vārguļot
pārsmidzināt ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt
atsamīties ilgāku laiku spēkoties, lauzties
nospiesties ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam
klīst ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1)
saklaiņāt ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa
klaiņot ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu
sašļaustīties ilgāku laiku staipīties
dastāvēt ilgāku laiku stāvēt pie kā
nosadrēkšties ilgāku laiku stipri raudāt
izkaukāties ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju)
izkalpot ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā)
sadūlēt ilgāku laiku strādāt bez gulēšanas
izbrist kūti ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī
sasluksnīt ilgāku laiku sūkāt
sasvaidīt ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp)
sasvētīt ilgāku laiku svinēt
sašņākt ilgāku laiku šņākt, krākt
savadāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
savazāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
satiepties ilgāku laiku tiepties, iespītēties
satiesāt ilgāku laiku tiesāt
satirgoties ilgāku laiku tirgoties
saklenderēt ilgāku laiku tīt (dzijas)
atblākšķināties ilgāku laiku trokšņot
nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
satupēt ilgāku laiku tupēt
noklenčēt ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem)
iztupēt ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu
saslāpēt ilgāku laiku turēt izslāpumā
karinēt ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
karinēties ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
saubagot ilgāku laiku ubagot, diedelēt
cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
izakrucēties ilgāku laiku uzdzīvot
saplītēt ilgāku laiku uzdzīvot, plītēt
sakavāt ilgāku laiku uzglabāt
piemudināt ilgāku laiku uzmundrināt, mudināt
noaukstēties ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt
sasērst ilgāku laiku uzturēties ciemos
uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās
atsačudīties ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi
nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
noplaikšķināt ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas)
pievaimanāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
pievaimaņāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
atnasāt ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
atsanasāties ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
ievārīties ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru)
trivīt ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu)
izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
novelēt ilgāku laiku velēt
velēties ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus
sakleknēt ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot
iztīkoties ilgāku laiku veltīgi tīkot
nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
izviesoties ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties
sazvejot ilgāku laiku zvejot
atkaltēt ilgāku laiku žāvēt
piežēlāt ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu
atkalst ilgāku laiku žūt (par sienu, labību)
izelsoties ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
izklapatāties ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot
uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
uzglabāties ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem)
izkratīt ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt
nosirdīties ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties
saairēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to)
nostiepties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim)
saart ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim)
sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
saaudzēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim)
saauklēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim)
sabarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim)
sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
sabraukāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim)
sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
nociemoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties
sacirst ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim)
sačūlot ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim)
noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski
nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
noķērnāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3)
noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
nobadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties
noballēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties
nobārties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties
nobauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2)
nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties
noblēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt
nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
noceļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot
nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
nodelverēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties
nodzerties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties
nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
nogaudoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
nograbināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties
nogremsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
nogremzties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
nogrozīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties
noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
nokalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to)
nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
noklaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt
noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
nodauzīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties
nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties
nokratīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties
nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
nokviekties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt
noķepuroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties
nolaiskoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties
nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu)
nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
nomauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot
nomauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut
nomīņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties
nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
noniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties
noņirgāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties
nopikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties
noplunčāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties
norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
noripināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt
norosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties
norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
norušināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties
nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
noslinkoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot
nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
nosmilkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt
nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
nostāstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
nostenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt
nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
nostrādināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst)
nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
nošūpoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties
notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
novaimanāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt
novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
novāļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā)
novandīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties
novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
saducināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim)
sadziedāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim)
sadzīrot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim)
sadzīvot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1)
saecēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim)
saganīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim)
sagaudot ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim)
noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim)
sagulšņāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim)
saiet ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim)
sairt ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2)
norūpēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties
sajāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim)
sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
sakalpot ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim)
sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
sakarāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim)
nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
sakarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim)
sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
saklepot ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim)
sakliegt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim)
nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
samētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim)
nolidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties
nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra
salīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim)
nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties
nobažīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties
nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
nociesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties
nodusmoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties
noerroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties
nogaidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt
nogarlaikot ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot
nogarlaikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
nokaucināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku)
nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
nonervozēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt
nopūlēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties
noraizēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties
nosēroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties
nosūkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties
nosūroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties
notīksmināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties
notrakoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam)
notūļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
notūļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
nozūdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties
nomaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam)
samist ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1)
samitināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim)
samitināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim)
samocīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim)
samocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim)
samurgot ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim)
nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt
nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā)
sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
saravēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim)
sarunāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim)
sasāpēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim)
sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
sasērot ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim)
nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
sastaigāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim)
sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim)
sastrādāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
savaimanāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim)
savalkāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim)
savārdzināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim)
sanīkuļot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim)
savārgt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim)
nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
savergot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim)
sazāģēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim)
nopukoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties
izdimdināties ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu)
sanākties ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt
saklencēt ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet
nopleknēt ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
izcērtāties ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut
atadīt ilgāku laiku, daudz adīt
izadīties ilgāku laiku, daudz adīt
izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
izairēties ilgāku laiku, daudz airēt
izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
izaākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties
izākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties (1)
atsadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
izadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
izālēties ilgāku laiku, daudz ālēties
izlonēties ilgāku laiku, daudz algot
izamizēties ilgāku laiku, daudz amizēties
izpūšļoties ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu
izstibīties ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt
atkratīt ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus)
noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
izriebties ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
izdokterēties ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties
izarties ilgāku laiku, daudz art
izraugāties ilgāku laiku, daudz atraugāties
izrīties ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert
izauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt
noauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam)
izauroties ilgāku laiku, daudz aurot
izausīties ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties
ataust ilgāku laiku, daudz aust
izausties ilgāku laiku, daudz aust
izaušāties ilgāku laiku, daudz aušoties
izaušoties ilgāku laiku, daudz aušoties
izāzēties ilgāku laiku, daudz āzēties
atsabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
izabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
saballēt ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt
saballēties ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust
izballēties ilgāku laiku, daudz ballēties
atbarāt ilgāku laiku, daudz barot
izbaroties ilgāku laiku, daudz baroties
atsabārties ilgāku laiku, daudz bārties
izbauroties ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties
pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
izberzēties ilgāku laiku, daudz berzēties
izberzties ilgāku laiku, daudz berzt
izčakarēties ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
izbizoties ilgāku laiku, daudz bizot
atsablandīties ilgāku laiku, daudz blandīties
izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
izblēties ilgāku laiku, daudz blēt
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
atsabļaustīties ilgāku laiku, daudz bļaustīties
atvēplāt ilgāku laiku, daudz bļaustīties
izbļitkoties ilgāku laiku, daudz bļitkot
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to)
atbradāt ilgāku laiku, daudz bradāt
izbradāties ilgāku laiku, daudz bradāt
izbraucīties ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas)
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
izbraukāties ilgāku laiku, daudz braukāt
izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
izbrēkties ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu)
izbristies ilgāku laiku, daudz brist
izblorkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
izblurkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
izburties ilgāku laiku, daudz burt
nocelties ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam)
izceļoties ilgāku laiku, daudz ceļot
atciest ilgāku laiku, daudz ciest
izciesties ilgāku laiku, daudz ciest
izcīkstēties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
izcīkstīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
izamīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties
izcilāties ilgāku laiku, daudz cilāt
nocelāties ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
izcilāt ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt
izgodāt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
izgodēt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
izgodīt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
atdaudzināt ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt
izcilpoties ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi)
izcīnīties ilgāku laiku, daudz cīnīties
izcirsties ilgāku laiku, daudz cirst
izčabināties ilgāku laiku, daudz čabināt
atčakstināt ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem)
izčaukstināties ilgāku laiku, daudz čaukstināt
izčiepstēties ilgāku laiku, daudz čiepstēt
izčivināties ilgāku laiku, daudz čivināt
izčubināties ilgāku laiku, daudz čubināties
izčukstēties ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties
izdancināt ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt
izdarboties ilgāku laiku, daudz darboties
izkombinēties ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko)
atspārdīt ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu)
izdarīties ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus)
izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
izadarities ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus
izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izplītēties ilgāku laiku, daudz dauzīt
izķaulēties ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru)
izdebatēties ilgāku laiku, daudz debatēt
atdancāt ilgāku laiku, daudz dejot
izdejoties ilgāku laiku, daudz dejot
izdelverēties ilgāku laiku, daudz delverēties
izdēstīties ilgāku laiku, daudz dēstīt
atdēt ilgāku laiku, daudz dēt
izadēties ilgāku laiku, daudz dēt
nodēties ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt
izdēvēties ilgāku laiku, daudz dēvēt
izdīdīties ilgāku laiku, daudz dīdīties
izdiedelēties ilgāku laiku, daudz diedelēt
izčigānēties ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties
izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (1)
izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (2)
izdīkties ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem)
izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu)
izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu)
izdirnēties ilgāku laiku, daudz dirnēt
izdiskutēties ilgāku laiku, daudz diskutēt
izdīžāties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
izdižoties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
atdomāt ilgāku laiku, daudz domāt
izdomāties ilgāku laiku, daudz domāt
iztrakoties ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties
atsašatāties ilgāku laiku, daudz draiskuļot
atsadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
atsajaukties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
izdraiskuļoties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
izplosīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
izadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem)
izadelīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties
izdraudēties ilgāku laiku, daudz draudēt
atdraudzēt ilgāku laiku, daudz draudzēties
atsadrāzties ilgāku laiku, daudz drāzt
izdrāstīties ilgāku laiku, daudz drāztīt
atducināt ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu)
izducināties ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu)
izdudināties ilgāku laiku, daudz dudināt
izdumpoties ilgāku laiku, daudz dumpoties
izdungoties ilgāku laiku, daudz dungot
izdunkāties ilgāku laiku, daudz dunkāt
izdunkoties ilgāku laiku, daudz dunkāt
izdurstīties ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus)
izdusmoties ilgāku laiku, daudz dusmoties
izpuktēties ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties
nodzenāt ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
izadzanāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
izdzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
nodzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam)
dadzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
nodzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos)
izpļēgurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus)
izpļundurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt
nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
iznennāties ilgāku laiku, daudz dzert
izninnāties ilgāku laiku, daudz dzert
izpļēgurēties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot
izsviķoties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties
izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas
iztempties ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties
izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku)
izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem)
nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
izdzirdināt ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1)
izdzirdīt ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1)
izdzērdināties ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt
atuļavāt ilgāku laiku, daudz dzīrot
izdzīroties ilgāku laiku, daudz dzīrot
izdzīties ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu)
izdzenāt ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu
izecēties ilgāku laiku, daudz ecēt
atsaecēties ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam
izēdināties ilgāku laiku, daudz ēdināt
izelsties ilgāku laiku, daudz elst
izērmoties ilgāku laiku, daudz ērmoties
izerroties ilgāku laiku, daudz erroties
izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
izēsties ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas
izēvelēties ilgāku laiku, daudz ēvelēt
izfantazēties ilgāku laiku, daudz fantazēt
izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēt
izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēties
izfilozofēties ilgāku laiku, daudz filozofēt
izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēt
izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēties
atgaidīt ilgāku laiku, daudz gaidīt
piegaidīt ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu)
izgainīties ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties
izgaiņāties ilgāku laiku, daudz gaiņāt
izganīties ilgāku laiku, daudz ganīt
atgaudāt ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni)
izgaudoties ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
izgausties ilgāku laiku, daudz gausties
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
atgavēt ilgāku laiku, daudz gavēt
atsagavēties ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai
izglaimoties ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam)
izglāsīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
izglāstīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
izglāstīt ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt
izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīt
izglaudīt ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt
izaglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties
izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1)
izglausties ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1)
izglaust ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1)
izglausties ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
gludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
izgludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
izpletēties ilgāku laiku, daudz gludināt
atprasavāt ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu)
pletēties ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus
izglūnēties ilgāku laiku, daudz glūnēt
izgorīties ilgāku laiku, daudz gorīties
izgozēties ilgāku laiku, daudz gozēties
izgrābāt ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1)
izgrābāties ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties
izgrabināt ilgāku laiku, daudz grabināt
izgrabināties ilgāku laiku, daudz grabināties
nogrābties ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties
izgrābstīt ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1)
izgrābstīties ilgāku laiku, daudz grābstīties
atkast ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību)
izgrābties ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu)
izkasīties ilgāku laiku, daudz grābt (sienu)
izgrandēties ilgāku laiku, daudz grandēt
izgrandīties ilgāku laiku, daudz grandīt
izgrauties ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem)
izgrauzties ilgāku laiku, daudz grauzt
izgražoties ilgāku laiku, daudz gražoties
izgrēkoties ilgāku laiku, daudz grēkot
izgremoties ilgāku laiku, daudz gremot
izgremsties ilgāku laiku, daudz gremzties
izgremzties ilgāku laiku, daudz gremzties
izgriezties ilgāku laiku, daudz griezt
izņurīties ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
izruinīt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
izruņķēt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
izgriezt ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu)
izgriezties ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā)
izgrozīt ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām)
izagrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
izgrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
izgrūstīties ilgāku laiku, daudz grūstīties
izgudroties ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties
atgulstavāt ilgāku laiku, daudz gulšņāt
atsavārtīties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
izgulšņāties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
izgumzīt ilgāku laiku, daudz gumzīt
izīdēties ilgāku laiku, daudz īdēt
izaieties ilgāku laiku, daudz iet
izieties ilgāku laiku, daudz iet
atsaieties ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam)
iztecēties ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus
izrūkties ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt
izkvankšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
izkvekšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
izgriezties ilgāku laiku, daudz izgriezt (2)
nostrādāt ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku)
attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
izkladzināties ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas)
nojādelēt ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
atjādalēt ilgāku laiku, daudz jādelēt
izjādelēties ilgāku laiku, daudz jādelēt
izjādināt ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu)
nojādināt ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
nojāt ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
izjāties ilgāku laiku, daudz jāt
izjautāties ilgāku laiku, daudz jautāt
iztriekties ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties
izjokoties ilgāku laiku, daudz jokoties
izjūsmoties ilgāku laiku, daudz jūsmot
izkaitināt ilgāku laiku, daudz kaitināt
atkalpāt ilgāku laiku, daudz kalpot
izkalpoties ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
atkapāt ilgāku laiku, daudz kapāt
kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (1)
kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (4)
kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (6)
atsakapāties ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam
izkāpelēties ilgāku laiku, daudz kāpelēt
izkapelēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
izkaplēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
izkāpties ilgāku laiku, daudz kāpt
izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu)
izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu)
izkaroties ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā)
izkaroties ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu)
izkārpīties ilgāku laiku, daudz kārpīties
atsacepināties ilgāku laiku, daudz karsēties
izkārsties ilgāku laiku, daudz kārst
atklapatēt ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
atsakasīties ilgāku laiku, daudz kasīties
nokašāties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
nokasīties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
izakasties ilgāku laiku, daudz kašņāties
izkašņāties ilgāku laiku, daudz kašņāties
piekaukāt ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas
atkaukt ilgāku laiku, daudz kaukt
izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
izslaktēties ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus)
izklabināties ilgāku laiku, daudz klabināt
izklačoties ilgāku laiku, daudz klačoties
atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
atklaigāt ilgāku laiku, daudz klaigāt
atsagalasēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
atsaklaigalēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
izklaigāties ilgāku laiku, daudz klaigāt
izklaiņāties ilgāku laiku, daudz klaiņot
izklaiņoties ilgāku laiku, daudz klaiņot
atkūkāt ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu)
izklanīties ilgāku laiku, daudz klanīties
atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
izklausīties ilgāku laiku, daudz klausīties
izadauzīties ilgāku laiku, daudz klauvēt
izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
izklejoties ilgāku laiku, daudz klejot
saklepoties ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam
atkāsēt ilgāku laiku, daudz klepot
izklepoties ilgāku laiku, daudz klepot
noklepoties ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt
izkliegties ilgāku laiku, daudz kliegt
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
atkliegt ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs
atklukstēt ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu)
izknābāties ilgāku laiku, daudz knābāties
izknaibīt ilgāku laiku, daudz knaibīt
izknaibīties ilgāku laiku, daudz knaibīties
izknakstīties ilgāku laiku, daudz knakstīties
izknibināties ilgāku laiku, daudz knibināties
izkopties ilgāku laiku, daudz kopt
izkosties ilgāku laiku, daudz kost
atkrākt ilgāku laiku, daudz krākt
izkrākties ilgāku laiku, daudz krākt
atkratīt ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus)
izkraukāties ilgāku laiku, daudz kraukāt
atkraut ilgāku laiku, daudz kraut
izkrauties ilgāku laiku, daudz kraut
izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
izkravāties ilgāku laiku, daudz kravāties
nokrāmēties ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam)
izkrēpoties ilgāku laiku, daudz krēpot
atkūkāt ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
izkūkoties ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
izkūleņoties ilgāku laiku, daudz kūleņot
izkulstīties ilgāku laiku, daudz kulstīt
atkulstīt ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus)
atkult ilgāku laiku, daudz kult
izkulties ilgāku laiku, daudz kult (labību)
atsakulties ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam
izkunkstēties ilgāku laiku, daudz kunkstēt
atžarīt ilgāku laiku, daudz kurināt
izkorkšēties ilgāku laiku, daudz kurkstēt
izkurnēties ilgāku laiku, daudz kurnēt
izkustēties ilgāku laiku, daudz kustēties
izkviekties ilgāku laiku, daudz kviekt
izķemmēties ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1)
izķēmoties ilgāku laiku, daudz ķēmoties
izķengāties ilgāku laiku, daudz ķengāties
izķēpāties ilgāku laiku, daudz ķēpāties
izstirināties ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīt
izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīties
izķerties ilgāku laiku, daudz ķert
izķīkāties ilgāku laiku, daudz ķidāt
izķīķēties ilgāku laiku, daudz ķidāt
atķecinēt ilgāku laiku, daudz ķiķināt
izlabināties ilgāku laiku, daudz labināt
izlādēties ilgāku laiku, daudz lādēties
atlaistīt ilgāku laiku, daudz laistīt
izlaistīties ilgāku laiku, daudz laistīt
izlamāties ilgāku laiku, daudz lamāties
atlāpīt ilgāku laiku, daudz lāpīt
izlāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt
lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
izlasīties ilgāku laiku, daudz lasīt
atsaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas)
izaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu)
izlauzties ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties
atlakstīt ilgāku laiku, daudz lēkāt
izlēkāt ilgāku laiku, daudz lēkāt
izlēkāties ilgāku laiku, daudz lēkāt
izlēkties ilgāku laiku, daudz lēkt
izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
izlidināties ilgāku laiku, daudz lidināties
izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
izliegties ilgāku laiku, daudz liegties
noskriet ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
atkolīt ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt
pļēgurēt ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
pļēguroties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
pletkoties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
izgavilēties ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt
pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
izlīksmoties ilgāku laiku, daudz līksmoties
izlīņāt ilgāku laiku, daudz līņāt
izlīņāties ilgāku laiku, daudz līņāt
izlīties ilgāku laiku, daudz līt
izlaupīties ilgāku laiku, daudz lobīt
atgaldīt ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas)
atsagaldīties ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam
izlocīties ilgāku laiku, daudz locīties
atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
izalocīties ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot
izlodāties ilgāku laiku, daudz lodāt
izložņāties ilgāku laiku, daudz ložņāt
izkaulēties ilgāku laiku, daudz lūgties
izlūgties ilgāku laiku, daudz lūgties
izalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu)
atsalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko)
izluncināties ilgāku laiku, daudz luncināties
attilināt ilgāku laiku, daudz lutināt
izmakšķerēties ilgāku laiku, daudz makšķerēt
izmākuļot ilgāku laiku, daudz mākuļot
izmākuļoties ilgāku laiku, daudz mākuļot
izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas)
izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu)
izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldīties
izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
atmalt ilgāku laiku, daudz malt
izvilstīt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt
izmuldināt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt
izmasēties ilgāku laiku, daudz masēt
atmaurāt ilgāku laiku, daudz maurot
izmauroties ilgāku laiku, daudz maurot
izmauties ilgāku laiku, daudz maut
izmazgāties ilgāku laiku, daudz mazgāt
izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
izmāžoties ilgāku laiku, daudz māžoties
izmedīties ilgāku laiku, daudz medīt
izmēdīties ilgāku laiku, daudz mēdīties
izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
atmeklēt ilgāku laiku, daudz meklēt
izameklēties ilgāku laiku, daudz meklēt
izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
izmērkšēties ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām)
izmelsties ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties
izmēļoties ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties
izmesties ilgāku laiku, daudz mest
izmētāties ilgāku laiku, daudz mētāties
izmīdīties ilgāku laiku, daudz mīdīties
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izmieloties ilgāku laiku, daudz mieloties
izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
izmīlināties ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu)
izminēt ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas)
izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izmīņāties ilgāku laiku, daudz mīņāties
izmīstīties ilgāku laiku, daudz mīstīt
atskust ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus)
atsamočīties ilgāku laiku, daudz mocīties
izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
izmūķerēties ilgāku laiku, daudz mūķēt
izmuļķoties ilgāku laiku, daudz muļķoties
atmūrēt ilgāku laiku, daudz mūrēt
izmurgoties ilgāku laiku, daudz murgot
nonākties ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt
iznašķēties ilgāku laiku, daudz našķēties
izņurdēties ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt
izčīgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli)
izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
iznerroties ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties
atsanasāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
iznēsāt ilgāku laiku, daudz nēsāt
iznēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (1)
nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (4)
iznesties ilgāku laiku, daudz nest
noslampāties ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt
izniekoties ilgāku laiku, daudz niekoties
izniknoties ilgāku laiku, daudz niknoties
atvārgt ilgāku laiku, daudz nīkt
iznīkuļot ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu)
izniķoties ilgāku laiku, daudz niķoties
notramdīt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
notrenkāt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
atsajemties ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko
izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
izņaudēties ilgāku laiku, daudz ņaudēt
noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
izņirgāties ilgāku laiku, daudz ņirgāties
izmurdzīties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
izmurdzulēties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
izņurdēties ilgāku laiku, daudz ņurdēt
izogoties ilgāku laiku, daudz ogot
izostīties ilgāku laiku, daudz ostīt
izpaijāties ilgāku laiku, daudz paijāt
izpaijāt ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt
izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
izpalaidņoties ilgāku laiku, daudz palaidņoties
izpeldināties ilgāku laiku, daudz peldināt
noperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
nosaperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
izklapēt ilgāku laiku, daudz pērt, sist
izpirināt ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu
izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā
izpikāties ilgāku laiku, daudz pikoties
izpikoties ilgāku laiku, daudz pikoties
izpīties ilgāku laiku, daudz pīt
izplaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt 1
plaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus
atsaecēties ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties
noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
izplūkties ilgāku laiku, daudz plūkt
izplunčāties ilgāku laiku, daudz plunčāties
izpluncīties ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties
atgvelzt ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst
izpļāpāties ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1)
sapļauties ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
izpļauties ilgāku laiku, daudz pļaut
nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
izpogoties ilgāku laiku, daudz pogot
izačegelēties ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties
izprātoties ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties
izpriecāties ilgāku laiku, daudz priecāties
izpukoties ilgāku laiku, daudz pukoties
izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
izstīvēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu)
piesaklapatēties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
piesažņaugties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
izspūsties ilgāku laiku, daudz pūsties
izspūtināt ilgāku laiku, daudz pūtināt
izputināties ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu)
atkarcinēt ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas)
piesarāties ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu
izrakņāties ilgāku laiku, daudz rakņāt
izčokāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
izčukāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
izarakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
izrakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
izarakties ilgāku laiku, daudz rakt
izrakties ilgāku laiku, daudz rakt
atkast ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus)
atrāpāt ilgāku laiku, daudz rāpot
izrāpoties ilgāku laiku, daudz rāpot
atsventēt ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt
atbarabanēt ilgāku laiku, daudz rāties
atraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt
izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
izraudāt ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi
izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
izrauties ilgāku laiku, daudz raut
atrevēt ilgāku laiku, daudz ravēt
izravēties ilgāku laiku, daudz ravēt
ravēties ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus)
izredzēties ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt
izrēkties ilgāku laiku, daudz rēkt
izrībināties ilgāku laiku, daudz rībināt
atbrazdinēt ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem)
izpucināties ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!"
izcujināties ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!"
izrieties ilgāku laiku, daudz riet
atcjaūkāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
atkaukāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
izrikšoties ilgāku laiku, daudz rikšot
izriņķoties ilgāku laiku, daudz riņķot
izripāties ilgāku laiku, daudz ripināt
izripināties ilgāku laiku, daudz ripināt
izdzenāties ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu
izripoties ilgāku laiku, daudz ripot
izrīstīties ilgāku laiku, daudz rīstīties
izrotaļāties ilgāku laiku, daudz rotaļāties
atsakavēties ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu)
izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
izorkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
izurkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
izrūcināties ilgāku laiku, daudz rūkt
izrūkties ilgāku laiku, daudz rūkt
izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
izrumelēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
izrumulēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
izarunāties ilgāku laiku, daudz runāt
izatolkavāties ilgāku laiku, daudz runāt
izzelēt ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu)
izmuldēties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
atbļuznīt ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt
attolkavāt ilgāku laiku, daudz runāties
izarušināties ilgāku laiku, daudz rušināt
izrušināties ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties
izsāpēties ilgāku laiku, daudz sāpēt
izsapņoties ilgāku laiku, daudz sapņot
atsavalkāties ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izsēdēties ilgāku laiku, daudz sēdēt
izsēņoties ilgāku laiku, daudz sēņot
izsēroties ilgāku laiku, daudz sērot
izsēties ilgāku laiku, daudz sēt
izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
izsieties ilgāku laiku, daudz siet
atsaistīt ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā
izsildīties ilgāku laiku, daudz sildīties
izasirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
izsirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
izsiroties ilgāku laiku, daudz sirot
izsisties ilgāku laiku, daudz sist
izskaisties ilgāku laiku, daudz skaisties
izaskaitīties ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas)
izskaldīties ilgāku laiku, daudz skaldīt
izskaloties ilgāku laiku, daudz skalot
izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
izskandināties ilgāku laiku, daudz skandināt
noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
atsavērties ilgāku laiku, daudz skatīties
izaskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt
izavērties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
izskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
izskolināties ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties
izskopoties ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu)
izskrabināties ilgāku laiku, daudz skrabināt
atskraidalēt ilgāku laiku, daudz skraidīt
atskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidīt
izskraidīties ilgāku laiku, daudz skraidīt
noplosīties ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt
sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
pieskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu
izskrāpēties ilgāku laiku, daudz skrāpēt
izskribināties ilgāku laiku, daudz skribināt
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
izskrieties ilgāku laiku, daudz skriet
izskrubināties ilgāku laiku, daudz skrubināt
atskumt ilgāku laiku, daudz skumt
izabučāties ilgāku laiku, daudz skūpstīties
izslaucīties ilgāku laiku, daudz slaucīt
noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
izslaukties ilgāku laiku, daudz slaukt
izslēpoties ilgāku laiku, daudz slēpot
izslidināties ilgāku laiku, daudz slidināties
izslidoties ilgāku laiku, daudz slidot
noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
atvaidēt ilgāku laiku, daudz slimot
izslimoties ilgāku laiku, daudz slimot
izslinkoties ilgāku laiku, daudz slinkot
izpūties ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt
attust ilgāku laiku, daudz smagi elpot
izsmaidīties ilgāku laiku, daudz smaidīt
nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
izsmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt
sasmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
izsmelgties ilgāku laiku, daudz smelgt
izsmelties ilgāku laiku, daudz smelt
atģibt ilgāku laiku, daudz smieties
atģibuļāt ilgāku laiku, daudz smieties
atsasmieties ilgāku laiku, daudz smieties
izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
atsašaipīties ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt
izsmilkstēties ilgāku laiku, daudz smilkstēt
izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
izsnausties ilgāku laiku, daudz snaust
izsoļoties ilgāku laiku, daudz soļot
izspaidīties ilgāku laiku, daudz spaidīties
izaspardīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
izspārdīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
izacīnīties ilgāku laiku, daudz spēkoties
izspēkoties ilgāku laiku, daudz spēkoties
nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
atspēlēt ilgāku laiku, daudz spēlēt
izspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēt
atkartavāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis)
atskripkāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli)
atbarabanēt ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas
izaspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēties
izspiegties ilgāku laiku, daudz spiegt
izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
izspļaudīties ilgāku laiku, daudz spļaudīties
izspoguļoties ilgāku laiku, daudz spoguļoties
izspriedelēties ilgāku laiku, daudz spriedelēt
atstabulēt ilgāku laiku, daudz stabulēt
stādīties ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas)
nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
atstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigalēt
izstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigāt
izstaigāties ilgāku laiku, daudz staigāt
izmeloties ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus
atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
stāstīties ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt
izastatīties ilgāku laiku, daudz statīt (status)
izstāvēties ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
atstāvēt ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās
izstenēties ilgāku laiku, daudz stenēt
izstomīties ilgāku laiku, daudz stomīties
izstrādāties ilgāku laiku, daudz strādāt
kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
izšķipelēties ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu
atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
nosadarīties ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt
noplaņčkāties ilgāku laiku, daudz strēbt
izstrīdēties ilgāku laiku, daudz strīdēties
atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties
atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
atsukāt ilgāku laiku, daudz sukāt (linus)
izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus)
izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāties
izsūrstēties ilgāku laiku, daudz sūrstēt
atsutināt ilgāku laiku, daudz sutināt
izdzenāt ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra
izsvaidīties ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1)
izsvārstīt ilgāku laiku, daudz svārstīt
izsvārstīties ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu)
nosviedrēties ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam)
izvantēties ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt
izsviesties ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1)
piesvilpēt ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas)
izsvilpoties ilgāku laiku, daudz svilpot
izsvilpties ilgāku laiku, daudz svilpt
atsvētīt ilgāku laiku, daudz svinēt
izsvētīties ilgāku laiku, daudz svinēt
izskripāties ilgāku laiku, daudz svītrot
izšaubīties ilgāku laiku, daudz šaubīties
izšaudīties ilgāku laiku, daudz šaudīt
izšauties ilgāku laiku, daudz šaut
izšķaudīties ilgāku laiku, daudz šķaudīt
izšķendēties ilgāku laiku, daudz šķendēties
piebrāķēt ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu)
izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
izbrāķēties ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties
izšķīties ilgāku laiku, daudz šķīt
nosašķīties ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt
izšļakstināties ilgāku laiku, daudz šļakstināties
izšļakstīties ilgāku laiku, daudz šļakstīties
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
izšļūcāties ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām)
atšņuktāt ilgāku laiku, daudz šņukstēt
izšūpoties ilgāku laiku, daudz šūpoties
nosasviesties ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs
iztekalāties ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt
izšūties ilgāku laiku, daudz šūt
iztaupīties ilgāku laiku, daudz taupīt
iztaurēties ilgāku laiku, daudz taurēt
iztaustīties ilgāku laiku, daudz taustīties
notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
iztekalēties ilgāku laiku, daudz tekāt
iztekāties ilgāku laiku, daudz tekāt
iztenkoties ilgāku laiku, daudz tenkot
iztērgāties ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties
iztērzēties ilgāku laiku, daudz tērzēt
iztesties ilgāku laiku, daudz tēst
atsasodīties ilgāku laiku, daudz tiesāties
iztiesāties ilgāku laiku, daudz tiesāties
izaļubavāties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
iztīksmināties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
izkratīties ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties
iztincināt ilgāku laiku, daudz tincināt
iztirgoties ilgāku laiku, daudz tirgoties
iztīņāties ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties
iztracināt ilgāku laiku, daudz tracināt
atziest ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes)
attrakāt ilgāku laiku, daudz trakot
iztrakoties ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem)
iztrallināties ilgāku laiku, daudz trallināt
attramdīt ilgāku laiku, daudz tramdīt
notramdīt ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
notrenkt ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
notrenkāt ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to)
attrankāt ilgāku laiku, daudz trenkāt
iztrenkāties ilgāku laiku, daudz trenkāt
notriekt ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to)
izdauzīties ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties
iztrokšņoties ilgāku laiku, daudz trokšņot
attupēt ilgāku laiku, daudz tupēt
iztupēties ilgāku laiku, daudz tupēt
notupēties ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam)
iztvarstīties ilgāku laiku, daudz tvarstīt
izubagoties ilgāku laiku, daudz ubagot
izūjināties ilgāku laiku, daudz ūjināt
izūvināties ilgāku laiku, daudz ūvināt
atsagriezties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
iztrakoties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
izdīkties ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt
izvaktēt ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
izvaktēties ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
izsmakties ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa
izvadāties ilgāku laiku, daudz vadāt
nosavadāties ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē)
atvagāt ilgāku laiku, daudz vagot
izvaibstīties ilgāku laiku, daudz vaibstīties
atvaidēt ilgāku laiku, daudz vaidēt
izvaidēties ilgāku laiku, daudz vaidēt
izvaikstīties ilgāku laiku, daudz vaikstīties
izvaimanāties ilgāku laiku, daudz vaimanāt
izvaijāt ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt
izvāķēties ilgāku laiku, daudz vāķēt
novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
atvalkāt ilgāku laiku, daudz valkāt
iznesāties ilgāku laiku, daudz valkāt
iznēsāties ilgāku laiku, daudz valkāt
izvalkāties ilgāku laiku, daudz valkāt
atvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
izvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
izvalstīties ilgāku laiku, daudz valstīties
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to)
novāļot ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt
izvāļāties ilgāku laiku, daudz vāļāties
izvandīties ilgāku laiku, daudz vandīties
izvārstīt ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis)
izvārtīties ilgāku laiku, daudz vārtīties
izvēcināt ilgāku laiku, daudz vēcināt
izvēcināties ilgāku laiku, daudz vēcināties
atvelēt ilgāku laiku, daudz velēt
izvelēties ilgāku laiku, daudz velēt
izvelties ilgāku laiku, daudz velt
nosavemties ilgāku laiku, daudz vemt
izvergoties ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt
atsprēst ilgāku laiku, daudz vērpt
izasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt
izvērpties ilgāku laiku, daudz vērpt
atsasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam
izvesties ilgāku laiku, daudz vest
izsarvēties ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu
atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
izvēžoties ilgāku laiku, daudz vēžot
izvicināt ilgāku laiku, daudz vicināt
izžvidzināties ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties
izvidžināties ilgāku laiku, daudz vidžināt
noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
izmuļināties ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti)
izviļāties ilgāku laiku, daudz viļāties
izvingroties ilgāku laiku, daudz vingrot
izvizināties ilgāku laiku, daudz vizināties
izzāģēties ilgāku laiku, daudz zāģēt
nozelēt ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot
izzemoties ilgāku laiku, daudz zemoties
atzibsnīt ilgāku laiku, daudz zibsnīt
atzīdīt ilgāku laiku, daudz zīdīt
atziedēt ilgāku laiku, daudz ziedēt
izziedēties ilgāku laiku, daudz ziedēt
izzīlēties ilgāku laiku, daudz zīlēt
izzīmēties ilgāku laiku, daudz zīmēt
atzīst ilgāku laiku, daudz zīst
nozīst ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to)
izzoboties ilgāku laiku, daudz zoboties
izzvalstīties ilgāku laiku, daudz zvalstīties
izzvanīties ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu)
izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
izzvērēties ilgāku laiku, daudz zvērēt
izzviegties ilgāku laiku, daudz zviegt
izžadzināties ilgāku laiku, daudz žadzināt
izžegoties ilgāku laiku, daudz žagoties
izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
izpukstēties ilgāku laiku, daudz žēloties
izžēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
nožēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
izzūdīties ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties
izskundēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
izvaidēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
piesažēlāties ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties
izpļēguroties ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt
atžvairāt ilgāku laiku, daudz žūpot
atplenderēt ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot
nosaēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam
noēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam
izskumstēties ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam
izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
izsauļoties ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties
izčammāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
izčommāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
iztrīšāt ilgāku laiku, daudzkārt braucīt
saelpoties ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu)
nopūlēt ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt
izelpoties ilgāku laiku, intensīvi elpot
izgrūsties ilgāku laiku, intensīvi grūst
izvicoties ilgāku laiku, intensīvi ko darīt
sapērties ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst
urbināties ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1)
urbināties ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2)
sablēžot ilgāku laiku, krietni slinkot
izbalināties ilgāku laiku, līdz apnikumam balināt
izklanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties
klanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot
sapļāpāt ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt
noblunkšķināt ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā
izkaķēties ilgāku laiku, līdz pagurumam, kaķēt
sašļaustīties ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt
izbaiļoties ilgāku laiku, ļoti baiļoties
izcerēties ilgāku laiku, ļoti cerēt
izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
noelsties ilgāku laiku, ļoti elst
izgaidīties ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi)
izgarlaikoties ilgāku laiku, ļoti garlaikoties
izgribēties ilgāku laiku, ļoti gribēt
izgrīļoties ilgāku laiku, ļoti grīļoties
izjusties ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam)
izkaitināties ilgāku laiku, ļoti kaitināties
nokāroties ilgāku laiku, ļoti kārot
izkāroties ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi)
izkašķēties ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties
izkaunēties ilgāku laiku, ļoti kaunēties
izkaunināt ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu)
nomocīt ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt
iznervozēties ilgāku laiku, ļoti nervozēt
nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
izmocīties ilgāku laiku, ļoti nopūlēties
izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
izšausmināties ilgāku laiku, ļoti šausmināties
izvārdzināt ilgāku laiku, ļoti vārdzināt
izvārgties ilgāku laiku, ļoti vārgt
izverdzināt ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt
urbināties ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
sastrumpēt ilgāku laiku, nepārtraukti dzert
sasust ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
sasutēt ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
sastrūgāt ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas
satārpināt ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt
sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
sasargāt ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt
sasūroties ilgāku laiku, nepārtraukti skumt
sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
sasliept ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sastorēt ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sasoļot ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot
satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
sastenēt ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt
sasūlāt ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt
sasūkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt
sašalkt ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
sasvalstīties ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties
sasuksnīt ilgāku laiku, nepārtraukti zīst
sasūkstīties ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm
satauzēt ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
sabraukt ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sajādināt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
sajādīt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
sajāt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
saskrieties ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
valkāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
nēsāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus)
valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
sastaigāties ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
valkāt ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas)
malties ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt
ost ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1)
nēsāt ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus)
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
nodzīt ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt
nodzīties ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt
izplančāties ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties
izplanckāties ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties
izvaldīties ilgāku laiku, pietiekami valdīt
izpisties ilgāku laiku, pilnībā veikt dzimumaktu
izmazgāties ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties
nocepināties ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu
šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
atrēkt ilgāku laiku, skaļi smieties
šķaidīties ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1)
izpūsties ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju)
izsalties ilgāku laiku, stipri salt
izsaldēties ilgāku laiku, stipri salt; izsalties
nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
svatāties ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā
sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu)
izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu
karināties ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā)
sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
izvīcināt ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
klaudzēties ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt
gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus
nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.)
nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.)
novekšēties ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt
saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
Ilganči Ilganču ezers - atrodas Rugāju pagastā, platība - 26,6 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,4 km; Ilganča ezers
Ilganča ezers Ilganču ezers Rugāju pagastā
Sehnsucht ilgas
ilgošanās Ilgas
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē
apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam
tvīka Ilgas, ilgošanās (pēc kaut kā)
ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus
vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā)
klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ
ilggadu Ilggadējs, daudzgadējs
dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis
Bellis perennis ilggadīgā mārpuķīte
spīdele Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis")
spīdeles Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis")
Oenothera perennis ilggadīgā naktssvece
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
cieši Ilgi
dolgam Ilgi
garai Ilgi
ildziņis Ilgi
ilgam Ilgi
ilgām Ilgi
iļģi Ilgi
ilgis Ilgi
ilgu Ilgi
nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām)
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties
sakārsināt ilgi atstāt nepļautu (labību)
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties
žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu)
cīnīties Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības
virčaptēt Ilgi darboties, strādāt
kaitavāt Ilgi dusmoties, pukoties
tekterēt Ilgi dzert
piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt
noslopties Ilgi ejot nogurt
sagletēt ilgi ēst
grencēt Ilgi ēst
grēmēt Ilgi gaidīt
izkvernēt Ilgi gaidīt, būt nomodā
kaipt Ilgi gaidīt, nīkt
žurnēt Ilgi gaidīt, nīkt
sencerēts Ilgi gaidīts
ilgosnis Ilgi gaidīts laiks
sūnīt Ilgi gulēt
atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā)
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties
krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt
nožulīt Ilgi kožļājot apēst
plēsnēt Ilgi kur sēdēt
pārdeldēt Ilgi lietojot (ko), pieļaut, ka (tas) pārdalās
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā)
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu
izkalināt Ilgi likt badu ciest
lietavāt Ilgi līt
nosameklēties Ilgi meklēt
gadu nasta ilgi mūža gadi
čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
iekosties Ilgi netiekot kustinātam, kļūt grūti kustināmam
izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas
sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas
žulināties Ilgi plunčāties, ko mazgāt
smuilāt ilgi raudāt
rēkavāt ilgi runāt
aizastāvēties Ilgi saglabāties
dernēt Ilgi stāvēt, gaidot ko (par dzīvniekiem)
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt
dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola
sazorkāt Ilgi turēt vecu ūdeni, sārumu
zvitkāties Ilgi un bez iemesla savstarpēji apsmiet, ņirgāties
zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties
aizdakterēt Ilgi un bez sekmēm ārstējot, novest nāvē
pildīties ilgi un bez steigas ēst vai dzert
ledināt Ilgi un bez vajadzības runāt
pudāties Ilgi un daudz ģērbties
sazvetēt Ilgi un enerģiski strādāt
pārklāstīt Ilgi un gari stāstot izskaidrot
tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti)
saskatīties ilgi un intensīvi skatīties
trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt
žimbāt Ilgi un klusi raudāt
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt
mužļāt Ilgi un lēnām košļāt
gvelgt Ilgi un monotoni riet
saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt
auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu)
pļirrāt Ilgi un smalki raudāt
vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu
izkvērnēt Ilgi un veltīgi gaidot nogurt
olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts
ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus)
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī
drelīt Ilgi valkāt (apģērbu, apavus)
bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam
cieta ola ilgi vārīta ola
stiepināt Ilgi vilcināt
žvankstēt Ilgi, apnicīgi riet
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa
vauksnēt Ilgi, bezcerīgi gaidīt
vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko)
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties
žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu)
skribinēt Ilgi, lēni, grebt
tārmasāties Ilgi, līdz pagurumam pļāpāt
žulnīt Ilgi, nevajadzīgi mazgāt
nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt
ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt
varšķēt Ilgi, skaļi raudāt
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni
cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma
līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām
salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus
ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem
dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā
longitudināls Ilglaicīgs, ilgstošs
mūžturpīgs Ilglaicīgs, ilgtspējīgs
ilglaicīgs Ilglaika
LTM Ilglaika atmiņa (angļu "long-term memory")
makrobioze Ilgmūžība
Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā
ilgāties Ilgoties
kāmēt Ilgoties
tītot Ilgoties
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko)
čadāt Ilgoties, alkt, tīkot
pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi
kalēties Ilgoties, kārot
gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā)
dails Ilgs
ilgotne Ilgs (laika) posms
gars Ilgs (par laikposmu)
Odiseja Ilgs ceļojums, klejojums ar daudziem piedzīvojumiem
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets
Metuzāla mūžs ilgs mūžs
nonāciens Ilgs nāciens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām
garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos)
polihronisks Ilgs, garš
mūžeklains Ilgs, ilgstošs
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs
ilgspēlētāja Ilgspēlējoša
akineta Ilgspora, kas veidojusies no aļģes veģetatīvās šūnas
durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva
mūžeklis Ilgstība
nominālais ātrums ilgstoša darba režīma kustības ātrums nominālas slodzes apstākļos
simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga
elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem; Volta loks
atropinizācija Ilgstoša ietekmēšana ar atropīnu
tenacitāte Ilgstoša koncentrācija
garkstoņa Ilgstoša krākšana
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām)
trēmiņš Ilgstoša lamāšanās
aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam
bradimenoreja Ilgstoša mensturācija
sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī
maratons ilgstoša norise; pasākumi, kas seko cits citam
menostakse Ilgstoša oligomenoreja
ķengatu karš ilgstoša sarkastiska apmaiņa ar ķengatām, izmantojot elektronisko pastu vai tīklu _Usenet_
botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem
darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem
vērošana Ilgstoša skatīšanās (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
žvargzdoņa Ilgstoša švīkstoņa, plinkšķināšana
ļičņaks Ilgstoša tikšanās ar kādu tuvinieku divatā (cietumā)
atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti
pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu
aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju
pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis
hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana
priāpisms Ilgstoša, sāpīga dzimumlocekļa erekcija, ko izraisa patoloģiski stāvokļi (mielīts, leikoze, gonoreja u. c.)
klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija
delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze
sociālā separācija ilgstoša, sociāli reģistrēta (atzīta) bērna atdalīšana no bioloģiskās mātes (vecākiem) un audžumātes (audžuvecākiem) objektīvu vai subjektīvu cēloņu dēļ
sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm
nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam
dabiskā valoda ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1)
žvingoņa Ilgstošas griezīgas skaņas
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs
noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem)
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
attrīsas Ilgstošas trīsas
epeiroģenēze Ilgstošas, lēnas Zemes garozas celšanās vai grimšanas kustības
zūļot Ilgstoši (bet ne spēcīgi) līt
sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu)
iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā
glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem)
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu
izbezdināt Ilgstoši atvēsināt (krāsni)
iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
blaukšināties Ilgstoši blaukšķināt (3)
blaukšķināties Ilgstoši blaukšķināt (3)
iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī
piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam
nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot)
pievārgt Ilgstoši ciest, vārguļot
iesabubinēties Ilgstoši čukstus runāt
iesasirdīties Ilgstoši dusmoties
nodzīdināt Ilgstoši dzenāt šurp un turp
dzīvot vienā miglā ilgstoši dzert
iesagulēties Ilgstoši gulēt
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā)
vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties)
vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties)
iešautīt Ilgstoši izmantojot, nogludināt (atspoli)
kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa
pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga
izkapināties Ilgstoši kapināt un pabeigt kapināt
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
izkaukāt Ilgstoši kaucot, izraisīt (ko nevēlamu) - par suni
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot)
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
zavisaķ Ilgstoši lietot narkotikas
lietavot Ilgstoši līt
plumpēt Ilgstoši līt
šļampāt Ilgstoši līt
varkāties Ilgstoši līt
žeirāt Ilgstoši līt
žeirēt Ilgstoši līt
zlaņķēt Ilgstoši līt
žulgāt Ilgstoši līt
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai
senmeklēts Ilgstoši meklēts
iesaecēties Ilgstoši naidoties
iesaēsties Ilgstoši naidoties
iesagrauzties Ilgstoši naidoties
iesaplēsties Ilgstoši naidoties
iesavickāties Ilgstoši naidoties, ķildoties
smīkstēt Ilgstoši nedaudz sāpēt
saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem
dolgostrojs ilgstoši nepabeigts būvniecības objekts
deivelēt Ilgstoši nepareizi izmantot
nopidžināt Ilgstoši nodarbināt vienmuļā darbā
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā
nodūlēt Ilgstoši palikt nomodā
grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli)
grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli)
atperēties Ilgstoši perējot nogurt un novājēt
piepūdēt Ilgstoši pildīties ar smaku
iesagaūzties Ilgstoši pļāpāt
sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt
sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt
nolāt Ilgstoši riet
vaušķināt Ilgstoši riet
blauskāt Ilgstoši riet (par suni)
iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini)
iesarunāties Ilgstoši runāt
atgozēt Ilgstoši sauļoties
nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
vārčāt Ilgstoši slimot, vārguļot
kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā)
staņāt Ilgstoši stenēt
drelīt Ilgstoši strādāt
pārvērdēt ilgstoši sutināt; pārtvaicēt
šļūkāties Ilgstoši šļūkāt (1)
izprāvoties Ilgstoši tiesāties
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām)
pseidotetāns Ilgstoši toniski muskuļu krampji, kas atgādina stingumkrampjus
čiekste Ilgstoši ūdenī mircis vai zemē gulējis koks; veci gulšņi
nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts; nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri; līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība
pļerrēt Ilgstoši un sīkām lāsēm līt
iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt
iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties
sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu
savējoties Ilgstoši uzturoties vējā saaukstēties
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties
apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt
bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda)
mērdaļāt Ilgstoši vārguļot
mirdaļāt Ilgstoši vārguļot pirms nāves
pārvirināt ilgstoši vārot pārtvaicēt; noplaucēt
dujīt Ilgstoši veikt kādu darbu, darbību
aukstīgs Ilgstoši vēss, drēgns
zorināt Ilgstoši vilkt pa zemi
tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata")
klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet
kvakšķēt Ilgstoši, apnicīgi riet
piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku
piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku
vankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni)
vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni)
vankšķināt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni)
vaukšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni)
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni)
kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt
kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains
birēt Ilgstoši, arī vairākkārt birt
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt
nobļigznāt Ilgstoši, bez panākumiem, zvejot ar dukuru
pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis)
baukšināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt
baukšķināties Ilgstoši, intensīvi baukšķināt
blakšināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt
blakšķināties Ilgstoši, intensīvi blakšķināt
blākšināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt
blākšķināties Ilgstoši, intensīvi blākšķināt
blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1)
blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (1)
blarkšināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2)
blarkšķināties Ilgstoši, intensīvi blarkšķināt (2)
blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1)
blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (1)
blaukšināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2)
blaukšķināties Ilgstoši, intensīvi blaukšķināt (2)
blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1)
blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (1)
blīkšināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2)
blīkšķināties Ilgstoši, intensīvi blīkšķināt (2)
bliukšināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt
bliukšķināties Ilgstoši, intensīvi bliukšķināt
blūkšināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt
blūkšķināties Ilgstoši, intensīvi blūkšķināt
brakšināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt
brakšķināties Ilgstoši, intensīvi brakšķināt
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu)
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabināt
čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt
čakstināties Ilgstoši, intensīvi čakstināt (1)
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstēt (par ko vieglu, sausu)
čaukstināt Ilgstoši, intensīvi čaukstināt
čaukstināties Ilgstoši, intensīvi čaukstināt
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstēt (1)
čīkstināties Ilgstoši, intensīvi čīkstināt
čivināties Ilgstoši, intensīvi čivināt
čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (1)
čurkstināties Ilgstoši, intensīvi čurkstēt (2)
klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1)
klakšināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1)
klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1)
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1)
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2)
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3)
klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas)
klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1)
klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (1)
klunkšināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2)
klunkšķināties Ilgstoši, intensīvi klunkšķināt (2)
knakšināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt
knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt
knikšināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt
knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt
krimsties Ilgstoši, intensīvi krimst (2)
mirdzināties Ilgstoši, intensīvi mirdzināt (1)
paukšināties Ilgstoši, intensīvi paukšināt
paukšķināties Ilgstoši, intensīvi paukšķināt
plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1)
plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (1)
plakšināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2)
plakšķināties Ilgstoši, intensīvi plakšķināt (2)
plaukšināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt
plaukšķināties Ilgstoši, intensīvi plaukšķināt
plikšināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt
plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt
plīkšināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt
plīkšķināties Ilgstoši, intensīvi plīkšķināt
plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1)
plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (1)
plinkšināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2)
plinkšķināties Ilgstoši, intensīvi plinkšķināt (2)
pliukšināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt
pliukšķināties Ilgstoši, intensīvi pliukškināt
plunkšināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt
plunkšķināties Ilgstoši, intensīvi plunkšķināt
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1)
skramstīties Ilgstoši, intensīvi skramstīt
skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties
skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties
skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties
skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (1)
skribināties Ilgstoši, intensīvi skribināt (2)
skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt
skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1)
skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2)
spīdināties Ilgstoši, intensīvi spīdināt (1)
sprakšināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt
sprakšķināt Ilgstoši, intensīvi sprakšķēt
sprakšināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1)
sprakšķināties Ilgstoši, intensīvi sprakšķināt (1)
spurkšināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1)
spurkšķināt Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt (1)
strinkšināt Ilgstoši, intensīvi strinkšēt
strinkšķināt Ilgstoši, intensīvi strinkšķēt
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt
šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt
šmaukstināties Ilgstoši, intensīvi šmaukstināt (1)
šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt
šmiukstināties Ilgstoši, intensīvi šmiukstināt
šņākoties Ilgstoši, intensīvi šņākot (1)
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstēt
šņakstināties Ilgstoši, intensīvi šņakstināt
šņirkstināties Ilgstoši, intensīvi šņirkstināt
švīkstināties Ilgstoši, intensīvi švīkstināt
švirkstināties Ilgstoši, intensīvi švirkstināt
trinkšināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2)
trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2)
urdzināt Ilgstoši, intensīvi urdzēt
urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē)
vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt
zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1)
zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt (4)
melzt Ilgstoši, nedaudz sāpēt
saklempt Ilgstoši, nogurdinoši ejot nokļūt
klempt Ilgstoši, nogurdinoši iet
piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus)
targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt
plītēties Ilgstoši, spēcīgi sisties
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
vilcīgs Ilgstošs
garie lieti ilgstošs lietus
lietavas Ilgstošs lietus
žulga Ilgstošs lietus
žulgoņa Ilgstošs lietus
lītavas Ilgstošs lietus; lietavas
letarģiskais miegs ilgstošs miegs
tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu
grods laiks ilgstošs sauss laiks
valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda
invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
duratīvs veids ilgstošs veids
vējavas ilgstošs vējš; laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš
mērceklis Ilgstošs, smalki smidzinošs lietus
tetānisms Ilgstošs, stingumkrampjiem līdzīgs krampju stāvoklis
sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1)
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čiepstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2)
čirpstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2)
čukstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1)
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4)
duna ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4)
džinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1)
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3)
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
reja ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet
rukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5)
skandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1
skanda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1)
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4)
stenas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1)
strinkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1)
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2)
šķindoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt
šķinda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1)
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2)
žūžas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1)
spalgoņa ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums
blarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt
brakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt
brākšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt
brikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt
brīkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1)
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
dipoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5)
džerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt
gārdzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
gurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
krakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3)
krapšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
kraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt
krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
krikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt
kripšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1)
ņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8)
skrakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa
skrapstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa
skrapšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa
skraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa
skripstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt
sprakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa
sprakšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa
spraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa
stirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt
šļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt
šļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
šmiukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3)
šņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
švirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt
tarkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1)
tirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1)
žļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1)
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2)
žļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt
žņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt
žņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt
žvadzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt
žvakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvākstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
žvindzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt
žvinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt
žvirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt
šļākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties
elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst
būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis
smirgt ilgt
vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu
vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu
pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem)
aizdevēja gada ieņēmums ilgtermiņa aizdevuma ikgada ieņēmums, kuru aizdevējs saņem visā parāda atmaksāšanas laikā
hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai
nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem)
epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis
investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros
IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums
deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai
sociālās aizsardzības stratēģija ilgtermiņa plāns, kurā valsts izvirza sociālās aizsardzības mērķus un paredz šī plāna īstenošanas mehānismus
teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums
konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā)
stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs
ilgošanās ilgu izjušana
sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu
nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās
izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt
aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties
izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas
saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
notrumpāt Ilgu laiku spēlēt (kārtis)
izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties
gaidīgs Ilgu pilns
ilgains Ilgu pilns
ziemeļmeita Ilgu, sapņu tēls
hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei)
iļģis Ilgums
garums Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei)
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka
Begonia cuccullata ilgziedīgā begonija
Begonia semperflorens ilgziedīgās begonijas sinonīms nosaukums
būsterefekts Imūnsistēmas atbildes reakcija uz atkārtotu vakcināciju pēc ilgāka laika (piemēram, pēc 10 gadiem) un imunitātes atjaunošanās
limakocīdi Indes kailgliemežu apkarošanai; limacīdi
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos
bromfenolzilā Indikators pH noteikšanai robežās no 3,0 līdz 4,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,0 uz zilganvioletu pie 4,6
slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos
cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību
heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu
intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis
saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt; intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art; intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties; intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko)
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās
sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties; intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt; intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī); saairēties
sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi)
piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot
sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt; intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1)
lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2)
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus
dzīvošanas ilgums intervāls no dzimšanas līdz miršanai; mūža ilgums
Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta
kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu
seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru
mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija
jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā
faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru
trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis)
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1)
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede
īksi Īsi, neilgi
Iskera Iskara, upe Bulgārijā
impulsstarojums īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums
žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu)
plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala
Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu
brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību
mortieris īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisā
springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš
mazs īss, neilgs (par laika posmu, kurā notiek noteikta norise, pastāv noteikts stāvoklis)
snapis Īss, neilgs miegs
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā
teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1)
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1)
cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas
kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem
noklidzināt īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
nosmelgt īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt
pazibēt īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām
uzliesmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzplaiksnīties īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzzibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu
uzblāzmot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstēt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzdzirkstīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
uzstarot īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
nozibsnīt īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli
uzmirdzēt īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām
paspulgot īsu brīdi spulgot
nospulgot īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot
pazalgot īsu brīdi zalgot
nozalgot īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot
nogaudot īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas
nokaukties īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2)
nokaukt īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2)
kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
aizkāmējis Izbadojies; noilgojies
sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu)
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem
valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras)
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm)
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona
izsukt Izdancināt, ilgāku laiku griezt dejā
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā)
silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā)
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla
iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku
uzmērcēt Izmērcēt (vairāk, ilgāk nekā vajadzīgs, vēlams)
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām)
atelgt Izpilgt, izlept
tvīkt Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu)
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
Milium effusum izplestā ēnsmilga
plašā ēnsmilga izplestā ēnsmilga
izsmīdināt izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas
cirsties izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni
iegriezties izraisīt nepatīkamu, arī sāpīgu sajūtu (ausīs) - par spalgu, griezīgu skaņu
cirsties izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu
durt izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu)
ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu)
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem
izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem)
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot
mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties
drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti
kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko)
iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi)
runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku
algādzēt Iztikt no algas
dikts Izturīgs, ilgi lietojams, izmantojams (par priekšmetiem)
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
pamatīgs Izturīgs, piemērots ilgstošai, arī intensīvai lietošanai, izmantošanai
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta
Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra)
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
izžulkt Izžulgt
atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības
sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs
Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību
derbi Jāšanas sacensību godalga
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
Friedrichstadt Jaunjelgava
Frīdrihštate Jaunjelgavas nosaukums 1646.-1795. g.
daudzesieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzese" iedzīvotāji
jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji
biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
secieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Sece" iedzīvotāji
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji
Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji
Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija
ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji
Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
bāļīns Jaunpiebalgas iedzīvotājs (vecpiebalgas iedzīvotāju skatījumā, vērtējumā)
vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
piebaldzēns Jaunpiebalgas novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotājs
gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji
Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants
Krūzes Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jaunzemieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Mauragi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jēcēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" iedzīvotāji
krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji
naudēlieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naudēļi" iedzīvotāji
Spundēni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
naukšēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji
Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants
skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji
Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums
Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
šlana Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks
šlanoks Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks
Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana
aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts
dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā)
tifobaciloze Jebkurš ilgstoša drudža stāvoklis ar tīfa simptomiem
kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise)
kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks
gailītis Jēdziens rotaļā ar smilgas skaru pušķi
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību
tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Mitau Jelgava
Nītauja Jelgava
Nītava Jelgava
Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums
elejnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" iedzīvotāji
kalnciemieši Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji
kalnciemnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji
Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums
Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums
sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji
audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji
bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji
bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji
Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums
brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums
daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji
Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa
jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji
ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji
sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji
zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji
Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji
dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji
falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji
glūdenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums
kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji
kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
nākotnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji
pūrenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Pūri" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji
pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums
Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums
blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji
bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants
īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji
jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji
jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji
vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji
vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji
staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji
stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji
kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji
braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa
Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums
jaunplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" iedzīvotāji
lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji
lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji
paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji
Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums
pēterlaucenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" iedzīvotāji
platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji
platonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platone" iedzīvotāji
poķenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Poķi" iedzīvotāji
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji
skangaļnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji
smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji
vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji
Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski
avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
blūdženieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Blūdži" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
buķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Buķi" iedzīvotāji
galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji
klāvenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji
klieņenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klieņi" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums
lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants
mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji
pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji
robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums
sesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji
sesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants
Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji
āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji
imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa
jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums
muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji
plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji
Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums
svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski
brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji
valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji
vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā
Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants
būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji
kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji
vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums
vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji
audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji
bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji
deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums
Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa
zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā
jelgavnieks Jelgavas pilsētas iedzīvotājs
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni
Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants
eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro
Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
Pomoru šaurums jūras šaurums Barenca jūrā starp Kolgujevas salu un Eiropas kontinentālo daļu, Krievijas Eiropas daļas ziemeļos
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
krimene kāda cieta, bālgana sēne
izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u. c.
zilīši kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu
tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem
līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
ilgtspējība kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
nokavējums kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku
pamatdalījums kādas nots ilguma sadalījums sīkākās vienībās
Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā)
fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku
nobīle kāds augs (ar zilganiem ziediem, bez smaržas, līdzīgs vijolītei, bet ar gaišākiem ziediem)
meldziris kāds smilgai līdzīgs augs, kas sastopams sausās vietās
žļemburs kāds, kas ilgi ēd
sušķis kāds, kas ilgi guļ un vēlu ceļas
aizsmakulis kāds, kas jau ilgāku laiku ir aizsmacis
brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā
gultuve kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds
zvitka kāds, kurš ilgi un bez iemesla smejas
klēgainis kāds, kurš ilgstoši ceļo
mūkņe kāds, kurš kaut kur aiziet un ilgi paliek prom; kāds, kurš tūļīgi strādā
papasakaties kādu brīdi, neilgu laiku tērzēt
saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
piesūdzēt kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties)
izvaldīt kādu ilgāku laiku valdīt
pagāžam kādu ilgstošu laiku; bezjēdzīgi, nederīgi
izdopināt kādu laiku (pietiekoši ilgi) šūpot uz ceļiem
izsmelkties kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt
izkrāmēties kādu laiku, pietiekoši ilgi krāmēties
izskrūvēties kādu laiku, pietiekoši ilgi skrūvēt
sapļupināt kādu šķidrumu tik ilgi vārīt, ka kļūst biezs
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt
paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt
pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem)
Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu
Pityriasis gymnocephala kailgalvas čakste
Diphyllodes respublica kailgalvas paradīzesputns
psilocybe Kailgalvenes
mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila")
kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana")
kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana")
zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens")
smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata")
gliemeklis Kailgliemezis
gļiemeklis Kailgliemezis
gliems Kailgliemezis
gļiems Kailgliemezis
glumine Kailgliemezis
physidae Kailgliemežu dzimta
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints
lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints
limacidae Kailgliemežu grupas dzimta
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae")
Lehmannia marginata kailgliemežu suga
Limax cinereo-niger kailgliemežu suga
Arion empiricorum kailgliemežu suga
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas
antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.)
platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm
paraanalgēzija Kāju un ķermeņa apakšdaļas analgēzija
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un Bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3)
Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
Bākaskalns kalns Vecpiebalgas pagastā, dienvidaustrumos no Alauksta, augstums - 266 m vjl.
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
Bārli grēda kalnu grēda Austrālijā, Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, augstākā virsotne - 695 m (Palgreiva kalns)
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
Psilocybe montana kalnu kailgalvene
Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā
Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks
bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^
lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
kumš Kamēr, tik ilgi
salcietīgā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum algidum"), Latvijā adventīvs augs
Phalaris canariensis Kanāriju spulgzāle
prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu
ārējais kantaridisms kantaridisms, kura cēlonis ir toksīnu uzsūkšanās caur ādu no čulgas, kas radusies spāņu vaboļu aplikācijas vietā
kaņepju miltiņi kaņepju ēdiens no piestā sagrūstām taukšētām kaņepēm ar sāli, ko izmantoja kā pavalgu
racionalizācijas investīcijas kapitāla ilgtermiņa ieguldīšana ražošanas modernizācijā un pilnveidē
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā)
Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas
ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa
halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms
Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā
phratora Kārklgrauži
Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji
vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji
aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu
vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados
vidējā krājas izmaiņa kārtējās krājas izmaiņas attiecība pret perioda ilgumu gados
kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā)
izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
žulka kaut kas izmircis, ūdeņains, žulgans
pavalgans kaut kas mikls, valgans
pavalkans kaut kas mikls, valgans
pavelgans kaut kas mikls, valgans
smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst
mūžekls kaut kas, kas ilgst visu mūžu
bīdelēt kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām
glizināt kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt)
satērzēt kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt
iesenēt kaut kur ilgāku laiku dzīvojot, iedzīvoties
Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā
izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi
Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
klabati Klabināšana (ilgstoša); tenkas
vanduļi Klaiņojoši ļaudis, kas meklē vieglu darbu ar lielu algu
izklunderēt Klaiņot apkārt (ilgāku laiku)
claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa
noausīties Klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis
atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot
klapēties Klauvēt (parasti ilgstoši)
Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā
Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Kleivas Kleivas ezers - Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis
Peinītis Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
Bačkovas klosteris klosteris Bulgārijā (_Bačkovski manastir_), Plovdivas provinces dienvidu daļā
raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā
iezilēt kļūt blāvi zilganam
apkurlt kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku)
izbļūt kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs
pavairoties kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
paklust kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust
pierimt kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu)
iedegties kļūt ļoti spilgtam
pierimt kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
apvilgt kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses)
atlaisties kļūt mitrākam, valganam
atvilgt kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu)
pievelgt kļūt mitram, valganam
apnikt kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ)
izpeikstēt kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos)
izpilkt kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos)
pārilgt kļūt pārāk ilgam
atspaidīties kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās)
atspiesties kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties
mirkt kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku)
mirkt kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
atdzīvoties kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam
slāpt kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu)
sazilēt kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu)
pārpūlēties kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas
vīst kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām)
sadegt kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt
nokaist kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam
uzmirdzēt kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību
nogurt kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas
uzmirdzēt kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
uzstarot kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
iededzināties kļūt tumšam, brūnam, ilgi sauļojoties
atvelgt kļūt valgam, atspirgt
laisties kļūt valganam (piemēram, par sienu)
atzalgot kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu)
nozilēt kļūt zilam vai zilganam
zilgt kļūt zilam, zilganam
pazilēt kļūt zilganam
savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
sazilēt kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda
uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā
Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā
zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem
koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā)
saulgriežu kolūrs kolūrs, kas iet caur saulgriežu punktiem
ilgperioda komēta komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika
īsperioda komēta komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika
multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas
filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai
konsolis Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā)
konsols Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā)
vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā)
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss
sabrukums Konstrukcijas vai to elementu stiprības, ilgizturības vai stabilitātes zudums kritiskajā slogojumā vai no temperatūras izmaiņām
karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku
algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām
amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply")
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
koronji Korejiešu mitoloģijā - liela čūska, kas mājā atnes bagātību un ilgu mūžu
Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos
sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni
stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos
glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu
gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos
karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu
kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju
gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas
montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni
sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas
morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi
benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu
etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu
rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus
košsarkans Koši, spilgti sarkans
košzaļš Koši, spilgti zaļš
košzils Koši, spilgti zils
kožs Košs, spilgts
toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās
toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās
dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa
proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu
blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
pervīgs Krāsains, spilgts
pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs krāsas tonis
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā
absolūtā kolorimetriskā metode krāsu piesātinājuma proporcionāla samazināšana, lai spilgtākās (piesātinātākās) krāsas ietilptu šaurākajā krāsu telpā un saglabātos krāsu nianses arī tajos toņos, kas ir ārpus mērķa krāsu telpas; upurējot spilgtumu un precizitāti, iegūst patīkamus toņus un vienmērīgas toņu pārejas
krāssātspozme krāsu piesātinājums un spilgtums
spilgtuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla spilgtumu
CMM krāsu vadības sistēmas centrālais modulis, krāsu kalkulators jeb krāsu saskaņošanas algoritms, kas veic krāsu skaitlisko vērtību pārrēķināšanu starp dažādu krāstelpu koordinātām, pēc iespējas saglabājot vislielāko iespējamo atbilstību
krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem
divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā)
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
konsolidācija kredītoperācija, ar kuru īstermiņa saistības pārvērš par pastāvīgiem (ilgtermiņa) parādiem
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
sazaimot Krietni noķengāt, nopulgot
žigulis Krievijā, Volgas autorūpnīcā ražots vieglais automobilis
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.)
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem
Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā
kodno Kriminālgrupa
šaraga Kriminālgrupa
jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
torpēda Kriminālgrupas dalībnieks
pahans Kriminālgrupas vadonis
rodskijs Kriminālgrupas vadonis
ivans Kriminālgrupas vadonis, kas neatklāj īsto vārdu
Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš")
Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
struktūrkrīze Krīze ekonomikā: saimnieciskās struktūras ilgstoša neatbilstība sociāli ekonomiskā progresa prasībām
Kaledonijas krokojums krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās un granitizācijas cikls, kas ilga no kembrija līdz devonam
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu
Pieazovas zemiene Kubaņas-Pievolgas zemiene
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai
bulbite kukainis, kas ilgi plivinās dūkdams vienā vietā un tad pēkšņi aizlido
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji
vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā
pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas)
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās
buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
liatre kurvjziežu dzimtas ģints, ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audzē arī kā krāšņumaugus
liatrise Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, ar ziediem zilgansārtās blīvās vārpās jūlijā un augustā
katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti
argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare")
strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
neopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā un ģeohronoloģiskā vienība; ilga \~100000 gadu un beidzās pirms 10000 gadu; augšpleistocēns; vēlais pleistocēns
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu
beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja
Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem
Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks
ķērzēties Ķemmēties (ilgstoši)
Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
noķengāt Ķengājot nonicināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
gage Ķīla, alga
Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili
ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze
limacīdi Ķīmiski kailgliemežu apkarošanas līdzekļi
aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu
makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings
skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris")
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
Laidziņš Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
Laidzis Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
Laidzes ezers Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis
drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis
sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1)
tautas meteoroloģija laika pareģošana pēc dažādiem vērojumiem dabā, prognozējot meteoroloģisko apstākļu ilgumu vai mainīšanos, gaisa temperatūras maiņu, vēja stiprumu, nokrišņus u. c.
glabāšanas laiks laika periods, kurā spēkratus vai to daļas nelieto, bet saglabā darba stāvoklī turpmākai ekspluatācijai; ilgstošai glabāšanai spēkratus parasti iekonservē
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kura par pamatvienību izmanto sinodisko mēnesi, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas; lunārais kalendārs
gadsimts Laika skaitīšanas vienība - 100 gadu ilgs laika posms
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus
taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma
pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma
bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime
pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare")
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku
viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā
divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā
izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties
abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu
desa Lamu vārds: muļķis, nelga, vientiesis
maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
apusidae Lapkāju vēzīši žaunkāju vēžu kārtā, platu muguras vairogu, lapveidīgās kājiņas skaitā līdz 60 pāru; vairākus cm gari, brūngani vai zilgani, ļoti mazām antenām
Osmoderma eremita lapkoku praulgrauzis
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli
ciparaudio kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes skaņas ierakstīšanu ciparu formā 74 minūšu ilgai atskaņošanai
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk)
Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm
ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
krievenieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu
krievinieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu
karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā
bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi
kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā)
miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā
LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma
akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu
lielais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion ater")
joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus")
dārzeņu kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion distinctus")
dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus")
dārza kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion hortensis")
mazais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion intermedius")
Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus")
sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus")
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu
sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis")
palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
atdancināt kumeļu no lauka uz māju lēkājošu un spriņģojošu kumeļu garā valgā atvest mājā no lauka
lēlens Lēlis ("Caprimulgus europaeus")
vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet
žļemot lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst
žļēmāt lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst; žļēmot
Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
tīmiņš lēni, pacietīgi veicams darbs; kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku
čurkāties lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt)
lēts Lēns, ilgs
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā)
BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām
džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku
kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi
tāleit Līdz tam, tik ilgi
kopartneršips Līdzdalība peļņā, darbinieku atalgojuma daļēja kompensācija ar uzņēmuma akcijām
ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki
bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds
ilgtermiņa ieguldījumi līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā un atrodas uzņēmuma saimnieciskajā apritē ilgāk par vienu gadu; sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un ilgtermiņa finansu ieguldījumiem
ilgtermiņa finansu ieguldījumi līdzekļi, ko uzņēmums izmanto ilgā laika posmā (ilgākā par vienu gadu)
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
Lerchenfeldia flexuosa liektā sariņsmilga
Deschampsia flexuosa liektās sariņsmilgas "Lerchenfeldia flexuosa" nosaukuma sinonīms
grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā
lieldienas liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā
Lielais Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā
Limax maximus lielais kailgliemezis
augšējā novirze lielākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m
maxima Lielākais nošu ilgums menzurālajā nošu rakstā
nogurumizturības (ilgizturības) robeža lielākais spriegums, ko materiāls cikliski mainīgā slodzē iztur neierobežoti ilgi (pieņemts, ka ciklu skaits N ir 10 pakāpē 9)
ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs
kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā
stopine Lielgabala deglis; stopīns
armata Lielgabala nosaukums senos laikos
salūtšāviens Lielgabala šāviens ar salūtlādiņu bez šāviņa
lielgabala lode lielgabala šāviņš
lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits
pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem)
topčilar-aga Lielgabalnieku ģenerālis turkiem
lielgabalis Lielgabals
pušķa Lielgabals
kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām
atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai
kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai
lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā
artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
Centaurea macrocephala lielgalvainā dzelzene
Anthyllis macrocephala lielgalvainais pērkonamoliņš
cefalonija Lielgalvainība ar smadzeņu hipertrofiju un deģenerāciju
makrocefālija Lielgalvainība, lieli galvas izmēri
megalokefalija Lielgalvība
Netta rufina lielgalvis
conopidae Lielgalvju dzimta
physocephala Lielgalvju dzimtas ģints
lielīpašnieks Lielgruntnieks
Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties
Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais
Holarktika liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka)
nemazs Liels; ilgs
Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
fotogrāfiskais platums lielums, kas raksturo fotomateriāla gaismjutīgā slāņa spēju objekta optiskā attēla spilgtuma atšķirības attēlot ar proporcionāliem fotogrāfiskajiem melnējumiem
nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Prunella grandiflora lielziedu zilgalvīte
palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku
Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens")
trinks lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
trinkš lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam
ilgošām Lietots kopā ar prepozīciju "pa" un "pēc"; uz ilgu laiku; pēc ilga laika
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi
stūrnieks Līgumstrādnieks, algādzis, gadījuma darbu strādnieks
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai
izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
saskriedināt likt ilgstoši skriet
bailināt likt ilgstoši, pastāvīgi baidīties
vērpināt likt vērpt (parasti ilgāku laiku)
normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli
Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti
selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija
hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
Lilijas ezers Liliju ezers Valgundes pagastā
zilganlillā Lillā ar zilganu nokrāsu
jelgavkrastieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji
ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
diferenču vienādojums lineāru algebrisku vienādojumu sistēmas speciālgadījums
izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu
kāpurlīme Lipīga, ilgi nežūstoša pusšķidra masa, ko izmanto kaitēkļu (salnas sprīžmeša u. c.) iznīcināšanai; lieto līmes jostās
Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
mērcēt Līt, līņāt (parasti ilgstoši)
Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
spožā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia fulgens")
Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis
decimāllogaritms logaritms, kura bāze ir 10; apzīmē lg x
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs
runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
Hierochloe repens ložņu mārsmilga
Hierohloe repens ložņu mārsmilga
Hierohloe odorata ssp. pannonica ložņu mārsmilgas "Hierohloe repens" nosaukuma sinonīms
Agrostis stolonifera ložņu smilga
Dolgie Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukuma variants
Dolgī Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dolgije" nosaukums latgaliski
šaima Lūku valgs
šaime Lūku valgs
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu
fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām)
grilt Lūst, brukt ilgstošā laika apstākļu iedarbībā
Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2)
izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2)
vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku
zviedzināt Ļaut ilgstoši, atkārtoti zviegt
pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli
apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai
bradzots ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi
spelgonīgs ļoti auksts; spelgs
skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties
neatlaidīgs ļoti ciešs, ilgs (par skatienu)
mūžs ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi
mūžmūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi
mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi
bez (sava) gala ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
līdz pastardienai ļoti ilgi, bezgalīgi (gaidīt)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
mūžība ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences
rekordilgs ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums
mirdzināties ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
uzliesmot ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā
pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu
bezgalība ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums
bads ļoti liels vai pilnīgs (ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums
mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs
glūda ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā
kā dzeņa pavēdere ļoti raibs, krāsains; spilgts
ķengāt ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot
(visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
(visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
diezin kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika
paunāties ļoti silti ģērbties; arī ilgi, tūļīgi ģērbties
krass ļoti skaidri uztverams, spilgts
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
caururbjošs ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu)
nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko)
ģiftīgs ļoti spilgts
ugunīgs ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu)
kliedzošs ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu)
nemierīgs ļoti spilgts, kontrastains (par krāsu)
liesmains ļoti spilgts, košs
kāpināts ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots; arī eksaltēts
spalgs ļoti spilgts, spožs
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko
nobrakšēties ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt
nobrakšķēties ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt
nobrakstēties ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt
auka ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra
līdz bezgalībai ļoti tālu, ļoti ilgi; ļoti
slāpt ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt
tvīkt ļoti vēlēties, ilgoties, alkt
zilzils ļoti zils, spilgti zils
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī)
saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
čušāt Ļti ilgi un lēnām vārīt
hronobioloģija mācība par dzīves ilgumu un tās pagarināšanu
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem)
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
biotalmija Māka dzīvot ilgi un labklājībā
iespējamais mūža ilgums maksimālais iedzīvotāju kopuma dzīves ilgums
ekoloģiskā kapacitāte maksimālais populācijas blīvums, ko ekosistēma spēj ilgstoši uzturēt, saglabājot dabisko līdzsvaru
raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm
ars longa, vita brevis mākslai ilgs mūžs, cilvēkam - īss
tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam)
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu
triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
ICCL Man pilnīgi vienalga
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu
rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns
hierochloe Mārsmilga
mārengrasis Mārsmilga
hierohloe Mārsmilgas
dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama
cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta")
smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata")
ložņu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë repens")
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību
ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu
saglabājamība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja saglabāt tehniskās īpašības un darbspēju ilgstošas (parasti ilgāk par diviem mēnešiem) glabāšanas un transportēšanas laikā, kā arī pēc tam
kontrolaprēķins Mašīnbūvē pārbaudes precizēts aprēķins, ko izdara pēc konstrukcijas izstrādes pabeigšanas, lai garantētu tās izturību vai ilgizturību
augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus
algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas
algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības
analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes
vektoru algebra matemātikas nozare, kurā apraksta algebriskās operācijas ar vektoriem
lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus)
skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes
diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
operatoru rēķini matemātiskās analīzes nozare, kurā pēta diferenciālvienādojumu atrisināšanu ar vienkāršotām algebriskām metodēm, izmantojot speciālas transformācijas (operatorus)
algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei
izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību
loģikas algebra matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes
eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps
ilgizturība materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi
lūzums materiāla sagrūšana slodzes rezultāta; palēninātas sagrūšanas lūzumus izraisa ilgstoša statiska slodze
mitrumnoturība materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst
nogurumizturība materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās
elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus
govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem
meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
lēta alga maza alga
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru
neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
Mazais Ilzes ezers Mazais Ilgas ezers Medumu pagastā
apakšējā novirze mazākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
iebālgans mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais
mazizturīgs mazliet izturīgs, neilgi izturīgs
ievelgans mazliet valgans, pamitrs
ievilgans mazliet valgans, pamitrs
iezilgans mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu
paplukt mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu
paplukt mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu)
pabalēt mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu)
paparkšināt mazliet, neilgi parkšināt
pastāvēties mazliet, neilgi stāvēt mierīgi
paspūtināt mazliet, neilgu laiku atpūtināt
pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
pašiverēt mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pašiverēties mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pabaidēt mazliet, neilgu laiku baidīt
pabarāt mazliet, neilgu laiku barot
pabekot mazliet, neilgu laiku bekot
pabekoties mazliet, neilgu laiku bekot
pabukšēt mazliet, neilgu laiku būkšķēt
pabūkšēt mazliet, neilgu laiku būkšķēt
pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
panīšķēties mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam
pakrabināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakribināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
pačokāties mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu)
padaudzīt mazliet, neilgu laiku dauzīt
paknazerēt mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem)
papļummēt mazliet, neilgu laiku dzert; padzert
papļummēties mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties
pagatavēties mazliet, neilgu laiku gatavināt
paklabināties mazliet, neilgu laiku klabināties
pakopties mazliet, neilgu laiku kopties
papekelēt mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus)
paskulstīt mazliet, neilgu laiku kulstīt
paklopēt mazliet, neilgu laiku kult, putot
palauzelēt mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt
paklemburot mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet
paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
padraņķēt mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķēties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķot mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķoties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
pakušināt mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!"
paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
pagrebzdināt mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus
pakrabināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakribināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pašpacierēt mazliet, neilgu laiku pastaigāties
paplītēt mazliet, neilgu laiku pērt
papērties mazliet, neilgu laiku pērties
patusēties mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās
patusoties mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās
papļauties mazliet, neilgu laiku pļaut
papogāt mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu)
pamuzerēt mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt
pablorkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
pablurkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
paskribelēt mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi)
paravēties mazliet, neilgu laiku ravēt
papekelēties mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus)
parotaļāt mazliet, neilgu laiku rotaļāties
parotaļot mazliet, neilgu laiku rotaļāties
parotāt mazliet, neilgu laiku rotaļāties
papātarot mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.)
pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
pašņorgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties
pašņurgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties
paķinkāt mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku")
pastrādāties mazliet, neilgu laiku strādāt
pabrāķēt mazliet, neilgu laiku šķirot
patirvēties mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam
paandelēt mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot
paandelēties mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties
papindzelēt mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu
papasēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
pavaktēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
paķemmēt mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā)
pažaudēt mazliet, neilgu laiku žāvēt
pakārnīt mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu)
daskriet mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā
Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
spelstiķis mazs lielgabals
skaiterjers mazs medību suns ar garu zilganpelēku vai rudu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus
formoterols Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, brinhus paplašinošs līdzeklis ar ilgstošu darbību
fluoksetīns Medikaments, antidepresants, izmanto panikas lēkmju ilgstošai ārstēšanai
melipramīns Medikaments, antidepresants, lieto panikas lēkmju ilgtermiņa ārstniecībā
jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā
slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi
ildzieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji
Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām
indeksācija Mehānisms periodiskai reālās darba algu vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu
ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga
melga Melga zāle - meldri
mērgalis Mēlgalis
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("Bulgaria inquinans")
zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis
mēnešmaksa Mēnešalga
psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi
psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.)
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma
hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu
Psilocybe coprophila mēslu kailgalvene
sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku)
atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur)
MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine")
nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus
amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna
amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību
robežplatums Metālgriešanā - maksimāli pieļaujamais metāla griešanas platums, kas vēl nodrošina stabilu apstrādes procesu
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei
padevju kārba metālgriešanas mašīnas pārnesumkārba padeves regulēšanai
precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot
divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus
sfigmohronogrāfija Metode pulsa viļņu svārstību un ilguma reģistrēšanai
amalgamācija metode, ar kuru no sasmalcinātām rūdām vai smiltīm iegūst sudrabu, zeltu, platīnu, tiem veidojot amalgamu ar dzīvsudrabu
apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju
bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm
skaitliskās metodes metodes matemātisku uzdevumu skaitliskai atrisināšanai (lineārajā algebrā, matemātiskajā analīzē, diferenciālvienādojumos u. c.)
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot
tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta
raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta
koku kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Lehmannia marginata"), garums līdz 8 cm
milzu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Limax maximus"), garums līdz 20 cm
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā
avotains mežs mežaudze vai tās daļa, kuras veidošanos ilgstoši ietekmējuši avoti vai spēcīga gruntsūdens izplūde
Lielmeža ezers Mežezeriņš, ezers Jaunpiebalgas pagastā
velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs
atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
valdzens Mikls, valgans
sadrēgnēt Mikls, valgans (par apģērbu)
laidens siens mikls, valgans siens
ķebls Mikls, valgans, lipīgs
valdzenis Miklums, valgums
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
Jaunbeļģijas miķelīte miķelīšu suga ("Aster novi-belgii")
Jaunbeļģijas ziemastere miķelīšu suga ("Aster novi-belgii")
Muehlgraben Mīlgrāvis
Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu
Muehlgraben Mīlgrāvja muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
sbori Militārās mācības rezervistiem padomju armijā, parasti ilga 1-2 mēnešus
cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm
Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Milzara Milzava, Valgales pieteka
geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem
karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda
Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
miņimalka minimālā alga
minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu)
mirguļi mirgojoši, žilbinoši gaismas atspulgi
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
sieglingia Misiņsmilgas
pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens")
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa
vilcens Mitrs, mikls, valgans
ļekns Mitrs, valgans
milkans Mitrs, valgans
drēgzns Mitrs, valgans, slapjš
vilknans Mitrs; valgans
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu)
modnīce Modes nelga
modniece Modes nelga
sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām
starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos
Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu
ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā
analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā
Ferdinanda Montana - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
Mihailovgrada Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
Kutlovica Montana, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
Kutlofca Montana, pilsēta Bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā
morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas
Mastenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Mostenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā
motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās)
Balgales muiža muiža, kuras teritorijā 19. gs. izveidojās Balgales pagasts, vāciski — Ballgalen
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus
bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm
muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā
mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms
abuks Muļķis, nelga
ģeķis Muļķis; nelga
Mūrnieks Mūrnieku ezers Vecpiebalgas pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika
menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā)
konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā
nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma
minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām
tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām
sadūlēt Naktī, skalu gaismā ilgāku laiku ķert vēžus vai zivis
viennakts Nakts ilgumā
Melandrium noctiflorum nakts spulgotne
Silene noctiflora nakts spulgotnes "Melandrium noctiflorum" nosaukuma sinonīms
opioīdi Narkotiskie analgētiskie līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.)
riska kapitāls nauda, ar ko specializētas firmas, komercbankas vai atsevišķas personas finansē vidēji ilgus komercpasākumus - gk. jaunu firmu izveidošanu vai jau izveidotu firmu paplašināšanu
leva Naudas pamatvienība Bulgārijā, 1 l = 100 stotinku
Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
zibšņuguns Navigācijas zīmju signāls ar raksturīgiem īsiem gaismas uzliesmojumiem (zibšņiem), kuriem seko ilgāks tumsas brīdis
stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība
papīra novecošana neatgriezeniskas papīra īpašību – mehāniskās izturības un krāsas – izmaiņas ilgstošas glabāšanas, kā arī ārēju apstākļu ietekmē
mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi
ildziņ Necik ildziņ - ne tik ilgi
ieveldzēt nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu
patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
stripins Nederīgs valga gals; gabals
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu
flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback")
hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes)
nodrekšt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus)
nodrelīt Neilgā laikā novalkāt (apģērbu, apavus)
neilgām Neilgi
neilgīt Neilgi
atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu)
uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp
neilgam Neilgi, ne cik ilgi
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu
brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos
brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos
mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos
pauze Neilgs pārtraukums (kādā darbībā, norisē)
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē)
ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids)
žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids)
brīdis Neilgs, īss laika posms
vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu
uzrībināt neilgu brīdi rībināt
pasēņoties neilgu brīdi sēņot
uzkavināt neilgu laiku aizkavēt
pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā
pasēdēt neilgu laiku atrasties apcietinājumā
pagulēt neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
panīkt neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā
pazvidzināt neilgu laiku ātri vicināt
pakūkot neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
pakratīties neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata
pagulēt neilgu laiku būt aizmigušam
uzliesmot neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni)
pavaļoties neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem
pasakāzāties neilgu laiku būt kāzu svinībās
pamētāties neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam
paskatīties neilgu laiku būt par (kā) skatītāju
pagulēt neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
pagulēt neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem)
pamīcīties neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku
pabūt neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko
pačurnēt neilgu laiku čurnēt
padirnēt neilgu laiku dirnēt
pauļavāt neilgu laiku dzīvot bezdarbībā
uzgaidīt neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur
pagavēt neilgu laiku gavēt
paglabāt neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1)
paglabāties neilgu laiku glabāties
pagulšņāt neilgu laiku gulšņāt
patrakot neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
pakarāties neilgu laiku karāties
paklusēt neilgu laiku klusēt
palaiskot neilgu laiku laiskot ; palaiskoties
pamaldināt neilgu laiku ļaut maldīties
paļauties neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim)
pagāzt neilgu laiku ļoti stipri līt
paārstēt neilgu laiku mazliet ārstēt
pamaisīties neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū)
pamitināt neilgu laiku mitināt
pamitināties neilgu laiku mitināties
pamūķēt neilgu laiku mūķēt
pagavēt neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
nodžirkstēt neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt
paspuroties neilgu laiku nepiekāpties
pastīvēties neilgu laiku nepiekāpties
padīkoties neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā
padīkot neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties
pačūlāt neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku)
pačūlot neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku)
pavaldīt neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku)
uzkavēties neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
paviesuļot neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam
pasavadāties neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
pasēdēt neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī
pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko)
paskatīties neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pamirdzināt neilgu laiku smalki līt
pazviegt neilgu laiku smieties skaļā balsī
nosnausties neilgu laiku snaust
uzliesmojums neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei)
parauties neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt
paraut neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3)
pastādīt neilgu laiku stādīt
pastāvēt neilgu laiku stāvēt
pavirpuļot neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot)
pasvētīt neilgu laiku svinēt
patēmēt neilgu laiku tēmēt
pasatiesāties neilgu laiku tiesāties
patupēt neilgu laiku tupēt
pablenzt neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko)
pakaravulēt neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
pasamaisīties neilgu laiku uzturēties kādā vietā
pamētāties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
pasvaidīties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
pavalkāt neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp
pavaldīt neilgu laiku valdīt
pagrābt neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
pasaklapatēties neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam)
uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu
uzčīgāt neilgu laiku, arī reizēm čīgāt
uzdejot neilgu laiku, arī reizēm dejot
uzducināt neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu)
uzdungot neilgu laiku, arī reizēm dungot
uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt
uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem)
uzkoklēt neilgu laiku, arī reizēm koklei
uzkūkot neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi)
uzlīņāt neilgu laiku, arī reizēm līņāt
uzlīt neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu)
uzsmidzināt neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu)
uzsmildzināt neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu)
uzmirgot neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1)
uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
uzpūst neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri)
uzrasināt neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu)
uzrukšēt neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku)
uzrukšķēt neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku)
uzskandināt neilgu laiku, arī reizēm skandināt
uzspurgt neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.)
uzsmēķēt neilgu laiku, arī reizēm smēķēt
uzsnigt neilgu laiku, arī reizēm snigt
uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli)
uzsprauslāt neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
uzsprauslot neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
uzstabulēt neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju)
uzstrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uzstrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uzsvilpot neilgu laiku, arī reizēm svilpot
uzšķindināt neilgu laiku, arī reizēm šķindināt
uzšņākt neilgu laiku, arī reizēm šņākt
uztrallināt neilgu laiku, arī reizēm trallināt
uztrillināt neilgu laiku, arī reizēm trillināt
uztrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uztrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
uzvīterot neilgu laiku, arī reizēm vīterot
uzzīlēt neilgu laiku, arī reizēm zīlēt
paadīties neilgu laiku, mazliet adīt
paadīt neilgu laiku, mazliet adīt (ko)
paaijāt neilgu laiku, mazliet aijāt
paaiztikt neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu)
paākstīties neilgu laiku, mazliet ākstīties
paālēties neilgu laiku, mazliet ālēties
paamizēties neilgu laiku, mazliet amizēties
paanalizēt neilgu laiku, mazliet analizēt
paplaukšināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
paskatīties neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot
papētīt neilgu laiku, mazliet apskatīt
patūkšt neilgu laiku, mazliet apspriesties
pavaldīt neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
pasmaržot neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu)
paost neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1)
pabaudīt neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam)
paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.)
paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus)
paārstēties neilgu laiku, mazliet ārstēties
paarties neilgu laiku, mazliet art
paart neilgu laiku, mazliet art (ko)
paasarot neilgu laiku, mazliet asarot
paasināt neilgu laiku, mazliet asināt
paasiņot neilgu laiku, mazliet asiņot
pašļaucīties neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī
paspēlēt neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu
pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
paaudzēt neilgu laiku, mazliet audzēt
paaudzināt neilgu laiku, mazliet audzināt
paauklēt neilgu laiku, mazliet auklēt
paaurot neilgu laiku, mazliet aurot
paausīties neilgu laiku, mazliet ausīties
paklausīties neilgu laiku, mazliet auskultēt
paausties neilgu laiku, mazliet aust
paaust neilgu laiku, mazliet aust (ko)
paaušoties neilgu laiku, mazliet aušoties
paāzēt neilgu laiku, mazliet āzēt
paāzēties neilgu laiku, mazliet āzēties
pabadināt neilgu laiku, mazliet badināt
pabadināties neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties
pabadīt neilgu laiku, mazliet badīt
pabadīties neilgu laiku, mazliet badīties
pabadoties neilgu laiku, mazliet badoties
pabaidīt neilgu laiku, mazliet baidīt
pabakstīt neilgu laiku, mazliet bakstīt
pabakstīties neilgu laiku, mazliet bakstīties
pabalināt neilgu laiku, mazliet balināt
paballēties neilgu laiku, mazliet ballēties
pabalsināt neilgu laiku, mazliet balsināt
pabaroties neilgu laiku, mazliet baroties
pabārstīt neilgu laiku, mazliet bārstīt
pabārt neilgu laiku, mazliet bārt
pabārties neilgu laiku, mazliet bārties
pabaurot neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties
pabēdāties neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties
paberzēt neilgu laiku, mazliet berzēt
paberzēties neilgu laiku, mazliet berzēties
paberzt neilgu laiku, mazliet berzt
paberzties neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties
pabiedēt neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1)
pabiedroties neilgu laiku, mazliet biedroties
pabikstīt neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt
pabirdināt neilgu laiku, mazliet birdināt
pabizot neilgu laiku, mazliet bizot
pablēdīties neilgu laiku, mazliet blēdīties
pablēņoties neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties
pablēt neilgu laiku, mazliet blēt
pablietēt neilgu laiku, mazliet blietēt
pablīvēt neilgu laiku, mazliet blīvēt
pablusoties neilgu laiku, mazliet blusoties
pabļaustīties neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt
pabļitkot neilgu laiku, mazliet bļitkot
paboksēties neilgu laiku, mazliet boksēties
pabradāt neilgu laiku, mazliet bradāt
pabradāties neilgu laiku, mazliet bradāt
pabrakšēt neilgu laiku, mazliet brakšēt
pabrakšināt neilgu laiku, mazliet brakšināt
pabrakšķēt neilgu laiku, mazliet brakšķēt
pabrakšķināt neilgu laiku, mazliet brakšķināt
pabraucīt neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
pabraukāt neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku)
pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
pabrēkāt neilgu laiku, mazliet brēkāt
pabriedēt neilgu laiku, mazliet briedēt
pabrikšēt neilgu laiku, mazliet brikšēt
pabrikšināt neilgu laiku, mazliet brikšināt
pabrikšķēt neilgu laiku, mazliet brikšķēt
pabrikšķināt neilgu laiku, mazliet brikšķināt
pabrīnīties neilgu laiku, mazliet brīnīties
pabrūnināt neilgu laiku, mazliet brūnināt
pabružāt neilgu laiku, mazliet bružāt
pabubināt neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu)
pabuldurēt neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru)
pabungot neilgu laiku, mazliet bungot
paburbulēt neilgu laiku, mazliet burbulēt
paburbuļot neilgu laiku, mazliet burbuļot
paburkšēt neilgu laiku, mazliet burkšēt
paburkšināt neilgu laiku, mazliet burkšināt
paburkšķēt neilgu laiku, mazliet burkšķēt
paburkšķināt neilgu laiku, mazliet burkšķināt
paburt neilgu laiku, mazliet burt
paburties neilgu laiku, mazliet burties
paburtot neilgu laiku, mazliet burtot
paburzīt neilgu laiku, mazliet burzīt
padumpoties neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
patrīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2)
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
pabūvēt neilgu laiku, mazliet būvēt
pabužināt neilgu laiku, mazliet bužināt
pabužināties neilgu laiku, mazliet bužināties
paceļot neilgu laiku, mazliet ceļot
pakalt neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
paurbties neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko)
paurķēties neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
pacepināt neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus)
pacept neilgu laiku, mazliet cept (ko)
pacirst neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko)
paciemoties neilgu laiku, mazliet ciemoties
pacīkstēties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
pacīkstīties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
pacilāt neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to)
pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver
pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu)
pacildināt neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (1)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (2)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (3)
pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (4)
pacirpt neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam)
pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi)
pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ko)
pacirtot neilgu laiku, mazliet cirtot
pacitēt neilgu laiku, mazliet citēt
pačabēt neilgu laiku, mazliet čabēt
pačabināt neilgu laiku, mazliet čabināt
pačabināties neilgu laiku, mazliet čabināties
pačakstēt neilgu laiku, mazliet čakstēt
pačakstināt neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu)
pačapstināt neilgu laiku, mazliet čapstināt
pačāpstināt neilgu laiku, mazliet čāpstināt
pačaukstēt neilgu laiku, mazliet čaukstēt
pačaukstināt neilgu laiku, mazliet čaukstināt
pačaukstināties neilgu laiku, mazliet čaukstināties
pačerkstēt neilgu laiku, mazliet čerkstēt
pačērkstēt neilgu laiku, mazliet čērkstēt
pačiepstēt neilgu laiku, mazliet čiepstēt
pačīgāt neilgu laiku, mazliet čīgāt
pačīkstēt neilgu laiku, mazliet čīkstēt
pačīkstināt neilgu laiku, mazliet čīkstināt
pačirkstēt neilgu laiku, mazliet čirkstēt
pačirkstināt neilgu laiku, mazliet čirkstināt
pačivināt neilgu laiku, mazliet čivināt
pačokstināt neilgu laiku, mazliet čokstināt
pačubināt neilgu laiku, mazliet čubināt
pačubināties neilgu laiku, mazliet čubināties
pačūkstēt neilgu laiku, mazliet čūkstēt
pačukstēties neilgu laiku, mazliet čukstēties
pačūlāt neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
pačūlot neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
pačurkstēt neilgu laiku, mazliet čurkstēt
pačurkstināt neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu)
padainot neilgu laiku, mazliet dainot
padakšot neilgu laiku, mazliet dakšot
padalīties neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē)
padalīties neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā)
padancināt neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri)
padarbināt neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī
paknosīties neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski
paņemties neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt
padārdēt neilgu laiku, mazliet dārdēt
padārdināt neilgu laiku, mazliet dārdināt
pakauties neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
pabakstīties neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pastīvēties neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli
pacīnīties neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
pasačupinēties neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu
paburties neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus)
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
padebatēt neilgu laiku, mazliet debatēt
padedzināt neilgu laiku, mazliet dedzināt
padegt neilgu laiku, mazliet degt
pagrust neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt
padejot neilgu laiku, mazliet dejot
pakratīties neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
padeklamēt neilgu laiku, mazliet deklamēt
padelverēties neilgu laiku, mazliet delverēties
padēstīt neilgu laiku, mazliet dēstīt
padēt neilgu laiku, mazliet dēt
padežurēt neilgu laiku, mazliet dežurēt
padīdīties neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties
padiedelēt neilgu laiku, mazliet diedelēt
padiedelēties neilgu laiku, mazliet diedelēties
padiedzēt neilgu laiku, mazliet diedzēt
padiegt neilgu laiku, mazliet diegt (ko)
padienēt neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā)
padīkt neilgu laiku, mazliet dīkt
padiktēt neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu)
padimdēt neilgu laiku, mazliet dimdēt
padimdināt neilgu laiku, mazliet dimdināt
padiskutēt neilgu laiku, mazliet diskutēt
padisputēt neilgu laiku, mazliet disputēt
padīžāties neilgu laiku, mazliet dīžāties
padobt neilgu laiku, mazliet dobt
padomāt neilgu laiku, mazliet domāt
pazāļot neilgu laiku, mazliet dot zāles
patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
padraiskuļot neilgu laiku, mazliet draiskuļot
padrasēt neilgu laiku, mazliet drasēt
padraudzēties neilgu laiku, mazliet draudzēties
padrāzt neilgu laiku, mazliet drāzt
padrebēt neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt
padrebināt neilgu laiku, mazliet drebināt
padrebināties neilgu laiku, mazliet drebināties
padresēt neilgu laiku, mazliet dresēt
padrupināt neilgu laiku, mazliet drupināt
pakalt neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem
padrūzmēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties
pablīvēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
paducināt neilgu laiku, mazliet ducināt
padudināt neilgu laiku, mazliet dudināt
padudināties neilgu laiku, mazliet dudināties
padūdot neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem)
padūkt neilgu laiku, mazliet dūkt
padukurēt neilgu laiku, mazliet dukurēt
padūmot neilgu laiku, mazliet dūmot
padunēt neilgu laiku, mazliet dunēt
padungot neilgu laiku, mazliet dungot
padunkāt neilgu laiku, mazliet dunkāt
padunkāties neilgu laiku, mazliet dunkāties
padurstīt neilgu laiku, mazliet durstīt
padusmoties neilgu laiku, mazliet dusmoties
pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
padvest neilgu laiku, mazliet dvest
padzelt neilgu laiku, mazliet dzelt
padzenāt neilgu laiku, mazliet dzenāt
padzesēt neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu)
padzesināt neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu)
padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu)
padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto)
padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem)
padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem)
padziedēt neilgu laiku, mazliet dziedēt
padziedināt neilgu laiku, mazliet dziedināt
padzirksteļot neilgu laiku, mazliet dzirksteļot
padzīrot neilgu laiku, mazliet dzīrot
padzīt neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās)
padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
padžinkstēt neilgu laiku, mazliet džinkstēt
padžinkstināt neilgu laiku, mazliet džinkstināt
paecēt neilgu laiku, mazliet ecēt (ko)
paekselēt neilgu laiku, mazliet ekselēt
paeksperimentēt neilgu laiku, mazliet eksperimentēt
paelpot neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu)
paelsāt neilgu laiku, mazliet elsāt
paelsot neilgu laiku, mazliet elsot
paelst neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot
paeļļot neilgu laiku, mazliet eļļot
paērmoties neilgu laiku, mazliet ērmoties
paerroties neilgu laiku, mazliet erroties
pagrauzt neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
paknibināt neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām)
palupināt neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi
paēvelēt neilgu laiku, mazliet ēvelēt
pafantazēt neilgu laiku, mazliet fantazēt
pafilmēt neilgu laiku, mazliet filmēt
pafilmēties neilgu laiku, mazliet filmēties
pafilozofēt neilgu laiku, mazliet filozofēt
paflirtēt neilgu laiku, mazliet flirtēt
pafotografēt neilgu laiku, mazliet fotografēt
pafrēzēt neilgu laiku, mazliet frēzēt
pagaidīt neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko)
pagailēt neilgu laiku, mazliet gailēt
pagainīt neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt
pagainīties neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties
pagaiņāt neilgu laiku, mazliet gaiņāt
pagaiņāties neilgu laiku, mazliet gaiņāties
paganīt neilgu laiku, mazliet ganīt
paganīties neilgu laiku, mazliet ganīties
pagārgt neilgu laiku, mazliet gārgt
pagarlaikot neilgu laiku, mazliet garlaikot
pagarlaikoties neilgu laiku, mazliet garlaikoties
pagatavināt neilgu laiku, mazliet gatavināt
pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai)
pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām)
pagaudot neilgu laiku, mazliet gaudot
pagausties neilgu laiku, mazliet gausties
pagavilēt neilgu laiku, mazliet gavilēt
pagavilēties neilgu laiku, mazliet gavilēt
pagāzelēt neilgu laiku, mazliet gāzelēt
pagāzt neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup)
paglāstīt neilgu laiku, mazliet glāstīt
paglaudīt neilgu laiku, mazliet glaudīt
paglaust neilgu laiku, mazliet glaust
paglausties neilgu laiku, mazliet glausties
pagleznot neilgu laiku, mazliet gleznot
pagludināt neilgu laiku, mazliet gludināt
paglūnēt neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem
pagorīt neilgu laiku, mazliet gorīt
pagorīties neilgu laiku, mazliet gorīties
pagozēt neilgu laiku, mazliet gozēt
pagozēties neilgu laiku, mazliet gozēties
pagrābāt neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1)
pagrabēt neilgu laiku, mazliet grabēt
pagrabināt neilgu laiku, mazliet grabināt
pagrabināties neilgu laiku, mazliet grabināties
pagrābstīt neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1)
pagrābstīties neilgu laiku, mazliet grābstīties
pagraizīt neilgu laiku, mazliet graizīt
pagramstīt neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1)
pagrauzdēt neilgu laiku, mazliet grauzdēt
pagrauzt neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem)
pagražoties neilgu laiku, mazliet gražoties
pagrebināt neilgu laiku, mazliet grebināt
pagrebt neilgu laiku, mazliet grebt
pagremot neilgu laiku, mazliet gremot
pagremsties neilgu laiku, mazliet gremsties
pagremzties neilgu laiku, mazliet gremzties
pagreznot neilgu laiku, mazliet greznot
pagreznoties neilgu laiku, mazliet greznoties
pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to)
pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt 2
pagrozīt neilgu laiku, mazliet grozīt
pagrozīties neilgu laiku, mazliet grozīties
pagrūstelēt neilgu laiku, mazliet grūstīt
pagrūstīt neilgu laiku, mazliet grūstīt
pagrūstīties neilgu laiku, mazliet grūstīties
pagruzdēt neilgu laiku, mazliet gruzdēt
pagubot neilgu laiku, mazliet gubot
pagudrot neilgu laiku, mazliet gudrot
paguldzēt neilgu laiku, mazliet guldzēt
paguldzīties neilgu laiku, mazliet guldzīties
pagumzīt neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt
pagurkstēt neilgu laiku, mazliet gurkstēt
pagūstīt neilgu laiku, mazliet gūstīt
paīdēt neilgu laiku, mazliet īdēt
paņurdēt neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku
pagraut neilgu laiku, mazliet iebrucināt
paieskāt neilgu laiku, mazliet ieskāt
paskatīties neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko)
paīgnoties neilgu laiku, mazliet īgņoties
paīgņoties neilgu laiku, mazliet īgņoties
paīgt neilgu laiku, mazliet īgt
pailgoties neilgu laiku, mazliet ilgoties
paimprovizēt neilgu laiku, mazliet improvizēt
paintervēt neilgu laiku, mazliet intervēt
pairdināt neilgu laiku, mazliet irdināt
pairgoties neilgu laiku, mazliet irgoties
paironizēt neilgu laiku, mazliet ironizēt
pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
paglītoties neilgu laiku, mazliet izglītoties
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties
paskaust neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību
pasmaržot neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu
paluncināties neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
pasapņot neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt
pajādelēt neilgu laiku, mazliet jādelēt
pajādināt neilgu laiku, mazliet jādināt
pajāties neilgu laiku, mazliet jāt
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
pajaut neilgu laiku, mazliet jaut
pajokot neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties
pajokoties neilgu laiku, mazliet jokoties
pajūsmot neilgu laiku, mazliet jūsmot
pakairināt neilgu laiku, mazliet kairināt
pakaitēt neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu)
pakaitināt neilgu laiku, mazliet kaitināt
pakalkulēt neilgu laiku, mazliet kalkulēt
pakalpināt neilgu laiku, mazliet kalpināt
padancināt neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas
pakalt neilgu laiku, mazliet kalt
pakaltēt neilgu laiku, mazliet kaltēt
pakaļķot neilgu laiku, mazliet kaļķot
pakapāt neilgu laiku, mazliet kapāt
pakāpelēt neilgu laiku, mazliet kāpelēt
pakapināt neilgu laiku, mazliet kapināt
pakaplēt neilgu laiku, mazliet kaplēt
pakārdināt neilgu laiku, mazliet kārdināt
pakarot neilgu laiku, mazliet karot
pakārpīt neilgu laiku, mazliet kārpīt
pakārpīties neilgu laiku, mazliet kārpīties
pakarsēt neilgu laiku, mazliet karsēt
pakarsēties neilgu laiku, mazliet karsēties
pakarst neilgu laiku, mazliet karst
pakārst neilgu laiku, mazliet kārst
pakārstīt neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt
pakārstīties neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties
pakārtāt neilgu laiku, mazliet kārtāt
pakārtot neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu)
pakārtoties neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā)
pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu)
pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu)
pakāst neilgu laiku, mazliet kāst
pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
pakašņāties neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties
pakaucināt neilgu laiku, mazliet kaucināt
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem)
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām)
pakaulēt neilgu laiku, mazliet kaulēt
pakaulēties neilgu laiku, mazliet kaulēties
pakaunēties neilgu laiku, mazliet kaunēties
pakaunināt neilgu laiku, mazliet kaunināt
pakausēt neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu)
pakauties neilgu laiku, mazliet kauties
pakautrēties neilgu laiku, mazliet kautrēties
paklabēt neilgu laiku, mazliet klabēt
paklabināt neilgu laiku, mazliet klabināt
pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
paklaigāt neilgu laiku, mazliet klaigāt
paklaiņāt neilgu laiku, mazliet klaiņāt
paklaiņot neilgu laiku, mazliet klaiņot
paklakšēt neilgu laiku, mazliet klakšēt
paklakšināt neilgu laiku, mazliet klakšināt
paklakšķēt neilgu laiku, mazliet klakšķēt
paklakšķināt neilgu laiku, mazliet klakšķināt
paklaudzēt neilgu laiku, mazliet klaudzēt
paklaudzināt neilgu laiku, mazliet klaudzināt
padancot neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas
paklausīties neilgu laiku, mazliet klausīties
paklauvēt neilgu laiku, mazliet klauvēt
pasadauzīties neilgu laiku, mazliet klauvēt
paklejot neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
paklepot neilgu laiku, mazliet klepot
paklidzināt neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem)
pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem)
pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku
paklikšēt neilgu laiku, mazliet klikšēt
paklikšināt neilgu laiku, mazliet klikšināt
paklikšķēt neilgu laiku, mazliet klikšķēt
paklikšķināt neilgu laiku, mazliet klikšķināt
paklīrēties neilgu laiku, mazliet klīrēties
paklukstēt neilgu laiku, mazliet klukstēt
paklunkšķēt neilgu laiku, mazliet klunkšķēt
paklunkšināt neilgu laiku, mazliet klunkšķināt
paklunkšķināt neilgu laiku, mazliet klunkšķināt
paknābāt neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību)
paknābāties neilgu laiku, mazliet knābāties
paknaibīt neilgu laiku, mazliet knaibīt
paknaibīties neilgu laiku, mazliet knaibīties
paknakstīties neilgu laiku, mazliet knakstīties
paknakšēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
paknakšķēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
paknakšināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
paknakšķināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
paknibināt neilgu laiku, mazliet knibināt
paknibināties neilgu laiku, mazliet knibināties
pakniest neilgu laiku, mazliet kniest
paknikšināt neilgu laiku, mazliet knikšināt
paknikšēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
paknikšķēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
paknikšķināt neilgu laiku, mazliet knikšķināt
paknosīt neilgu laiku, mazliet knosīt
paknosīties neilgu laiku, mazliet knosīties
pakņudēt neilgu laiku, mazliet kņudēt
pakņudināt neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt
pakodināt neilgu laiku, mazliet kodināt
pakodīt neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt
pakoklēt neilgu laiku, mazliet koklēt
pakoķetēt neilgu laiku, mazliet koķetēt
pakomandēt neilgu laiku, mazliet komandēt
pakomentēt neilgu laiku, mazliet komentēt
pakonsultēt neilgu laiku, mazliet konsultēt
pakonsultēties neilgu laiku, mazliet konsultēties
pakontrolēt neilgu laiku, mazliet kontrolēt
pakopēt neilgu laiku, mazliet kopēt
pakopt neilgu laiku, mazliet kopt
paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
pakoriģēt neilgu laiku, mazliet koriģēt
pakošļāt neilgu laiku, mazliet košļāt
pakrakšēt neilgu laiku, mazliet krakšēt
pakrakšināt neilgu laiku, mazliet krakšināt
pakrakšķēt neilgu laiku, mazliet krakšķēt
pakrakšķināt neilgu laiku, mazliet krakšķināt
pakrākt neilgu laiku, mazliet krākt
pakrākties neilgu laiku, mazliet krākt
pakrāmēt neilgu laiku, mazliet krāmēt
pakrāmēties neilgu laiku, mazliet krāmēties
pakrāpties neilgu laiku, mazliet krāpties
pakrāsot neilgu laiku, mazliet krāsot
pakrāt neilgu laiku, mazliet krāt
pakratīt neilgu laiku, mazliet kratīt
pagrandīt neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt
pagrandīties neilgu laiku, mazliet kratīties
pakratīties neilgu laiku, mazliet kratīties
pakraukāt neilgu laiku, mazliet kraukāt
pakraukāties neilgu laiku, mazliet kraukāties
pakraukšēt neilgu laiku, mazliet kraukšēt
pakraukšināt neilgu laiku, mazliet kraukšināt
pakraukšķēt neilgu laiku, mazliet kraukšķēt
pakraukšķināt neilgu laiku, mazliet kraukšķināt
pakraukt neilgu laiku, mazliet kraukt
pakraut neilgu laiku, mazliet kraut
pakravāt neilgu laiku, mazliet kravāt
pakravāties neilgu laiku, mazliet kravāties
pakrejot neilgu laiku, mazliet krejot
pakrekšēt neilgu laiku, mazliet krekšēt
pakrekšināt neilgu laiku, mazliet krekšināt
pakrekšķēt neilgu laiku, mazliet krekšķēt
pakrekstēt neilgu laiku, mazliet krekšķēt
pakrekšķināt neilgu laiku, mazliet krekšķināt
pakrēpot neilgu laiku, mazliet krēpot
pakrikšēt neilgu laiku, mazliet krikšēt
pakrikšķēt neilgu laiku, mazliet krikšķēt
pakrikšināt neilgu laiku, mazliet krikšķināt
pakrikšķināt neilgu laiku, mazliet krikšķināt
pakrimst neilgu laiku, mazliet krimst
parubināt neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt
pakritizēt neilgu laiku, mazliet kritizēt
pakriukšēt neilgu laiku, mazliet kriukšēt
pakriukšināt neilgu laiku, mazliet kriukšināt
pakriukšķēt neilgu laiku, mazliet kriukšķēt
pakriukšķināt neilgu laiku, mazliet kriukšķināt
pakūdīt neilgu laiku, mazliet kūdīt
pakuģot neilgu laiku, mazliet kuģot
pakūkot neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi)
pakūleņot neilgu laiku, mazliet kūleņot
pakulstīt neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus)
pakult neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību)
pakuļāt neilgu laiku, mazliet kuļāt
pakūļāt neilgu laiku, mazliet kūļāt
pakuļāties neilgu laiku, mazliet kuļāties
pakūļāties neilgu laiku, mazliet kūļāties
pakunkstēt neilgu laiku, mazliet kunkstēt
pakunkstēties neilgu laiku, mazliet kunkstēt
pakūpēt neilgu laiku, mazliet kūpēt
pakupināt neilgu laiku, mazliet kupināt
pakūpināt neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus)
pakurēties neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties
pakurināt neilgu laiku, mazliet kurināt
pakurkstēt neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem)
pakurnēt neilgu laiku, mazliet kurnēt
pakurt neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt
pakurties neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties
pakutēt neilgu laiku, mazliet kutēt
pakutināt neilgu laiku, mazliet kutināt
pakveldēt neilgu laiku, mazliet kveldēt
pakveldināt neilgu laiku, mazliet kveldināt
pakvēlot neilgu laiku, mazliet kvēlot
pakvēpināt neilgu laiku, mazliet kvēpināt
pakvernēt neilgu laiku, mazliet kvernēt
pakviekt neilgu laiku, mazliet kviekt
pakviekties neilgu laiku, mazliet kviekt
paķeksēt neilgu laiku, mazliet ķeksēt
paķemmēt neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt
paķemmēties neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties
paķēmoties neilgu laiku, mazliet ķēmoties
paķengāt neilgu laiku, mazliet ķengāt
paķengāties neilgu laiku, mazliet ķengāties
paķepuroties neilgu laiku, mazliet ķepuroties
paķērkt neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem)
paķerstīt neilgu laiku, mazliet ķerstīt
paķerstīties neilgu laiku, mazliet ķerstīties
paķert neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt
paķidāt neilgu laiku, mazliet ķidāt
paķiķināt neilgu laiku, mazliet ķiķināt
paķiķināties neilgu laiku, mazliet ķiķināties
paķildoties neilgu laiku, mazliet ķildoties
paķircināt neilgu laiku, mazliet ķircināt
paķekot neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt
paķircināties neilgu laiku, mazliet ķircināties
paķekoties neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt
palabināt neilgu laiku, mazliet labināt
palabot neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu)
palaidelēties neilgu laiku, mazliet laidelēties
palaistīt neilgu laiku, mazliet laistīt
palaistīties neilgu laiku, mazliet laistīties
palaizīt neilgu laiku, mazliet laizīt
palaizīties neilgu laiku, mazliet laizīties
palakstoties neilgu laiku, mazliet lakstoties
palakt neilgu laiku, mazliet lakt
palamāt neilgu laiku, mazliet lamāt
palamāties neilgu laiku, mazliet lamāties
palāpīt neilgu laiku, mazliet lāpīt
palāpstot neilgu laiku, mazliet lāpstot
palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem
palasīt neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā)
palaupīt neilgu laiku, mazliet laupīt 1
palauzīt neilgu laiku, mazliet lauzīt
palauzīties neilgu laiku, mazliet lauzīties
palauzt neilgu laiku, mazliet lauzt
palecināt neilgu laiku, mazliet lecināt 2
palēkāt neilgu laiku, mazliet lēkāt
palepoties neilgu laiku, mazliet lepoties
palidināt neilgu laiku, mazliet lidināt
palidināties neilgu laiku, mazliet lidināties
palielīt neilgu laiku, mazliet lielīt
palielīties neilgu laiku, mazliet lielīties
paliesmot neilgu laiku, mazliet liesmot
paliet neilgu laiku, mazliet liet
pamēģināt neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to)
palietot neilgu laiku, mazliet lietot
palīkņāties neilgu laiku, mazliet līkņāties
palīksmot neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties
palīksmoties neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot
palīņāt neilgu laiku, mazliet līņāt
palīt neilgu laiku, mazliet līt
paslacināt neilgu laiku, mazliet līt
papilināt neilgu laiku, mazliet līt (par lietu)
palobīt neilgu laiku, mazliet lobīt
palocīt neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus)
palocīties neilgu laiku, mazliet locīties
palodāt neilgu laiku, mazliet lodāt
palolot neilgu laiku, mazliet lolot
paložņāt neilgu laiku, mazliet ložņāt
paluncināt neilgu laiku, mazliet luncināt
paluncināties neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni)
palupināt neilgu laiku, mazliet lupināt
palutināt neilgu laiku, mazliet lutināt
paļaunoties neilgu laiku, mazliet ļaunoties
pajūtināties neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam
paļodzīt neilgu laiku, mazliet ļodzīt
pamācīt neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
padīdīt neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības
pamācīties neilgu laiku, mazliet mācīties
pamaidzīt neilgu laiku, mazliet maidzīt
pamaisīt neilgu laiku, mazliet maisīt
pamakšķerēt neilgu laiku, mazliet makšķerēt
pamaldināt neilgu laiku, mazliet maldināt (1)
pamaldināt neilgu laiku, mazliet maldināt (2)
pamaldīties neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā)
pamalkot neilgu laiku, mazliet malkot
pamalt neilgu laiku, mazliet malt
pamānīt neilgu laiku, mazliet mānīt
pamānīties neilgu laiku, mazliet mānīties
pamasēt neilgu laiku, mazliet masēt
pamāt neilgu laiku, mazliet māt
pamaurot neilgu laiku, mazliet maurot
pamaut neilgu laiku, mazliet maut
pamazgāt neilgu laiku, mazliet mazgāt
pamazgāties neilgu laiku, mazliet mazgāties
pamedīt neilgu laiku, mazliet medīt
pamēdīt neilgu laiku, mazliet mēdīt
pamēdīties neilgu laiku, mazliet mēdīties
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt)
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju)
pameistarot neilgu laiku, mazliet meistarot
pameklēt neilgu laiku, mazliet meklēt
parevidēt neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot
pamērcēt neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā)
pamērcēties neilgu laiku, mazliet mērcēties
pamērdēt neilgu laiku, mazliet mērdēt
pamērdēties neilgu laiku, mazliet mērdēties
pamērkt neilgu laiku, mazliet mērkt
pamētāt neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt
pamētāties neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1)
pamēzt neilgu laiku, mazliet mēzt
pamīcīt neilgu laiku, mazliet mīcīt
pamīdīt neilgu laiku, mazliet mīdīt
pamīdīties neilgu laiku, mazliet mīdīties
pamiecēt neilgu laiku, mazliet miecēt
pamiegoties neilgu laiku, mazliet miegoties
pamiegt neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus)
pamiekšēt neilgu laiku, mazliet miekšēt
pamiekšēties neilgu laiku, mazliet miekšēties
pamiekšķēt neilgu laiku, mazliet miekšķēt
pamiekšķēties neilgu laiku, mazliet miekšķēties
pamiglot neilgu laiku, mazliet miglot
pamīlēt neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot
pamīlēties neilgu laiku, mazliet mīlēties
pamīlināties neilgu laiku, mazliet mīlināties
pamilzt neilgu laiku, mazliet milzt
paminēt neilgu laiku, mazliet minēt
pacilāt neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.)
paminstināties neilgu laiku, mazliet minstināties
pamīņāt neilgu laiku, mazliet mīņāt
pamīņāties neilgu laiku, mazliet mīņāties
pamirkt neilgu laiku, mazliet mirkt
pamīstīt neilgu laiku, mazliet mīstīt
pamīstīties neilgu laiku, mazliet mīstīt
pamīt neilgu laiku, mazliet mīt
pamitrināt neilgu laiku, mazliet mitrināt
pamizot neilgu laiku, mazliet mizot
pamocīt neilgu laiku, mazliet mocīt
pamocīties neilgu laiku, mazliet mocīties
pamudžināt neilgu laiku, mazliet mudžināt
pamuļķot neilgu laiku, mazliet muļķot
pamuļķoties neilgu laiku, mazliet muļķoties
pamūrēt neilgu laiku, mazliet mūrēt
pamurmināt neilgu laiku, mazliet murmināt
pamuzicēt neilgu laiku, mazliet muzicēt
panašķēties neilgu laiku, mazliet našķēties
pagrēkot neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi
panerrot neilgu laiku, mazliet nerrot
panervozēt neilgu laiku, mazliet nervozēt
panēsāt neilgu laiku, mazliet nēsāt
paniekoties neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties
paniezēt neilgu laiku, mazliet niezēt
panīgroties neilgu laiku, mazliet nīgroties
pasagražīties neilgu laiku, mazliet niknoties
panīkuļot neilgu laiku, mazliet nīkuļot
paniķoties neilgu laiku, mazliet niķoties
pakavēties neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā)
paremdēt neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt
paremdināt neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt
pasekot neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko)
paņaudēt neilgu laiku, mazliet ņaudēt
paņirbināt neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu)
paņirgāties neilgu laiku, mazliet ņirgāties
paņurdēt neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni)
paogot neilgu laiku, mazliet ogot
parāpāties neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot
paostīt neilgu laiku, mazliet ostīt
paciesties neilgu laiku, mazliet paciest (1)
pasust neilgu laiku, mazliet pagulēt
papaisīt neilgu laiku, mazliet paisīt
paplaucēt neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai
papakšēt neilgu laiku, mazliet pakšēt
papakšināt neilgu laiku, mazliet pakšināt
papakšķēt neilgu laiku, mazliet pakšķēt
papakšķināt neilgu laiku, mazliet pakšķināt
pajaukt neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību
papeldēties neilgu laiku, mazliet peldēties
papeldināt neilgu laiku, mazliet peldināt
papelnīt neilgu laiku, mazliet pelnīt
papelnīties neilgu laiku, mazliet pelnīties
papelt neilgu laiku, mazliet pelt
papērt neilgu laiku, mazliet pērt
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.)
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu)
papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku)
padarboties neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
padauzīties neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko)
pasargāt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pavākt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
pakavēties neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
papīkstēt neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem)
papīkstināt neilgu laiku, mazliet pīkstināt
papiktoties neilgu laiku, mazliet piktoties
papilēt neilgu laiku, mazliet pilēt
papilināt neilgu laiku, mazliet pilināt
paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
paplakšināt neilgu laiku, mazliet plakšināt
paplakšķināt neilgu laiku, mazliet plakšķināt
paplandīt neilgu laiku, mazliet plandīt
paplandīties neilgu laiku, mazliet plandīties
paplānot neilgu laiku, mazliet plānot
paplātīt neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas)
paplātīties neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām)
paplaukšināt neilgu laiku, mazliet plaukšināt
paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet plaukšķināt
paplēst neilgu laiku, mazliet plēst
paplikšēt neilgu laiku, mazliet plikšēt
paplīkšēt neilgu laiku, mazliet plīkšēt
paplikšināt neilgu laiku, mazliet plikšināt
paplīkšināt neilgu laiku, mazliet plīkšināt
paplikšķēt neilgu laiku, mazliet plikšķēt
paplīkšķēt neilgu laiku, mazliet plīkšķēt
paplikšķināt neilgu laiku, mazliet plikšķināt
paplīkšķināt neilgu laiku, mazliet plīkšķināt
papliķēt neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1)
paplinkšēt neilgu laiku, mazliet plinkšēt
paplinkšināt neilgu laiku, mazliet plinkšināt
paplinkšķēt neilgu laiku, mazliet plinkšķēt
paplinkšķināt neilgu laiku, mazliet plinkšķināt
paplivināt neilgu laiku, mazliet plivināt
paplīvot neilgu laiku, mazliet plīvot
paplosīt neilgu laiku, mazliet plosīt
paplosīties neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju)
pažargoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties
pažērgoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1)
paplucināt neilgu laiku, mazliet plucināt
papluinīt neilgu laiku, mazliet pluinīt
paplūkāt neilgu laiku, mazliet plūkāt
paplūkt neilgu laiku, mazliet plūkt
paecēties neilgu laiku, mazliet plūkties
paplunčāties neilgu laiku, mazliet plunčāties
paplunkšēt neilgu laiku, mazliet plunkšēt
paplunkšināt neilgu laiku, mazliet plunkšināt
paplunkšķēt neilgu laiku, mazliet plunkšķēt
paplunkšķināt neilgu laiku, mazliet plunkšķināt
papļāpāt neilgu laiku, mazliet pļāpāt
papļaustīt neilgu laiku, mazliet pļaustīt
papļaut neilgu laiku, mazliet pļaut
papogot neilgu laiku, mazliet pogot
papogāt neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu)
papozēt neilgu laiku, mazliet pozēt
papraktizēties neilgu laiku, mazliet praktizēties
paprātot neilgu laiku, mazliet prātot
papraulēt neilgu laiku, mazliet praulēt
papresēt neilgu laiku, mazliet presēt
papretoties neilgu laiku, mazliet pretoties
papriecāties neilgu laiku, mazliet priecāties
palustēties neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās
papriecināt neilgu laiku, mazliet priecināt
papūderēt neilgu laiku, mazliet pūderēt
papūdēt neilgu laiku, mazliet pūdēt
papukoties neilgu laiku, mazliet pukoties
papukstēt neilgu laiku, mazliet pukstēt
papurināt neilgu laiku, mazliet purināt
papūst neilgu laiku, mazliet pūst
papušķot neilgu laiku, mazliet pušķot
papūtināt neilgu laiku, mazliet pūtināt
paklabināt neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi)
padūmot neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam)
paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
pačakstināt neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem)
pakost neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu
paraizēties neilgu laiku, mazliet raizēties
parakņāt neilgu laiku, mazliet rakņāt
parakņāties neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi)
parakstīt neilgu laiku, mazliet rakstīt
paraksturot neilgu laiku, mazliet raksturot
parakt neilgu laiku, mazliet rakt
parakties neilgu laiku, mazliet rakties
parāpoties neilgu laiku, mazliet rāpot
parāt neilgu laiku, mazliet rāt
parāties neilgu laiku, mazliet rāties
paraudāt neilgu laiku, mazliet raudāt
pakaukt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī
pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
paraudināt neilgu laiku, mazliet raudināt
paraudzēt neilgu laiku, mazliet raudzēt
paraustīt neilgu laiku, mazliet raustīt
paraustīties neilgu laiku, mazliet raustīties
paravēt neilgu laiku, mazliet ravēt
parediģēt neilgu laiku, mazliet rediģēt
paregulēt neilgu laiku, mazliet regulēt
parēķināt neilgu laiku, mazliet rēķināt
paremontēt neilgu laiku, mazliet remontēt
paretināt neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas)
paretināt neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā)
parībēt neilgu laiku, mazliet rībēt
parībināt neilgu laiku, mazliet rībināt
parīdīt neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni)
parīdināt neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt
pariekstot neilgu laiku, mazliet riekstot
pariet neilgu laiku, mazliet riet
parīkot neilgu laiku, mazliet rīkot
parīkoties neilgu laiku, mazliet rīkoties
palaipot neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības
pagrēkot neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām
pariņķot neilgu laiku, mazliet riņķot
parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu)
parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu)
parīt neilgu laiku, mazliet rīt
parīvēt neilgu laiku, mazliet rīvēt
parīvēties neilgu laiku, mazliet rīvēties
parobot neilgu laiku, mazliet robot
parosīties neilgu laiku, mazliet rosīties
parotaļāties neilgu laiku, mazliet rotaļāties
parūcināt neilgu laiku, mazliet rūcināt
parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu)
parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu)
parūgt neilgu laiku, mazliet rūgt
parukšēt neilgu laiku, mazliet rukšķēt
parukšķēt neilgu laiku, mazliet rukšķēt
parūkt neilgu laiku, mazliet rūkt
parunāt neilgu laiku, mazliet runāt
parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
paņaudēt neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties
paķērkt neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī
parunāties neilgu laiku, mazliet runāties
parušināt neilgu laiku, mazliet rušināt
parušināties neilgu laiku, mazliet rušināties
pamēroties neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
pasaimniekot neilgu laiku, mazliet saimniekot
pasaldēt neilgu laiku, mazliet saldēt
pasaldēties neilgu laiku, mazliet saldēties
pasalt neilgu laiku, mazliet salt
pasalkt neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu
pasāpēt neilgu laiku, mazliet sāpēt
pasāpināt neilgu laiku, mazliet sāpināt
pasapņot neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā)
pasarkt neilgu laiku, mazliet sarkt
pakutināt neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt
pasaudzēt neilgu laiku, mazliet saudzēt
pasauļot neilgu laiku, mazliet sauļot
pagozīties neilgu laiku, mazliet sauļoties
pasauļoties neilgu laiku, mazliet sauļoties
pasautēt neilgu laiku, mazliet sautēt
pasekot neilgu laiku, mazliet sekot (kādam)
pasēkt neilgu laiku, mazliet sēkt
pasēņot neilgu laiku, mazliet sēņot
pasērot neilgu laiku, mazliet sērot
pasijāt neilgu laiku, mazliet sijāt
pasīkt neilgu laiku, mazliet sīkt
pasildīt neilgu laiku, mazliet sildīt
pasildīties neilgu laiku, mazliet sildīties
pasilt neilgu laiku, mazliet silt
pasirdīties neilgu laiku, mazliet sirdīties
pasirot neilgu laiku, mazliet sirot
pasist neilgu laiku, mazliet sist
pakulstīt neilgu laiku, mazliet sist (ko)
paskābēt neilgu laiku, mazliet skābēt
paskābt neilgu laiku, mazliet skābt
paskaisties neilgu laiku, mazliet skaisties
paskaitīt neilgu laiku, mazliet skaitīt
paskaitļot neilgu laiku, mazliet skaitļot
paskaldīt neilgu laiku, mazliet skaldīt
paskalināt neilgu laiku, mazliet skalināt
paskalināties neilgu laiku, mazliet skalināties
paskalot neilgu laiku, mazliet skalot
paskandināt neilgu laiku, mazliet skandināt
paskanēt neilgu laiku, mazliet skanēt
paspurgt neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem)
paskatīt neilgu laiku, mazliet skatīt
paskicēt neilgu laiku, mazliet skicēt
paskolot neilgu laiku, mazliet skolot
paskoloties neilgu laiku, mazliet skoloties
paskopoties neilgu laiku, mazliet skopoties
paskraidelēt neilgu laiku, mazliet skraidelēt
paskraidīt neilgu laiku, mazliet skraidīt
paskrāpēt neilgu laiku, mazliet skrāpēt
paskrapšēt neilgu laiku, mazliet skrapšēt
paskrapšķēt neilgu laiku, mazliet skrapšķēt
paskrapšināt neilgu laiku, mazliet skrapšķināt
paskrapšķināt neilgu laiku, mazliet skrapšķināt
paskribināt neilgu laiku, mazliet skribināt
paskribināties neilgu laiku, mazliet skribināties
paskrubināt neilgu laiku, mazliet skrubināt
paskrubināties neilgu laiku, mazliet skrubināties
paskrūvēt neilgu laiku, mazliet skrūvēt
paskumt neilgu laiku, mazliet skumt
pabučoties neilgu laiku, mazliet skūpstīties
paskurināt neilgu laiku, mazliet skurināt
paslacināt neilgu laiku, mazliet slacināt
paslacīt neilgu laiku, mazliet slacīt
paslaistīties neilgu laiku, mazliet slaistīties
paslapināt neilgu laiku, mazliet slapināt
paslapstīties neilgu laiku, mazliet slapstīties
paslaucīt neilgu laiku, mazliet slaucīt
paslaukt neilgu laiku, mazliet slaukt
paslavēt neilgu laiku, mazliet slavēt
paslēpot neilgu laiku, mazliet slēpot
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paslidināt neilgu laiku, mazliet slidināt
paslīdināt neilgu laiku, mazliet slīdināt
paslidināties neilgu laiku, mazliet slidināties
paslidot neilgu laiku, mazliet slidot
paslimot neilgu laiku, mazliet slimot
paslinkot neilgu laiku, mazliet slinkot
paslīpēt neilgu laiku, mazliet slīpēt
pasmalcināt neilgu laiku, mazliet smalcināt
pasmalstīt neilgu laiku, mazliet smalstīt
pasmēķēt neilgu laiku, mazliet smēķēt
pasmelgt neilgu laiku, mazliet smelgt
pazvejot neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma)
pasmīdināt neilgu laiku, mazliet smīdināt
pasmidzināt neilgu laiku, mazliet smidzināt
pasmilkstēt neilgu laiku, mazliet smilkstēt
pasmirdēt neilgu laiku, mazliet smirdēt
pasmirdināt neilgu laiku, mazliet smirdināt
pasmulēt neilgu laiku, mazliet smulēt
pasnaikstīt neilgu laiku, mazliet snaikstīt
pasnaikstīties neilgu laiku, mazliet snaikstīties
pasnauduļot neilgu laiku, mazliet snauduļot
pasnaust neilgu laiku, mazliet snaust
paspaidīt neilgu laiku, mazliet spaidīt
paspaidīties neilgu laiku, mazliet spaidīties
paspārdīt neilgu laiku, mazliet spārdīt
paspārdīties neilgu laiku, mazliet spārdīties
paspēkoties neilgu laiku, mazliet spēkoties
paspekulēt neilgu laiku, mazliet spekulēt
paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu)
paspēlēties neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties
paspīdzināt neilgu laiku, mazliet spīdzināt
paspiegt neilgu laiku, mazliet spiegt
paspiest neilgu laiku, mazliet spiest
paspiesties neilgu laiku, mazliet spiesties
paspiningot neilgu laiku, mazliet spiningot
paspirināties neilgu laiku, mazliet spirināties
paspītēt neilgu laiku, mazliet spītēt
paspītēties neilgu laiku, mazliet spītēties
paspodrināt neilgu laiku, mazliet spodrināt
paspoguļoties neilgu laiku, mazliet spoguļoties
paspolēt neilgu laiku, mazliet spolēt
pasportot neilgu laiku, mazliet sportot
pasprakšēt neilgu laiku, mazliet sprakšēt
pasprakšķēt neilgu laiku, mazliet sprakšķēt
pasprauslāt neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasprauslot neilgu laiku, mazliet sprauslāt
pasprēgāt neilgu laiku, mazliet sprēgāt
paspriedelēt neilgu laiku, mazliet spriedelēt
paspriest neilgu laiku, mazliet spriest
pastabulēt neilgu laiku, mazliet stabulēt
pastaigāt neilgu laiku, mazliet staigāt
pastampāt neilgu laiku, mazliet stampāt
pastenēt neilgu laiku, mazliet stenēt
pastīvināt neilgu laiku, mazliet stīvināt
pastomīties neilgu laiku, mazliet stomīties
pastostīties neilgu laiku, mazliet stostīties
pastrādāt neilgu laiku, mazliet strādāt
paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
paknibināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
paknubināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
pastrēbt neilgu laiku, mazliet strēbt
pastrīdēties neilgu laiku, mazliet strīdēties
pastrīķēt neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti)
pastrinkšēt neilgu laiku, mazliet strinkšēt
pastrinkšināt neilgu laiku, mazliet strinkšināt
pastrinkšķēt neilgu laiku, mazliet strinkšķēt
pastrinkšķināt neilgu laiku, mazliet strinkšķināt
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā)
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
pastumdīt neilgu laiku, mazliet stumdīt
pastumdīties neilgu laiku, mazliet stumdīties
pastūrēt neilgu laiku, mazliet stūrēt
pasūkāt neilgu laiku, mazliet sūkāt
pasukāt neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus)
pasukāties neilgu laiku, mazliet sukāties
pasūknēt neilgu laiku, mazliet sūknēt
pasūkstīties neilgu laiku, mazliet sūkstīties
pasūkt neilgu laiku, mazliet sūkt
pasūroties neilgu laiku, mazliet sūroties
pasūrstēt neilgu laiku, mazliet sūrstēt
pasusināt neilgu laiku, mazliet susināt
pasutināt neilgu laiku, mazliet sutināt
pasvaidīt neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1)
pasvaidīties neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1)
pasvārstīt neilgu laiku, mazliet svārstīt
pasvārstīties neilgu laiku, mazliet svārstīties
pasvēpināt neilgu laiku, mazliet svēpināt
pasviedrēt neilgu laiku, mazliet sviedrēt
pasviedrēties neilgu laiku, mazliet sviedrēties
pasvilināt neilgu laiku, mazliet svilināt
pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot
pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
pasvilpt neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
pasvilt neilgu laiku, mazliet svilt
pasvinēt neilgu laiku, mazliet svinēt
pasvīst neilgu laiku, mazliet svīst
pašalkt neilgu laiku, mazliet šalkt
pašaubīties neilgu laiku, mazliet šaubīties
pašaudīt neilgu laiku, mazliet šaudīt
pašaudīties neilgu laiku, mazliet šaudīties
pašausmināt neilgu laiku, mazliet šausmināt
pašausmināties neilgu laiku, mazliet šausmināties
pašaut neilgu laiku, mazliet šaut
pašķaidīt neilgu laiku, mazliet šķaidīt
pašķaidīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties
pakulstīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni)
pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
pašķaudīt neilgu laiku, mazliet šķaudīt
pašķaudīties neilgu laiku, mazliet šķaudīties
pašķendēties neilgu laiku, mazliet šķendēties
pašķeterēt neilgu laiku, mazliet šķeterēt
pašķetināt neilgu laiku, mazliet šķetināt
pašķiest neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu)
pašķindēt neilgu laiku, mazliet šķindēt
pašķindināt neilgu laiku, mazliet šķindināt
pašķirot neilgu laiku, mazliet šķirot
pašķīt neilgu laiku, mazliet šķīt
pašķobīt neilgu laiku, mazliet šķobīt
pašķobīt neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas)
pašķūrēt neilgu laiku, mazliet šķūrēt
pašļakstēt neilgu laiku, mazliet šļakstēt
pašļakstināt neilgu laiku, mazliet šļakstināt
pašļakstināties neilgu laiku, mazliet šļakstināties
pašļakstīt neilgu laiku, mazliet šļakstīt
pašļakstīties neilgu laiku, mazliet šļakstīties
pašļākt neilgu laiku, mazliet šļākt
pašļākties neilgu laiku, mazliet šļākties
pašmakstināt neilgu laiku, mazliet šmakstināt
pašmaukstināt neilgu laiku, mazliet šmaukstināt
pašmīkstēt neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
pašmīkstēties neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
pašmīkstināt neilgu laiku, mazliet šmīkstināt
pašņakarēt neilgu laiku, mazliet šņakarēt
pašņakarēties neilgu laiku, mazliet šņakarēties
pašņākt neilgu laiku, mazliet šņākt
pašņaukāt neilgu laiku, mazliet šņaukāt
pašņirkstēt neilgu laiku, mazliet šņirkstēt
pašņukstēt neilgu laiku, mazliet šņukstēt
pašūpot neilgu laiku, mazliet šūpot
pašūpoties neilgu laiku, mazliet šūpoties
pavilināt neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt
pašūt neilgu laiku, mazliet šūt
pašvīkāt neilgu laiku, mazliet švīkai
pašvīkstēt neilgu laiku, mazliet švīkstēt
pašvīkstināt neilgu laiku, mazliet švīkstināt
patamborēt neilgu laiku, mazliet tamborēt
patarkšēt neilgu laiku, mazliet tarkšēt
patarkšināt neilgu laiku, mazliet tarkšināt
patarkšķēt neilgu laiku, mazliet tarkšķēt
patarkšķināt neilgu laiku, mazliet tarkšķināt
patašķīt neilgu laiku, mazliet tašķīt
patašķīties neilgu laiku, mazliet tašķīties
pataukšķēt neilgu laiku, mazliet taukšķēt
pataurēt neilgu laiku, mazliet taurēt
pataustīt neilgu laiku, mazliet taustīt
pataustīties neilgu laiku, mazliet taustīties
pagrābāt neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt
patecināt neilgu laiku, mazliet tecināt
paspēlēt neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā)
patenkot neilgu laiku, mazliet tenkot
pateoretizēt neilgu laiku, mazliet teoretizēt
patērgāt neilgu laiku, mazliet tērgāt
patērpināt neilgu laiku, mazliet tērpināt
patērzēt neilgu laiku, mazliet tērzēt
patēst neilgu laiku, mazliet tēst
pacīnīties neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi)
patielēties neilgu laiku, mazliet tielēties
patiepties neilgu laiku, mazliet tiepties
patīksmināt neilgu laiku, mazliet tīksmināt
patīksmināties neilgu laiku, mazliet tīksmināties
patikšēt neilgu laiku, mazliet tikšēt
patikšināt neilgu laiku, mazliet tikšināt
patikšķēt neilgu laiku, mazliet tikšķēt
patikšķināt neilgu laiku, mazliet tikšķināt
pamalties neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam
patincināt neilgu laiku, mazliet tincināt
patirdīt neilgu laiku, mazliet tirdīt
patirgot neilgu laiku, mazliet tirgot
patirgoties neilgu laiku, mazliet tirgoties
patirināt neilgu laiku, mazliet tirināt
patīrīt neilgu laiku, mazliet tīrīt
patirpt neilgu laiku, mazliet tirpt
patīstīt neilgu laiku, mazliet tīstīt
patīstīties neilgu laiku, mazliet tīstīties
patīt neilgu laiku, mazliet tīt
patīties neilgu laiku, mazliet tīties
patrakot neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī)
patrallināt neilgu laiku, mazliet trallināt
patramdīt neilgu laiku, mazliet tramdīt
patraucēt neilgu laiku, mazliet traucēt
pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
patraukt neilgu laiku, mazliet traukt
patrenēt neilgu laiku, mazliet trenēt
patrenēties neilgu laiku, mazliet trenēties
patrenkāt neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku)
patrenkt neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku)
patrīcēt neilgu laiku, mazliet trīcēt
patricināt neilgu laiku, mazliet tricināt
patrīcināt neilgu laiku, mazliet tricināt
patrinkšēt neilgu laiku, mazliet trinkšēt
patrinkšināt neilgu laiku, mazliet trinkšināt
patrinkšķēt neilgu laiku, mazliet trinkšķēt
patrinkšķināt neilgu laiku, mazliet trinkšķināt
patrīsēt neilgu laiku, mazliet trīsēt
patrīsināt neilgu laiku, mazliet trīsināt
patrīt neilgu laiku, mazliet trīt
patrokšņot neilgu laiku, mazliet trokšņot
patulkot neilgu laiku, mazliet tulkot
patūļāties neilgu laiku, mazliet tūļāties
patūļoties neilgu laiku, mazliet tūļāties
paturēt neilgu laiku, mazliet turēt (ko)
paturpināt neilgu laiku, mazliet turpināt
patusnīt neilgu laiku, mazliet tusnīt
patvaicēt neilgu laiku, mazliet tvaicēt
patvaicēties neilgu laiku, mazliet tvaicēties
patvaikot neilgu laiku, mazliet tvaikot
patvarstīt neilgu laiku, mazliet tvarstīt
patveicēt neilgu laiku, mazliet tveicēt
paubagot neilgu laiku, mazliet ubagot
paucināt neilgu laiku, mazliet ucināt
paūjināt neilgu laiku, mazliet ūjināt
paurbināt neilgu laiku, mazliet urbināt
paurbt neilgu laiku, mazliet urbt
paurdīt neilgu laiku, mazliet urdīt
paurdīties neilgu laiku, mazliet urdīties
paurkšēt neilgu laiku, mazliet urkšēt
paurkšķēt neilgu laiku, mazliet urkšķēt
paurķēt neilgu laiku, mazliet urķēt
paurķēties neilgu laiku, mazliet urķēties
pajautrināt neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
paniekot neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
pajautrināties neilgu laiku, mazliet uzjautrināties
paārdīties neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi
pavadāt neilgu laiku, mazliet vadāt
pavagot neilgu laiku, mazliet vagot
pavaibstīt neilgu laiku, mazliet vaibstīt
pavaibstīties neilgu laiku, mazliet vaibstīties
pavaidēt neilgu laiku, mazliet vaidēt
pavaimanāt neilgu laiku, mazliet vaimanāt
pavairīties neilgu laiku, mazliet vairīties
pavajāt neilgu laiku, mazliet vajāt
pavakarēt neilgu laiku, mazliet vakarēt
pavākt neilgu laiku, mazliet vākt
pavaldīties neilgu laiku, mazliet valdīties
pavalkāt neilgu laiku, mazliet valkāt
pavalstīt neilgu laiku, mazliet valstīt
pavalstīties neilgu laiku, mazliet valstīties
pavāļāt neilgu laiku, mazliet vāļāt
pavāļāties neilgu laiku, mazliet vāļāties
pavandīt neilgu laiku, mazliet vandīt
pavandīties neilgu laiku, mazliet vandīties
pavārdot neilgu laiku, mazliet vārdot
pavārdzināt neilgu laiku, mazliet vārdzināt
pavārīt neilgu laiku, mazliet vārīt
pavārstīt neilgu laiku, mazliet vārstīt
pavārtīt neilgu laiku, mazliet vārtīt
pavārtīties neilgu laiku, mazliet vārtīties
pavēcināt neilgu laiku, mazliet vēcināt
pavēcināties neilgu laiku, mazliet vēcināties
pavēdināt neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes)
pavējoties neilgu laiku, mazliet vējoties
pavelcēt neilgu laiku, mazliet velcēt
pavelēt neilgu laiku, mazliet velēt (1)
pavērot neilgu laiku, mazliet vērot
pasprēst neilgu laiku, mazliet vērpt
pavērpt neilgu laiku, mazliet vērpt
pacīnīties neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu)
pasijāt neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu)
paveseļoties neilgu laiku, mazliet veseļoties
pavēsināt neilgu laiku, mazliet vēsināt
pavēsināties neilgu laiku, mazliet vēsināties
pavētīt neilgu laiku, mazliet vētīt
pavēzēt neilgu laiku, mazliet vēzēt
pavēžot neilgu laiku, mazliet vēžot
pavicināt neilgu laiku, mazliet vicināt
pavīcināt neilgu laiku, mazliet vīcināt
pavidžināt neilgu laiku, mazliet vidžināt
paviebt neilgu laiku, mazliet viebt
paviebties neilgu laiku, mazliet viebties
paviesoties neilgu laiku, mazliet viesoties
pavilcināt neilgu laiku, mazliet vilcināt
pavilcināties neilgu laiku, mazliet vilcināties
pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli)
pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot)
pavilināt neilgu laiku, mazliet vilināt
pavilnīt neilgu laiku, mazliet vilnīt
paviļāt neilgu laiku, mazliet viļāt
paviļāties neilgu laiku, mazliet viļāties
paviļņoties neilgu laiku, mazliet viļņoties
pavingrināt neilgu laiku, mazliet vingrināt
pavingrināties neilgu laiku, mazliet vingrināties
pavingrot neilgu laiku, mazliet vingrot
pavirināt neilgu laiku, mazliet virināt
pavirmot neilgu laiku, mazliet virmot
pavirpināt neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos)
pavirpot neilgu laiku, mazliet virpot
pavirpuļot neilgu laiku, mazliet virpuļot
pagriezties neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.)
pavīstīt neilgu laiku, mazliet vīstīt
pavīt neilgu laiku, mazliet vīt
pavīterot neilgu laiku, mazliet vīterot
pavītināt neilgu laiku, mazliet vītināt
pavīzēties neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties
pazagt neilgu laiku, mazliet zagt
pazāģēt neilgu laiku, mazliet zāģēt
pazākāt neilgu laiku, mazliet zākāt
pazākāties neilgu laiku, mazliet zākāties
pazārdot neilgu laiku, mazliet zārdot
pazelēt neilgu laiku, mazliet zelēt
paziedēt neilgu laiku, mazliet ziedēt
paziepēt neilgu laiku, mazliet ziepēt
paziepēties neilgu laiku, mazliet ziepēties
paziest neilgu laiku, mazliet ziest
pazīlēt neilgu laiku, mazliet zīlēt
pazīmēt neilgu laiku, mazliet zīmēt
pazīst neilgu laiku, mazliet zīst
pazīsties neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1)
pazobot neilgu laiku, mazliet zobot
pazoboties neilgu laiku, mazliet zoboties
pazondēt neilgu laiku, mazliet zondēt
pazūdīties neilgu laiku, mazliet zūdīties
pazuzēt neilgu laiku, mazliet zuzēt
pazvalstīt neilgu laiku, mazliet zvalstīt
pazvalstīties neilgu laiku, mazliet zvalstīties
pazvanīt neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot)
pazvāroties neilgu laiku, mazliet zvāroties
pazvejot neilgu laiku, mazliet zvejot
pazvejoties neilgu laiku, mazliet zvejot
pazvērot neilgu laiku, mazliet zvērot
pazviegt neilgu laiku, mazliet zviegt
pazvilnēt neilgu laiku, mazliet zvilnēt
pažadzināt neilgu laiku, mazliet žadzināt
pažagoties neilgu laiku, mazliet žagoties
pažāvāties neilgu laiku, mazliet žāvāties
pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos)
pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu)
pažēloties neilgu laiku, mazliet žēloties
pažibulēt neilgu laiku, mazliet žibulēt
pažilbināt neilgu laiku, mazliet žilbināt
pažņaudzīt neilgu laiku, mazliet žņaudzīt
pažonglēt neilgu laiku, mazliet žonglēt
pažūt neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt
pažūžināt neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu)
pažūžot neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu)
pažvadzēt neilgu laiku, mazliet žvadzēt
pažvadzināt neilgu laiku, mazliet žvadzināt
uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
paēvelēties neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt
pacilāt neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē)
pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst
pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok
NLA Neiroleptanalgēzija (angļu "neuroleptanalgesia")
eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa
profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles
ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai)
palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš
multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā
pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko)
sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli
nalga Nelga
nelgs Nelga
pļerna Nelga
greids Nelīdzens, nevienāds (par audekliem, valgiem)
čilksts neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi
striķēns neliela virve; patievs, paīss valgs
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās), kas rodas, degot purva gāzēm
lielgaballaiva neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās
korvete neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
sanikula neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos
falkonets neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā
mazcirvene neliels purva augas ar graudzālēm līdzīgām lapām un maziem, spilgtiem ziediem; baldēlija
šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem
nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
slēgtās telpas nemiers nemiers, kas rodas, dzīvojot nelielā telpā ilgāku laiku
izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot
gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt
činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis
opsitocija Nenormāli ieilgusi grūtniecība, vēlīnas dzemdības
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad
jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur
jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas
jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas
neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs
Phalaris paradoxa neparastā spulgzāle
dīvainā spulgzāle neparastā spulgzāle
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
drīgot Nepatīkami spalgi skanēt
apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis
žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam
ilūzija Nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi
linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi
hiposomnija Nepietiekams miega ilgums
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
filopatridomānija Neremdināmas ilgas pēc dzimtenes
stazofobija Nervozas bailes ilgāk staigāt vai stāvēt kājās, saistītas ar priekšstatu par sirds vājumu
logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi
dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu)
panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku
vigilance nespēja novērtēt laika ilgumu
ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums
sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru)
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru)
draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt)
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem
rotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu) nežēlīgi, ilgstoši mocīt
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
krāšņs Niansēts, spilgts, ļoti patīkams (par krāsu, skaņu)
seldzenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Selgas" iedzīvotāji
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums
ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs
kņudēt Niezoši kutēt, arī niezoši smelgt, sāpēt
dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra
budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu
sakulstīties no ilgas kulstīšanas satrūkt
dēkubits no spiediena radies audu atmirums slimniekiem, kam ilgi jāguļ gultā
finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma
vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
nolonēt Noalgot
bandāties Nodarboties ar algā saņemto lauku (bandu) apsēšanu
kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas
pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu)
sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu)
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt
nosailgāties Noilgoties
pagarēties Noilgoties, alkt
pakalēties Noilgoties, alkt
nokalēties Noilgoties, sailgoties
pasagarēties Noilgoties; alkt; pagarēties
noildzīgs Noilgumam pakļauts
preskripcija Noilgums
Melica nutans nokarenā pumpursmilga
nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā
sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.)
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot
appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām
apzaimot Nopulgot, nozaimot
vesals norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību
ap norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
cauri norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību un to, ka tā veikta visā minētajā laika posmā
iz norāda uz darbības ilgumu, arī uz tās ierobežojumu laikā
vairāk norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību)
daudz norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību
kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
nedaudz norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet
maz norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu
kopš norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis
pa norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv
pa norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc
par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
nopriecāties norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku
ap norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā
sa- norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim)
tumš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis
gaiš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis
mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē)
tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni
dzelzceļa diennakts nosacīti pieņemts 24 stundu ilgs laika posms, kas Latvijā sākas plkst. 8.00
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
dzemdību bokss noslēgta govs atnešanās vieta, kurā to tur nepiesietu neilgi pirms atnešanās, atnešanās laikā un 12-24 stundas teļa zīdīšanas laikā
Otrais Kirhofa likums noslēgtā kontūrā darbojošos elektrodzinējspēku algebriskā summa ir vienāda ar spriegumu kritumu algebrisko summu šai kontūrā
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu
babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu"
atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku)
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos)
Fixum salarium noteikta gada alga
M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām
piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks
ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem)
starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā
gluharjs Notiesātais, kas ilgstoši izcieš sodu cietumā
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās
vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu
pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei
astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai
ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai
sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai
trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai
trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai
nomarinēt Noturēt (pārāk ilgi), aizkavēt
ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu
laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs
laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.)
piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku
ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām
glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē
īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā
sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti
līgt ņemt kādu darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
līgt ņemt pie kāda darbu uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām
Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts
saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji
eksogēnā ohronoze ohronoze, kas rodas no hroniskas saindēšanās ar fenoliem, ilgstoši lietojot tos aplikāciju veidā, piem., karbola kompreses
diētiskās olas olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
nīdas Oļi, akmentiņi, ko jūra ilgi skalojusi un berzējusi
angiostomija Operācija (asins) vada atvēršanai un kaniles ievadīšanai tajā uz ilgāku laiku, lai iegūtu tā saturu
zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības
panorāma Optiska ierīce - leņķmērs, ko pierīko lielgabalam tēmēšanai
polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas
autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas
ketoni Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons)
diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas
diazotāti Organiski savienojumi, kuru sastāvā ir arilgrupa un metāls
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa
indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus
indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns
preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu
autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai
kapella Organizēta kriminālgrupa
krjostnijs Organizētas kriminālgrupas vadonis
krusttēvs Organizētas kriminālgrupas vadonis; mafijas boss
ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā
autogravīra Oriģinālgravīra, kuru mākslinieks veido pēc paša kompozīcijas
Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola)
kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi)
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
bālnējs Pabāls, bālgans, blāvs, nespodrs
nopulgojums pabeigta darbība, rezultāts --> nopulgot
iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku
pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku
aizdarīt padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru
atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
paildzināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli)
pagarināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1)
paildzināt padarīt ilgāku (laikposmu)
pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
nozobīties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
nozoboties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
atvaldzināt padarīt miklu, valganu
pārspilgtināt padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu
atspaidīt padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4)
atspiest padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2)
atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
sabiezināt padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni)
saasināt padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu)
pamīkšēt padarīt valgu
apveldzēt padarīt valgu, samitrināt
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā
Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja
Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu
Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis
imperfekts pagātnes forma (darbības vārdam), kas apzīmē ilgstošu darbību; vienkāršā pagātne
pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu)
pagauši Pailgi
kadaverizācija Pakāpeniska miršana; termins holeras algīdās, cianotiskās stadijas apzīmēšanai
gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā)
stiepties pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu)
plēnēt pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti
nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
pārgaismot pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai
pāreksponēt pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai; pārgaismot
vecināt pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
uzberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem
noberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem)
saberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums; arī noberzt (4)
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
laist saknes palikt kaut kur (uz dzīvi, darbā) ilgāku laiku; iedzīvoties
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem)
uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot)
gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā
lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem)
apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu)
izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti)
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet
vilcināt panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku
zilināt panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu
birdināt panākt vai ļaut, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt)
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb
nomocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas
pārmocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts
vulgarizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras
tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains
pavairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
vairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas
kāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas
balināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam)
paspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks
spilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks
spilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks
saspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2)
sazilināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans
paviļnot panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas
ducināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan
uzburt panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā)
zibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
rībināties panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb
sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts
kāpināt panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks
izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb
izskraidināt panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien
izslīcināt panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem)
saspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1)
pauperizēt panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums
vadāt panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju)
plorkšināt panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ
pieturēt panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1)
izbēdināt panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku)
izraudināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud
izbrēcināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt
paspiedzināt panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum")
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem
prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā)
papildatalgojums Papildus atalgojums
papīra dzeltēšana papīra optisko īpašību izmaiņas ilgstošas spilgtas gaismas ietekmē, kļūstot dzeltenīgam; ilgākā laika posmā, papīram novecojot, šis process notiek arī bez spilgtas gaismas iedarbības
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu
aizsvinēties par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi
pārtalēt par ilgu balināt
pārtalināt par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus)
iedunēties par lielgabalu, dzinēju u. tml.
saduzēšana Parādība, ka tauki un tauku eļļas pēc ilgākas uzglabāšanas pieņem nepatīkamu smaku
bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga
uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
nogremoties pārāk daudz vai pārāk ilgi gremot
pārpļauties pārāk enerģiski vai ilgstoši pļaujot nogurt
sadūmoties pārāk ilga dūmu iedarbība
aizsēdēties pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties
pārstāvēties pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
pārgavēties pārāk ilgi badoties
pārbezdēties pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas)
atcepināties pārāk ilgi cepjoties, atdalīties garozai (par maizi)
atcepināt pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza
atcept pārāk ilgi cept (maizi), tā ka atdalās garoza
pārgaidīties pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt
pārsautēties pārāk ilgi karsējoties (tvaikos, karstā ūdenī), nogurt, arī saslimt
pārkarsēties pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā
pārbļāvināt pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt
pārkvīcināt pārāk ilgi ļaut kviekt
pārmeklēties pārāk ilgi meklēties (lai pārotos; par govi )
durbuļāt Parāk ilgi nodarboties ar kādu lietu
pārsagulēties pārāk ilgi nogulēt
pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku
pārskraidīt pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi)
pārsalauzīties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku)
pārsajaukties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku)
pārsauļot pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu
pārsaldēt pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai
pārcepties pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties
pārsaldēties pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai; arī saaukstēties
pārperēties pārāk ilgi perējot novājēt
pārsaklapatēties pārāk ilgi pūloties, raizējoties, pārgurt
pārrūgt pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
pārsauļoties pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu
pārskābt pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
atcept pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi)
zavoģīties pārāk ilgi vadīt bumbu (sporta spēlēs)
pārgarš pārāk ilgs
pārilgs pārāk ilgs
pārbadoties pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu
pārpūlēt pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst
pārilgoties pārāk noilgoties
pārspilgts pārāk spilgts; arī ļoti spilgts
termiskais ekvators paralēle ar visaugstāko ilggadējo vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru
cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks
bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
batvene Parastā biete ("Beta vulgaris")
buraks Parastā biete ("Beta vulgaris")
buroks Parastā biete ("Beta vulgaris")
svikls Parastā biete ("Beta vulgaris")
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
Deschampsia caespitosa parastā ciņusmilga
Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
mīzene parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūslīte parastā plaukšķene (_Silene cucubalus_, senāk _Silene vulgaris_)
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
dzīpars Parastā raudene ("Origanum vulgare")
labdūšas Parastā raudene ("Origanum vulgare")
māteszāle Parastā raudene ("Origanum vulgare")
rauda Parastā raudene ("Origanum vulgare")
raudas Parastā raudene ("Origanum vulgare")
raude Parastā raudene ("Origanum vulgare")
raudes Parastā raudene ("Origanum vulgare")
sarkane Parastā raudene ("Origanum vulgare")
sarkanes Parastā raudene ("Origanum vulgare")
Apera spica-venti parastā rudzusmilga
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris")
Agrostis tenuis parastā smilga
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene
mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota")
pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
Prunella vulgaris parastā zilgalvīte
bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
cerīne parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare")
dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare")
žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris")
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms
Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
sadursme parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
sabeigt parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli
pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki
cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
epimenorāģija Pārbagāta, ilgstoša menstruācija, ko parasti novēro pirms menopauzes
turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku
baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
pusaudža vecums pārejas periods no bērnības uz jaunību, kas ilgst no 11 - 12 gadu vecuma līdz 15 - 16 gadiem
pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu)
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma
uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties
amalgamēt pārklāt ar amalgamas kārtu
Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
pārtilināt pārlieku ilgi balināt
pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam)
pāržagoties pārlieku ilgi žagoties
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni)
artrogeloze Pārmaiņas locītavas skrimšļaudos, visbiežāk ilgstošu termisku vai mehānisku kairinājumu ietekmē
hipersomnija Pārmērīgi ilgstoša miega periodi ar normālu stāvokli starplaikos, atšķirībā no somnolences, kam raksturīga pastāvīga miegainība
kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt)
bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts
pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava
smilga Pārsmilga
pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā)
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
E482 pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E479b pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes
eritrozīns pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību
polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20
polioksietilēna sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E433, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem; polisorbāts 80
polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40
polioksietilēna sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E435, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem, polisorbāts 60
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65
amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu
trifosfāts pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
hidroksipropilceluloze pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas
hidroksipropilmetilceluloze pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas
etilmetilceluloze pārtikas piedeva E465, biezinātājs, emulgators, var izraisīt gremošanas traucējumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus
taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
stearilartrāts pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas
sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
sinergisti pārtikas piedevas, kas pastiprina antioksidantu, stabilizētāju, emulgantu, garšvielu un aromatizētāju darbības efektivitāti
bakaleja pārtikas preces, kuras ir ilgstoši uzglabājamas, parasti ārpus ledusskapja
konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
E400 pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs
E403 pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E312 pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem
E404 pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E402 pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu
E161g pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu
E401 pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E405 pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas
E310 pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem
E472c pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
E472f pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E472e pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E472d pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku
izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā)
izasisties Pārvarēt materiālas grūtības, parasti ilgākā laikā
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem
konsolidēt Pārvērst valsts īstermiņa saistības par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām
vadāties pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku
atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku
darbs Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3)
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā)
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem
permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts
menorāģija Pastiprināta vai ieilgusi dzemdes asiņošana menstruācijas laikā
fotofobija Pastiprināts acs jutīgums pret spilgtu gaismu
pašancēt Pastrādāt (neilgu laiku)
pašansēt Pastrādāt (neilgu laiku)
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas
inflācijas spirāle pašietekmējošs process, kad cenu pieaugums izraisa algu pieaugumu, bet tas savukārt dod pamatu tālākam cenu pieaugumam
pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai
mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot
RSA šifrēšana patentēts publiskās atslēgšifrēšanas algoritms
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
fotonoze Patoloģisks stāvoklis no ilgas atrašanās spilgtā gaismā, piem., sniega aklums
hiperkortizonisms Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no ilgstošas kortizona vai adrenokortikotropā hormona ievadīšanas
puspauze Pauze, kuras ilgums atbilst pusnots ilgumam
astotdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai
sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai
trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai
valačīties Pavadīt (parasti ilgāku laiku) bezdarbībā
nosamaisīties Pavadīt ilgāku laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus darbus
padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt
pavalgs Pavalgans
aizdors pavalgs
aizlajš pavalgs
sotē Pavalgs no burkāniem, kartupeļiem, rutkiem u. c. pie cepeša
ukšiņa Pavalgs pie kartupeļiem
pakoda Pavalgs, azaids
pakods Pavalgs, azaids
ievalgs Pavalgs, valgans, nedaudz mitrs
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus
astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi
ieilgums paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt
nopulgojams paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot
paspilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1)
paspilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2)
spilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1)
spilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2)
uzzalgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot
vulgarizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt
īsi pavisam neilgi pirms vai pēc (kā)
kā nokaitēts pavisam sarkans, spilgti sarkans
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1)
nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā)
nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt
nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē)
izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē)
izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1)
nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu)
nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu)
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām)
trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos)
cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums
zvīļu misiņsmilga pazvilā misiņsmilga
Sieglingia decumbens pazvilā misiņsmilga
pāri pēc (kāda laikposma), ilgāk par (kādu laikposmu)
Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
kontrolvērtība pēc iepriekš definēta algoritma aprēķināta pārraidāmā ziņojuma, vai tā daļas, noteiktu rādītāju summa
aizpaunāties pēc ilgas sagatavošanās pārvākties ar visām mantām
apduzis pēc ilgas stāvēšanas kļūt nederīgam, sapelēt
aiztuntulēties pēc ilgas, tūļīgas gatavošanās aiziet prom
beidzot pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā); pēc gaidīšanas
pēdīgi pēc kāda (ilgāka) laika; beidzot
vēlāku pēc kāda laika; pēc ilgāka laika
kad pūcei aste ziedēs pēc neiedomājami ilga laika, nekad
kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad
kad pūcei aste ziedēs un kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad
drīz pēc neilga laika
ātri pēc neilga laika; drīz
drīzumā pēc neilga laika; drīz
drīzums pēc neilga laika; drīz
žigli pēc neilga laika; drīz; ātri (2)
eksportsviests pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem
pēc ilgiem laikiem pēc samērā ilga laika
izklukstēties pēc sirds patikas, pietiekoši ilgi klukstēt
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
abrakasis Pēdējais bērns ģimenē (parasti pēc ilgāka laika)
Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe
peigoņa Peiksts, nīkulis, nelga
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme
atplaiksnījums Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs)
panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk
iegarēties pēkšņi izjust spēcīgas ilgas
iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
šķilt pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu)
iedegties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.)
iekvēloties pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4)
iedegties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
iekvēloties pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) - par gaismu, gaismas avotu
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu)
parāviens Pēkšņs rāviens, vilkme, kas ilgst tikai dažus mirkļus
atplaiksnījums Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums; gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem)
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku
bālganpelēks Pelēcīgs, bālgani pelēks
zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu
tēraudpelēks Pelēks, arī zilganpelēks
peļvanags Peļu klijāns ("Buteo vulgaris", mūsdienās "Buteo buteo")
Penicillium italicum penicīliju suga, kas veido zilganu pelējumu
Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā
Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums
Dimitrova Pernika – pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris")
gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
aizturēts persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība
ierēdnis persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks
ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja ārvalstnieka persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā
brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem
darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
mašīnimitēšana Pētniecības metode, kuras pamatā ir kādas shēmas, algoritma vai projektējamās sistēmas darbības imitācija datorā
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu
Pebalg Piebalga
gnīdlaides Piebalgā nosaukums lopu dunduriem
pusgadsimts Piecdesmit gadu ilgs laikposms (skaitot no jebkura gada)
piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms
piecgade Piecus gadus ilgs laikposms
piegavilējums Piedziedājums ar ilgi izturētām skaņām, kas izpaužas kā gaviles
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi
aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku
ielaist Pieļaut, ka ieilgst (parasti slimība)
dalaist Pieļaut, ka ieilgst slimība (kādā ķermeņa daļā)
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot)
hiperlaktācija Piena pārmērīga vai ilgstoša sekrēcija
Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu
samdīt Pieņemt dienestā, algot
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
liesmainā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus fulgens")
ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus")
zaķu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus leporinus")
bērzu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus obliquus"); čaga^3^
apšu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus rheades")
alkšņu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Xanthoporia radiata", syn. "Inonotus radiatus")
noprasīt Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.)
butāns piesātināts ogļūdeņradis, alkans C~4~H~10~, sašķidrinātās gāzes (propāna–butāna) sastāvdaļa; lieto par gāzveida kurināmo un metālgriešanai
sastreņģot Piesiet ar valgu
pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu
piesūcināšanas šķidruma iztecēšana piesūcināšanas šķidruma iesūkšanas dziļuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (milimetros laika vienībā)
piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā)
siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi
stimulēt piešķirt papildatalgojumu, papildfinansējumu
piešņaukāt Piešņaukt (parasti ilgākā laikā)
notilāt Pietiekami ilgi tilāt 1(1)
pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu)
saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties
izknierēties pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas
izkorkšēt pietiekoši ilgi kurkstēt un pārstāt kurkstēt
izkaitēties pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst
nomīlināties pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu
sašļūdelēties pietiekoši ilgi slidināties
izsmeltēt pietiekoši ilgu laiku dedzināt (4)
pietekāties pietiekoši ilgu laiku tekāt
atgozēties Pietikami ilgi sauļoties
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums
spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī
izmaksāt pilnīgi samaksāt (maksājot pa daļām ilgākā laika posmā, parasti par lauku īpašumiem 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā)
Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā
Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
Eldžina pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilgora pilsēta ASV ("Kilgore"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meikona pilsēta ASV ("Macon"), Džordžijas štatā, Okmalgi krastos, 153700 iedzīvotāju (2014. g.)
Okmalgī pilsēta ASV ("Okmulgee"), Oklahomas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalgurli pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.)
Aitosa pilsēta Bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aprilci pilsēta Bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
Montana pilsēta Bulgārijā (_Montana_), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahtopole pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
Aksakova pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Berkovica pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Boļarova pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
Botevgrada pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
Careva pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Červenbrjaga pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiprovci pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.)
Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dospata pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Drjanova pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dulova pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunavci pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dupnica pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dvemogili pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Elena pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Elhova pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Elinpelina pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Etropole pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gabrova pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Generaltoševa pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Glavinica pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Godeča pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Guļanci pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Harmanli pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hisarja pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ihtimana pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Iskara pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.)
Isperiha pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivailovgrada pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.)
Jablanica pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Karlova pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karnobata pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaspičana pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavarna pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kermena pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjustendila pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kneža pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kosteneca pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostinbroda pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotela pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozloduja pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
Kričima pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Krivodola pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.)
Krumovgrada pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
Kubrata pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kula pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Laki pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Levska pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļaskoveca pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļubimeca pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Loma pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Loveča pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lukovita pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Madana pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezdra pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mizija pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
Momčilgrada pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nesebara pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikopole pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
Orjahova pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Panagjurište pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Parvomaja pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pazardžika pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pernika pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.)
Peštera pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pirdopa pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Plovdiva pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.)
Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomorije pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pordima pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Praveca pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Primorska pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
Provadija pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Radomira pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakitova pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakovska pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Razgrada pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rila pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Romana pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rudozema pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruse pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.)
Samokova pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Septemvri pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevlijeva pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Silistra pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Simeonovgrada pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slivena pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
Slivnica pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Smjadova pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Smoļana pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sopota pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sozopole pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sredeca pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Strelča pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sungurlare pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Suvorova pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Svoge pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šabla pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šivačeva pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šumena pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.)
Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tervela pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetevena pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Topolovgrada pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Trjavna pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trojana pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutrakana pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvardica pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugarčina pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
Valčedrama pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Valčidola pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Varbica pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Varna pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.)
Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
Velingrada pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vetova pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidina pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vraca pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaveta pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlatograda pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kitena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Balgarova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aheloja pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Černomoreca pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.)
Obzora pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
Kableškova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Balčika pilsēta Bulgārijā, Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Plačkovci pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meričleri pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Madžarova pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džebela pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Boboševa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Kočerinova pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Letnica pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Brusarci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.)
Boičinovci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.)
Baršeca pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
Vetrena pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bataka pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarnica pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Belova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.)
Bracigova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostandova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zemena pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
Batanovci pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.)
Trana pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
Brezņika pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Slavjanova pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.)
Koinare pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Trastenika pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.)
Belene pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Klisura pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Brezova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuklena pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sadova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalofera pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Baņa pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Peruštica pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Saedinenije pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Senova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Borova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
Glodževa pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Martena pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nedelina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Debina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Koprivštica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dragomana pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlatica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Božurište pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bankja pilsēta Bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Buhova pilsēta Bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
Pliska pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaolinova pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
Ignatieva pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Beloslava pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Debņa pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Suhindola pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilifareva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlatarica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
Debeleca pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gramada pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bregova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Belogradčika pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.)
Jambola pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Haskova pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kardžali pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
Blagojevgrada pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Plevena pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
Portelizabeta pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.)
Vāva pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.)
Asfūna pilsēta Ēģiptē, Vādīelgedīda muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Otepē pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.)
Dandolka pilsēta Īrijā (_Dundalk_), Lautas grāfistes administratīvais centrs, 37800 iedzīvotāju (2011. g.); Dūndalgana
Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera
Beldžoiozo pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžinate pilsēta Itālijā ("Olginate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Algha pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostroma pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.)
Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šebekina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubkina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.)
Starijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
Stroiteļa pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļeksejevka pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Koroča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Graivorona pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Birjuča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
Novijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Valuiki pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novočeboksarska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiņešma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pļosa pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Navoloki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zavolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Balahna pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
Gorodeca pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bora pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kstova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijnovgoroda pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvera pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.)
Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Zeļenodoļska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Starica pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Volžska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.)
Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamišina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitegra pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Olgina pilsēta Kubā ("Holguin"), provinces administratīvais centrs, 275400 iedzīvotāju (2006. g.)
Moa pilsēta Kubā, Olginas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 57700 iedzīvotāju (2002. g.)
Banesa pilsēta Kubā, Olginas provinces ziemeļu daļā
Džandzjakou pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
Dobele pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Inverūri pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa, Donas krastā
Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī
Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
Tula pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulgī pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja
Pemba pilsēta Mozambikā, Kabu Delgadu provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gilgita pilsēta Pakistānā (_Gilgit_), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.)
Karīmābāda pilsēta Pakistānā, Gilgitas un Baltistānas autonomajā teritorijā
Khapalu pilsēta Pakistānā, Gilgitas un Baltistānas autonomajā teritorijā
Skārdu pilsēta Pakistānā, Gilgitas un Baltistānas autonomajā teritorijā
Valga pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
Felgeiraša pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pontadelgada pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lazarevaca pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mladenovaca pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
Obrenovaca pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
Rudovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
Surčina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sopota pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ovča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pinosava pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.)
Rucka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
Ostružnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Umka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pečani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
Dobanovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
Grocka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā
Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jenaņa pilsēta Šeņsi provincē ("Yanan"), Ķīnas ziemeļrietumos, 113000 iedzīvotāju, 1935.-1947. g. komunistu galvaspilsēta (pēc ilgā pārgājiena)
Elge pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Battalgazi pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilgaza pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilgina pilsēta Turcijā ("Ilgin"), Konjas ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihalgazi pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mbale pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.)
Bilhoroda-Dņistrovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska
Mirzačela pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina
Bādzaulgava pilsēta Vācijā (_Bad Saulgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Belgeme-Šildava pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gava-Algesheima pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Imenštate pilsēta Vācijā ("Immenstadt im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iznī pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemptene pilsēta Vācijā ("Kempten im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindenberga pilsēta Vācijā ("Lindenberg im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Telgte pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vangene pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Volgaste pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
režģinis Pinums no valgiem, virvēm siena u. c. lopbarības nešanai
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
nesen Pirms neilga laika
Vecpiebalgas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Inešu pagastā, dienvidrietumu daļa - tagadējā Kaives pagastā, dažas mājas ziemeļaustrumos - Zosēnu pagastā, savukārt tagadējā Vecpiebalgas pagastā iekļauta bijušā Veļķu pagasta rietumu daļa
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem
leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru
tellinidae Plānčaulgliemeņu dzimta
macoma Plānčaulgliemeņu dzimtas ģints
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma
plengains Plangains - tāds, kam ir bojājumi, tulznas, čulgas (par ādu, ķermeņa daļu)
blāvains Plankumains, iezilgans, nespodrs
plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības
galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā
sirts Plaša, erozijas saposmota ūdensšķirtne Aizvolgā
azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-)
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā
Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
pieplukt Plaucējot mainīt krāsu vai tās spilgtumu
aizplukt Plaucēt pārāk ilgi
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis")
meža kailgliemezis plaušgliemežu apakšdzimtas kailgliemežu dzimta (“Limacidae”), Latvijā konstatētas 4 sugas
lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas
pneimosilikoze Plaušu slimība, kas radusies no ilgstošas silikātu ieelpošanas
plebejisks plebejiem raksturīgs, rupjš, vulgārs (piemēram, plebejiskas manieres)
Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu
sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas
Pļevna Plevena, pilsēta Bulgārijā
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris")
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu)
noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu
noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu)
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu
aiztērzēt Pļāpāt ilgi, līdz noteiktam laikam
Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene
dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms
seldzēnieši Pļaviņu novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Selga" iedzīvotāji
Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi
kalcikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu putekļu ieelpošanas
kalcikosilikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu un krama putekļu ieelpošanas
gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
zilā polārlapsa polārlapsa ar iezilganu apmatojumu
jumts Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas
kriša Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas
holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma
sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina
namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza
panhellēnisms Politisks virziens, kas cenšas apvienot visas grieķu ciltis vienā valstī, lielgrieķijā
supergrupa populārās mūzikas kolektīvi, kas ilgstoši saglabājuši augstus popularitātes rādītājus
mitruma izplešanās porainu izstrādājumu izplešanās apkārtējās vides mitruma ietekmē ilgākā laikā
Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
hidrofobais portlandcements portlandcements, kas nav higroskopisks un nemaina īpašības, ilgstoši uzglabājot
Echinocereus poselgeri Poselgera ehinocerejs
laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību
transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri
prāčot Prātot (ilgstoši)
gnorimus Praulgraužu apakšdzimta
trichiinae Praulgraužu apakšdzimta
mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints
osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints
spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama
blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba)
moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai
sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu
algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs
bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu)
uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī
pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma
akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 gadu
mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis")
Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
algas konts privātpersonas konts bankā, kurā tiek iemaksāti regulārie ienākumi, piemēram, alga, pensija, honorāri
atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu)
klaiņojums process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa)
grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu)
skaņas pagarinājums process, kurā fonētiski un fonoloģiski palielinās skaņas ilgums vai garums
skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums
kreolizācija process, kurā pēc ilgāka dabiska attīstības posma no pidžina izveidojas kreoliskā valoda, kas kļūst par etnosa dzimto valodu
aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam
vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība
menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana
programmas pārbaude programmā aprakstītā algoritma realizācijas pareizības pārbaude programmas izpildes gaitā
semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību
programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu
finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde
maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli
funkcionālā programmēšana programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu
simula Programmēšanas valoda, kas paredzēta matemātiskās modelēšanas uzdevumiem, atvasināta no algola-60
programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu
supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā
mierīgā protuberance protuberance, kas lēni maina izskatu un var pastāvēt mēnešiem ilgi
maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija
melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija
ilglaika atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu
pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai
psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās
akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt
velniņš Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme
tetrahidrokanabinols Psihoaktīva viela sējas kaņepē, kas ilgstoši ietekmē cilvēka psihi
ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā)
eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā
dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika
kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos
Pulgosna ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Pulgosnas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Akenu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Spulgas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Āķēnu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Spulgosnis Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē
melica Pumpursmilgas
skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata")
nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā
vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora")
iziešanas punkts punkts algoritmā vai programmā, kurā datu apstrādes vadība tiek nodota citam algoritmam, programmai vai ierīcei
Acanthoscelides obtectus pupiņu sēklgrauzis, šīs ģints suga
krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris")
Bruchus rufimanus pupu sēklgrauzis
purīnķermeņi Purīna atvasinājumi, kas rodas atvietojot ūdeņraža atomus ar amino-, hidroksil- un metīlgrupām
metilpurīns Purīna atvasinājums ar vienu vai vairākām metilgrupām
puslons Pusalga
puslīdzība Pusalga, pusaprēķins
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis
pusalga Puse no algas
puspeļņa Puse no peļņas, pusalga
puspavalgs puse pavalga, nepietiekams pavalgs
parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris")
bulla Pūslis, čulga; katrs veidojums, kas atgādina pūsli
Jumindas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Kolgas un Haras līci
planga Pūte, čulga, tulzna
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni
tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
inkubācija putnkopībā putnu mazuļu izperināšana inkubatoros, ilgst vidēji 21 dienu; tā dod iespēju jebkurā gadalaikā izperināt mazuļus
ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa
kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris")
kosmiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas prognozē kosmiskā starojuma bioloģisko ietekmi ilgstošos kosmiskos lidojumos
klidzināt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem)
spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm)
spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
spiegt radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem)
džinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim
žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
burkšķēt radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem
murmināties radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas
baurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot
maurot radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm)
zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
sapņot radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties
atspoguļot radīt kā atspulgu (uz savas virsmas)
spiegt radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem)
mekšķināt radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt
mekšināt radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt
nogaudot radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci)
klikšināt radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem)
klikšķināt radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem)
klikstināt radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem)
strinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
strinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
trinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
trinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
noaurēt radīt samērā ilgstošu, vienreizēju rēcošu skaņu
kost radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.)
nosmīdināt radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide)
bankšķināt radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams
klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1)
grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1)
dimdēt radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm)
dimdēt radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi)
gaudot radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
ķirkstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko)
ķikstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko)
kaukt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Agriolimax reticulatus raibais kailgliemezis
Agrolimax reticulatus raibais kailgliemezis
Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā
Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā
šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība
kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris")
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai
smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi)
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
Helianthus rigidus raupjā saulgrieze
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi
reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma
piekopt Realizēt, īstenot (ko), parasti, darbojoties ilgstoši, pastāvīgi
manifestācija Redzama vai spilgta izpausme
poliopija Redzes traucējumi; stāvoklis, kur viena priekšmeta atspulga vietā veidojas vairāki
sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu)
sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
vulgarizēties refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam
pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
ģeogrāfiskais stacionārs regulāru novērojumu vieta un iestāde, kas šai vietā ilgāku laiku veic kompleksus fizioģeogrāfiskus pētījumus
Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne
epoha reižu skaits, cik mašīnmācīšanās algoritms ir apskatījis visus piemērus no apmācības datu kopas
relatīvais ilgmūžīgums relatīvā ilgizturība
Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
ricāgs Resns valgs, tauva
rīceklis Resns valgs, tauva
rīcāgs resns valgs, tauva ar "arklu", kas iedzenams gruntī krastmalā plosta apturēšanai
fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli
gredzenveida retinopātija retinīts, kam raksturīga gredzena veidošanās ap dzelteno plankumu, kurš sastāv no sīkiem spilgti baltiem plankumiņiem
atspulgojums rezultāts --> atsulgot
spulgojums rezultāts --> spulgot
zalgojums rezultāts --> zalgot
Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests
atrieties Riet ilgi, līdz vairs nespēj, līdz apnīk
1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu
jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji
mīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mīlgrāvis" iedzīvotāji
vecmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecmīlgrāvis" iedzīvotāji
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu
Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi
Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu
Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to); mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām
neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt
darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem
plarkšķe Rīks, ierīce īslaicīga, samērā spalga trokšņa radīšanai
pirmais iekšā, pirmais ārā rindošanas disciplīna, kas paredz, ka nākošais apkalpojamais rindas elements ir elements, kas rindā atrodas visilgāk
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli)
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt
rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties
Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem)
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem)
valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence
spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu
darboties Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku)
parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem
fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
krāšņā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia fulgida")
rauds ruds, iesarkans; zilgani pelēks; bālgans
apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti")
rūkāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši)
rūkņāt Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši)
rūkot Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši)
Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu
stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu
divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu
grabēt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
klabēt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
klabināt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
klaudzēt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
karāties klausulē runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz)
aizrunāties runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot
atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam
ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
Arion subfuscus rūsganais kailgliemezis
sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku
sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas
sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku
maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai
uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu)
čukstināt Sačukstēties, ilgstoši čukstēt
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
dumēt Saduļķēties (par ilgi stāvējušu alu)
uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko)
algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu
algebrisks saistīts ar algebru, tai raksturīgs
algoloģisks saistīts ar algoloģiju, tai raksturīgs
algoritmisks saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs
algrāfisks saistīts ar algrāfiju, tai raksturīgs
hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens
copula Saite, siksna, cilpa, valgs
aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt
pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku
kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo
kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.)
tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos
aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu
nasta (arī kā nasta) spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām
(kā) nasta spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām
nospiež kā akmens (arī slogs) uz sirds saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem
blēj kā aita saka par ilgstošu, apnicīgu runāšanu
noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu
Metuzāla vecums saka par neparastu ilggadību
dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām
guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi gu
guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ
minūšu (arī stundu, dienu) jautājums saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks
gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd
izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd
izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši
nedz gala, nedz malas saka par to, kas turpinās ļoti ilgi
sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom
noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm)
kā piekalts saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī
kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā
kā piekalts saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku
auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas
kā mēmo biezputru ēdis saka, ja ilgstoši netiek runāts
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi
uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi
kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām)
guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs
mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē
sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī
(sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot
pazudis kā mazais nazītis saka, ja kāds ilgi nav redzēts, nav atrodams
sēž kā vista uz olām saka, ja kāds ilgi sēž, neko nedara, ir pasīvs
guļ kā Lācars saka, ja kāds ilgstoši guļ, ir slims
(griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu)
kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā
taisās kā vista uz perēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
taisās kā vista uz dēšanu saka, ja kāds pārāk ilgi kaut kam gatavojas
vārīt no miega putru saka, ja kāds pārlieku ilgi guļ
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā
ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot
par vēderu saka, ja kāds strādā par uzturu algas, atlīdzības vietā
kā suns saka, ja kāds tiek nopulgots, noniecināts
varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas
nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts
kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi
mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts
uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo
noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
acis ņirb saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu)
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi)
acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā)
acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē)
balss aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt
pie dirsas mazas ragutiņas saka, kad teicējam ir pilnīgi vienalga, teicēju nemaz neuztrauc apspriežamā reālija
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
kāpt uz korķa sākt (parasti ilgstošu) dzeršanu
aizbrazdinēt sākt (pirms neilga laika) trokšņot
ieilgoties sākt ilgoties
aizlīt sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst
lieņot sākt līņāt uz ilgāku laiku
lieņoties sākt līņāt uz ilgāku laiku
sasmelgt sākt smelgt
aizdzirkstīties sākt spulgot (par acīm)
atspulgot sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu)
atspulgot sākt spulgot, tiekot apgaismotam
atzalgot sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu)
sailgoties Sākt, parasti pēkšņi, ilgoties
iesasākties Sākties un ilgstoši turpināties (par darbību, norisi)
pasākties Sākties un turpināties, parasti samērā ilgi
didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās
Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum")
saldgans Saldens; salgans
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
Sallgaln Salgale
salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
Vīlgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukuma variants
Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski
zilināties Salstot kļūt zilganam
atalgojums samaksa, atlīdzība (par darbu); [alga]{s:2462}
izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga
saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu
sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
strinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
trinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis
labu brīdi samērā ilgi
pailgs samērā ilgs (par laiku, laikposmu)
labs samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
laikmets samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā
tieksme samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem)
sen samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika
sīks samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu)
mierīgs samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām)
sultānvistiņa samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu
starpbrīdis samērā neilgs laikposma starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem
stunda samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
starpbrīdis samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām
starpbrīdis samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.); arī starplaiks
īsums samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums
truls samērā stiprs, neass, vienmērīgs, parasti ilgi neatslābstošs (par sajūtām, parasti sāpēm)
paspilgts samērā, arī mazliet spilgts
pavulgārs samērā, arī mazliet vulgārs
pazilgans samērā, arī mazliet zilgans
nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum")
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
fotalģija Sāpes acīs no spilgtas gaismas
smildzēt Sāpēt, smelgt
sabuldurēt Sapļāpāt, ilgāku laiku vai krietni pļāpāt
prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar
sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās
lerchenfeldia Sariņsmilgas
liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa")
Helianthus atrorubenss sarkanā saulgrieze
Melandrium dioicum sarkanā spulgotne
meža spulgotne sarkanā spulgotne
Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms
sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans
eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem
zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu
parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē
tergāties Sarunāties (ilgstoši un skaļi)
sastreņģēt Sasiet ar resnu virvi (valgu)
vilksnis Sasiet ar valgu, cilpu
savalgot Sasiet, sasaistīt ar valgu, virvi u. tml.
sažulgāt sasist žulgās (dzīvnieka ādu ar pātagu)
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
apmērcēt Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku)
nostopātija Saslimšana, atgriežoties mājās pēc ilgstošas prombūtnes (situācijas neirozes veids)
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties
atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās
plukšņi Satrūkušas linu šķiedras, kas rodas pārāk ilgi balinot
palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties
groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu
vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulgozne saulgoze
saulesgoze Saulgozis
saulgoze Saulgozis
saulgozme Saulgozis
saulgoznis Saulgozis
saules puķe saulgrieze
semuška Saulgrieze
saulvarde Saulgrieze ("Helianthus")
saulpuķe Saulgrieze (1)
saulpuķe Saulgrieze (2)
helianthus Saulgriezes
saulenes Saulgriezes ("Helianthus")
saulene Saulgriezes auglis, sēkla
semuška Saulgriezes auglis, sēkla
saules grieži saulgrieži
laikmeti Saulgrieži
solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji - laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli
stāti Saulgrieži, vērsuma punkts
solsticijs Saulgrieži; brīdis, kad saule liekas uz vietas stāvam, pavasaros un rudeņos
vasaras saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus annuus")
sarkanā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus atrorubens")
sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus")
raupjā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus rigidus")
vītollapu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus salicifolius")
Homoeosoma nebulellum saulgriežu svilnis
cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē)
gliteris sauss pulveris no smalkiem spīdumiem ar augstu atstarošanas koeficientu, kas nodrošina virsmas vizuālā efekta palielināšanos un rada dziļuma ilūziju, piešķir iespieddarbiem spilgtumu un kolorītu
applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta
immortelle Sausziede, puķe ar sausu, ādainu apziedni, kas ilgi patur savu veidu un svaigumu
sačurēt Savārīt, ilgstoši vārot sabiezēt
visvairāk Savieno jumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību)
Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē
hoķ savienojumā "hoķ bijanko!" - vienalga!
lēļveidīgs savienojumā "lēļveidīgie putni": putnu kārta ("Cprimulgiformes"), kurā ietilpst, piemēram, lēlis
apsaklausīties savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
senim savienojumā "sen senim" izsaka senatnīguma pastiprinājumu, ilgumu
staigāt savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu)
staigāt savienojumā ar "ceļu": darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.)
ilgum savienojumā ar "ilgs", "ilgi" izsaka īpašības vai pazīmes pastiprinājumu
piespūtināt savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt
vecs savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu
garš savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums
sa- savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu, kā arī uz tās norisi ilgākā laikā
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku
ilgot savienojumā ar verba "ilgoties" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
pa- savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību
padaudz savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību
no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi
iz- savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt
etilēt Savienojuma molekulā ievadīt etilgrupu
diezin Savienojumos: "diezin cik" - sevišķi, ļoti; "diezin kā" - sevišķi; "diezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "diezin kāds" - sevišķs; "diezin kas" - kas sevišķs; "diezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu
nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu
hidroksiskābe Savienojums, kurā ir hidroksilgrupa un karboksilgrupa
palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.)
piemīlēties Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru
mirstības (pārdzīvotības) tabulas savstarpēji saistītu rādītāju sistēma noteikta vecuma iedzīvotāju mirstības un izdzīvošanas raksturošanai, sagaidāmā mūža ilguma un citu rādītāju aprēķināšanai
straume Secīga, parasti ilgstoša (darbības, procesa) norise
atsēdēties Sēdēt ilgi, līdz apnikumam
sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem
bruchidae Sēklgraužu dzimta
bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints
pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus")
dedestiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus loti")
zirņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus pisorum")
pupu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Bruchus rufimanus")
sēklu glabāšana sēklu novietošana tādos apstākļos (noteiktā temperatūras, mitruma un gaisa režīmā), kur pēc iespējas ilgāk nepazeminās dīgtspēja
sēklu banka sēklu rezerves fonds, kas paredzēts ilgstošai sēklu uzglabāšanai un genofonda saglabāšanai
histerēze Seku atpalikšana no cēloņiem, kas tās izraisa; jau izbeigušos apstākļu ilga pēcdarbība
kalva Selga
salga Selga (jūrā)
pelagisks Selgai, dziļākai jūrai piederīgs; tur attīstījies un veidojies; pelagiāls
pelagiālfauna Selgas fauna, no cietzemes (krasta) un tā ietekmēm (piem., saldūdens) pilnīgi neatkarīga jūras (bet ne jūras dibena) fauna
aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm
senparasts Sen parasts, ilgstoši ikdienišķs
senam Sen, ilgstoši
senais Sen, senis, ilgi
seneīs Sen, senis, ilgi
izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
glase sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases
praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem
Ilgas ezers senāk Lielā un Mazā Ilgas ezeru kopējs nosaukums, vēlāk Lielā Ilgas ezera nosaukums
senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata
tisageti Senas ciltis (6.-3. gs. p. m. ē.), ko pieminējuši antīkie autori; domājams, ka piederējuši pie senajām somugru ciltīm un dzīvojuši Aizvolgas un Rietumurālu meža joslā
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
senlaicība Senatnīgums; noilgums
sēņveida enkurs sēnes veida enkurs, kas labi piesūcas gruntij, paredzēts ilgstošai noenkurošanai un vienlīdz labi funkcionē visos slodzes virzienos; to izmanto navigācijas zīmju noenkurošanai
Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst
bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.)
senmūži Sens, arī ļoti ilgs laikposms
izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem
zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums
Limax tenellus sēņu kailgliemezis
vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša
septiņgade Septiņu gadu ilgs laikposms; tautas saimniecības attīstības plāns septiņiem gadiem
Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine
Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m
pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas)
mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi
sēduļot Sēžot nīkt, ilgi sēdēt
Pirmais Kirhofa likums shēmas mezglā ienākošo strāvu summa vienāda ar no tā aizejošo strāvu summu jeb strāvu algebriskā summa mezglā vienāda ar nulli
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
streņģot Siet ar valgu
streņģēt Siet ar virvi, valgu
valdzināt siet vai saturēt ar valgu, virvi; ķert, turēt ciet
valgot Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
viešņa sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
nesnaudaļa sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene
mājsaimniece sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā
kompanjone sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai
zīdītāja sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu
multiorgasms Sievietes orgasms, kas viena dzimumakta laikā ieilgst vai atkārtojas
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
merkurializācija Sifilisa ilgstoša ārstēšana ar mazām dzīvsudraba savienojumu devām
falšfeiers Signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni
pārtraukumuguns Signāluguns ar vienādi ilgiem zibšņiem un starpbrīžiem starp tiem
stotinka Sīka monēta Bulgārijā, 1/100 levas
mīzine Sīka skudra, kas izdala indīgu šķidrumu, kas nokļūstot uz ādas rada ilgstošas dzelošas sāpes
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas
čūlēt Sīki un ilgstoši līt
zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot
smierkne Sīks, ilgstošs lietus
Helianthus microcephalus sīkziedu saulgrieze
virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
cedriņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
cedrs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
melatņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
mellotņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sili Sila virsis ("Calluna vulgaris")
siliņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sils Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vērsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršļi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsējiņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnes Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virze Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virži Sila virsis ("Calluna vulgaris")
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Silu ezers Silezers Balgales pagastā
Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā
Siguldas ezers Silguldas ezers Mālupes un Liepnas pagastā
Siguldas purvs Silguldas purvs Liepnas un Mālupes pagastā
Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem
parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos
algebriska izteiksme simbolu virkne, kas veidota no burtiem un skaitļiem, izmantojot algebrisko operāciju zīmes
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas
fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
simtgade Simt gadu ilgs laikposms
gadsimts Simts gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada)
oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās
Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
salne sirma (arī zilgani pelēka) govs; govs ar sirmu, brūni iesārtu spalvu; zila govs ar baltu muguru
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības
slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi)
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu)
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko)
grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām
dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā
sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā
dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
algebrisks skaitlis skaitlis, kas ir algebriska vienādojuma f(x)=0 sakne (f(x) – polinoms)
transcendents skaitlis skaitlis, kas nav algebrisks skaitlis, piemēram, π, e (naturālā logaritma bāze)
standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko)
smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt
spalgans skaļi skanošs, spalgs
rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties
izbūtelēties skaļi un ilgi raudāt, līdz apnīk
ārdeniski skaļi un spalgi
skalbji skaļi, spalgi
Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita
šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām)
redukcija skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd
absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes
metroritmika Skaņu ilguma un ritma sistēma
Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
mirklis Skatiens (parasti neilgs)
lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi
atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot
atskatīties Skatīties ilgi, līdz apnikumam
blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā)
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
kūvēt Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku
Melica ciliata skropstainā pumpursmilga
ildzieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji
smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
parastā skujene skujeņu suga ("Hippuris vulgaris")
Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
blūzgāties Slampāt, smulēties, žulgāties (šķidrumā)
blūzēt Slampāt, žolgāties
blūžģēt Slampāt, žulgāties
dzelva Slapja čulga ādā
pielielīt Slavināt (ilgstoši)
Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja
bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi)
cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.)
Pirmā Bulgārijas valsts slāvu un bulgāru valsts Balkānu pussalas ziemeļu daļā 681.-1018. g.
Auseņs slāvu ziemas saulgriežu ķekatnieku dziesmu refrēns, kas personificējies
verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem)
Saulainais Krasts Slenčevbrjaga, kūrorts Bulgārijā
slēpināt Slēpt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās)
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
sirgums Slimība (parasti ilgstoša)
hemeropātija Slimība, kas ilgst tikai vienu dienu
homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām)
alimentarā distrofija slimība, ko izraisa ilgstoša neēšana, nepilnvērtīgs uzturs
pneimokonioze Slimība, ko izraisa ilgstoša putekļu ieelpošana
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga
hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie
selafobija Slimīgas bailes no zibens vai spilgtas gaismas
fotomānija Slimīgas ilgas pēc gaismas
sirgt Slimot (parasti ilgstoši)
vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku
Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
azbestoze Smaga plaušu slimība, ko izraisa ilgstoša saskare ar azbesta putekļiem
bērsters Smagas beijas, 1–3 stundu ilgas pie Austrālijas dienvidu un dienvidaustrumu krastiem
būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu)
kanoeheķis Smailgātheķa veids
Hierochloe odorata smaržīgā mārsmilga
Hierohloe odorata smaržīgā mārsmilga
svētzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloe odorata")
mārzāles Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
smaržzāle Smaržīgā mārsmilga ("Hierochloē odorata")
parastā smaržmētra smaržmētru suga ("Clinopodium vulgare")
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
smeldzināt Smelgt
šmelgt Smelgt
šmalkt Smelgt (1)
smilkstēt Smelgt (1)
smeldzin Smelgt, smeldzēt
smeldzēt Smelgt, sūrstēt, sāpēt
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam
smildzene Smilga
trīsis Smilga - trīsene
trīzulis Smilga - trīsene
trīzuls Smilga - trīsene
smilgojs Smilgains 1
smilgots Smilgains 1
smildzenis smilgājs
smildzaine Smilgājs
smildzene Smilgājs
smildziene Smilgājs
smildziens Smilgājs
smildzine Smilgājs
smilgaina Smilgājs
smilgaine Smilgājs
smilgaite Smilgām apaudzis lauks
smelgas Smilgas
agrostis Smilgas - graudzāļu dzimtas ģints
smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas
suņu smilga smilgu suga ("Agrostis cania")
lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
ložņu smilga smilgu suga ("Agrostis stolonifera")
parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
vīnkalnu smilga smilgu suga ("Agrostis vinealis")
Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
Cērtene Smiltenes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems, atrodas pilsētas dienvidrietumu malā pie Vecpiebalgas ceļa
Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega
karalienes Olgas sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus reginaeolgae")
Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu
strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
zocialalga Sociālalga
pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā
akefālija Sociālās organizācijas veids, kurā nav spilgti izteiktas institucionalizētas, centralizētas varas
vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem
zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi
varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam
Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
merji Somugru cilts, kas 1. gt. beigās p. m. ē. - 1. gt. m. ē. dzīvoja Volgas un Okas upstarpā; 1. un 2. gt. mijā pārslāvojušies
mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā
mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts
stotinks Sotinka - sīknaudas vienība Bulgārijā
pārbalss Spalga balss, falsets
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem)
zvinēt Spalgi skanēt
pļiršķēt Spalgi skanēt (piemēram, kā sitot pa skārdu)
žadzēt Spalgi skanēt, atskanēt
nokladzināt Spalgi, ātri norunāt
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.)
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet)
svalbi Spalgi, skaļi
spilgts Spalgs (1)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lg.