politvadītājs
politvadītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | politvadītājs | politvadītāji |
Ģen. | politvadītāja | politvadītāju |
Dat. | politvadītājam | politvadītājiem |
Akuz. | politvadītāju | politvadītājus |
Lok. | politvadītājā | politvadītājos |
politvadītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | politvadītāja | politvadītājas |
Ģen. | politvadītājas | politvadītāju |
Dat. | politvadītājai | politvadītājām |
Akuz. | politvadītāju | politvadītājas |
Lok. | politvadītājā | politvadītājās |
Politiskais vadītājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stāstīju par šo politvadītāju savam paziņam — mūsu partijas Centrālkomitejas darbiniekam.
- Bet tonakt ilgi nevarēja iemigt, domājot par šiem politvadītāja vārdiem.
- Skaitījās jaunākais politvadītājs, bet būs laikam jādod kāds kubiks.
- Daktere Nadelsone pārskaitusies un nepaklausīgo skuķi apsūdzējusi vecākajam politvadītājam.
- Reiz iz nāca skaidrošanās ar kādu politvadītāju.