Paplašinātā meklēšana
Meklējam adīt.
Atrasts vārdos (172):
- adīt:1
- badīt:1
- čadīt:1
- gadīt:1
- radīt:1
- vadīt:1
- zadīt:1
- apadīt:1
- atadīt:1
- bradīt:1
- daadīt:1
- ieadīt:1
- izadīt:1
- kladīt:1
- kņadīt:1
- noadīt:1
- paadīt:1
- saadīt:1
- uzadīt:1
- žladīt:1
- radīts:1
- adītāja:1
- adītājs:1
- adītava:1
- adīties:1
- aizadīt:1
- apbadīt:1
- apvadīt:1
- atbadīt:1
- atvadīt:1
- čaladīt:1
- iebadīt:1
- iegadīt:1
- ieradīt:1
- ievadīt:1
- izbadīt:1
- izradīt:1
- izvadīt:2
- izvadīt:1
- lāgadīt:1
- maradīt:1
- nobadīt:1
- novadīt:1
- pabadīt:1
- pagadīt:1
- paradīt:1
- pāradīt:1
- pavadīt:1
- pieadīt:1
- sabadīt:1
- sagadīt:1
- saradīt:1
- savadīt:1
- sazadīt:1
- tagadīt:1
- uzbadīt:1
- uzvadīt:1
- tadīten:1
- tadītēs:1
- adītinis:1
- aizbadīt:1
- aizvadīt:1
- nokladīt:1
- pārbadīt:1
- pārradīt:1
- pārvadīt:1
- pažladīt:1
- piebadīt:1
- pieradīt:1
- pievadīt:1
- skaladīt:1
- svabadīt:1
- badītājs:1
- badīties:1
- čadīties:1
- gadīties:1
- pašadīts:1
- radītājs:1
- radīties:1
- vadītājs:1
- vadīties:1
- zīdadīts:1
- izlāgadīt:1
- jaunradīt:1
- salāgadīt:1
- apadīties:1
- atadīties:1
- ieadīties:1
- izadīties:1
- noadīties:1
- paadīties:1
- saadīties:1
- tagadītan:1
- tagadītās:1
- tagadītēs:1
- zeltadīts:1
- pielāgadīt:1
- atbadīties:1
- atgadīties:1
- atvadītājs:1
- atvadīties:1
- iegadīties:1
- ieradīties:1
- izaadīties:1
- izbadīties:1
- izgadīties:1
- izvadītāji:1
- izvadītājs:1
- jaunradīts:1
- nevadītājs:1
- nobadīties:1
- nogadīties:1
- novadīties:1
- pabadīties:1
- pagadīties:1
- pavadītājs:1
- radītgriba:1
- radītspēja:1
- sabadīties:1
- sagadīties:1
- saradīties:1
- uzgadīties:1
- uzradīties:1
- vadītspēja:1
- pieskaladīt:1
- aizvadītais:1
- aizvadīties:1
- iesaadīties:1
- izabadīties:1
- izagadīties:1
- nosaadīties:1
- pārradīties:1
- piegadīties:1
- pieradīties:1
- pusvadītājs:1
- radītprieks:1
- vadītprasme:1
- apsačadīties:1
- atsabadīties:1
- atsagadīties:1
- autovadītājs:1
- jaunradītājs:1
- nosabadīties:1
- nosačadīties:1
- pasabadīties:1
- piesaadīties:1
- pirmradītājs:1
- sasabadīties:1
- sasagadīties:1
- vadītspējīgs:1
- virsvadītājs:1
- jonvadītspēja:1
- politvadītājs:1
- supravadītājs:1
- fotovadītspēja:1
- pavadītājšūnas:1
- piesapladīties:1
- radītājcēlonis:1
- siltumvadītājs:1
- supravadītspēja:1
- zibeņnovadītājs:1
- caurumvadītspēja:1
- pavadītājtriedrs:1
- pjezopusvadītāji:1
- pusvadītājstikls:1
- siltumvadītspēja:1
- vadītājmateriāls:1
- zibensnovadītājs:1
- elektrovadītspēja:1
- elektronvadītspēja:1
- pusvadītājmateriāli:1
- pusvadītājpārveidotājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4177):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
- trikotāžas drāna adīta drāna.
- adenis Adīta jaka, adīts džemperis.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu.
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot.
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- aizdancināt Aizvadīt.
- aizlaist Aizvadīt.
- apvedināt Aizvest, aizvadīt apkārt.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- žvimbulis Alkohola radīts reibums.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
- novaldzināt Apadīt.
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu.
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi.
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- jaukt prātu (arī galvu) Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- centroversija Apziņas vadīta tapšana.
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- (ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- dveiliski adīt ar divām dzijām adīt.
- metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
- polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
- slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu.
- pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- griezt Ar ko asu radīt (ievainojumu, brūci).
- izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
- sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
- ieskandināt Ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus).
- uzzilināt Ar nātrēm radīt iekaisumu.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- jeb Ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- pietinkšķināt Ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums.
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- ražot Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas).
- traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
- veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- uzsist zilumu ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
- iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- ieblūžģēt Ar slapju apavu radītu troksni ienākt.
- nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
- iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- pļurkšināt Ar troksni izvadīt izkārnījumus.
- plurkšināt Ar troksni izvadīt no organisma izkārnījumus.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- vienirbu Ar vienu (koka) adāmadatu adīt.
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- zīdadīts Ar zīda diegiem adīts.
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu).
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- alonoms Ārēju stimulu vadīts.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- Aramazds Armēņu mitoloģijā - augstākā dievība, debesu un zemes radītājs, auglības dievs un citu dievu tēvs.
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- proforgs Arodbiedrības pirmorganizācijas vadītājs.
- jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis.
- intravaskulārs Asinsvados esošs, norisošs, ievadīts.
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē.
- atērst Atārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- attrāpīties Atgadīties (1).
- attrāpīties Atgadīties (2).
- ietikties Atgadīties, notikt.
- nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- kliepties Atgadīties, notikties.
- atsagadīties Atgadīties.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- iebaidelēt Atkārtoti radīt bailes, iebaidīt.
- žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
- zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- žvārkstināt Atkārtoti radīt žvārkstošas skaņas.
- čerkstināt Atkārtoti radīt, izraisīt čerkstošu skaņu.
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- pārdzemdēt Atkārtoti, no jauna radīt.
- pārdzemdināt Atkārtoti, no jauna radīt.
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
- piešķirt vārdu atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
- energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1).
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
- pavadīt Atskaņot pavadījumu; vadīt pavadījuma atskaņojumu.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
- atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
- valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
- aberācija attēla kropļojums optiskās sistēmās; izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas radīto aberāciju.
- elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā; tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās; nerealitāte.
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu.
- atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
- sacīt (arī teikt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- teikt (arī sacīt) ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- atklanīties Atvadīties.
- atveselāties Atvadīties.
- atviesoties Atvadīties.
- vadīties Atvadīties.
- attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
- endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu.
- onkotlipse Audzēja radīts spiediens.
- amnioskopija Augļa ūdens pārbaude ar dzimumceļos ievadītu aparātu.
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
- edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību.
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs.
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
- samits Augstākā līmeņa sanāksme, valstu vadītāju tikšanās.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs.
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
- kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs.
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- kriopātija Aukstuma radīta slimība vai slimīgs stāvoklis.
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras.
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- klokē Austa vai adīta drāna ar burbuļainu reljefu.
- autobraucējs Automašīnas vadītājs.
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra.
- kodētājs automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā.
- koders Automātiska vai pusautomātiska ierīce programmu un datu kodēšanai, lai tos ievadītu datorā.
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šoferis Automobiļa vadītājs.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs.
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- dzērājšoferis autovadītājs, kas vada transporta līdzekli, būdams alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
- mācībnieks autovadītājs, kurš vēl mācās autoskolā un brauc ar instruktoru.
- bacillārs Baciļu radīts; baciļiem līdzīgs; baciļveida.
- badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
- maurāt Badīt (ar ragiem).
- badēties Badīt citam citu.
- badīties Badīt citam citu.
- atbadīt Badīt pretim.
- badāt Badīt, bakstīt.
- atbadīties Badīties ilgi, līdz apnikumam.
- izbadīties Badīties un pabeigt badīties.
- badāties Badīties.
- bukēties Badīties.
- uzbadīt Badot radīt ievainojumu vai punu.
- onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu).
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- glishrīns Baktēriju radīts mucīns urīnā.
- bakteriofitoma Baktēriju radīts, audzējam līdzīgs bojājums.
- oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
- gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu.
- Panūrga bars bars, kas bez apdomas seko jebkuram, kas iedomājas to vadīt.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- Sideakparudžara bataku (Sumatra) mitoloģijā - dieviete, zemes radītāja.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- izvadītāji Bērinieki, pavadītāji.
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē.
- pārberzēt Berzējot pārdalīt; berzējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; pārberzt (1).
- izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
- pārbrucināt Berzējot, rīvējot pārdalīt; berzējot, rīvējot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
- augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu.
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- impromptu Bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā.
- nerīdzaiņš Bez rīdzes (2) uzadīts (par zeķēm un cimdiem).
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku.
- sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
- šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
- nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties.
- nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties.
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
- pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā.
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
- noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
- notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
- fīrēt Bīdīt; vadīt; virzīt.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
- bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums; atblāzma.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- izbraukt Braucot izvadīt (iejūgtu zirgu).
- izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres).
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
- nobraukalēt Braukājot pavadīt (laikposmu).
- orēt Braukt; vadīt zirgu.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- brigadieris Brigādes vadītājs.
- budāt Bukņīt, badīt.
- budināt Bukņīt, badīt.
- budīt Bukņīt, badīt.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību.
- bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot.
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
- tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā.
- māžināt Burvības, māņus radīt, rādīt burvestības, ķircināt, āzēt.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- aizdairīties Būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā.
- turēt grožus savās rokās būt noteicējam; vadīt, valdīt.
- kost kabatā (arī makā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost makā (arī kabatā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost kaulā būt par grūtu, radīt nepatīkamu sajūtu, kaitēt.
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
- turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
- atrasties Būt sastopamam; arī gadīties, parādīties.
- atsarasties Būt sastopamam; arī gadīties; parādīties.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas.
- badēties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- pārbūt Būt, aizvadīt (kur visu laikposmu).
- iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
- nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem).
- ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- kranovšķiks Celtņa vadītājs.
- tūristu autobuss ceļojumiem paredzēts autobuss, aprīkots ar iekārtām ekskursijas vadītāja vajadzībām un pasažieru ērtībām.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- piesaistītā ierīce centrālā procesora vadīta ārējā ierīce
- centrokinēzija Centrāla stimula radīta kustība.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
- uzcirpt Cērpjot radīt ievainojumu.
- iecirpt Cērpot radīt ievainojumu.
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju.
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā.
- pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai.
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
- dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas.
- antropogēns Cilvēka darbības radīts, sociogēns.
- antropogēnisks Cilvēka darbības radīts.
- agrocenoze Cilvēka radīta un uzturēta fitocenoze.
- kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- tehnogēns Cilvēka saimnieciskās darbības radīts, ietekmēts.
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
- loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
- planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- ļenderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā.
- vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
- vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- dubultaiņi Cimdi ar ieadītu oderi.
- dubultnieki Cimdi ar ieadītu odferi; dubultaiņi.
- naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma.
- cimdniece Cimdu adītāja, izgatavotāja.
- cimdnieks Cimdu izgatavotājs, adītājs.
- citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis.
- mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
- amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
- apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
- žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
- helkoplastika Čūlas radīta defekta operatīva segšana.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- stihiska (arī dabas) nelaime dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas radītais postījums, zaudējums.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
- ievade Darbība --> ievadīt.
- izvade Darbība --> izvadīt.
- radīšana Darbība --> radīt.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- izvadīšana Darbība, process - izvadīt.
- novade Darbība, process --> novadīt (4).
- novade Darbība, process --> novadīt (6).
- novade Darbība, process --> novadīt (7).
- pārrade Darbība, process --> pārradīt.
- pārvade Darbība, process --> pārvadīt (3).
- pievade Darbība, process --> pievadīt(2).
- pievade Darbība, process --> pievadīt(3).
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
- agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- šaurā vieta darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
- kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
- stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- prorabs Darbu vadītājs (celtniecībā).
- formanis Darbu vadītājs.
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
- bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā.
- datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
- statiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri.
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
- taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
- datortelefonija datora vadīta komutācijas sistēma.
- komandrindas saskarne datoru sistēmas saskarne, kas paredz, ka, izmantojot tastatūru, visas komandas tiek ievadītas kā teksts un visa informācija no datora tiek izvadīta tekstuālā formā.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- kļūdu labošana datu apstrādes un datu pārraides iekārtu radīto vai programmu izpildes gaitā pieļauto kļūdu atklāšanas un novēršanas process.
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
- kopnes vešana datu pārraides procesa organizēšana kopnē, ko īsteno, pievienojot papildplates, un kas ļauj vadīt datu pārraidi pa kopni neatkarīgi no centrālā procesora, kā arī nodrošināt tiešu piekļuvi datora atmiņai un ārējām iekārtām.
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas.
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu).
- piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas).
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
- bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni.
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts.
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- blorkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
- blurkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
- rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
- piedvesums dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa; aspirācija^1^.
- kurināt Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
- sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dūmot Degot radīt dūmus; virzīt dūmus gaisā.
- kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams.
- iedancināt Dejojot ievadīt.
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- hītot Dejot un jautri pavadīt laiku.
- iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu).
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
- diabetogēns Diabēta radīts.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku.
- vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
- vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
- diplomātiskais korpuss diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- moderators Diskusijas, programmas, pasākuma vadītājs.
- dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- adāms Divd. --> adīt.
- radīts Divd. --> radīt.
- radošs Divd. --> radīt.
- vadāms Divd. --> vadīt.
- vadošs Divd. --> vadīt.
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
- melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- dizains dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml).
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2).
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
- bizz Dunduru radītās skaņas atdarinājums.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- laist pasaulē dzemdēt, radīt.
- laist Dzemdēt, radīt.
- dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- lallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.).
- lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
- ūdensmelderis Dzirnavnieks ūdensdzirnavās; ūdensdzirnavu vadītājs.
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- iesildīta vieta dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- badīklis Dzīvnieks, kas mēdz badīties.
- badāksne Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- badāksnis Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
- atražošanas spēja dzīvnieku fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- ālavība dzīvnieku mātīšu neauglība, nespēja radīt pēcnācējus dzimumbrieduma periodā.
- melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- biomagnētisms Dzīvo organismu radītais magnētisms.
- augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
- biolauks Dzīvu būtņu radītais enerģētiskais lauks.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- slapšķināt ēdot ar lūpām radīt zināmas skaņas.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- gāts Eja zivju aizsprostā, lai tās ievadītu ventera veida tīklā.
- slēpēt Ejot, braucot radīt, veidot (taku, ceļu).
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
- dirša Ekskrementu izvadītājs.
- dirsējs Ekskrementu izvadītājs.
- diršis Ekskrementu izvadītājs.
- simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums.
- detonācija Eksplozija, sprādziens; sprādziens, ko izraisa kāda cita sprādziena radītie gaisa viļņi.
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- izolācija elektriska kontakta novēršana starp elektriskās strāvas vadītājiem, atdalot tos ar dielektriķi; arī materiāls, ko izmanto šim nolūkam.
- galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
- elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi.
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam.
- fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma.
- kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē.
- virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- zemesslēgums Elektriskais vadītājs, kura potenciāls ir lielāks par nulli, savienots ar zemi.
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam.
- elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem.
- elektronekroze Elektriskās strāvas radīta audu nekroze.
- elektrotrauma Elektriskās strāvas radīts organisma bojājums.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- kopne Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem; maģistrāle.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- tranzistorefekts Elektrisko svārstību ģenerēšana un pastiprināšana, kuru novēro pusvadītāju ierīcēs - tranzistoros.
- elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
- EEG Elektroencefalogramma - galvas smadzeņu šūnu uzbudinājuma radītā elektriskā lauka pieraksts.
- zemējumietaise Elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamu zemētāju un vadītāju kopums.
- elektrodzinēja elektromagnētiskais moments elektromagnētisko spēku radītais moments.
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs.
- tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā.
- integrētā shēma elektroniska shēma, kas izpilda noteiktas funkcijas un kas izveidota vienā nelielā pusvadītāju kristālā.
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
- sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
- iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
- pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
- vilces apakšstacija elektrotehnisko iekārtu komplekss, kas elektrificētajās līdzstrāvas dzelzceļa līnijās pazemina pievadītās trīsfāžu strāvas spriegumu un pārveido to līdzstrāvā.
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
- elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
- elektronu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
- caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- jonu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; zīmenss.
- mo Elektrovadītspējas vienība, pretēja elektriskās pretestības vienībai (omam).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- oleoartroze Eļļa locītavas dobumā, kas ievadīta terapijas nolūkā.
- embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā.
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
- sastrūgāt Ēvelējot radīt skaidas.
- elementāļi Ezoterismā cilvēku radītas domu formas.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
- Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam.
- parafenilēndiamīns Fenilēndiamīna izomērs, ko izmanto dažu matu krāsošanas līdzekļu ražošanā; var radīt dermatītu.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
- demiurgs Filozofijā - radošais elements, radošais sākums; teoloģijā - Dievs kā pasaules radītājs.
- vakuumfiltrs Filtrs, kam filtrāta savākšanas tvertnē ir radīts retinājums.
- haute-finance Finanšu aristrokrātija, lielo banku un kreditiestāžu vadītāji; arī lielrūpnieki.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
- termoelektriskie efekti fizikālās parādības, kuru pamatā ir saistība starp siltumu un elektriskajiem procesiem cietos vadītājos un pusvadītājos.
- masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
- īpatnējā elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas kvantitatīvi raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību.
- elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss (S).
- superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu.
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
- magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu).
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
- magnetizētība Fiziska ķermeņa (gk. iežu) spēja radīt magnētisko lauku.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- gonfalonjers Florencē prioru vadītājs, prioru kolēģijas vai sinjorijas valdības galva (no 13. gs.), pilsētas maģistrāta galva (15.-18. gs.).
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem.
- digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
- fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
- nogadīties Gadīties (parasti nejauši).
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- gadīties pa kājām (kādam) gadīties nevēlami, bīstami tuvu.
- notrāpīties Gadīties, atgadīties.
- rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur).
- nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- nolēkties Gadīties, notikt.
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- attikties Gadīties.
- iznākt Gadīties.
- iztikties Gadīties.
- misīties Gadīties.
- piegriezties Gadīties.
- trāpīties Gadīties.
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
- siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
- ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
- aerogēnisks Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu.
- aerogēns Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu.
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
- mirdzdiode Gaismas diode - pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virzienā strāvu, izdalās gaismas enerģija.
- fotoeritēma Gaismas radīta eritēma.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- psihogalvanometrs Galvanometrs, kas reģistrē elektrodermālas reakcijas uz psihiskiem kairinājumiem; lietots par melu detektoru, jo meli var radīt emocionālu reakciju.
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- pāradaines Garās zeķes (kurām pie skriemeļa 1/2 kortēļa platumā dzipari pāradām adīti).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
- zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis.
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
- stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
- pūtējs Gāzpūtējs - mašīna gāzes plūsmas radīšanai ar lielāku spiedienu nekā ventilatora plūsma, bet mazāku nekā kompresora radītā plūsma.
- konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu).
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
- modernīca Govju kūts pārzine un piena pārstrādes vadītāja.
- meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties.
- badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
- badīkle Govs, kas mīl badīties.
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izgraizīt Graizot radīt, izveidot (kur robus, caurumus u. tml.).
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
- pārgrauzt Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- izgrauzt Graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- iegrauzt Graužot radīt (kur robu, caurumu).
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
- greiderists Greidera vadītājs.
- izgremot Gremojot izvadīt ārā.
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba.
- Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
- Eiriale Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītā briesmone, viena no trim māsām gorgonām.
- Steno Grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais briesmonis, gorgona, viena no trim māsām.
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- Okeāns grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas valda pār pasaules ūdeņiem; vēlāk radītajos mītos viņa vietā minēts Poseidons.
- dakriocistostomija Grieziens asaru maisā, lai radītu drenāžu.
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt.
- uzgriezt Griežot izveidot, radīt (kam) atveri.
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
- pārgriezt Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- iegriezt Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni.
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- vērsīt Grozīt, vadīt.
- nakšņot Gulēt pa nakti, arī pavadīt nakti (kur).
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens.
- knukšēt Guļot (miegā) radīt zināmas skaņas, nemierīgi gulēt (par maziem bērniem).
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt.
- pārgulēt Guļot pavadīt (laikposmu) - par dzīvniekiem.
- pārgulēt Guļot pavadīt nakti (kur).
- ģenerālkomisārs ģenerālkomisariāta vadītājs.
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- blokingģenerators ģenerators, kas pats atslēdzas, veidots tā, lai radītu atdalītus vienādi virzītus impulsus.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- glaciotektonika Ģeoloģijas zinātne par ledāju (šļūdoņu) radītajām iežu deformācijām.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
- Vodans ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - dievu tēvs, pasaules radītājs un kara dievs; Odins.
- represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt.
- psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli.
- barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu.
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes.
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- fīrers Hitlera kā partijas un valsts vadītāja apzīmējums.
- acetilholīns Holīna etiķskābes esteris, darbojas kā kairinājuma impulsu novadītājs nervu galos.
- galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- oleoma Hronisks iekaisuma perēklis vietā, kur parenterāli ievadīta eļļa.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums.
- iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas).
- piegreidāt Ieaust, ieadīt (kam) krāsainas, horizontālas svītras.
- iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- vēnas punkcija ieduršana vēnā ar dobu adatu, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu vēnā zāles u. tml.
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu (lai radītu šķietamu drošuma sajūtu).
- uzdūšāties Iedzert, lai radītu sev drosmi.
- iedzīvotāju spiediens iedzīvotāju skaita un tā radīto faktotu kopums, kas ietekmē apkārtējās vides iespējas nodrošināt iedzīvotājus.
- ietrāpīties Iegadīties, gadīties.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju).
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- ģerminālijas Iekšējie, dīgļa radītāji dzimuma orgāni.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- iesaadīties Iemācīties labi adīt.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.
- kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- sūknis ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
- ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
- sildāmais spilvens ierīce, ko lieto kādas ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot elektriskās enerģijas radītu siltumu.
- programmējamā ierīce ierīce, kuras darbība tiek vadīta, izmantojot programmas.
- stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju.
- klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās.
- inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
- aizadīt Iesākt adīt un uzadīt nelielu adījuma daļu.
- ieadīt Iesākt adīt, bet nepabeigt.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- noteikšana Iespēja (ko) vadīt, rīkot, organizēt (pēc savas gribas, vēlēšanās); vara.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- virsiespiedējs Iespiestuves vadītājs, faktors.
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- līdziet Iet līdzi, pavadīt (kādu).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
- vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
- rādītājierīce Ievadierīce, ko izmanto, lai vadītu kursora kustību vai veidotu grafiskus attēlus displeja ekrānā, piem., pele, kursorbumba, kursorsvira, dažādi gaismas zīmuļi.
- uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
- pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt.
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
- iepirst Ievadīt (kur) vēdera gāzes.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- iesākt Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
- nitrēt ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu NO~2~.
- iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- injicēt Ievadīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu.
- aminēt Ievadīt aminogrupu organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā.
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iekūpināt Ievadīt dūmus.
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- halogenizēt Ievadīt halogēnu organiska savienojuma sastāvā.
- iedirst Ievadīt izkārnījumus.
- katetrizēt Ievadīt katetru (ķermeņa dobumā, asinsvadā).
- ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- iesākt Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
- plastificēt Ievadīt plastifikatoru (vielā, materiālā).
- izdarīt poti ievadīt poti organismā.
- iespirināt Ievadīt spiras (kur iekšā, par aitu).
- sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- izlīdzināt kursu ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
- atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
- rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
- lasēt Ievadīt, vest ostā.
- detubācija Ievadītas (intubācijas) caurules izņemšana.
- darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta.
- displejs Ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju dažādās informācijas sistēmās, automātiskajās vadības sistēmās, informācijas un mērsistēmās vizuālā veidā ievadīt un izvadīt tekstu un dažāda veida grafisku informāciju.
- mielodelēze Ievainojuma radīts muguras smadzeņu perēkļveida bojājums ar smagu paralīzi.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens.
- aeroelektroizpēte Iežu un rūdu elektrovadītspējas pētīšana ar lidaparātos novietotiem mēraparātiem.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- nodzīvāties Ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā).
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1).
- izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- atsadzīvaties Ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku.
- izloderēties Ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā.
- samērēt Ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas.
- sapleknēt Ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā.
- izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
- izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- atblūgžināt Ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni.
- saklidzināt Ilgāku laiku radīt klabošu troksni.
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- nosasēdēties Ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā).
- noplaikšķināt Ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas).
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties.
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- atadīt Ilgāku laiku, daudz adīt.
- izadīties Ilgāku laiku, daudz adīt.
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- atsabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
- izabadīties Ilgāku laiku, daudz badīties.
- atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- pārdeldēt Ilgi lietojot, radīt (apģērbam, priekšmetam) izdilumu, caurumu.
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
- halihtiotoksīns Indīga, baktēriju radīta bāze zivju sālījumā.
- guru Indijā - garīgais audzinātājs vai sektas vadītājs.
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
- indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns).
- henrijs Induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība, H; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS.
- haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
- klientu attiecību pārvaldība integrēta informācijas sistēma, kas izveidota, lai plānotu un vadītu pirmspārdošanas un pēcpārdošanas darbības organizācijā.
- mikroshēma Integrēta mikroshēma - mikrominiaturizēta elektroniska ierīce, kuras elementi apvienoti vienā pusvadītājkristālā.
- čips Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- prettrieciens Īpaši radīts trieciens kustības straujai apturēšanai.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets.
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
- impulsspriegums Īslaicīgs pārejas procesa radīts pārspriegums.
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem.
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- nogārkties Īsu brīdi krākt, radīt gārdzošu skaņu.
- nobrazdinēt Īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- nopurkšt Īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi).
- norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3).
- nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3).
- nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
- sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
- gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs.
- Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks.
- pārgriezt Izadīt valdziņus, ņemot tos no adījuma iekšpuses.
- atadīt Izārdīt noadīto.
- sacaumurot Izbadīt, sacaurumot.
- izbudzīt Izbadīt.
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet.
- sabaiļināt Izbiedēt, radīt bailes.
- sabaiļot Izbiedēt, radīt bailes.
- lekties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- lēkties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
- izagadīties Izgadīties.
- izkrist Izgadīties.
- iztrāpīties Izgadīties.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.
- izķērkt Izgrūst skaļu, griezīgu balss skaņu, radīt nepatīkamu kliedzienu.
- tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā.
- darblapa Izklājprogrammās - divdimensionāla rindiņu un kolonnu matrica, kurā var ievadīt nosaukumus, ciparus formulas.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt.
- kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
- karažavot Izniekot (laiku), pavadīt laiku niekojoties.
- vienstieples dzīsla izolēts strāvas vadītājs, ko veido viena stieple.
- kabeļa dzīsla izolēts strāvas vadītājs.
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
- izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu.
- izorēt Izsūtīt ārā, izvadīt cauri (vietai).
- sarīdzēt Izšūt vai izadīt ar dažādu krāsu dzijām vai auklām.
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu; arī sapņot.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
- fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
- sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
- izmēsloties Iztukšoties, izvadīt izkārnījumus.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- pļekāt Izvadīt (no organisma) ekstrementus (par govīm).
- izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt.
- kūpēt Izvadīt dūmus (par dūmvadiem).
- izdirst Izvadīt fekālijas.
- kakāt Izvadīt fekālijas.
- perdēt Izvadīt gāzes no vēdera.
- sakakāties Izvadīt izkārnījumus (bērnu valodā).
- uzpļurināt Izvadīt izkārnījumus (uz kā).
- izdirsties Izvadīt izkārnījumus pietiekami.
- meksīt Izvadīt izkārnījumus.
- pļurināt Izvadīt izkārnījumus.
- parādīt (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dzemdēt Izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus, olas).
- pļūtīt Izvadīt no organisma izkārnījumus caurejas gadījumā vai daļēji šķidrā veidā.
- dirst Izvadīt no organisma izkārnījumus.
- pļūtēt Izvadīt no organisma šķidrus ekskrementus.
- izspirināt Izvadīt spiras (par aitu).
- izspirināties Izvadīt spiras (par aitu).
- uzspirināt Izvadīt spiras (uz kā).
- urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
- izmīzt Izvadīt urīnu.
- nopraktēt Izvadīt uz ceļa, sagatavot.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- izdzīdināt Izvadīt, izdzīt laukā.
- aizvadīt Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu); apbedīt.
- izvīkšt Izvadīt.
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- sasapņot Izveidot, radīt iztēlē.
- iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam.
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis.
- taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
- Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis.
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus.
- oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
- jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
- pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu.
- mašīnlasāmi dati jebkura veida dati, kurus ar ievadierīci var ievadīt datorā.
- virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs.
- aglutinogēns Jebkurš antigēns, kas parenterāli ievadīts organismā, spēj ierosināt aglutinīnu veidošanos.
- tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- līnijas troksnis jebkurš signāls, kas rodas līnijā un nav pārraidāmais signāls, to var radīt sprieguma fluktuācijas, temperatūras maiņa, magnētiskie vai elektriskie lauki un dažādi starojumi.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus.
- jonvadītspēja Jonu vadītspēja - elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
- koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums.
- Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- ilgtspējība Kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja.
- ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs radītājs vai paudējs; politisks darbinieks, kas veic vai vada ideoloģisko darbu.
- nodaļnieks Kādas nodaļas vadītājs.
- uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā.
- ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime.
- perža Kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- čuderis Kāds, kurš mēdz vadīt (darbus).
- noplandīties Kādu laiku pavadīt bez darba.
- noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
- satrumpāt kādu laiku pavadīt spēlējot kārtis.
- pašvikstināt Kādu laiku radīt švīksotšas skaņas.
- skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā.
- kākāt Kakāt, izvadīt fekālijas.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
- muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
- Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs.
- djaks Kancelejas vadītājs un rakstvedis Krievijā līdz 18. gs.
- iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
- bornāža Kapteiņa tiesības (atkarā no viņa izglītības) vadīt kuģus jūrā ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no piederības ostas.
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums.
- tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum.
- kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
- kardināldekāns Kardinālu kolēģijas vadītājs.
- izkarpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- uzkast Kasot, skrāpējot atsegt, radīt ievainojumu.
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- blastēma Katra audu daļa, kas spēj radīt jaunveidojumu.
- bakterioze Katra baktēriju radīta slimība.
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- linderēt Kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni.
- fakticitāte Kaut kas mākslīgs, ar apdomu radīts.
- švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
- pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- kerenka Kerenska vadītās valdības laikā (1917. g.) izlaistā naudas zīme.
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze.
- Balamakabs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dievu radīts ciltstēvs, kas izveidoja kiču valsti.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu.
- kitārodija Kitāras pavadīta dziedāšana.
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
- izkrēpot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- uzkaukt Kliedzot, raudot radīt, piesaukt.
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi).
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- iesaplatīties Kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem).
- izknābāt Knābājot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
- izknābt Knābjot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
- šifrators Kodēšanas shēma, kas tai pievadītos ciparsignālus pārvērš noteiktās izejas signālu kombinācijās.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- jonizācijas kamera kodolstarojuma detektors, kura darbības pamatā ir lādēto daļiņu radītā gāzes jonizācija.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju.
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
- V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus.
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks.
- skaitļotājgrafika Kompjūtergrafika; grafisku attēlu iegūšana un apstrāde ar datoru, vizualizējot (ar graf. izvadiekārtu, iespiedierīci, kineskopu) tā atmiņā ievadītus vai no attēlojamā objekta matemātiskā apraksta izskaitļotus elementus.
- pilnā vadītspēja kompleksās vadītspējas modulis (Y=√G^2^+B^2^).
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs.
- bilances konts konts galvenajā grāmatā, kurā tiek ievadītas pārējo kontu bilances.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
- lolot Kopt, veidot, radīt ar pūlēm, rūpīgi.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros); kora diriģenta palīgs.
- radiācijas korekcijas korekcijas, kuras kvantu elektrodinamikā aprēķina dažādiem fizikālajiem lielumiem, ievērojot elektriski lādētas mikrodaļiņas mijiedarbību ar tās radīto elektrisko lauku.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- acetarsols Kosmētikas sastāvdaļa, antimikrobiāla viela, var radīt jutīguma pastiprinājumu, alerģiskas reakcijas.
- acetamīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mitrumuzturētājs, var radīt vieglu ādas kairinājumu.
- cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas.
- lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas.
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju.
- kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
- benzilkarbinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var radīt acu kairinājumu, pastiprināt ādas jutīgumu, toksisks ieēdot.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
- dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas.
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
- uzzelēt Košļājot ar auslejām un mēli radīt tulznu.
- pārkost Kožot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kožot pārdalīt.
- izkost Kožot radīt (kur robu, caurumu u. tml.); kožot radīt (ievainojumu).
- piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi.
- izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
- atkaļņi Kreiliski (adīt).
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.
- neorganiskie luminifori kristāliskas vielas, kurās ievadīts nedaudz piejaukuma jonu (aktivatoru), t. s. kristālfosfori.
- implantācija Kristālisku hormonu ievadīšana zem ādas, lai radītu depo.
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1525.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- blīšķēties Krītot radīt troksni.
- zvapstēt Krītot radīt troksni.
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- bucināt Kūdīt, likt badīties.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers.
- tārpeja Kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē.
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi; kūkojot izpaust.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- mašiņkučeris Kuļmašīnas, lokomobiles vadītājs; mašīnists.
- mašīnkučeris Kuļmašīnas, lokomobiles vadītājs; mašīnists.
- izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas); kunkstot izpaust.
- gaisa patēriņa koeficients kurināmā sadedzes procesā kurtuvē faktiski pievadītā gaisa daudzuma attiecība pret teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu.
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana.
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām.
- elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem.
- kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- šikovaķ Labi pavadīt laiku.
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- sprastai Labiski (adīt).
- sprastam Labiski (adīt).
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- indukcijas periods laika periods starp momentu, kad ir radīti ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešamie apstākļi, un momentu, kad redzami tās pirmie rezultāti.
- auglības periods laika periods, kurā persona fizioloģiski spēj radīt pēcnācējus.
- ģeneratīvais vecums laika periods, kurā sievietes un vīrieši var radīt pēcnācējus.
- raudzēt laist, radīt nelielus (tabakas) dūmus.
- prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- LIVA Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
- Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiāls nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija.
- čilināt Laukirbes radīto skaņu apzīmējums.
- aizvars Lauktranzistora elektrods, kuram pievadītais spriegums izsauc strāvas maiņu kanālā.
- braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni.
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- glacioakvāls Ledāja kušanas ūdeņu radīts vai nosacīts.
- glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām).
- glacigēns Ledāja radīts, tāds, kas izcēlies paša ledāja darbības ietekmē.
- glacigēnisks Ledāja radīts.
- glaciotektonisks Ledāja spiediena radīts vai ietekmēts.
- vadības stili lēmumu pieņemšnas un padoto ietekmēšanas paņēmienu kopums, ko izmanto vadītāji.
- aizknibināt Lēnām (un ar pūlēm?) noadīt zeķei galu.
- vedeklis Līderis (dzimis vadītājs).
- holagogs Līdzeklis, kas spēj izvadīt no organisma visus patoloģiskos šķidrumus.
- unipolārais ģenerators līdzsprieguma bezkolektora ģenerators, kura aktīvajā vadītājā vienmēr inducējas nemainīga virziena elektrodzinējspēks.
- blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes.
- ieliekt Liecot pavērst (parasti uz iekšu); liecot ieveidot, radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
- superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
- virsfaktors Lielākos uzņēmumos, kur katru nodaļu vada savs faktors, kopējs vadītājs, kas dod rīkojumus pārējiem faktoriem.
- lamžas Lieli adīti kamzoļi garām rokām.
- luģinieks Liellaivas vadītājs.
- antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām.
- antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē.
- kapacitāte Lielums, kas raksturo vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- klišu Lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas.
- knietēt Lieto mēslu vaboles radītās skaņas raksturošanai.
- čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- buh Lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni.
- čabum Lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- tā Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
- no (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- spudūkš Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē.
- būržgola Lietus radītais ūdens burbulis peļķē.
- liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi pavadīt laiku.
- badināt Likt badīt(ies) ar ragiem.
- atstāt Likt, arī pieļaut, lai paliek (kādos apstākļos), radīt kādus apstākļus, bieži pašam aizejot.
- adināt Likt, dot adīt; pasūtināt (adītavā).
- noadināt Likt, dot noadīt; pasūtināt (adītavā).
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
- kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa.
- apziņas plūsmas literatūra literatūra, kas radīta, rakstīšanas laikā brīvi ļaujoties apziņas plūsmai (piemēram Dž. Džoisa "Uliss").
- tekstlodziņš Lodziņš displeja ekrānā, kas iezīmē laukumu, kurā lietotājs var ievadīt tekstu.
- konkatenācija loģiska datu elementu savirknēšana, lai radītu jaunu datu elementu.
- demultipleksors Loģiska iekārta, kas ieejai pievadīto signālu nosūta uz vienu no vairākām izejām.
- dampjkučeris Lokomobiles vadītājs.
- dampkučeris Lokomobiles vadītājs.
- lokomotīvists Lokomotīves vadītājs.
- mašīnists Lokomotīves, elektrovilciena, dīzeļvilciena vadītājs.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
- Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
- aizčubināt Lutinot gādīgi pavadīt.
- ļauniski Ļauniski adīt - kreiliski adīt.
- nobadināt Ļaut nobadīt, panākt, ka nobada.
- atdot grožus (kādam, arī kāda rokās) ļaut vadīt, pārvaldīt (citam), atsakoties no vadības.
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
- kreacionisms Mācība, ka katram cilvēkam ieņemšanas vai piedzimšanas brīdī tiek radīta jauna dvēsele.
- sokrātika Mācības veids, kādu lietoja Sokrāts: ar jautājumu palīdzību māceklis pats tiek novadīts pie lietas izpratnes.
- mācenis Mācību daļas vadītājs (skolā).
- subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs.
- nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu).
- fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- nogurums mainīgas slodzes radītas materiāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas.
- sinhronā mašīna maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- datorvides māksla māksla, kuras darbi tiek radīti datora atmiņā un demonstrēti ar datora palīdzību; virtuālā māksla.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs.
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
- ventrikulostomija Mākslīgas atveres radīšana smadzeņu ventrikula, lai novadītu šķidrumu hidrocefālijas gadījumā.
- sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi.
- mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- agroekosistēma Mākslīgi radīta ekosistēma.
- divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība.
- kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
- agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma.
- gadījumskaitlis mākslīgi radītas skaitļu secības elements, kura atrašanās varbūtība šajā secībā ir zināma.
- mākslīgais klimats mākslīgi radīti laika apstākļi.
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei.
- izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
- flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus.
- tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi.
- plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju.
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- ķīmija Mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.).
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
- art director mākslinieciskais vadītājs, tas, kurš atbild par produktu grafisko un māksliniecisko noformējumureklāmas uzņēmumos, tipogrāfijās u. c.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
- Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi.
- vadu koncentrators marķiergredzena tīkla centrālais mezgls, kurā ievadītas visas kabeļu cilpas, kas savieno blakus esošās stacijas.
- antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- konduktīvā žāvēšana materiāla žāvēšana ar siltuma saskaratdevi (ar siltuma vadītspēju), materiālam atrodoties kontaktā ar uzsildītām virsmām.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
- dzīsla maza šķērsgriezuma elektriskās strāvas vadītājs
- iespaidīt Mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus).
- pablorkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pablurkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
- kontrāstimulisms Medicīnā vienas ķermeņa dalās uzbildināšana, lai kairinājumu novadītu no otras dalās projām.
- scisura Medicīnā, šķēlums, plaisa (arī ar griezienu radīta).
- panangīns Medikaments, kālija preparāts, ko izmanto, lai organismā ievadītu kālija jonus.
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
- šteigers Meistars, darbu vadītājs kalnraktuvēs.
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību.
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos.
- mēnesnīca Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
- termoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir termoelektriskais efekts – ja divu dažādu metālu vai pusvadītāju galu kontaktiem ir atšķirīga temperatūra, tad kontūrā rodas elektrodzinējspēks.
- tenzopārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja elektriskās pretestības atkarība no mehāniskā sprieguma tajā.
- termorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja vai pusvadītāja elektriskās pretestības atkarība no temperatūras.
- elektriskais vads metāla strāvas vadītājs elektriskajā ķēdē.
- vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepju kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- tenzorezistīvais efekts metāla vai pusvadītāja elektriskās pretestības izmaiņa deformācijā.
- viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus).
- MOP Metāls - oksīds - pusvadītājs.
- elektronu vadāmība metālu un pusvadītāju vadāmība, kurā strāvas nesēji ir vadāmības elektroni; n-tipa vadāmība.
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
- metināšana ar infrasarkano starojumu metināšana, izmantojot infrasarkanā starojuma radīto siltumu.
- metināšana ar ultraskaņu metināšana, izmantojot ultraskaņas svārstību radīto siltumu.
- Mesbauera spektroskopija metode kodolu mijiedarbības pētīšanai ar kodola apkārtnes radītiem elektriskajiem un magnētiskajiem laukiem, izmantojot Mesbauera efektu.
- vides piekļuves vadība metode, ar kuru tiek vadīta lokālo tīklu staciju secīga piekļuve datu pārraides videi.
- aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
- tālizpētes aktīvās metodes metodes datu ieguvei izmantojot mākslīgi radītu elektromagnētisko starojumu.
- dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
- nokņukstēt Miegā radīt skaņu, kas atgādina raudāšanu.
- mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs.
- mikropatoloģija Mikroorganismu izraisīto slimību radītās patoloģiskās pārmaiņas.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.).
- redzamības attālums minimālais attālums, kurā pie stūres sēdošam autovadītājam ir jāpārredz ceļš vai jāsaskata šķērslis uz ceļa.
- 15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā.
- mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
- palicējs Mirušā pavadītājs.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
- tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
- imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu.
- ciparvadības monitors monitors, kura attēla parametrus (lielumu, pozīciju utt.) var uzdot un to izmaiņas vadīt ar ciparkodu.
- melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- kompresora dīzeļmotors motors, kura degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar kompresora radītu spiedienu.
- izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu.
- saule Mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
- išans Musulmaņu mūku skolotājs un vadītājs.
- divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
- sekundēt Mūzikā - otro balsi spēlēt, instrumentāli pavadīt.
- petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda.
- naftas fontānieguve naftas urbumu izmantošanas paņēmiens, kurā naftas izplūdi nodrošina dabisks vai mākslīgi radīts iežu slāņu spiediens.
- taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma.
- otkidons Narkotiku radīta dziļa bezsamaņa.
- ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- naukrārs Naukrārijas vadītājs.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- (ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt, neaiztaisīt) neaizmigt; pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
- nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) neatbalstīt; radīt šķēršļus (kam).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- neproduktīvs Neauglīgs; tāds, kas nedod rezultātus; bez radītspējas.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
- murdēties Negulēt, pavadīt kādu laiku bez miega.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
- šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
- sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
- stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā.
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta.
- posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- novalačīt Nelietderīgi pavadīt (laiku).
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
- noklunkurēt Nelietderīgi pavadīt laiku.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (visu laikposmu).
- nonīcināt Nelietderīgi pavadīt, izniekot laiku.
- vataļāt Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku.
- vataļāties Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku.
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt.
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu).
- nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu).
- organizētā noziedzība nelikumīgi veiktas plānotas un vadītas darbības, ko īsteno noziedznieku grupas peļņas, kontroles un ietekmes gūšanai.
- noņemt Neļaut vairs strādāt (parasti vadīt transportlīdzekli).
- iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri.
- irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
- balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu.
- muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas.
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
- heterodromija Nerva īpašība vadīt kairinājumu vienā virzienā labāk nekā otrā.
- dromotropisms Nerva vadītspēja.
- elektrodiagnostika Nerva vadītspējas vai muskuļa kontrakcijas spējas noteikšana ar elektrisko strāvu.
- parabioze Nervaudu kairināmības un vadītspējas pavājināšanās to pārmērīgas kairināšanas dēļ.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- nepatogēns Nespējīgs radīt slimību.
- laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt.
- rozīte Netradicionālā seksa piekritēju radīts tēlains tūpļa apzīmējums.
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
- kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme.
- bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
- knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu.
- knukšēt Nīkuļot, pavadīt laiku bez miega.
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- kompozītorderis No joniskā un korintiskā ordera elementiem radīts orderis.
- patraķi No kuļmašīnas izvadītie labības salmi.
- ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
- bušuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
- bužuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
- kondensators no vadītājiem veidots elektrisko un elektronisko sistēmu elements ar noteiktu elektrisko kapacitāti.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
- apadīties Noadīt (savām vajadzībām) visu nepieciešamo.
- apadīt Noadīt (visapkārt).
- nonērt Noadīt (zeķi).
- daadīt Noadīt līdz kādai vietai.
- nomazglāt Noadīt, uzadīt.
- noērst Noārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
- novadīt Nodzīvot, aizvadīt (mūžu).
- nomājot Nodzīvot, pavadīt laiku.
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu).
- sadirst Nokārtojoties radīt mēslu kaudzi.
- nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties.
- policmeisters Nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19 gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis.
- noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega.
- iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- dromo- Norāda uz vadītspēju vai uz skrējienu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- pousse Norādījums vadīt lociņu no lejas uz augšu.
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
- sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties.
- pirsta garums nosacīta adījuma garuma mērvienība - adītāja pirksta garums.
- susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- skenēt Noteikt organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos.
- strādāšana noteiktu darbību veikšana, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības
- sagvelzt noteiktu laiku pavadīt pļāpājot.
- lauka definīcija noteikumu, ko izmanto datu bāzes pārvaldības programma un kas norāda, kāda veida informāciju var ievadīt datu laukā.
- pidarka notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure.
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- uzlēkties Notikt, atgadīties.
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties.
- klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- nākties notikt, gadīties.
- aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.).
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- kanalizēt Novadīt.
- atstāt Novēlēt (mantojumu); sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- atraisīt rokas novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms.
- objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām.
- izņaudēt Ņaudot radīt (skaņas).
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- skaņas lokācija objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- nužģināt Okšķerēt, rakņāt, radīt nekārtību.
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu.
- dispečers Operatīvs (piemēram, ražošanas gaitas, transporta kustības) vadītājs.
- regulētājs Operatīvs transporta kustības vadītājs (uz ielām, ceļiem).
- komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā.
- utilīta Media Player operētājsistēmas _Microsoft Windows_ palīgprogramma, kas, izmantojot ekrānā redzamos taustiņu attēlus, ļauj lietotājam vadīt sistēmā instalēto atskaņotājaparatūru (piemēram, _CD-ROM_ atskaņotāju).
- komandu procesors operētājsistēmas programma, kas apstrādā lietotāja ievadītās komandas, attēlo displeja ekrānā uzvednes un apstiprinājuma vai brīdinājuma ziņojumus.
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
- okulārs Optiska sistēma, ko izmanto optiskos instrumentos, lai caur to aplūkotu objektīva radīto attēlu.
- aktīvā optika optiskā sistēma, kurā tiek kompensēta gravitācijas un temperatūras izmaiņu radītā optisko virsmu deformācija; izmanto optiskajos teleskopos, infrasarkanajos teleskopos, ultravioletajos teleskopos.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- acetilēts Organisks savienojums, no kura, to sildot kopā ar etiķa anhidrīdu vai acetilhlorīdu, ir aizvadīts ūdens.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
- anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi).
- fertilitāte Organisma spēja radīt pēcnācējus.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- kapelmeistars orķestra (parasti kapelas, teātra orķestra, pūtēju orķestra) vadītājs, diriģents; senāk arī kora vadītājs un diriģents.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- nosukstīties Ošņājot radīt zināmas skaņas.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- apada Paada - adīta vīzes pazole.
- pasabadīties Pabadīties.
- daadīt Pabeigt adīt (kā) daļu.
- izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas.
- atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
- atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu.
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- patrāpīt Pagadīties (satikt).
- patrāpīties Pagadīties.
- uztrāpīties Pagadīties.
- izgājis Pagājis, aizvadīts.
- štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce.
- pazust paiet, tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
- puskamzols Paīss kamzolis; adīts bezrocis.
- kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs.
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
- lentveida peldošie pamati pamati ar augšējo un apakšējo stiegrojumu un līdz ar to telpiski stingru konstrukciju, kas dod iespēju uzņemt grunts izcilājumu radītās slodzes.
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
- vest panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt.
- piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- atšķirt Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
- sabadināt Panākt, ka sāk badīties.
- veidot Panākt, ka tiek radītas attieksmes.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
- sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni.
- iepīkstēties Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
- skanēt Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
- atdunēt Par soļiem un soļu radītu troksni.
- aizdunēt Par soļiem vai soļu radītu troksni.
- pāradains Pāradām adīts.
- Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls).
- galvanomagnētiskie efekti parādību kopa, ko novēro magnētiskajā laukā ievietotos vadītājos un pusvadītājos, jo tajos plūst elektriskā strāva.
- magnetostatika Parādību kopums, kuras saistītas ar pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētisko lauku īpašībām un mijiedarbību.
- pārbezdēties Pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas).
- zavoģīties Pārāk ilgi vadīt bumbu (sporta spēlēs).
- tēvs Parasti savienojumā "Dievs Tēvs": Dievs kā pasaules radītājs.
- paadīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) adīt.
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- elektronu - caurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja.
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu); ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
- pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus.
- automātiskā pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā pārnesumu pārslēgšana un pārslēgšanas momenta izvēle notiek automātiski, bez autovadītāja līdzdalības.
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām "p-n" pārejām.
- pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
- izlaist grožus no rokām pārstāt būt par vadītāju, noteicēju.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- kalcija propionāts pārtikas piedeva E282 (propionskābes kalcija sāls), pelējuma inhibitors, konservants, var radīt kairinājumu, astmu, migrēnu, veicināt nogurumu un mācīšanās grūtības.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu.
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
- talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
- kalcija glukonāts pārtikas piedeva E578, buferviela, sekvestrants, var radīt kuņģa kairinājumu, kā arī problēmas ar kuņģi un sidi.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- kūpināšana Pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E1520 Pārtikas uzlabotājs - propān-1,2-diols, propilēnglikols, iespējamā iedarbība - toksisks elpošanas orgāniem, nervu sistēmai, imūnsistēmai, var radīt dermatītu, depresiju.
- E142 Pārtikas uzlabotājs - zaļais S, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, bezmiegu, radīt izsitumus uz ādas.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- hidrodinamiskais pārvads pārvads, kas pārvada griezes kustību, izmantojot šķidruma plūsmas radīto spēku; svarīgākās sastāvdaļas ir kopējā tvertnē ievietoti sūkņa un turbīnas skrejrati ar lāpstiņām un nekustīgi vadaparāti ar lāpstiņām.
- hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā.
- modificēt Pārveidot, radīt citu formu.
- mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu.
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
- padot Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.); pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) - par mehānismu, ierīci u. tml.
- salāgošana Pasākumu komplekss elektrotehnikā un radiotehnikā, kura nolūks ir panākt, lai no elektriskās strāvas avota uz slodzi varētu pārvadīt maksimālo jaudu.
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli.
- apsaimniekošanas sistēma pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- ekumeniskais koncils pasaules baznīcu vadītāju sanāksme, kas lemj par kristīgo mācību; tās lēmumi ir obligāti visiem baznīcu locekļiem.
- Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas.
- Dvīņu torņi Pasaules tirdzniecības centra (Ņujorka, ASV) divas līdzās esošās torņveida ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās teroristu vadītas lidmašīnas.
- vieglais automobilis pasažieru automobilis, kas paredzēts ne vairāk kā 9 pasažieru pārvadāšanai, ieskaitot autovadītāju.
- pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
- paslamstīties Paslinkot; pavadīt (kādu laiku) bez noteikta darba.
- pastmeistars Pasta kantora vadītājs.
- diferenciālais pastiprinātājs pastiprinātājs ar divām ieejām – tiešo un inverso; tā izejas signāls proporcionāls ieejām pievadīto spriegumu starpībai; izmanto līdzstrāvas pastiprinātājos dreifa samazināšanai.
- autogēns Paša organismā radies; neievadīts no ārpuses.
- autolēzija Paša radīts veselības bojājums.
- šļebicka Pašadīta cepure.
- pašvaldību finanšu izlīdzināšana pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei.
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- izmurdēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega.
- izmurdzēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega.
- izmurdzināt Pavadīt (kādu laiku) bez miega.
- izmurdzinēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega.
- palaist Pavadīt (kādu).
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu).
- palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu).
- izmantot pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- valačīties Pavadīt (parasti ilgāku laiku) bezdarbībā.
- vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
- notrakāt Pavadīt (visu laikposmu) līksmojoties, trokšņojot, arī palaidņojoties.
- nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
- eskortēt Pavadīt ar konvoju, sardzi.
- nogledīt Pavadīt bezdarbībā (laiku); noslinkot.
- gadoties Pavadīt gadu vienā vietā.
- nosamaisīties Pavadīt ilgāku laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus darbus.
- izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības.
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot.
- nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot.
- nomulst Pavadīt kādu laiku bez miega.
- nopļēgurēt Pavadīt kādu laiku dzerot, uzdzīvojot.
- nopasakoties Pavadīt kādu laiku pļāpājot, tērzējot; nopļāpāt.
- novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot.
- nonākt Pavadīt kādu laiku, mācoties (macību iestādē), apmeklējot (mācību iestādi).
- nočammāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
- nočokāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
- nočollāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties.
- nokasīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus (parasti darbietilpīgus, arī garlaicīgus) darbus.
- nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus.
- nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus.
- nodakstīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus darbus.
- noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus.
- nosamīties Pavadīt kādu laiku, veicot mazrezultatīvu darbu.
- noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- pārmitēties Pavadīt kādu laiku.
- pārmitināties Pavadīt kādu laiku.
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- gaidīt Pavadīt laika posmu, domājot, uzskatot, ka (kāds) ieradīsies.
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- tamborēt laiku pavadīt laiku
- nomurdzēt Pavadīt laiku (nakti) bez miega.
- noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot.
- noklimpāt Pavadīt laiku bez darba, noslinkot.
- novaļāt Pavadīt laiku bez darba.
- murēties Pavadīt laiku bez miega.
- noīgt Pavadīt laiku bez nopietna darba.
- ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt.
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- gledīt Pavadīt laiku bezdarbībā; slinkot; nestrādāt.
- nošļanderēt Pavadīt laiku bezdarbībā.
- nožveirāt Pavadīt laiku bezdarbībā.
- noblankstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt.
- noblenkstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt.
- nozadināt Pavadīt laiku blēņojoties.
- nopļēgurāt Pavadīt laiku dzerot un uzdzīvojot.
- nobrazdinēt Pavadīt laiku lēnā, pa daļai nesekmīgā darbā.
- vinkaļāt Pavadīt laiku neko nedarot vai lēnām strādājot, slaistoties.
- nolangot Pavadīt laiku neko nedarot.
- nolelot Pavadīt laiku nelietderīgi lelojot.
- nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties.
- noliverēt Pavadīt laiku niekojoties, neko nedarot.
- treņķēt Pavadīt laiku pļāpājot, omulīgi tērzēt.
- noblankstīties Pavadīt laiku slinkojot.
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- notērgavāt Pavadīt laiku tērzējot, runājoties.
- šļepstināties Pavadīt laiku tūļājoties.
- notūtot Pavadīt laiku vaimanājot.
- novakarēt Pavadīt laiku vakarējot.
- izadzīvāties Pavadīt laiku viegli, bezrūpīgi, patīkami.
- nosatrīties Pavadīt laiku, bezmērķīgi darbojoties.
- dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt.
- iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties.
- nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot.
- zabelēt Pavadīt laiku, neko nedarot.
- dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- tusēties Pavadīt laiku.
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- šķirties Pavadīt mirušo pēdējā gaitā.
- nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
- nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu).
- izmurēties Pavadīt nakti bez gulēšanas.
- neaizvērt ne acis pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
- nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
- novārgt Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt (3).
- pabeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- vasarot Pavadīt vasaru (kur).
- nokaražavot Pavadīt, izniekot (laiku).
- pasķi Pavadīt, izsekot.
- vadināties Pavadīt, izvadīt.
- palaidīt Pavadīt.
- vadināt Pavadīt.
- mirinātāji Pavadītāji, kas ar garīgām dziesmām un dažādiem rituāliem palīdz nomirēja dvēselei aiziet viņsaulē.
- vadinieks Pavadonis, pavadītājs.
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē.
- kodums Paveikta darbība --> kost (2); kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- badījums Paveikta darbība, rezultāts --> badīt.
- ieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5).
- izadījums Paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids.
- pārradījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt(1).
- pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals.
- radījums Paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1).
- saadījums Paveikta darbība, rezultāts --> saadīt(1).
- sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt(1); badot radītais ievainojums.
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7).
- uzvaražāt Pavirši izgatavot (uzadīt).
- bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
- bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
- karsta aka pazemes karsta radītā reljefa forma.
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- tuļpa Pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju.
- šķilt Pēkšņi radīt (gaismu, parasti spilgtu).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā.
- tālbraucējs kapteinis peldlīdzekļa vadītājs, kurš var bez ierobežojumiem vadīt to vadīt jebkuros pasaules ūdeņos.
- datorpele Pele (2) - kursora pozicionēšanas ierīce, ar kuru tiek vadīta displeja ekrāna kursora kustība.
- izperēt Perējot radīt (mazuļus).
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa.
- izgājšgadējs Pērnais; aizvadītā gada.
- ieknuzāt Perot izraisīt, radīt; apmācīt ar pēršanu.
- iepērt Perot izraisīt, radīt.
- iepērt Peroties pirmajam (pirtī), radīt garaiņus, mitrumu; peroties iesildīt.
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors.
- autoamatieris Persona, kas nav profesionāls autovadītājs un kam ir amatiera tiesības vadīt automobili.
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- urtikācija Pēršana ar nātrēm, lai radītu kairinājumu (ārstējot perifērisko paralīzi).
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā.
- daadīt Pieadīt pie kā.
- piesaadīties Pieadīt sev (pietiekami, daudz).
- neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
- neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- uds Piecu pēdu kārts, ar kuru tīkls tiek vadīts zem ledus.
- dot ieguldījumu piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā).
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt.
- pieklinkšķināt Pieklauvējot radīt klinkšķošas skaņas.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā.
- donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā.
- piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T).
- sakopt Pienācīgi apstrādājot (zemi, lauku), radīt kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
- iedzaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā).
- iedžaldīt Pieskaroties augam, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (ķermeņa daļā).
- iedurt Pieskaroties radīt sāpes, arī sīku ievainojumu (par ko asu, smailu).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekļa vadītāju, par transportlīdzekli).
- elektrificēt pievadīt elektrisko strāvu, piemēram, celtnei, ražotnei u. c.
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu).
- piebalsot Pievienoties (kāda) radītām skaņām, radot līdzīgas skaņas.
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- admitance Pilnā elektrovadītspēja.
- izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
- Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs.
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību.
- pinains pīnei līdzīgs, pīnēs adīts.
- stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas.
- posmvedis Pionieru organizācijas posma vadītājs.
- pioņervožatijs Pionieru vadītājs.
- pirmradītājs Pirmais (kā) radītājs.
- bīskaps Pirmkristiešu laikā lokālās draudzes vadītājs, tas pats, kas prezbiteris.
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- mastīt Pīt, adīt.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- ciparošanas planšete plastmasas planšete ar jutīgu virsmu, kas pārveido speciālas rādītājierīces (irbuļa vai kursor) pozīciju ciparsignālā, lai ievadītu to datorā un attēlotu uz displeja ekrāna.
- publicitāte Plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas radītais iespaids sabiedrībā.
- damaška Platāka adīta vai austa josta.
- pārplēst Plēšot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
- galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu).
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni).
- malacis Plosta vadītāja korņika palīgs.
- ņergāties Plūcoties radīt troksni (piemēram, par suņiem un kaķiem).
- ūdensgrēks Plūdu radītais kaitējums.
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- izgrauzt Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) - par ūdeņiem.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
- čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku; nopļāpāt.
- turkšķēt Pļāpāt, tukšu runāt; radīt neskaidras skaņas.
- turšķēt Pļāpāt, tukšu runāt; radīt neskaidras skaņas.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt brūci, ievainojumu.
- kardiganjaka Pogājama virsdrēbju adītā jaka, parasti ar valnīšadījuma apmalēm bez apkakles, bez jostas vai dažkārt ar sasienamo jostu, ja tā ir garāka par vidukļa līmeni.
- superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstākspar inspektoru (Lielbritānijā).
- ģeotekstils Polimēru ģeosintētika, kas var būt austa, neausta vai adīta.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- politvadītājs Politiskais vadītājs.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis; radikāls revolucionārs internacionālisms (pasaules revolūcija).
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
- Tirava Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - augstākais radītājs "Debesu arka".
- tranzistors portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- posmvedis Posma (6) vadītājs.
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem.
- kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds.
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem.
- makroprakse Prakses veids sociālajā darbā, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas sabiedrības sociālajā attīstībā.
- vadītprasme Prasme vadīt (ko).
- pilotāža Prasme vadīt gaisakuģi lidojuma laikā.
- noturēt stūri prast, arī spēt vadīt transportlīdzekli.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā.
- priecāties priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
- marga Priekškars; smalki adītas malas.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
- priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu.
- migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
- pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā.
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- atvadas Process, darbība --> atvadīties (1); atvadīšanās, atsveicināšanās.
- pavadi Process, darbība --> pavadīt.
- izveide Process, darbība, kura rezultātā (kas) tiek radīts, rodas, iegūst vēlamo veidu, formu; šīs darbības rezultāts.
- elektroslapināšans Process, kad elektrovadītāja šķidruma piliens, kam pievada strāvu, maina formu, sākot slapināt virsmu; kā arī pretējs process - kad pilienu mehāniski deformē, tas ģenerē elektrisko lādiņu.
- lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
- mikrotargetēšana process, kurā tiek radīta reklāma, pamatojoties uz konkrētā lietotāja gaumi, kas noteikta analizējotattiecīgās personas datus.
- sociālais darbs profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.
- komandvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā pieprasa, lai lietotājs ievadītu sintaktiski pareizi formulētas komandas.
- diskžokejs Programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā.
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
- attālās vadības programmatūra programmatūra, kas instalēta abos datoros - lokālajā un attālajā - un kas ar modema vai datortīkla starpniecību ļauj vadīt attālo datoru.
- kritiskā programmatūra programmatūra, kuras kļūme var būtiski pazemināt tās nebīstamības pakāpi un radīt ievērojamus finansiālus vai sociālus zaudējumus.
- projvads projektu vadītājs.
- elektriskā vadītspēja proporcionalitātes koeficients (G) starp elektrisko strāvu (I) patērētājā un spriegumu (U): (I=GU); vadītspējas mērvienība SI mērvienību sistēmā ir sīmenss (S).
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi).
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- pulcinieks Pulkvedis, pulka vadītājs, komandieris.
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt.
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
- programmējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, no kuras datus var tikai lasīt.
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- fotorezistors Pusvadītājierīce, kurai optiskā starojuma ietekmē mainās elektriskā pretestība.
- akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā.
- piejaukumu pusvadītājs pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos.
- kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās.
- fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas).
- gaismas diode pusvadītāju diode, kurai laižot cauri tiešā virziena strāvu, izdalās siltuma enerģija un gaismas enerģija; izmanto par indikācijas elementu un optrona sastāvdaļu; mirdzdiode.
- varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
- caurumu vadāmība pusvadītāju elektrovadāmība, kurā galveno ieguldījumu dod caurumi.
- Saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni.
- fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā.
- dinistors Pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
- pusvadītāju diode pusvadītāju ierīce ar vienu p-n pāreju.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- magnetorezistors Pusvadītāju ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās (parasti palielinās) ārējā magnētiskā lauka ietekmē.
- varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
- termistors pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras; termorezistors.
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- iemutnis Pūšamā instrumenta sastāvdaļa, lingvālais jeb mēlīšu piemutnis, ko atskaņotājs ņem mutē, lai ievadot tajā gaisa strāvu, radītu skaņu.
- puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi.
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni).
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
- radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā.
- radionuklīds Radioaktīvā elementa kodols, kā dabisks, tā mākslīgi radīts.
- trukšķināt Radīt "tru-, tru-" līdzīgu troksni.
- pārsūknēt Radīt (asins) plūsmu organismā (parasti par sirdi).
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- sadzīvāt Radīt (bērnu), parasti dzīvojot laulībā.
- piedzīvāt Radīt (bērnus).
- ieskapēt Radīt (citam cilvēkam) iespēju (ko) iegūt.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim.
- orientēt Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
- noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi; radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus; arī iznīcināt.
- dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- sāpēt Radīt (kādam) nomācošu emocionālu stāvokli.
- dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
- likt spieķi riteņos radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- (aiz)likt kāju priekšā radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
- pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
- pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
- audzēt Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).
- noūkšēties Radīt (lēlojot dziedot) saucienu vai kliedzienu.
- producēt Radīt (organiskas vielas) - par organismiem.
- izdvest Radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
- dadzīvāt Radīt (parasti ārlaulības bērnu).
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
- celt Radīt (piemēram, troksni).
- rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
- sapirsties Radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes.
- kāsināt radīt (skanēt) paipalas balss skaņas.
- taisīt Radīt (skaņas).
- kolorēt Radīt (skaņdarba) skanējuma nokrāsu.
- izdot Radīt (skaņu).
- smieties Radīt (smieklus).
- riest Radīt (šķidrumu) kur, pildīt (ar šķidrumu).
- saradīt Radīt (vairākus, lielāku daudzumu).
- samulēt Radīt ādas noberzumu.
- klizot Radīt aizdomas, aprunāt, arī apmelot.
- durties acīs Radīt aizdomas, uztraukumu, skaudību.
- uzdzilināt Radīt apdeguma, dzēluma vāti.
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- krecināt Radīt aprautas, čērkstošas skaņas (par dažiem putniem).
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- plūkšķēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt.
- plūkšēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru).
- pavērt (arī atvērt) durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- (at)vērt (arī pavērt) durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- aizvest (biežāk iedzīt, novest) kapā radīt apstākļus, kas izraisa nāvi.
- aprakt dzīvu (kādu) radīt apstākļus, kuros nav iespējams dzīvot.
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- klepot Radīt ar darbības traucējumiem saistītus trokšņus (par mehānismiem).
- pūst plēšas radīt ar plēšām gaisa plūsmu.
- darīt Radīt ar savu rīcību, izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
- šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
- ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
- čīkstēt Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām); atskanēt šādam troksnim.
- ķerkstēt Radīt asu, skarbu troksni.
- ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni.
- rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- drazāt Radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt.
- iekukstēties Radīt atsevišķu nopūtai līdzīgu skaņu.
- noplikšēt Radīt atsevišķu, vienreizēju plikšķi.
- atsvaidzināt Radīt atvēsinājuma sajūtu.
- ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
- smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukstēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem).
- ķiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
- ķeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
- šviļpāt Radīt augstas, stieptas skaņas (par vēju).
- čīgināt Radīt augstas, stieptas skaņas.
- stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot (1).
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
- stindzināt asinis dzīslās radīt baiļu, šausmu izjūtas.
- apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
- sablaukšināt Radīt blaukšķi (piemēram, sasitot spārnus).
- blāzmot Radīt blāzmu (par gaismu, gaismas avotu).
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
- purģēt Radīt caureju.
- vējināties Radīt caurvēju.
- pacerināt Radīt cerību, mierināt.
- pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
- pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim); iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
- pļerrināt Radīt čīkstošu skaņu, kas atkārtojas (piemēram, strādājot ar neeļļotu ratiņu).
- cīkstināt Radīt čīkstošu skaņu.
- ņuršķēt Radīt čīkstošu troksni.
- noskrimšķēt Radīt čīkstošu, knakšķošu, krācošu skaņu.
- nokrapšķēt Radīt čīkstošu, svirkstošu, sprakstošu skaņu.
- nodžirkstināt Radīt čirkstoņu.
- klirkšēt Radīt čirkstošas skaņas (par vistām).
- nočiukstēt Radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu.
- uzčūkstināt Radīt čūkstošu troksni.
- svuļķēt Radīt daudz dūmu.
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- saskaidot radīt daudz skaidu (skaldot vai drāžot).
- pieradīt Radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.).
- burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- šļakšināt Radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt.
- cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
- žvunkšēt Radīt dobjas šņācošas skaņas.
- dūzinēt Radīt dobji skanošu troksni.
- nogremties Radīt dobju skaņu.
- noļurdzēt Radīt dobju skaņu.
- noplūkšēt Radīt dobju skaņu.
- noplūkšķēt Radīt dobju skaņu.
- blaukšēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
- nošļankstēt Radīt dobju šļakstu, plunkšķi.
- blākšēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- zvākstēt Radīt dobju troksni, it kā berot graudus caur garu cauruli.
- bunkšķināt Radīt dobju troksni.
- būkšēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dūmakot Radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1).
- dūmakāt Radīt dūmaku (virs rudziem ziedu laikā).
- dūmot Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
- kūpēt Radīt dūmus (par ko degošu).
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- trīzuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas skaņas (par [zvanu]{s:1512}); atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- dot ēnu (ari paēnu) radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
- šukstināt Radīt eža pukšķēšanas skaņas.
- garot Radīt garaiņus (par silta gaisa plūsmu aukstumā).
- garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
- maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
- karkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- karkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
- sagardināt Radīt garšu.
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- smuikāt Radīt gaudulīgas skaņas.
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- plarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- cirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1).
- čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
- larkšēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
- murmināties Radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas.
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
- maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- vilkt Radīt interesi, saistīt.
- blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
- skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
- pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- zlaukšķēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt.
- zlaukšēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- zlaukstēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- nokārkuļot Radīt īslaicīgu krācošu skaņu.
- zliukšēt Radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- bakšēt Radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
- pabrīšķināt Radīt īslaicīgu skaņu, kas atgādina brīkšķi.
- nošvūkstēt Radīt īslaicīgu šņācošu skaņu.
- nozvarkstēt Radīt īslaicīgu tarkšķošu, čīkstošu skaņu.
- nošļurkstēt Radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim.
- viršķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim.
- virkšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
- virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
- skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- spriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- brikšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- braukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- briukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņikstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež); atskanēt šādam troksnim.
- briukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni lūztot.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
- krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- baukšēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- blakšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
- plakšēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- kripšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- iekārkties Radīt īslaicīgu, ķērcošu skaņu.
- zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
- strikšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- bliukšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- paukšēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
- noplokšēt Radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim.
- klakšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
- klikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- plikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- plinkšēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim.
- spraukšēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
- spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
- šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- krapšēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- čiukstēt Radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm).
- blūkšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
- blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
- tankšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- spurkšēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1).
- pukšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tikšēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem.
- grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- pabrīnināt Radīt izbrīnu.
- iecirst (arī iegriezt, ieraut, iesist u. tml.) robu radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
- sist (arī cirst, griezt u. tml.) robu radīt izdevumus; radīt zaudējumus.
- sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
- atspīdināt Radīt jaunu atspīdumu.
- izdomāt vārdu radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
- atspoguļot Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
- mest cilpu kaklā (kādam) radīt kādam neciešams, draudošus apstākļus; iznīcināt kādu.
- dirkavot Radīt kādam neērtības.
- skrimšķināt Radīt kādu neartikulētu skaņu.
- traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
- glukstēt Radīt kakla skalošanai līdzīgu skaņu, guldzēt.
- gaudāt Radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru).
- izparkšķināt Radīt klabošu, parkšķošu troksni.
- izklabināt Radīt klakšķošas skaņas.
- laušķināt Radīt klaudzošu troksni.
- ieklurkstēties Radīt klukstošu skaņu.
- nolankšēties Radīt klunkšķošu skaņu.
- saklunkšināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- saklunkšķināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
- gremt Radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem).
- ļikstināt Radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot.
- zužināt Radīt klusas vienmērīgas skaņas, atskanēt šādām skaņām.
- sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- mikšķēt Radīt klusu skaņu.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
- džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim.
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim.
- knokšināt Radīt knakšķošu skaņu.
- noknirkšēt Radīt knakšķošu skaņu.
- noknirkšķēt Radīt knakšķošu skaņu.
- vaukšķināt Radīt knakšķus.
- kontrastēt Radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko).
- kontrastēt Radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko).
- summēties Radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml).
- nokraikšķēt Radīt krakšķošu skaņu.
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- izkviekt Radīt kvieciena skaņu.
- sakviegt radīt kviecošu skaņu; iekviekties.
- kramšināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu.
- celt saulē (arī saulītē) radīt labus apstākļus (kādam).
- iekombinēt Radīt labvēlīgu stāvokli vai apstākļus.
- šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- liet eļļu (arī taukus) ugunī radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- liet taukus (arī eļļu) ugunī radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- (pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu).
- atvērt durvis (kādam, kaut kam) radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju.
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus; sekmēt, veicināt.
- iedegt zaļo gaismu (kaut kam) radīt labvēlīgus apstākļus; veicināt.
- mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
- dumpēties Radīt lielu troksni, nemieru.
- plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
- iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) radīt ļoti labus apstākļus (kādam).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- pašļurkstināt Radīt ļurkstošu troksni.
- izvīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- vīterēt Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
- garot Radīt miglu, garaiņus (par ūdeņiem, mitrām vietām u. tml.).
- samiglot radīt miglu.
- uzslapināt Radīt mitrumu, peļķi (urinējot radīt peļķi).
- irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- čamalēt Radīt neartikulētas skaņas, bērnam mācoties runāt.
- izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu.
- terglīt Radīt nekārtību, saburzīt (apģērbu).
- apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
- apšķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- apšķebināt sirdi radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šķebināt sirdi (biežāk dūšu) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šķebināt dūšu (retāk sirdi) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- (ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- sataisīt mēslus radīt nelāgu situāciju.
- knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņargļāties Radīt nepatīkamas šņaukšanas skaņas.
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
- nonīdēt Radīt nepatiku.
- duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli.
- iedzīt ķīli radīt nesaskaņas, sašķelt.
- bojāt gaisu Radīt nesaskaņas.
- murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- murduļot Radīt neskaidru skaņu.
- ņurrāt Radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- čērkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- nograuzt Radīt noberzumu; noberzt (4).
- čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
- pļukstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties.
- pļupīt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
- pļupēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- pļupināt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
- slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot.
- ņurkt Radīt ņaudēšanai līdzīgas skaņas.
- varkšēt Radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- izņurdēt Radīt ņurdošas neskaidras skaņas.
- aizsvurkšt radīt ņurdošu skaņu.
- urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt.
- šmikstēt Radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
- žvarkšķēt Radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim; žvarkšēt; zvarkšķēt.
- žvarkšēt Radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim.
- šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
- vaivenēt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- paaugstināt Radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā).
- guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām.
- brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- žvurkstēt Radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim.
- dipēt Radīt padobju soļu troksni.
- bakšķēt Radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- blorkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- blurkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
- žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
- žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
- ļerkāt Radīt padobju, skarbu troksni.
- ļerkšēt Radīt padobju, skarbu troksni.
- ļerkšķēt Radīt padobju, skarbu troksni.
- ļurdzēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- ļurkšēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- bankšķēt Radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- nodzīt pie māla radīt pagrimumu, panīkumu.
- ķirkstēt Radīt paīsu, griezīgu troksni (parasti par locekļiem).
- lulot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
- lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
- lulināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
- lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
- bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- krecināt Radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku).
- ņorkšēt Radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt.
- ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
- ņarkstēt Radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim.
- klikšēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
- klinkšēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- šmikšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- snakšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
- snikšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- klidzēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pakšēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēties Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
- pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- buknēt Radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim.
- znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
- pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pokšināt Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
- pokšināties Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
- pamest (arī atstāt) pēdas radīt paliekamas sekas.
- atstāt pēdas radīt paliekamas sekas.
- uzspiest zīmogu (retāk spiedogu) radīt paliekošu ietekmi, sekas.
- dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- pamirināt Radīt pamirumu, sastingumu, notirpināt, paralizēt.
- pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
- šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- plorkšēt Radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
- žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
- žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
- čorkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
- čorkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
- čarkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čārkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čērkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- turkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- žvindzināt Radīt paskarbu, sīcošu troksni.
- žvinkstināt Radīt paskarbu, sīcošu troksni.
- žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
- ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
- čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- saņaukšēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem).
- žvinkšēt Radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt.
- tīcināt Radīt patiku.
- tūrkšt Radīt pazemas balss skaņas (par dzīvnieku).
- čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
- žmurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
- zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām.
- totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
- zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
- izaizot Radīt plaisas.
- pļirkšķināt Radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni).
- iešvīkstināt Radīt plīkšķi, čaukstoņu.
- noslaukšēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
- noslaukšķēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
- pļiukšināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
- pļiukšķināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
- pļērgāt Radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu).
- iesadomāties Radīt priekšstatu par ko; iztēloties.
- likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
- likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
- dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- blorkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- blurkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tūterēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
- tūtināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- kogināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
- kokināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
- ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
- merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- pupināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi).
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- rukšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- kladzēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
- krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
- lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
- lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
- lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
- pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
- pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
- kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
- čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
- kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
- ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
- ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ņurkšēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot.
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
- pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
- pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
- mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
- gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
- ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
- urbt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt.
- urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt.
- ulināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- tirkšēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
- klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
- klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
- kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
- trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
- trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- klapšēt Radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim.
- slakšēt Radīt raksturīgu troksni bradājot pa ūdeni.
- spurkšēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- nolaušķēt Radīt rībošu, kraukšķošu skaņu.
- kretināt Radīt riebumu.
- rievāt Radīt rievas.
- sarūkt radīt rūcošu skaņu; paust neapmierinātību.
- sērīt Radīt rūgtu, sēru garšu; sērēt (2).
- sērēt Radīt rūgtu, sēru garšu.
- sarūpt Radīt rūpes.
- maukt Radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā.
- apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
- apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- noaurēt Radīt samērā ilgstošu, vienreizēju rēcošu skaņu.
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- zvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par žagatu).
- šļikstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim.
- šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- žvākstēt Radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļirkšķēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļirkstēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
- pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- žļudzēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļūgzdēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļūkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
- rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
- iekniezt Radīt sāpīgu kairinājumu.
- kost Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- pamirdināt Radīt sastingumu, notirpumu, pamirumu.
- sapampināt Radīt satūkumu.
- orientēties Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
- ieknipeties Radīt savdabīgu īslaicīgu skaņu (par medni).
- čēkšēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt.
- čēkstēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- sašmulēties Radīt sev nepatikšanas; saķencēties.
- sašmurgāties Radīt sev nepatikšanas.
- uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2).
- sagatavoties radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi
- uzdūšoties Radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
- nosmīdināt Radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus.
- dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
- skabargāties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- skabargot Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- skabargoties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
- vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens).
- snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot.
- krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
- krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
- izmaut Radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm).
- čāčināt Radīt skaņas "čā-čā" (parasti par vistu).
- tatināt Radīt skaņas "ta, ta, ta, ...".
- tuktināt Radīt skaņas "tuk, tuk".
- tungāties Radīt skaņas "tung, tung".
- skanēt Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- strinkšēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
- strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
- trinkšēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- trinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- vīkšināt Radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru.
- slankšināt Radīt skaņas kratot trauku ar šķidrumu.
- porkšēt Radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu.
- blorrāt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas.
- blurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- bļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- pļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- plurkšināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- ļirkšēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- ļirkšķēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- ļirkstēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- stabulēt Radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju).
- tītināt Radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš.
- šlankstēt Radīt skaņu, kāda rodas šķidrumam skalojoties slēgtā traukā, arī lejot šķidrumu traukā.
- žļankšēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļankšķēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļankstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
- šļonkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- šļunkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- čurināt Radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai.
- parkšēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
- parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
- sparkšēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- ķerkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pļerkšēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
- čērkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- parkšēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
- skrambāt Radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā).
- skrambāt Radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā).
- smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
- vončīt radīt smaku; smirdēt.
- smirdīt radīt smaku.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- stinkšķināt Radīt smalku skaņu; tinkšķēt.
- žviukstēt Radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- bankšķināt Radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- breikšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt.
- brakšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brīkšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
- graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
- grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
- grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
- šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- sabangāt radīt spēcīgus viļņus.
- spirināt Radīt spiras (par aitām).
- sprikstināt Radīt sprakšķus bakstot ogles.
- uzčirkstināt Radīt spraukšķošu troksni.
- tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- ķirkstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko).
- ķikstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- dīkt Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
- īdēt Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
- cirsties Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu - par garšu, smaku.
- cirst Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
- zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
- krākt Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
- ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
- savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
- šņākt Radīt šādu troksni, virzoties gaisā.
- sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
- rēkt Radīt šāviena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
- pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšēt Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
- aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- šķēršļot radīt šķēšļus, aizsprostot (ceļu).
- izšķirbāt Radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem).
- šķirbāt radīt šķirbas.
- šlorkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
- zlorkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim.
- zlurkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim.
- čečināt Radīt šņācošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- šmurkšēt Radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim.
- elsot Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
- elst Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
- švikstināt Radīt švīkstošas skaņas.
- nožmīkstēt Radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu.
- nožmiukstēt Radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu.
- šņīkstēt Radīt švīkstošu, šņakstošu troksni; šņākt.
- švirbināt Radīt švirkstošas skaņas.
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu); piešķirt (pilnvaras).
- smurkšināt radīt tarkšķošu troksni, spēlējoties ar smurkši.
- terkšēt Radīt tarkšķošu troksni.
- terkšķēt Radīt tarkšķošu troksni.
- noskrakstēt Radīt tarkšķošu, čīkstošu, krakšķošu skaņu.
- tilkšķināt Radīt tinkšķus.
- traumatizēt Radīt traumu (audos, orgānos); traumēt.
- traumēt Radīt traumu (audos, orgānos).
- treļļot Radīt treļļus (1) - par putniem.
- nokrinkšķēt Radīt trinkšķim līdzīgu īslaicīgu skaņu.
- nolarkšēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
- noļarkšēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
- nolarkšķēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
- vīkšēt Radīt troksi plēšot drēbi.
- trokšņot Radīt troksni (4).
- pasist knipi radīt troksni ar knipi.
- uzsist knipi radīt troksni ar knipi.
- kridzināt Radīt troksni ar koka grabekli.
- pēkstēt Radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2).
- bīkšķināt Radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu.
- lupinēt Radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot.
- ūkšināt Radīt troksni ūkšķi.
- švaukšķēt Radīt troksni vicinot rīksti vai pātagu.
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
- uzdundināt Radīt troksni, dunoņu.
- zvākšēt Radīt troksni, kāds rodas berot graudus caur garu cauruli.
- nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot.
- žļārkšēt Radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem).
- slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
- slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties.
- tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
- kribināt Radīt troksni, ko graužot; grauzt.
- krubināt Radīt troksni, ko graužot; grauzt.
- kribināties Radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt.
- krubināties Radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt.
- pļerrāt Radīt troksni, ko rada nakstsarga pļerra.
- dumpjot Radīt troksni, rūkt.
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleru.
- kondicionēt gaisu radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- ieviest Radīt un nostiprināt.
- signalizēt Radīt un raidīt signālus (1); ziņot ar noteiktiem signāliem.
- izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
- raizēt radīt uztraukumu, izsaukt raizes.
- ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- sataisīt ceļu (kaut kam, kādam) radīt vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt, veicināt.
- džergzdēt Radīt vāju, neskaidru guturālu skaņu.
- punkšināt radīt vēdera gāzu atbrīvošanas skaņas.
- nest augļus radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu
- motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
- zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
- braikšķināt Radīt virkni brīkšķu vai līdzīgu skaņu.
- izšausmināt Radīt visaptverošas bailes.
- izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
- klizmēt Radīt zaudējumus, izsaukt nelaimi.
- dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
- mulēt Radīt zemas, dobjas skaņas (par dažiem putniem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); arī dūkt (1).
- dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
- gārguļot Radīt ziepju burbuļus.
- zmurkšķināt Radīt zināmu (zmurkšis 2) troksni.
- iegruģināties Radīt zināmu skaņu.
- klingstināt Radīt zvana piesitienu atsevišķas skaņas.
- kludzināt radīt žagām līdzīgas skaņas, kas var novest pie vemšanas.
- verkšināt Radīt žēlīgas skaņas.
- žļekstināt Radīt žļekstošu troksni.
- ļerkstēt Radīt žvadzošas skaņas.
- žvākāt Radīt žvīkstošas skaņas.
- žvingzdināt Radīt žvīkstošas skaņas.
- ieradīt Radīt, ar savu darbu, darbību izveidot.
- sārņot Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur).
- izražot Radīt, darīt, ražot.
- palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību; arī iedzīvināt.
- pievaināt Radīt, dot iemeslu.
- izdzemdēt Radīt, dzemdēt.
- ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
- burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8).
- dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8).
- elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
- garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
- ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību); arī ieviest.
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
- kusinēt Radīt, izraisīt naidu (starp cilvēkiem).
- ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt.
- dot rezultātu radīt, izraisīt rezultātu.
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
- dzemdēt Radīt, izraisīt.
- izrosīt Radīt, izraisīt.
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
- uzšķērsties Radīt, izveidot sev dziļu brūci.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- iekārtoties Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.
- nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
- paradīt Radīt, ražot, producēt.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- dzemdināt Radīt; izraisīt.
- iedzemdināt Radīt.
- piešķilt Radīt.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- radonis Radītājs.
- visi ceļi pavērti (arī vaļa) radītas (radušās) visas iespējas.
- visi ceļi vaļā (arī pavērti) radītas (radušās) visas iespējas.
- ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
- jaunradīts radīts no jauna.
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
- kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
- nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi).
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
- pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
- misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei.
- misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
- samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
- ražojums ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- patērēšana Ražošanas procesā radītā produkta izmantošana sabiedrības vajadzību apmierināšanai; atražošanas procesa beigu fāze.
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
- dot Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības)
- izrēkt Rēcot radīt (skaņas) - par dzīvniekiem.
- apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu.
- brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem.
- saadīties Refl. --> saadīt (1); tikt saadītam.
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- sēdeklis Regulējama vai neregulējama vieta autovadītāja vai pasažiera novietošanai sēdus stāvoklī.
- bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs.
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- orogrāfiskie faktori reljefa radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību, tie ir augstums virs jūras līmeņa, nogāzes ekspozīcija (vērsums pret debespusēm) un nogāzes slīpums.
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- elektrorentgenogrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kuras pamatā ir elektrofotogrāfija uz pusvadītāja plates.
- autogravīra Reprodukcija, kas atveido paša graviera radīto oriģinālu.
- hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas.
- apadījums Rezultāts --> apadīt.
- strāvu rezonanse režīms maiņstrāvas ķēdē ar paralēliem zariem, ja ķēdes reaktīvā vadītspēja ir nulle; šai režīmā ķēde patērē vismazāk strāvas.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- Taabts Rietumsemītu mitoloģijā - gudrības dievs, rakstības radītājs, viņam raksturīgas ēģiptiešu dieva Tota iezīmes.
- Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
- pagurkšķināt Rijot radīt rīklē attiecīgas skaņas.
- guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
- direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstāka institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs - padotajiem.
- riktēt Rīkot; kārtot, vadīt, organizēt (darbus).
- ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- dzenošais ritenis ritenis, kas no enerģijas avota pievadīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā un savu rotāciju pārvērš transportlīdzekļa virzes kustībā.
- trolejbuss Ritošs bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni.
- ierīvēt Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē).
- negotiatio Romiešu tiesībās: sabiedrības dibināšanas akts un pati sabiedrība, kas radīta kādam saimnieciskam nolūkam un ir ar to aprobežota.
- rotaļnieks Rotaļu organizētājs, vadītājs.
- rotācijas elektrodzinējspēks rotējošā vadītājā vai ar rotējošu magnētisko lauku inducēts elektrodzinējspēks.
- kankšķēt Rubeņu mātītes radītās skaņas briesmu gadījumā.
- kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids - mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- kāršu un kauliņu spēles galds rūpnieciski ražots galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju likmju izdarīšanas vietām un klājumu.
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem.
- sabadīties Sabadīt vienam otru, citam citu.
- apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
- sabakstīties Sabadīties (parasti viegli).
- sasabadīties Sabadīties.
- izpildinstitūcija Sabiedrības valde vai cita ar likumu vai statūtiem noteikta institūcija, kurai ir tiesības vadīt sabiedrības darbību.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā.
- šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- stūrmanis sacīkšu automobiļa vadītāja palīgs, kas pārzina trases īpatnības.
- saku vecis sacītājs, dievkalpojumu vadītājs brāļu draudzē.
- derinātājs Saderināšanās ceremonijas vadītājs.
- šķetīties Sadumpoties, radīt nekārtības, trakot.
- apgrēcināt Sadusmot, radīt sašutumu, vest grēkā.
- ķibelēties Sagādāt, radīt sev nepatikšanas.
- dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā.
- iekrist Sagadīties, gadīties.
- satrāpīties Sagadīties.
- mamzele Saimniecības vadītāja (muižā).
- spīdzmane Saimniecības vadītāja muižā, pilī.
- spīzmane Saimniecības vadītāja muižā.
- ekonoms Saimniecības vadītājs.
- valdīt Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
- spīzmanēt Saimniekot, vadīt mājsaimniecību.
- acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
- galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
- jundēt Sajaukt, nekārtību radīt.
- hidrauliskais sajūgs sajūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; sastāv no viena otram līdzās novietotiem sūkņa un turbīnas skrejratiem, lieto automobiļos, traktoros, kuģos u. c.; hidrosajūgs.
- cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām.
- turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
- turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
- pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu.
- tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
- tvaiks kāpj saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
- tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
- pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
- duālā sāknēšana sāknēšana, kas dod iespēju uzsākt datora darbību, izmantojot vienu no divām datora atmiņā ievadītām operētājsistēmām.
- pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- pabirt Sākt rasties, gadīties.
- sagriezt Sākt vadīt (kādu) dejā ar straujām riņķveida kustībām; sākt dejot (kādu deju) ar straujām riņķveida kustībām.
- uzņemt Sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību).
- atklāt Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
- kaulēties Saķerties ar ragiem; viegli badīties.
- šķērlēt Salauzt, radīt plaisu.
- pamīkši Samērā vaļīgi (parasti adīt).
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
- kost kaulā sāpināt; radīt nepatiku, skaudību.
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
- ievadizvades interfeiss saskarne, ko datorā izmanto, lai vadītu datu pārsūtīšanu starp centrālo procesoru un ievadizvades ierīcēm.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- saķencēties Sasmērēties; radīt sev nepatikšanas; sašmurgāties.
- pleimeikers Saspēles vadītājs (sporta spēlēs).
- sadžirkstināt Saspiežot radīt džirkstošu skaņu.
- sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- paņemt pavadā satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- insolācija Saules radītais starojums, apgaismojums.
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība.
- rētāties Savainojoties radīt sev rētas.
- sabrūcēt Savainot, ievainot, radīt brūces.
- paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- autoelektronu Savienojumā "autoelektronu emisija" - elektronu emisija no metāliem un pusvadītājiem stiprā ārējā elektriskajā laukā; tuneļa emisija.
- mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- mētāt Savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
- sviest Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- nobeigt Savienojumā ar "mūžs", "dzīve" u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- beigt Savienojumā ar "mūžs", "gaitas" u. tml.: mirt; pavadīt pēdējo mūža posmu.
- ierādīt Savienojumā ar "vieta"; noradīt, noteikt vietu (kādam).
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda, ka verba izteiktās darbības rezultātā tiek radīts kāds šķērslis.
- etilēt Savienojuma molekulā ievadīt etilgrupu.
- pamāt Savienojumos "pamāt sveicienu", "pamāt sveikas", "pamāt ardievas": mājot sveicināt, atvadīties.
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi.
- ieguldījumu projekts secīgu pasākumu kopa ar noteiktu īstenošanas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos un radītu materiālus labumus un sasniegtu projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta realizācijas struktūra un īstenošanai nepieciešamo resursu pamatojums.
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
- sēdvadis Sēdes vadītājs.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts uz papīra vai magnētiskā lentē.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
- jo-jo Sena ķīniešu spēļlietiņa, uzskata, ka manipulācijas ar to ir relaksējošas; plakans cilindrs ar noapaļotām gala skaldnēm, cilindra vidū atrodas iedobe, kurā ietīta aukliņa; spēlētājs, turot rokā aukliņu, palaiž cilindru brīvkritienā, un, prasmīgu roku vadīts, tas uztinas atpakaļ.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- samnītu kari Senās Romas un samnītu vadītās itāļu cilšu savienības kari (343.-341., 327.-304., 298.-290. g. p. m. ē.).
- Ēzops Sengrieķu dzejnieks, tiek uzskatīts par fabulas žanra radītāju.
- brabeuts Sengrieķu sacīkšu tiesnesis; senāk disputa vadītājs universitātēs.
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- Pradžāpati Senindiešu mitoloģijā - dievība, visa esošā radītājs.
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- Tvaštars Senindiešu mitoloģijā - dievs - demiurgs, visu būtņu un formu radītājs.
- Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu.
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- mikotisks Sēņu radīts, no sēņu darbības cēlies.
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanāsaugstākajā līmenī.
- aglutinācija Seruma iedarbības radīta (eritrocītu, arī baktēriju) salipšana.
- iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
- shismatiķis Shizmas nodibinātājs vai dalībnieks, ar shizmu radītas baznīcas vai grupas loceklis.
- pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
- nesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja, pašsvara, pārseguma un jumta konstrukciju radīto slodzi.
- direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore.
- kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
- auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- zvanīšana signālierīces, iekārtas radītu skaņu atskanēšana
- piekritināt Sijājot radīt kaudzi.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons.
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
- aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
- gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
- Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
- Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
- zīmenss Sīmenss - elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- S Sīmenss (elektrovadītspējas mērvienība).
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā.
- kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes.
- sinchronizēt Sinhronizēt - radīt vienlaicīgu darbības norisi starp vairākām darbībām.
- bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintakstiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- pentagastrīns Sintētisks pentapeptīds, aktīvs hormona gastrīna fragments, balts, amorfs pulveris, ievadīts injekcijas veidā, spēcīgi stimulē kuņģa sekrēciju.
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- kardiopneimonopeksija Sirds operācija, kurā savieno sirdi ar kreiso plaušu, lai radītu kolaterālu asinsriti sirds muskulī.
- fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto toņu un trokšņu grafisks pieraksts.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- pikstināt sist, radīt sitienu skaņas (par sienas pulksteni).
- krīzes teorija sistematizēti vispārinājumi, kas skaidro krīzes veidošanās mehānismus, attīstības fāzes, krīzes ietekmi uz indivīda psihosociālo funkcionēšanu, stresa radītās pārmaiņas cilvēka uzvedībā.
- sista brūce sitiena radīta brūce.
- piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
- izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes.
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
- uzpērt Sitot, perot radīt asiņošanu.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
- buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā).
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- hidrosajūgs sjūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; hidrauliskais sajūgs.
- raženāt Skaistu, jauku taisīt, radīt.
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu).
- lietderības koeficients skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
- gārcinēt Skalot kaklu ar kādu šķidrumu un radīt zināmu troksni.
- gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu).
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- izpirst Skaļi izvadīt vēdera gāzes.
- breikšķināt Skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus.
- čūpstināt Skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot.
- kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
- skandīgs Skaļš, tāds, kas spēj radīt skaņas.
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- dūcīt Skanēt, troksni radīt, spēlēt.
- zūdošā kopija skaņas vai attēla veidā izvadīts nepastāvīgs informācijas atveids.
- čižināt Skaņu verbs, cāļu saimes radīto balss skaņu aprakstam.
- pirkšķēt Skaņu verbs, ko izmanto braucošu ratu radīto skaņu raksturošanai.
- noplurkšēties Skaņu verbs, raksturo ātru spārnu kustību radītas skaņas.
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā); skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
- triekšt Skarot, trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apģērba piederumiem, priekšmetiem).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- skautmasters Skautu pulciņa vadītājs.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- rektors Skolas vadītājs (dažās valstīs).
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
- ieskrābt Skrāpējot radīt brūci.
- ieskrāpt Skrāpējot radīt brūci.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu).
- skrēperists Skrēpera vadītājs.
- ieskūt Skujot vai skrāpējot radīt (zīmi ādā).
- nosmukšķināties Skūpstīt, bučot; radīt skūpstīšanas skaņu.
- noslienēt Slaistīties, dīki pavadīt kādu laiku.
- pretslēgums Slēgums, kurā ir pretēji slēgti barošanas avoti vai pusvadītāju elementi.
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu.
- vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
- bakterioterapija Slimības ārstēšana, ievadot organismā baktērijas vai to radītas vielas.
- eksoftalms Slimības radīta acs ābola izspiešanās.
- apsēst Slimot un pavadīt laiku sēžot vai guļot.
- malsīties Slinkot, dīkā pavadīt laiku.
- halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību.
- ar sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- sviedriem slacīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- ar sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- sviedriem laistīt smagi fiziski strādāt (pie kā); smagi fiziski strādājot, radīt, veidot, iegūt (ko).
- vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt.
- dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi; arī smēķēšana.
- pūst Smēķējot izvadīt izelpā dūmus pa muti.
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
- palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam); radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
- mezoprakse Sociālā darba prakses veids, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas kopienas sociālajā attīstībā.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- sekotājs Sociālo tīklu vietnes lietotājs, kas [seko]{n:2} konkrēta lietotāja vai konta radītajam saturam.
- trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā; arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera.
- pārspaidīt Spaidot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spaidot pārdalīt.
- nipelis Spaile vadītāja izolācijai elektriskajās spuldzēs.
- spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī.
- caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- Peloponēsas savienība Spartas vadītā grieķu militārpolitiskā savienība, dibināta 6. gs. p. m. ē. 2. pusē, pastāvēja līdz 362. g. p. m. ē.
- attēllicis Speciāla drukas ierīce, ar kuras starpniecību uz gaismas jutīga materiāla iespējams izvadīt no datora augstas izšķirtspējas attēlus.
- ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus.
- raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
- pūst Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
- uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- sociāli komunikatīvā kompetence spēja analizēt, veidot un vadīt sociālās situācijas.
- pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- emocionālā inteliģence spēja identificēt savas un citu cilvēku emocijas, spēja vadīt savas emocijas, kā arī tās izmantot uzvedības un domāšanas vadīšanai.
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- ilgtspēja Spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai.
- bezgalīga ģenerācija spēja radīt bezgala daudz izteikumu no ierobežota vārdu kopuma.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā); attiecīgais psihiskais process.
- radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); spēja radīt, radīšanas spēja.
- travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras.
- izspļaut Spēji izvadīt, izmest (no sevis) - par ierīcēm.
- izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm.
- pārsist Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojuma, bojājumu.
- pārcirst Spēji triecoties, radīt (kam) ievainojumu, bojājumu.
- darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
- magnētimpulsapstrāde Spiedapstrādes veids, kurā izmanto spēcīga magnētiskā lauka impulsa un metāla sagatavē inducētās elektriskās strāvas mijiedarbības radīto mehānisko spēku.
- izspiegt Spiedzot radīt (skaņas).
- apakšfaktors Spiestuves tehniskā vadītāja palīgs (lielos uzņēmumos).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, rievu).
- pārspiest Spiežot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spiežot pārdalīt.
- atpakaļskata spogulis spogulis, kurā transportlīdzekļa vadītājs var redzēt situāciju aizmugurē un daļēji transportlīdzekļa sānos.
- spoguļattēls Spoguļa radītais attēls.
- ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti.
- driblēt Sporta spēlēs - individuāli vadīt bumbu vai ripu.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- tilpumsprādziens Sprādziens, kurā no sprāgstvielas vispirms tiek radīts aerosolu mākonis, kura uzsprāgšamnu ierosina detonators.
- brizantums Sprāgstvielas spēja eksplodējot radīt ārdošus postījumus vidē, kas saskaras ar lādiņu.
- detonēt Sprāgt kāda cita sprādziena radīto gaisa viļņu ietekmē.
- pārspridzināt Spridzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; spridzinot pārdalīt.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
- nospriegot Spriegojot radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi.
- 1 V spriegums vadītājā, kura pretestība ir 1 omu liela un pa kuru plūst 1 ampēru stipra elektriskā strāva.
- inducētais spriegums spriegums, ko vadītājā inducē laikā mainīga magnētiskā plūsma.
- blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni.
- AT komandu kopa standartkomandu kopa, kas ļauj vadīt modemu, izmantojot speciālu sakaru programmatūru.
- objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam.
- radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums.
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums.
- COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
- skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos.
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas.
- pusvadītājpārveidotājs Statiska elektriskā enerģijas parametru (sprieguma, frekvences, fāzes, strāvas veida) pārveidošanas iekārta, kuras galvenie elementi ir pusvadītāju ierīces (diodes, tiristori, tranzistori).
- saspriegtība Stāvoklis, kad (kam) ir radīts mehāniskais spriegums.
- nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- pirmdzimtība Stāvoklis, kad (kas) ir radies, radīts, izveidots pirmais, tiek uzskatīts par galveno (kādā secībā, kopumā).
- darbderīgs stāvoklis stāvoklis, kad ir nodrošināta spēkratu, to sistēmu un mehānismu funkcionēšana, lai lietotājs tos var tūlīt izmantot, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi un nenodarot kaitējumu apkārtējai videi un spēkratu vadītājam.
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
- refertilizācija Sterilizācijai pretēja darbība - ar operāciju tiek atjaunota spēja radīt pēcnācējus.
- plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
- žēlabains Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- prīmārijs Stīgu kvarteta spēles vadītājs.
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
- elektrotehniskais stikls stikls, ko lieto elektrotehnikā, piemēram, elektrospuldzēm, pusvadītājiem u. c.
- sadārdzēt stipri dārdēt; izdot skaļu, dobju, kustības radītu troksni.
- nodurstīt Stipri sadurt, arī sabadīt.
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
- grauzds Stiprs, spēcīgs (parasti par pērkona radītu troksni).
- tveikme Stiprs, tvaiku radīts karstums.
- rendīt Strādniekus līgt, rīkot, vadīt.
- iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
- kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- kūsēt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- kūsot Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
- sasist (arī piesist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- piesist (arī sasist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas.
- raut Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm); vilkt.
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- nobīdes strāva strāva, kas raksturo laikā mainīga elektriskā lauka radīto magnētisko virpuļlauku.
- omiskā pretestība strāvas vadītāja parastā pretestība līdzstrāvai.
- Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai.
- seniors Studentu korporācijas vadītājs, galvenā konventa amatpersona, kas atbild par konventu kopumā (tostarp vada konventus, reprezentē korporāciju ārpusē).
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt.
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piesūkt Sūcot pievadīt (ko).
- nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām.
- piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko).
- ežektors Sūknis, kurā izmanto pamatstrūklas (šķidruma, gāzes vai tvaika) radīto retinājumu.
- inžektors Sūknis, kurā izmanto šķidruma, gāzes vai tvaika strūklas radīto spiedienu.
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- supravadīšana Supravadītspēja.
- Džozefsona efekts supravadošas strāvas plūsma caur plānu dielektriķa kārtiņu, kas atdala divus supravadītājus (Džozefsona kontakts).
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- ģīgāt Svilpot, radīt šādas skaņas.
- valdības galva šāda izpildu un rīcības institūta vadītājs.
- vēdināt Šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- zvans Šādas signālierīces radītās skaņas.
- advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- iešķelt Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
- uzšķelt Šķeļot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt; šķeļot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- uzšķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) atveri.
- pāršķērst Šķēržot izveidot, radīt (kam) šķēlumu, atvērumu, arī bojājumu, ievainojumu.
- elektrovirpuļplūsma Šķidrā vai gāzveidīgā vidē norisoša plūsma, kuras cēlonis ir vidē plūstošās elektriskās strāvas mijiedarbība ar šās pašas strāvas radīto magnētisko lauku.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- iešķilt Šķiļot iededzināt; šķiļot radīt (dzirksteli).
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- iešļircināt Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
- iešļūkāt Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
- Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
- Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
- Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
- Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja.
- Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
- Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
- Anu Šumeru-akadiešu mitoloģijā - debesu dievs, Visuma radītājs un valdnieku ciltstēvs.
- voļņai Tā, ka nav blīvi (adīt).
- netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē.
- hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi).
- viendziju Tādi (cimdi), kas adīti no vienas dzijas.
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- sviķelains Tāds (adījuma raksts), kur divi valdziņi adīti labiski, divi kreiliski; tāds (apģērba gabals), kas adīts šādā rakstā.
- badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
- apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm.
- dubeļtavs Tāds, kam ir ieadīta odere (par cimdu).
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- mācīts Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); arī dresēts.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- supravadošs Tāds, kam piemīt supravadītspēja; saistīts ar supravadītspēju, tai raksturīgs.
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piemēram, par valdziņu, adījuma kārtu).
- bezvīļu Tāds, kas adīts vai austs bez vīlēm.
- intragluteāls Tāds, kas atrodas gūžas apvidū, kas tajā ievadīts.
- intrauterīns Tāds, kas atrodas vai ievadīts dzemdē.
- intrakutāns Tāds, kas atrodas vai kas ievadīts ādā.
- subdurāls Tāds, kas atrodas, tiek ievadīts vai notiek zem cietā smadzeņu apvalka.
- karpopedāls Tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem.
- miotermisks Tāds, kas attiecas uz muskuļu darba radīto siltumu.
- pluripotents Tāds, kas attiecas uz šūnām vai embrionāliem audiem; tāds, kas spēj radīt vairāk nekā vienu šūnu vai audu tipu.
- eksogēnisks Tāds, kas cēlies no ārienes, arēju iemeslu radīts.
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- introgastrisks Tāds, kas iet uz kuņģi vai ievadīts kuņģī.
- intralumbāls Tāds, kas ievadīts muguras smadzeņu kanālā jostas apvidū.
- pašadīts Tāds, kas ir adīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- sveķeļains Tāds, kas ir adīts svreķeļa rakstā.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- mākslīgs Tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
- smalkadījuma Tāds, kas ir izgatavots no smalki adīta materiāla.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots, radīts vai ir izveidojies, radies pirms neilga laika, nav pārveidojies, ieguvis citas īpašības (piemēram, par veidojumiem, vielām, to īpašībām).
- neauglīgs Tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu).
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts; sen zināms.
- vadītspējīgs Tāds, kas ir spējīgs vadīt (ko).
- plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
- pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
- prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- skaļš Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus (par pieaugušu cilvēku).
- loderīgs Tāds, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots, radīts; tāds, kas pašlaik top.
- dabisks Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi; tāds, kurā izpaužas spēja rosināt, radīt ierosmi.
- pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
- arenogēns Tāds, kas spēj radīt vienīgi vīriešu dzimuma pēcnācējus.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts ar šādu iekārtu; tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- izeja Tāds, kas tiek izvadīts ar šādu iekārtu; tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- dieks Tāds, kas tiek pavadīts bezdarbībā (par laikposmu).
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
- aumonis Tāds, kas vairāk rīkojas zemapziņas, ne apziņas motīvu vadīts, ļoti impulsīvs, nereti arī pārsteidzīgs cilvēks.
- nejaušs Tāds, kas var gadīties; arī varbūtējs.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
- atjautīgs Tāds, kas veidots, radīts ar bagātīgu izdomu.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu; atjautīgs.
- nenopērkams Tāds, ko nav iespējams radīt, izraisīt par samaksu (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem, to sugām, dzimtām u. tml.).
- tranzistors Tāds, kura konstrukcijā ir šādas pusvadītāju ierīces.
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
- radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
- vedeklis Tāds, kuru var vadīt.
- koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- močīt Taisīt; radīt.
- bankovščiks Taksometra vadītājs.
- dušmanis Taksometra vadītājs.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas realizē hegemoniju; vadītājs, ietekmētājs.
- lolojums Tas, kas ir kopts, izveidots, radīts ar pūlēm, rūpīgi.
- galinieks Tas, kas ir priekšgalā, priekšstāvis; vadītājs, priekšnieks.
- pirmdzimtais Tas, kas ir radies, radīts, izveidots pirmais (kādā secībā, kopumā).
- produkcija Tas, kas ir radīts, izveidots (parasti mākslā, zinātnē).
- amikrobisks Tas, kas nav attiecīgs uz mikrobiem, nav mikrobu radīts.
- gājums Tas, kas radīts, iegūts, nopelnīts; arī raža.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- dzēsējtaustiņš Tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
- pārslēgšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kurš nospiestā stāvoklī piešķir pārējiem taustiņiem citu nozīmi, piemēram, lielā burta ievadi, ja tiek nospiests burta taustiņš, vai simbola ievadi, ja tiek nospiests ciparu taustiņš; kā arī kombinācijās ar citiem taustiņiem to izmanto lai ievadītu nestandarta rakstzīmes vai izpildītu citas speciālas funkcijas.
- kompozītsecība Taustiņsitienu secība, ar kuras starpniecību datorā tiek ievadītas rakstzīmes, kas nav atrodamas tās tastatūrā.
- tautas celtniecība tautas materiālās kultūras sastāvdaļa, celtniecība, kurā tiek radīti tikai attiecīgajam etnosam raksturīgi būvmākslas paraugi vai to elementi.
- intendants Teātra atbildīgais vadītājs (dažās valstīs).
- elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- žestu pazīšana tehnoloģija, kas, izmantojot specifisku aparatūru ļauj datorā ievadīt cilvēka žestus.
- atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē.
- tilpumlādiņš Telpas lādiņš - elektriskais lādiņš, ko uzskata par sadalītu tilpumā; veidojas elektrodu tuvumā, ja ja strāva plūst caur elektrolītu, uz dažādas vadītspējas pusvadītāju robežas, elektriskajā gāzizlādē elektrodu sieniņu tuvumā.
- cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors.
- kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja.
- mezodinamika Teorēttiskās fizikas nozare, kas pētī mezonu radītos laukus, to īpašības un likumsakarības.
- sociotelpiskā teorija teorija, kas skaidro sabiedrības un telpisko struktūru savstarpējo saistību, raksturo cilvēku radītās telpas un to ietekmi uz sociālo attiecību mijiedarbību.
- siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu.
- tiešais klienta / klienta protokols tērzēšanas retranslēšanai internetā radīts protokols, kas nodrošina lietotājiem iespēju privāti tērzēt, nosūtot un saņemot datus tieši, nevis caur _IRC_ pakalpojumu serveriem.
- aba Tēvs, visu radītājs; abba.
- pančenlama Tibetas reliģiskais vadonis, otrais aiz dalailamas un vietējo varas institūciju vadītājs.
- elektronu gāze tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē.
- adīties Tiekot adītam, veidoties (par adījumu, adītu priekšmetu).
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu).
- taurēt Tiekot spēlētam, radīt skaņas (par tauri).
- rimeiks tieksme par jaunu radīt pagātni, kura izpaužas apkārtējo lietu izskatā, attiecģo paražu un etiķetes noteikumu ievērošanā.
- izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam.
- retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža.
- tiesību enciklopēdija tiesību apskats, kura uzdevums ir propedeitisks - ievadīt tiesību vispārējo jēdzienu izpratnē.
- teksta pārsūtīšana tieša teksta nodošana no lokālas datnes attālam datoram tā, it kā teksts tiktu ievadīts, izmantojot šī datora tastatūru vai kādas attālajā datorā izpildāmas programmas izvaddatus.
- elektroniskā paraksta radīšanas dati tikai vienreiz radīti dati, kurus parakstītājs izmanto, lai radītu elektronisko parakstu.
- kacens Tikko adīt iesākts cimds.
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
- neoloģisms Tikko vai nesen radīts vārds; jaunvārds.
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts vārds; neoloģisms.
- atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla "Frame Relay" kadra galvenes bits, ar kuru tīkla mezgls informē blakusmezglu par to, ka no tā pienākošā informācija ir tik intensīva, ka var radīt tīkla pārblīvi.
- tīkla izkusums tīkla pārslodzes radīta situācija, kurā datoru tīkls faktiski pārtrauc funkcionēt. Šo situāciju var radīt trafika pārslodze vai ļaunprātīga darbība.
- tīkliņcimdi Tīklauduma cimds, tīklveidīgi adīts cimds.
- tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
- gļinkstināt Tikšķināt, radīt skaņu.
- iesākties Tikt ievadītam pašā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- izaadīties Tikt izadītam.
- izadalīties Tikt izvadītam no organisma.
- noadīties Tikt noadītam.
- pienākt Tikt pievadītam (piemēram, par elektrisko strāvu).
- iesasākties Tikt radītam, izgatavotam, izveidotam sākuma posmā.
- plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
- špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem.
- ģenerālaģents Tirdzniecības aģentu paveids, parasti ar plašākām funkcijām un aģentu tīkla vadītājs.
- triodtiristors Tiristors ar izvadītiem trim elektrodiem.
- simetriskais tiristors tiristors, kas var strāvu vadīt abos virzienos; izmanto maiņstrāvas ķēdēs; simistors; triaks.
- jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
- jaukt gaisu (arī ūdeni) tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
- toksisks toksīnu iedarbības radīts (piemēram, toksiskā gripa, toksiskā dispepsija).
- lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- traktorists Traktora vadītājs.
- dārzu traktorarkls traktorarkls, kas atšķiras ar jūgrāmja uzbūvi, lai traktoragregātu varētu vadīt pa augļu koku rindstarpu, bet arklu pievirzīt tuvu koku stumbriem.
- tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks, parasti tramvaja vadītājs.
- automotoamatieris Transportlīdzekļa īpašnieks, kas nav profesionāls transportlīdzekļa vadītājs.
- drošības attālums transportlīdzekļa pieļaujamais minimālais attālums līdz citiem transportlīdzekļiem; kuģa drošības attālumu norāda kapteinis, ņemot vērā kuģa manevrēšanas spējas un kuģa vadītāja pieredzi.
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības.
- termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- traumatopātija Traumas radīta slimība.
- coach Treneris, mājskolotājs, komandas vadītājs.
- treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
- cirst Triecoties (kur), pieskaroties (kam), radīt sūrstošu sajūtu (par sniegu, vēju).
- pusregulārā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no detaļām ar izadītu apakšmalu.
- regulārā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no gatavām detaļām vai adīti ar specializētām adāmmašīnām vai automātiem.
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
- iztrinkšināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
- uztrīties Trinot nejauši radīt pārasmeni.
- berzēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- rīvēt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu); berzt (3).
- berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- mulīt Trinoties gar ko, radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
- simistors trīselektrodu piecslāņu pusvadītāju ierīce, kurā vienā struktūrā apvienoti divi savstarpēji paralēli pretēji slēgti tiristori; lieto gk. maiņsprieguma regulatoros, kā arī bezkontaktu elektriskajos aparātos; simetriskais tiristors; triaks.
- vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode.
- lauktranzistors Trīsizvadu pusvadītāju ierīce, kuras vadītspēju maina ar strāvai perpendikulāri vērstu elektrisko lauku, ko modulē ieejas signāls.
- bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
- dīpat Tūlīt, tagad, nupat; tagadīt pat.
- klencēt Tūļāties, pavadīt laiku bezdarbībā.
- gūznēt Tupēt, pavadīt laiku bezdarbībā, tūļāties.
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piemēram, ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- nosautēt Turot (ķermeņa daļu) karstā un mitrā vidē, radīt (tajā) bojājumu, ievainojumu.
- notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- dampjmelderis Tvaika dzirnavu vadītājs, malējs.
- dampmelderis Tvaika dzirnavu vadītājs, malējs.
- laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
- Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime.
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi.
- endosonogrāfija Ultrasonogrāfijas veids, kad ultraskaņas avots ir iestrādāts elastīgā endoskopa optiskās šķiedras galā, tā dodot iespēju to ievadīt kāda orgāna lūmenā.
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
- Gejčaja Upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā.
- Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m.
- Līgupe Upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis.
- Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
- akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu).
- saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- elektrohidrauliskā litotripsija urīnceļu akmeņu sasmalcināšana, izmantojot elektrības radītus triecienviļņus.
- izčurāt Urinējot izvadīt no organisma.
- izūtrupētājs Ūtrupes vadītājs.
- ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs.
- uzdiegt Uzadīt.
- mieloties Uzcienāt sevi, radīt sev kaut kādu labumu.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- pūsties uzkrājoties gāzēm zarnās, radīt spiedošu sajūtu un diskomfortu
- uzmest garu uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- podrjadčiks Uzņēmējs, darbu vadītājs; līgumstrādnieks.
- uzņēmuma pārvaldības vidējais posms uzņēmuma augstākajam pārvaldības posmam pakļautā uzņēmuma vadības posma (nodaļu, pārvalžu) vadītāji, kuriizpilda uzņēmuma vadības rīkojumus un pavēles, izlemj savu struktūrvienību jautājumus un izrīko uzņēmuma pārvaldības zemāko posmu.
- šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodaļas vadītājs.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- uzvadāt Uzvadīt.
- uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu); uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas vaidziņu un izadīt, iztamborēt (to).
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- pamata lādiņnesējs vadāmības elektroni n–tipa pusvadītājā un caurumi p tipa pusvadītājā nosaka vadāmības tipu.
- nepamata lādiņnesēji vadāmības elektroni p tipa pusvadītājā un caurumi pusvadītājā.
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- spice Vadība; vadītājs.
- liberālais vadības stils vadības stils, kur vadītājs praktiski neiejaucas padoto darbā, tikai nosaka attālāku mērķi, kas gala rezultātā jāsasniedz.
- menedžments Vadībzinība; prasme, māka vadīt uzņēmumu, kas ietver plānošanu, organizēšanu, personāla veidošanu, stimulēšanu un kontroli.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- valdēt Vadīt (iestādi, uzņēmumu, saimniecību u. tml.).
- nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
- tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- pilotēt Vadīt (lidaparātu).
- lavēt vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
- kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
- vest vadīt (piemēram, saimniecību, pasākumu).
- izvadīt Vadīt (piemēram, saimniecību, uzņēmumu).
- novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
- diriģēt Vadīt (skaņdarba izpildījumu).
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- vaģīties Vadīt bumbu (sporta spēlē); driblēt.
- voģīties Vadīt bumbu (sporta spēlē); driblēt.
- vest bumbu vadīt bumbu.
- burāt Vadīt buru laivu, jahtu.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- dalbēt Vadīt laivu ar ķekša palīdzību.
- kučierēt Vadīt pajūgu.
- diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus (lielāku instrumentālo, vokālo, vokāli instrumentālo ansambli).
- šoferēt Vadīt spēkratus (parasti automobili).
- atvadīt Vadīt šurp.
- braukt vadīt transportlīdzekli (piemēram, pajūgu), kuru velk dzīvnieks (piemēram, zirgs)
- dzīt vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur
- dzīt garām vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, apsteidzot to, parasti ar lielu ātrumu
- dzīt vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, kurš brauc tai pašā virzienā
- būt (arī sēdēt) pie stūres vadīt transportlīdzekli.
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
- novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (transportlīdzekli kā).
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces).
- saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- rocināt Vadīt, glabāt, sargāt.
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi; tērēt.
- mišāt Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku.
- mišot Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku.
- menedžēt Vadīt, organizēt.
- stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību; saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
- stuidīt Vadīt, sargāt.
- aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
- jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
- pašindukcijas elektrodzinējspēks vadītājā plūstošās strāvas magnētiskā lauka inducētais elektrodzinējspēks pašā vadītājā.
- vedene Vadītāja.
- kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī).
- rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- kapteinis vadītājs (sporta komandā).
- direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
- vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
- sociālā gadījuma vadītāja loma vadītājs veic ietekmējošas vides analīzi, skaidri definē klienta sociālo problēmu un izplāno profesionālās palīdzības procesu, apzina sociālos resursus un piesaista tos, veido starpprofesionāļu komandu un organizē tās darbību, veido starpinstitucionālas palīdzības tīklu, regulāri novērtē sociālās palīdzības efektivitāti.
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- komandieris Vadītājs, priekšnieks.
- fīreris Vadītājs, rīkotājs.
- meisters Vadītājs; priekšnieks.
- ceļvedis Vadītājs.
- vadāklis Vadītājs.
- wediks Vadītājs.
- konduktance Vadītspēja.
- vadāmība Vadītspēja.
- līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
- fīrers Vadonis; vadītājs; rīkotājs.
- ieturēt Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās; tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
- sakraukāt Vairākkārt atklepot siekalas, lai radītu pietiekamu siekalu masu mutē.
- iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
- uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
- nokodīt Vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- pļepēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
- pļerēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
- skraukšķināties Vairākkārt radīt kraukšķošu troksni.
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem); dūkt (2).
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu); atskanēt šādam troksnim.
- guldzināt Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
- trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
- trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- pļaukšināt Vairākkārt saspiežot un atlaižot (lūpas), radīt troksni.
- kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
- kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
- graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
- piedauzīt Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku).
- kvakšināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- bukņāt Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
- buknēt Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
- buknīt Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
- svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas); mētāt (3).
- mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas).
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- ieložņāt Vairākkārtīgi ložņājot radīt taciņu.
- plūkšķināt Vairākkārtīgi radīt dobjus trokšņus.
- ministru padome vairāku valstu valdību vai to vadītāju sadarbības augstākā institūcija.
- zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
- mikrošoks Vājas elektriskās strāvas impulss, kas tiek pievadīts tieši miokarda audiem; jau 0,1 mA izraisa kambaru fibrilāciju.
- vakarbrālis Vakara vadītājs (goda amats).
- tīkliņš vakuuma vai gāzpildītas elektronierīces elektrods, kam pievadītais spriegums ietekmē strāvas plūsmu lampā.
- elektronlampa vakuumēta, vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, stikla balons, no kura izsūknēts gaiss un kurā atrodas divi vai vairāki elektrodi, starp kuriem tiek radīta brīvo elektronu plūsma.
- kontrasignatūra Valdības vadītāja vai atsevišķa ministra paraksts blakus valsts galvas parakstam uz viņa izdotā akta.
- premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs, premjers, ministru prezidents.
- ministru prezidents valdības vadītājs, valdības galva.
- artikulētā valoda valoda, ko veido runas orgānu saskaņotā darbībā radītas skaņas un no tām veidotas valodas vienības.
- neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
- augstākais virspavēlnieks valsts bruņoto spēku augstākais vadītājs.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- kontrasignācija Valsts galvas akta līdzparakstīšana, ko izdara valdības vadītājs vai atsevišķs ministrs, ar to uzņemdamies juridisku un politisku atbildību.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus.
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- kriminālspriedums Valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa krimināllietā un pasludina valsts vārdā; jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīst par pieradītu.
- mīkstai Vaļīgi, tā, ka nav blīvi (tīt dziju, arī adīt).
- mīkšai Vaļīgi, tā, ka nav tik blīvi (tīt dziju, adīt, arī vīt).
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- brakšēt Vāroties radīt raksturīgu troksni.
- staršinieks Vecākais, vadītājs.
- vēdas Vēcieni, to radīta gaisa pūsma; (vēja) pūsma.
- apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt (visapkārt kam) gaisa plūsmu; apņemt (ar smaržu).
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība.
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai.
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1).
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- sildītājs Veidojums (parasti no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens siltumu vai elektriskās enerģijas radīto siltumu; termofors.
- darināt Veidot, radīt (ar vēlamām īpašībām).
- modulēt Veidot, radīt (kā) pāreju no vienas tonalitātes citā.
- darināt Veidot, radīt (mākslas darbu).
- vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
- laist Veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- burbuļot Veidot, radīt burbuļus.
- veikalvedis Veikala (1) vadītājs, pārzinis.
- faktors Veikalvedis, faktorijas vadītājs; tehniskais vadītājs tipogrāfijā.
- taisīt Veikt (darbības, to kopumu); veicot attiecīgās darbības, radīt (noteiktu rezultātu, piemēram, stāvokli, attiecības).
- spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- saimniekot Veikt, arī vadīt darbus mājsaimniecībā.
- kraujelis Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
- kraujels Vēja radīta krasta krauja pie ūdenskrātuves.
- lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās.
- vējtaure Vēja radītās skaņas.
- bangas viļņi vēja radīti viļņi, kas sairst pret lēzenu krastu; var sasniegt 5–12 m augstumu.
- vējviļņi Vēja radītie viļņi.
- vējplīsa Vēja radīts plīsums, sasprēgājums.
- anemogens Vēja veidots, radīts.
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
- aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
- uzvemt Vemjot nosmērēt, izvadīt vēmekļus uz (kā).
- vēnas sekcija vēnas iešķelšana, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu ārstniecības līdzekli u. tml., gadījumos, kad nav iespējama vēnas punkcija.
- vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs.
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā.
- akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts.
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- vīdžejs Videoprogrammas vadītājs (angļu "veejay"); strādājot kopā ar dīdžeju, tā uzdevums ir saskaņot attēlu ar mūziku, ko spēlē dīdžejs.
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- mediators Vidutājs, starpnieks; samierinātājs; diskusijas vadītājs.
- kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam.
- pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu.
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- kņikstināt Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas.
- kņikstināties Viegli sitot ar metāla priekšmetu radīt zināmas skaņas.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu).
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- izolators viela (materiāls) ar ļoti mazu īpatnējo elektrisko vadītspēju, kas praktiski nevada elektrisko strāvu vai arī vada ļoti vāji, piemēram, porcelāns, stikls, gumija, dažādas plastmasas.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- urogastrons Viela, kas ekstrahēta no normāla urīna un ievadīta parenterāli, kavē kuņģa sekrēciju un motoriku.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā.
- antistatiķi Vielas, kas palielina polimērmateriālu elektrovadītspēju, tādējādi samazinot to statisko elektrizēšanos.
- elektriskā kapacitāte vielas, ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu; mēra ar vadītājam piešķirtā lādiņa attiecību pret vadītāja potenciālu; apzīmējums C; mērvienība farads (F), praksē arī mikrofarads (μF); 1F=10^6^μF.
- ekskrēts Vielmaiņas galaprodukts, kas tiek izvadīts no organisma.
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
- amficīts Viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna.
- urbumu elektrometrija viena no ģeofizikālajām izpētes metodēm, kuras pamatā ir derīgo izrakteņu un iežu atšķirīgā elektrības vadītspēja.
- firma "Intel" viena no pasaules vadošajiem mikroprocesoru un citu pusvadītāju ierīču ražotājiem, dibināta 1968. g. ASV.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- psihosociālais darbs viena no sociālā darba ar gadījumu pamatmetodēm, kam raksturīga tiešā intervence un psihosociālā konsultēšana; sociālais darbinieks, veicot šo darbu, nepiešķir papildu pakalpojumus, bet sadarbojas ar gadījuma vadītāju līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji.
- sociālais darbs ar atkarīgām un līdzatkarīgām personām viena no sociālā darba specializācijām, lai risinātu atkarības un līdzatkarības radītās problēmas visos sociālā darba prakses līmeņos.
- firma "Motorola" viena no vadošajām pusvadītāju ierīču un sakaru iekārtu ražotājām firmām ASV.
- tuvuma efekts viena vadītāja strāvas blīvuma sadalījuma atkarība no tuvumā esoša otra vadītāja ar strāvu.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- atvasinātie gludpinumi vienkārtas šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena gludpinuma stabiņiem ieadīts viens vai vairāki tādi paši gludpinuma cilpu stabiņi.
- centrālais procesors vienota integrālā shēma, kas interpretē programmas komandas un apstrādā datorā ievadītos datus; sastāv no vadības ierīces, aritmētiski loģiskās ierīces un reģistriem.
- badiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- badījiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
- izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu.
- Atums Viens no galvenajiem dieviem, pasaules radītājiem seno ēģiptiešu mitoloģijā; arī saules dievs.
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- birģermeistars Viens no pilsētas rātes vadītājiem (Rīgā līdz 1878. g.).
- vērags Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem; ripsna (1).
- ripsna Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem.
- kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai.
- masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā.
- vienvirbu Vienvirbu adīt - adīt ar vienu adatu.
- tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
- škāde Vieta (parasti sējums, ganības), kur var radīt mateiālu zaudējumu.
- komandrinda Vieta ekrānā, kur noteiktā secībā tiek ievadītas komandas.
- laundžs Vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika.
- landrāts Vietējās pārvaldes rajona institūcijas vadītājs (Vācijā).
- mērs Vietējās pašvaldības vadītājs.
- impērijas štathalteri vietvalži fašistiskajā Vācijā, kas valsts vadītāja vārdā pārvaldīja apgabalus, provinces utt.
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- kūsēt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- kūsot Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- krēsls Nr. 14 Vīnes mēbeļu meistara M. Toneta radītais krēsls, ko pirmo sāka ražot rūpnieciski (1859. g.).
- Uirakoča Virakoča - dievs radītājs inku reliģijā.
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- Fuko strāvas virpuļveidīgas elektriskās strāvas, kas vadītājā rodas elektromagnētiskās indukcijas rezultātā, ja mainās vadītāja magnētiskais lauks.
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
- virsmežzinis virsmežniecības vadītājs, valsts civildienesta ierēdnis, pakļauts Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoram.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- mākslīgs ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kas radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst likuma nosacījumiem.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēdzināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- vēgāt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli.
- piegādāt Virzot (kā plūsmu), pievadīt (to kam) - piemēram, par vadiem.
- vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.
- svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2).
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2).
- svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- valsts iestāde visaptverošā nozīmē - uz normatīvo aktu pamata radīts publisko tiesību subjekts valsts pārvaldes, noteiktu publisku funkciju veikšanai.
- prokūra Vispārīga pilnvara, ar kuru tirgotājs kādu personu pilnvaro vadīt tirdzniecības vai rūpniecības uzņēmumu.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- Turkmenbašī Visu turkmēņu tēvs - šādi tiek dēvēts Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš no 1985. gada bija Turkmēnijas PSR kompartijas vadītājs un 1991.-2006. g. valsts prezidents.
- elektrostatiskais voltmetrs voltmetrs, kura darbība balstās uz divu vai vairāku elektriski uzlādētu vadītāju elektriskās enerģijas izmantošanu; lieto lielu spriegumu (virs 1000 V) mērīšanai.
- iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu; zāģējot radīt ievainojumu.
- dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību.
- kolitoksēmija Zarnu nūjiņu radīta toksēmija.
- kolitoksikoze Zarnu nūjiņu vispārējas infekcijas radīta toksikoze.
- apakšvadonis Zemāka ranga vadītājs, kas pakļauts kādam citam vadītājam.
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks.
- iki Zemnieku sacelšanās feodālajā Japānā (15.-19. gs.); 15.-16. gs. (zināmas 14 sacelšanās) ietilpa pirmsiki (lielākā 1428. g.), ikoiki (budistu iko sektas vadītās, 15.-16. gs.), tokuseiki un kuniiki, 17.-19. gs. - hjakusjoiki.
- kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
- ziboties Zibsnīt, radīt (gaismas zibšņus).
- Injans Ziemeļamaerikas indiāņu mitoloģijā - pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm.
- Vi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "saule", pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm.
- Maka Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "zeme", pasaules radītāja, viena no Vakantankas izpausmēm.
- augstākie dievi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - četras pirmatnējās dievības (debesis, klints, zeme un saule), pirmās Vakantankas (lakotu mitoloģijā - pasaules radītājs) izpausmes.
- Vilks Ziemeļamerikas šošonu mitoloģijā - pasaules radītājs.
- hibernēt ziemot; pavadīt ziemu siltajās zemēs.
- eļļot Ziest (ko) ar eļļu; ievadīt (kur) eļļu.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu).
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
- mācīšanās zināšanu apguve, skolotāja vadītas vai patstāvīgas mācības
- magnētbioloģija Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētisko lauku un mākslīgi radīta magnētiskā lauka ietekmi uz dzīvām sistēmām, kā arī magnētisko lauku, ko rada dzīvās struktūras; magnetobioloģija.
- ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- elektriskie orgāni zivju orgāni, kas spēj radīt elektr. izlādi (piem., zušiem, rajām, samiem).
- odontiāze Zobu izšķilšanās; tās radītie traucējumi.
- dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- noirt Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
- Avonavilina Zunji (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs - visa pastāvošā radītājs un pirmcēlonis.
- izzvanīt Zvanot (pēc dievkalpojuma beigām), izvadīt (baznīcēnus).
- aizzvanīt Zvanot aizvadīt.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas).
- kārbinieks Zvejas laivas vadītājs.
- mauči Zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim.
- izzviegt Zviedzot radīt (skaņas).
- brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
- žiroskopiskais efekts žiroskopa ass īpašība, ka tā ārējo spēku darbības rezultātā pārvietojas spēka momenta vektora virzienā, nevis spēka virzienā; kas ļauj izveidot dažādas praktiskas iekārtas un instrumentus - žirokompasus, kuģu stabilizatorus, viensliedes dzelzceļa vilcienu stabilizatorus, kā arī automātiski vadīt lidmašīnas, raķetes, torpēdas u. c.
- ostas žurnāls žurnāls, kurš atrodas pie ostas dežuranta un kurā pirms un pēc brauciena jahtas vadītājs ieraksta visus prasītos datus.
- dekalo Žūšanas radīts preču svara zudums.
adīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV