guldzēt
guldzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | guldzu | guldzam | guldzēju | guldzējām | guldzēšu | guldzēsim |
| 2. pers. | guldzi | guldzat | guldzēji | guldzējāt | guldzēsi | guldzēsiet, guldzēsit |
| 3. pers. | guldz | guldzēja | guldzēs | |||
Pavēles izteiksme: guldzi (vsk. 2. pers.), guldziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: guldzot (tag.), guldzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: guldzētu
Vajadzības izteiksme: jāguldz
1.Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
2.Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klusie, guldzošie smiekli liecināja — par rezultātu viņam nebija šaubu.
- Guldzošās skaņas strauji apsīka un pazuda, it kā tās tiktu norītas.
- Klusumu pārtrauca vecākās gruzīnietes guldzošie smiekli – viņa acīmredzot vairs nespēja tos apvaldīt.
- Viņš smējās tā, ka asaras ritēja pār viņa neskūtajiem vaigiem un rīkle dobji guldzēja.
- Savāda skaņa, guldzoša un trauksmaina.