dūms1
dūms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūms | dūmi |
| Ģen. | dūma | dūmu |
| Dat. | dūmam | dūmiem |
| Akuz. | dūmu | dūmus |
| Lok. | dūmā | dūmos |
Smēķējamais, tā radītie dūmi; arī smēķēšana.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt dūmu. Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu.
- Ievilkt dūmu kolokācija — uzsmēķēt
- Uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu sarunvaloda, kolokācija — sagatavot smēķējamo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- α1-AT, kas inhibē defensīnus, tiek inaktivēts cigarešu dūmu ietekmē.
- Cigarešu dūmu augstā temperatūra, ienākot elpceļos, veido epitēlija mikroapdegumus.
- 6.5. dūmu, notekūdeņu, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;
- No mājas pacēlās biezi dūmi, un virs rajona riņķoja helikopteri.
- Saule nespīdēja vairākas dienas un cilvēki dzīvoja dūmos kā Londonas miglā.