eļļasvabole
eļļasvabole sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eļļasvabole | eļļasvaboles |
| Ģen. | eļļasvaboles | eļļasvaboļu |
| Dat. | eļļasvabolei | eļļasvabolēm |
| Akuz. | eļļasvaboli | eļļasvaboles |
| Lok. | eļļasvabolē | eļļasvabolēs |
formā: daudzskaitlis Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts ~140 sugu, Latvijā – 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
Stabili vārdu savienojumiZaļā eļļasvabole.
- Zaļā eļļasvabole taksons — eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baltkrūtainais ezis barojas ar kukaiņiem, arī indīgiem, piemēram, eļļasvabolēm ( " Meloe"), kuru hemolimfas sastāvā ir indīgas aizsargvielas.
- Meloe" un " Mylabris" ģints eļļasvabolēm šās papildfāzes sauc par triungulīniem.
- Plēsējiem visindīgākās vaboles ir eļļasvaboles, mārītes, kokgrauži, mīkstspārņi, pamīkstspārņi, lapgrauži, īsspārņi.
- Izžāvētas zaļās eļļasvaboles agrāk izmantoja farmācijā tā saucamā augoņu plākstera izgatavošanai, kuru izmantoja kā dabisku afrodīziju.
- Meloe" ģints eļļasvabolēm viens segspārns var priešpusē nedaudz pārklāt otru, bet spārnu gali līdz ar to krustojas.