iešļūkāt
iešļūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļūkāju | iešļūkājam | iešļūkāju | iešļūkājām | iešļūkāšu | iešļūkāsim |
| 2. pers. | iešļūkā | iešļūkājat | iešļūkāji | iešļūkājāt | iešļūkāsi | iešļūkāsiet, iešļūkāsit |
| 3. pers. | iešļūkā | iešļūkāja | iešļūkās | |||
Pavēles izteiksme: iešļūkā (vsk. 2. pers.), iešļūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļūkājot (tag.), iešļūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļūkātu
Vajadzības izteiksme: jāiešļūkā
Šļūkājot radīt, ieveidot (piemēram, taku, pēdas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakar, atnācis no darba, tētis novilka sasmakušos, smagos zābakus un, zeķēm braši ožot, iešļūkāja nogurušās pēdas sāji skābi aromātiskajās istabas čībās.