iešļirkt
iešļirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļircu | iešļircam | iešļircu | iešļircām | iešļirkšu | iešļirksim |
| 2. pers. | iešļirc | iešļircat | iešļirci | iešļircāt | iešļirksi | iešļirksiet, iešļirksit |
| 3. pers. | iešļirc | iešļirca | iešļirks | |||
Pavēles izteiksme: iešļirc (vsk. 2. pers.), iešļirciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļircot (tag.), iešļirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļirktu
Vajadzības izteiksme: jāiešļirc
Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
Avoti: LLVV