dūms1
Lietojuma biežums :
dūms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Smēķējamais, tā radītie dūmi; arī smēķēšana.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt dūmu. Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri