iešķelt | Tēzaurs

iešķelt

Lietojuma biežums :

iešķelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.

1.1.Izveidot ar šķēlumu.

2.Šķeļot ieveidot, radīt (piemēram, plaisu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri