iešļircināt
iešļircināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļircinu | iešļircinām | iešļircināju | iešļircinājām | iešļircināšu | iešļircināsim |
| 2. pers. | iešļircini | iešļircināt | iešļircināji | iešļircinājāt | iešļircināsi | iešļircināsiet, iešļircināsit |
| 3. pers. | iešļircina | iešļircināja | iešļircinās | |||
Pavēles izteiksme: iešļircini (vsk. 2. pers.), iešļirciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļircinot (tag.), iešļircināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļircinātu
Vajadzības izteiksme: jāiešļircina
1.Šļircinot ievadīt (šķidru vielu, parasti medikamentu).
2.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) – par dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Misteram Brūmfīldam nevajadzēja vairāk par sekundi, lai to iešļircinātu.
- – Tiklīdz būšu viņam iešļircinājis narkotiku, tālāk ies viegli.
- Logans vēlreiz iešļircināja zirgam steroīdus un paņēma jaunu plazmas maisu.
- – Mums vajadzētu iešļircināt viņam vēl nomierinošos līdzekļus, – Dorotija teica.
- Viņš ne vien dezinficēja un aizšuva brūci, bet pat iešļircināja man morfiju.