žvīgot | Tēzaurs

žvīgot

Lietojuma biežums :

žvīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri