novārdot
novārdot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novārdoju | novārdojam | novārdoju | novārdojām | novārdošu | novārdosim |
| 2. pers. | novārdo | novārdojat | novārdoji | novārdojāt | novārdosi | novārdosiet, novārdosit |
| 3. pers. | novārdo | novārdoja | novārdos | |||
Pavēles izteiksme: novārdo (vsk. 2. pers.), novārdojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novārdojot (tag.), novārdošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novārdotu
Vajadzības izteiksme: jānovārdo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kundzīte paņēmusi divas minerālūdens pudeles un novārdojusi tās.
- Novārdotais ūdens, protams jāizdzer uz veselību.
- Sieviete arī paklausījusi, un Ernas kundze viņu novārdojusi “ kā jau pie kaulu vainām”.
- Tēvs cietēju novārdojis un teicis, lai pasēžot kādu pusstundu, tad vēlreiz viņš ar slimnieku pastrādāšot.
- Šo ēdienu novārdojis ar mantru, kas saucas"Plašuma dārglieta", ceļotājs nekādā ziņā nedrīkst neuzcienāt zivis, kas mīt straujajā ūdenī.