iešķelt
iešķelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešķeļu | iešķeļam | iešķēlu | iešķēlām | iešķelšu | iešķelsim |
| 2. pers. | iešķel | iešķeļat | iešķēli | iešķēlāt | iešķelsi | iešķelsiet, iešķelsit |
| 3. pers. | iešķeļ | iešķēla | iešķels | |||
Pavēles izteiksme: iešķel (vsk. 2. pers.), iešķeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešķeļot (tag.), iešķelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešķeltu
Vajadzības izteiksme: jāiešķeļ
1.Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
1.1.Izveidot ar šķēlumu.
2.Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevarēja taču meitene tā vienkārši pati sev ar nazi iešķelt.
- Uzlaizītās asinis pa dziļi iešķelto apakšlūpu iekļūst mutes dobumā.
- Pēc šīm bērēm es kāroju iešķelt VV pa purnu.
- Augšgalā katrs no tiem iešķelts, stepes saulē un vējos nokaltis kā sērkociņš.
- Bageti vienā sānā gareniski iešķeļ līdz pusei, lai to varētu atvērt kā grāmatu.