ķiukstēt
ķiukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķiukstu | ķiukstam | ķiukstēju | ķiukstējām | ķiukstēšu | ķiukstēsim |
| 2. pers. | ķiuksti | ķiukstat | ķiukstēji | ķiukstējāt | ķiukstēsi | ķiukstēsiet, ķiukstēsit |
| 3. pers. | ķiukst | ķiukstēja | ķiukstēs | |||
Pavēles izteiksme: ķiuksti (vsk. 2. pers.), ķiukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķiukstot (tag.), ķiukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķiukstētu
Vajadzības izteiksme: jāķiukst
1.Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
1.1.pārnestā nozīmē Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savas nevarības nomākts, sāku smilkstēt, ķiukstēt, brīdi pat ierējos.
- Panda klusām ķiukstēja un vēl arvien ošņājās tajā pašā vietā.
- Es sāku ķiukstēt un izmētāju visas Monikiņas rotaļlietas.
- Es ķiukstēju līdz aizsmakumam, ar visu ķēdi metos uz vienu un otru pusi, kamēr piesteidzās vecaistēvs un palaida mani vaļā.
- Rēju kā traks, ķiukstēju Raibaļai zem paša purna, lūkoju viņai ar zobiem iekampt, — tad viņa vairs nevarēja izturēt un skriešus pati iebēga kūtī.