guldzināt
guldzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | guldzinu | guldzinām | guldzināju | guldzinājām | guldzināšu | guldzināsim |
| 2. pers. | guldzini | guldzināt | guldzināji | guldzinājāt | guldzināsi | guldzināsiet, guldzināsit |
| 3. pers. | guldzina | guldzināja | guldzinās | |||
Pavēles izteiksme: guldzini (vsk. 2. pers.), guldziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: guldzinot (tag.), guldzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: guldzinātu
Vajadzības izteiksme: jāguldzina
1.Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas.
2.parasti formā: trešā persona Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viz Bertas ķermenis, ķērc kaijas, un krastā guldzina meža strazdi.
- Dzirdu, kā vecišķa sievietes balss klusiņām kaut ko guldzina, bet nesaprotu viņas teikto.
- Guldzina.
- No krēsla izdodas nobraukt, atstāju to ceļmalā, pieliecos pie radiatora un secinu, ka, jauki guldzinot, no tā tek dzesēšanas šķidrums.
- Plīts un krāsns, pasausa maize, mēs klusējam, es noeju līdz kūtij, sejā iesitas govju karstā elpa, un sabozušās vistas pikti guldzina, kamēr es salmos meklēju agri melnā rītā dētās olas.