sārņot
sārņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sārņoju | sārņojam | sārņoju | sārņojām | sārņošu | sārņosim |
| 2. pers. | sārņo | sārņojat | sārņoji | sārņojāt | sārņosi | sārņosiet, sārņosit |
| 3. pers. | sārņo | sārņoja | sārņos | |||
Pavēles izteiksme: sārņo (vsk. 2. pers.), sārņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sārņojot (tag.), sārņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sārņotu
Vajadzības izteiksme: jāsārņo
Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, ja būtu dažādas aizlieguma zīmes, tad nesārņotu?
- Bērniem parasti stāstu – ja visu gadu nesārņosim, tad nebūs arī jātaisa talkas.
- iv) cianīda izskalošanu nogulsnēs, rūdā vai sārņos, kam pievienots dzīvsudrabs, bez pirms tam veiktas dzīvsudraba atdalīšanas;
- Par u p ē m, gaisu sārņoto?
- Izvēlies vēl sārņo ēteru un esi ārā