Paplašinātā meklēšana
Meklējam zu.
Atrasts vārdos (748):
- zum:1
- zuda:1
- zude:1
- zuds:1
- zuja:1
- zuka:2
- zuka:1
- zuks:1
- zuli:1
- zulu:1
- zuma:1
- zupa:1
- zupe:1
- zust:1
- zute:1
- zuve:1
- zuvs:1
- zuzo:1
- zuzu:1
- Abzu:1
- Agzu:1
- aizu:1
- Anzu:1
- Auzu:1
- Eizu:1
- Elzu:1
- Kāzu:1
- kuzu:1
- Oizu:1
- Tezu:1
- tizu:1
- Vezu:1
- vēzu:1
- Ezus:1
- zuāvs:1
- zubāt:1
- zubre:1
- zuiņa:1
- zukīt:1
- zukls:1
- zukrs:1
- zulla:1
- zumba:1
- zumba:2
- zumēt:1
- zumot:1
- zumpa:1
- zumps:1
- zunds:1
- zunts:1
- zuņģe:1
- zupot:1
- zurbt:1
- zurna:1
- zurte:1
- zurza:1
- zusis:1
- zusla:1
- zutēt:1
- zutis:1
- zutne:1
- zutne:2
- zuzēt:1
- zužle:1
- Barzu:1
- lamzu:1
- līdzu:1
- Ludzu:1
- lūdzu:1
- milzu:1
- Mzuzu:1
- Azuga:1
- Āzupe:1
- azurs:1
- azute:1
- Jēzus:1
- Jozua:1
- kāzus:1
- zubenč:1
- zubene:1
- zubila:1
- zubrīt:1
- zuburs:1
- zudība:1
- zudumi:1
- zudums:1
- zugurs:1
- zuhers:1
- zuiķis:1
- zuiķis:2
- zukars:1
- zulkts:1
- zultis:1
- zulusi:1
- zuļķēt:1
- zuļķis:1
- zumbāt:1
- zumbīt:1
- zumbrs:2
- zumbrs:1
- zummēt:1
- zumoņa:1
- zumpis:1
- zumzēt:1
- zumzot:1
- zungāt:1
- zungāt:2
- zuntēt:1
- zuntēt:2
- zuņģēt:1
- zuņģis:1
- zuņģis:2
- zuņģis:3
- zuņķis:2
- zuņķis:1
- zupers:1
- zupīgs:1
- zupots:1
- zupurs:1
- zurdīt:1
- zurdze:1
- zurdze:2
- zurķis:1
- zurzāt:1
- zurzēt:1
- zurzis:1
- zusers:1
- zustin:1
- zutene:2
- zutene:1
- zutens:1
- zutiņi:1
- zutiņš:1
- zutnis:2
- zutnis:1
- zuviņa:1
- zuzoņa:1
- zužoņa:1
- Barozu:1
- betizu:1
- Horezu:1
- Lo-Dzu:1
- meldzu:1
- mendzu:1
- Ninazu:1
- pagāzu:1
- paguzu:1
- pamazu:1
- uzkuzu:1
- abzuds:1
- aizupe:1
- Aizupe:1
- Aizups:1
- Anzuds:1
- Anzuļi:1
- Aszute:1
- bazuka:1
- bazuks:1
- bazuto:1
- biezum:1
- bizuls:1
- bizuns:1
- bizuns:2
- buzuki:1
- dazums:1
- dēzums:1
- dizuks:1
- Dzuņji:1
- Ezupol:1
- Fizuli:1
- gāzumi:1
- gāzums:1
- guzums:1
- Ģezura:1
- Hedzuo:1
- Hūzuma:1
- izurbt:1
- izurgt:1
- izurīt:1
- izutīt:1
- izutot:1
- izzude:1
- izzust:1
- Jozupe:1
- jozups:1
- Jūzupe:1
- kazuls:3
- kazuls:2
- kazuls:1
- Kazuļi:1
- Kazupe:1
- kazuri:1
- kazurs:1
- Kazuru:1
- kāzuss:1
- Kazuši:1
- kizučs:1
- Kozuli:1
- kozuls:1
- Kozuļi:1
- Kozupe:1
- Kozupi:1
- kozuvs:1
- kudzum:1
- Kurzum:1
- zubčiks:1
- zubņaks:1
- zubņiks:1
- zubrene:1
- zubriķe:1
- zubrila:1
- zuburis:1
- zudināt:2
- zudināt:1
- zudinis:1
- zuguris:1
- zuitens:1
- zuitiņa:1
- zuitums:1
- zujlapa:1
- zukālis:1
- zuklums:1
- zukuris:1
- zulināt:1
- zulkada:1
- zumburs:1
- zumināt:1
- zumināt:2
- zummers:1
- zundurs:1
- zuntēga:1
- zuntris:1
- zuopere:1
- zuosuls:1
- zupains:1
- zupaiņš:1
- zupfers:1
- zupņiks:1
- zupuris:1
- zurdzēt:1
- zurināt:1
- zurtīgs:1
- zusters:1
- zusturi:1
- zutenis:2
- zutenis:1
- zutinis:1
- zuviķis:1
- zuvtele:1
- zuvtiņa:1
- zuzināt:1
- zužināt:1
- bezvīzu:1
- gargāzu:1
- Kirgīzu:1
- Mamudzu:1
- melmizu:1
- Numadzu:1
- pagumzu:1
- pareizu:1
- pēckāzu:1
- piegāzu:1
- Simidzu:1
- Šimidzu:1
- aizumpt:1
- Aizupes:1
- aizurbt:1
- aizurgt:1
- aizzust:1
- amazuli:1
- atzubiņ:1
- āzulēns:1
- azurīts:1
- balzume:1
- balzupa:1
- Bārzupe:1
- berzumi:1
- Bērzupe:1
- biezumi:1
- biezums:1
- Birzula:1
- Birzule:1
- Birzuļi:1
- birzumi:1
- birzums:2
- birzums:3
- birzums:1
- bizulis:1
- blīzums:1
- blozums:1
- Brizule:1
- Brūzupe:1
- burzuls:2
- burzuls:1
- burzums:1
- buzulis:1
- būzulis:1
- ceizuks:1
- Čundzuo:1
- daudzum:1
- drīzuļi:1
- drīzuļi:2
- drīzumā:1
- drīzums:1
- gāzuļot:1
- grizuni:1
- Grīzupe:1
- gumzums:1
- Gurzufa:1
- Hurzufa:1
- īdzulis:1
- iezubāt:1
- iezuzēt:1
- izulpēt:1
- izummāt:1
- izurdīt:1
- izurgot:1
- izurķēt:1
- izurlāt:1
- izurļāt:1
- izuvers:1
- izzukīt:1
- jezuāti:1
- jezuīti:1
- jezuīts:1
- kauzuļi:1
- kazuāls:1
- kazuārs:1
- kazulis:1
- kazulis:2
- kazupis:1
- konzums:1
- Kozubka:1
- Kozuļni:1
- Kozuļņi:1
- Kozuori:1
- Kozupka:1
- kozuris:1
- kozuris:2
- kruzuļi:1
- kudzums:2
- kudzums:1
- kumzumi:1
- kumzurs:1
- kurzuls:1
- kūrzuls:1
- zubotika:1
- zubrilka:1
- zudīties:1
- zulliņas:1
- zumburāt:1
- zumburēt:1
- zumzināt:1
- zundieši:1
- zuomauka:1
- zuperiņš:1
- zuplacis:1
- zurzināt:1
- zustaras:1
- zustares:1
- zusteres:1
- zustiķis:1
- zustrene:1
- zustriķi:1
- zustriņi:1
- zušaukla:1
- zušupīte:1
- zutenīca:1
- zutenice:1
- zutinīca:1
- zutulēns:1
- zuvetiņa:1
- zuvitele:1
- zuzuļķis:1
- Anamidzu:1
- kūlvārzu:1
- mellmizu:1
- melnmizu:1
- pretgāzu:1
- stāvbāzu:1
- stāvgāzu:1
- Trankozu:1
- trijfāzu:1
- trīsfāzu:1
- Adzumaja:1
- Adzumino:1
- aizugune:1
- aizumpēt:1
- Aizupīši:1
- aizurālu:1
- aizurdīt:1
- aizurķēt:1
- aizušķot:1
- aizzuzēt:1
- Ankazube:1
- Arzulara:1
- auzulīši:1
- auzumala:1
- auzupuķe:1
- azulēchi:1
- Bādzulca:1
- bidzulis:1
- biezzupa:1
- blaizums:1
- brazulis:1
- burzulis:1
- buzulens:1
- Buzuluka:1
- curzulis:1
- daudzums:1
- dauzulis:1
- drīzulis:1
- Dzalzupe:1
- Dzelzupe:1
- Erzuruma:1
- gargāzus:1
- gāzulīgi:1
- grauzums:1
- greizums:1
- griezums:2
- griezums:1
- grizulis:1
- grīzulis:1
- gudzulms:1
- gudzurms:1
- guldzums:1
- gumzuris:1
- ielūzums:1
- iezubrīt:1
- Ilzupīte:1
- izgāzums:1
- izubagot:1
- izurinēt:1
- izurkņāt:1
- izurkšēt:1
- izutināt:1
- izutinēt:1
- izzubrīt:1
- izzurdīt:1
- Jezufova:1
- jezuītes:1
- jēzuliņš:1
- Jēzuliņš:1
- Jezupava:1
- Jezupova:1
- Jozupupe:1
- juzupeņi:1
- Jūzupīte:1
- Juzupole:1
- kamzulis:1
- kamzuļka:1
- kauzulis:1
- kazuists:1
- kazulēns:1
- Kazulīši:1
- Kazupīte:1
- kazurags:1
- kazuroze:1
- Kazusala:1
- kazuvija:1
- kazuzāle:1
- klauzula:1
- knuzulis:1
- Kozuliņi:1
- Kozupīši:1
- Kozusola:1
- krēmzupa:1
- krizulis:1
- kruzules:1
- krūzulēt:1
- krūzulis:1
- kudzulms:1
- kudzulna:1
- kuldzums:1
- kurzulis:2
- kurzulis:1
- kurzulis:3
- kūzuleņš:1
- kuzuliņi:1
- zubdreķis:1
- zubrīties:1
- zuhdijāta:1
- zulfakārs:1
- zullhidža:1
- zuļķētājs:1
- zumberģis:1
- zumberķis:1
- zuntēšana:1
- zurdzināt:1
- zušauklis:1
- zutenītis:1
- zuvenieks:1
- zuvinieks:1
- zuvkārnis:1
- daudzfāzu:1
- jaunrudzu:1
- pirmskāzu:1
- aitvezums:1
- aizlūzums:1
- Aizupeņka:1
- aizupieši:1
- Aizupieši:1
- Aizupītes:1
- aizurdzēt:1
- aizurkņāt:1
- aplauzums:1
- apmilzums:1
- apvizuļot:1
- apzurināt:1
- atvizuļot:1
- Auzumuiža:1
- azurofils:1
- Babinzubs:1
- bērzubeka:1
- bērzulāja:1
- bērzulājs:1
- Bērzupīte:1
- bezzudumu:1
- birzumiņš:1
- buzulains:1
- būzulains:1
- buzulaiņš:1
- buzuļains:1
- Cimzupīte:1
- Dadzulīte:1
- Dārzupīte:1
- Dzjaodzuo:1
- eozuhijas:1
- gārdzuļot:1
- Glazunava:1
- grauzulis:1
- greizulis:1
- griezulis:1
- grindzuļi:1
- ieberzums:1
- iezuzināt:1
- izberzums:1
- izbirzums:1
- izurbaļāt:1
- izurbināt:1
- izurbties:1
- izurbulēt:1
- izurkšņāt:1
- izutoties:1
- izzudināt:1
- izzulināt:1
- izzurināt:1
- izzusties:1
- jezupeņas:1
- jēzupeņas:1
- juzupeņas:1
- kaprīzums:1
- kazuapiņi:1
- kazuarīns:1
- Kazugrava:1
- kazugriķi:1
- Kazukalns:1
- Kazuliški:1
- kazupieši:1
- kazurozes:1
- knauzulis:1
- konzulats:1
- Kozubērži:1
- Kozudaune:1
- Kozudauņa:1
- Kozudavņa:1
- Kozukolni:1
- Kozukolns:1
- Kozuleiši:1
- Kozuliški:1
- kozupieši:1
- krudzulēt:1
- kruzulīši:1
- kruzuļots:1
- kudzumiem:1
- kuldzurēt:1
- kuriozums:1
- kurzuliņi:1
- kūzulains:1
- zudināties:1
- zumburains:1
- zundānieši:1
- zupurdents:1
- zupurmilti:1
- zurģenieki:1
- zurvānisms:1
- zusterenes:1
- zustrenājs:1
- admenzurēt:1
- aizlauzums:1
- aizmilzums:1
- aizupietis:1
- aizupnieki:1
- aizurbties:1
- Andzumbuni:1
- apgriezums:1
- Asinadzuči:1
- atgriezumi:1
- atgriezums:1
- atmirdzums:1
- azbozurīts:1
- balandzupa:1
- bašibuzuks:1
- bazuļnieki:1
- bažibozuks:1
- bažibuzuks:1
- bērzupiepe:1
- biezeņzupa:1
- biezuklājs:1
- biezupiens:1
- biezuputra:1
- birzulieši:1
- birzulītis:1
- birzuļains:1
- circeņzupa:1
- Daudzupīte:1
- Dimzukalns:1
- drīzuļkoks:1
- Dzelzupīte:1
- dzelzuzāle:1
- dziļlūzumi:1
- gāzuļāties:1
- gāzuļoties:1
- graciozums:1
- grīzulains:1
- grizumetrs:1
- gumzulains:1
- gumzurains:1
- iegrauzums:1
- iegriezums:1
- iekruzuļot:1
- iezuzēties:1
- izgrauzums:1
- izgriezums:1
- izkruzuļot:1
- izurgāties:1
- izurķēties:1
- jaudzumiņš:1
- Jezufinova:1
- jezuītisks:1
- jezuītisms:1
- Jezupinova:1
- Jezupynova:1
- jozupausis:1
- kazuālijas:1
- Kazubrenči:1
- kazuistika:1
- Kozubierži:1
- Kozuliškas:1
- Kozuliškys:1
- krizuļains:1
- krūzulains:1
- kruzulaiņš:1
- kruzulītes:1
- kruzulītis:1
- kruzuļains:1
- kudzulmojs:1
- kudzulmots:1
- kudzulnojs:1
- kunkuļzupa:1
- zubatovisms:1
- zudumradošs:1
- zuperdancis:1
- zuperlatīvs:1
- zušveidīgie:1
- Altuparaizu:1
- aerovizuāls:1
- aizurgāties:1
- aizušķoties:1
- Andzuzurube:1
- Bajandzurha:1
- bērzumnieki:1
- bērzupnieki:1
- birzuklains:1
- brizulnieki:1
- brūzulēties:1
- cf-klauzula:1
- cryptomyzus:1
- grandiozums:1
- griezummala:1
- griezumnīca:1
- grīzupnieki:1
- gumzurainis:1
- Hofzumberge:1
- izmurdzulēt:1
- izubagoties:1
- izurkšēties:1
- izutināties:1
- izutinēties:1
- Jaudzumieši:1
- Jaunzundāni:1
- jezupavieši:1
- jēzuskurpes:1
- kazuistiski:1
- kazuistisks:1
- kazusieriņš:1
- kokgriezums:1
- kopgriezums:1
- kozulinieši:1
- kudzulmains:1
- zuperfosfats:1
- pirmskolhozu:1
- starpkolhozu:1
- ābuliņvezums:1
- audiovizuāls:1
- augšgriezums:1
- bezuzsitiena:1
- biezummašīna:1
- cif-klauzula:1
- dārzuprimula:1
- dezurbānisms:1
- elektrozutis:1
- grumzuļainis:1
- ievizuļoties:1
- izgriezumiņš:1
- izurbaļāties:1
- izurbulēties:1
- jezuītiskums:1
- kazukalnieši:1
- kazuzemenīte:1
- konzultacija:1
- koprezultāts:1
- kruzuļainība:1
- kruzuļainums:1
- zušsalamandra:1
- Aidzuvakamacu:1
- aizurkstēties:1
- aizurkšķēties:1
- avis-klauzula:1
- bezuzraudzība:1
- galarezultāts:1
- garengriezums:1
- gremdvirzulis:1
- izgriezumkopa:1
- jezufinovieši:1
- kapargriezums:1
- cific-klauzula:1
- izmurdzulēties:1
- kazuārinācejas:1
- kazuārveidīgie:1
- kruzuļzirnekļi:1
- zuperintendents:1
- efektīvklauzula:1
- gumzurgumzuriem:1
- ģenerālklauzula:1
- izgriezumgrāmata:1
- atbrīvotājklauzula:1
- e-mazumtirdzniecība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1)
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi
- kazlēns [kazu]{s:2675} mazulis
- skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
- pingvīnēns [pingvīna]{s:2485} mazulis
- tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
- parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- lasts 60 pūru auzu vai iesala.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
- abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
- abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda
- ābuliņvezms Āboliņa vezums
- ābuliņvezums Āboliņa vezums
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
- samulējums Ādas noberzums
- ekskoriacija Ādas nobrāzums
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc)
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
- Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē
- aitvezums Aitu vezums
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā
- aizmaisīties aizdoties, nozust
- izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust
- aiziet vējā aiziet zudumā
- šļūkt aiziet, pazust
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- aizkliņģēties Aizklīst, nozust
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
- aizlauzums Aizlūzums
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu)
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu)
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu)
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- aizsprangāt Aizsiet vezumu ar rungu
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- aizupietis Aizupieši (2, 3, 4)
- aizupieši Aizupietis (1)
- aiztecināt Aizurbt
- aizurbties Aizurbt (2)
- aizurdzēt Aizurgt
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
- ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums
- litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
- litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
- virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas
- Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- albumozūrija Albumozu izdale urīnā
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
- ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
- čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
- aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem
- angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna
- mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā
- poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma
- rēzusa antiserums antiserums, kas reaģē ar vienu vai vairākiem rēzusfaktoriem
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
- ebullioskops aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta
- fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
- makrotoms aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem
- polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
- fosfatometrs aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā
- aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
- orsataparāts aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs
- mikrorespirometrs aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā
- dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
- aspirators aparāts gāzu paraugu noņemšanai
- mikroaerotonometrs aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs
- hemataerometrs aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs
- absorbers aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai
- manometrs aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
- hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
- kalcimetrs aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs
- aerojonizators aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā
- oscilogrāfs aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai
- mikrokolorimetrs aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai
- mikroviskozimetrs aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai
- grizumetrs aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā
- karbonometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai
- biometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos
- siltummērītājs aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai
- mikrogonioskops aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā
- kalorimetrs aparāts siltuma daudzuma mērīšanai
- uroazotometrs aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā
- zeoskops aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta
- laktobutirometrs aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā
- deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
- ureametrs aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā
- inkubators aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem
- odontogrāfs aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei)
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi)
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu
- gludeklis Apavi ar biezu zoli
- sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus)
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
- apcirtums Apdare; apstrādes ar cirvi rezultāts
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus)
- Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā
- Salgale apdzīvota vieta (izzudusi) Ozolnieku novadā
- Kalējtriņi apdzīvota vieta (izzudusi) Tērvetes pagastā
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā
- Kalvciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā
- Vilkastciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā
- Kalēji apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Lakšciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
- Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā
- Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
- Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Vikiški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Čaplinščina apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kuzmini apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
- Zagorci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
- Dreģeļi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Manuha apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Leiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Budži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā
- Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā
- Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā
- Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā
- Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
- Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā
- Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā
- Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā
- Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Dzidriņas apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Cekule apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
- Rumbula apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
- Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
- Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā
- Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā
- Straujenieki apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Gramzdas pagastā
- Krūkas apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- Muižarāji apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Mizaiņi apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā
- Avotmuiža apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
- Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ahali Kindghi apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā; abhāzu - Khendegba
- Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
- Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
- Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā
- Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
- Alvara apdzīvota vieta Turcijā, Erzurumas ilā
- Ajvali apdzīvota vieta Turcijā, Erzurumas ila ziemeļu daļā
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Ilmāja apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji
- Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu)
- ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu)
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu)
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu
- pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas
- saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus)
- kakls apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle
- griezummala apģērba piegriezuma mala
- šķīre apģērba šķēluma vai iegriezuma vieta
- mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža
- joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa
- amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā
- kaklenieks Apkakle, kakla izgriezums
- apslānīt Apkarot, nonāvēt (daudzus)
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
- apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu
- apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
- apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
- savilkt kopā apkopot, rezumēt
- summārs Apkopots; arī rezumēts
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
- apl. Aploksne (tikai skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos)
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot
- vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot
- izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus)
- brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu
- apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus)
- apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus)
- apnabagot Apmeklēt (daudzus) ubagojot
- pasnēgt Apmeklēt (visus, daudzus)
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- tabulrēķini Aprēķini, kuru rezultātus atspoguļo tabulu veidā
- superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
- izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
- pārpērt Aprunāt (vairākus, daudzus)
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā
- lūkojums Apskates rezultāts
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību
- apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu
- faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
- produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
- demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
- apzīļot Apšūt ar vizuļiem, zīlēm
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu)
- kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu)
- vezums aptuvens daudzuma mērs
- separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
- apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt
- zum Apzīmē bites zumēšanu
- bez Apzīmē ļoti lielu skaitu, daudzumu; ļoti daudz
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
- bastardbiezne Apzīmējums ikvienam normālai sistēmai neatbilstošam burtu biezumam
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus)
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3
- apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
- nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti
- slīpēt ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā
- smalkāda ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība
- pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
- ilgspora ar biezu apvalku pārklāta spora
- mūglis ar biezu krūmāju apaudzis purvs
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- dreilēt ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums
- aerokolons ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā)
- garskare ar garām skarām (auzu epitets)
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
- nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
- izšļucināt ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu)
- dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
- kūlis ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā
- apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
- piešaut ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
- izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
- krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
- prognoze ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu
- individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
- gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
- pakapačāt ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma
- kapačāt ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma
- ķenksēt ar ķenksi (2) vilkt (mēslus no vezuma)
- atķīlēt ar ķīli atdauzīt kokam mizu
- aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
- veķēt ar lielu apetīti ēst (ko biezu)
- vickāt ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko)
- izveķēt ar lielu apetīti izēst (ko biezu)
- izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
- noveķēt ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā
- paveķēt ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
- paveķēties ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
- tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis
- skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
- ģuģināt ar mazu bērnu runāties vai to mierināt
- mazliesmains ar mazu liesmu degošs
- sviedums ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida)
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu
- sagatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni
- sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
- uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru)
- modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus
- Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai
- palabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu)
- izlabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu
- tabulogramma ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus
- iežļāgt ar sparu un lielā daudzumā ieliet
- izmaulāt ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas
- sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
- samest ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu)
- cipars ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums
- pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
- krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
- trīsfāzu ar trim fāzēm; trijfāzu
- trijfāzu ar trim fāzēm; trīsfāzu
- vāla ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā
- savindāt ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā)
- sašķūtēt ar vezumu vai citādi daudz savest
- adrenoģenitāls ar virsnieru garozu un dzimumorgāniem saistīts
- sprūdzeņot ar virvi un diviem sprunguļiem nostiprināt vezumu
- parudze ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā)
- zušupīte ar zušiem bagāta upīte
- rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai
- ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
- fasona Ārējais izskats, veids, piegriezums
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
- iespaids ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls)
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā)
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju
- pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
- logoplēģija Artikulētas runas spējas zudums
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
- harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem
- leikogramma Asins leikocītu aina, leikocītu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmeklēšanas rezultāti
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
- hemopepsija Asins sagremošana gremošanas traktā, kur rodas brūnais sālsskābais hematīns jeb hemīns (kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi, darvai līdzīgi izkārnījumi)
- hematomiēlija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, gk. muguras traumu rezultātā
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
- sugilācija Asinsizplūdums, zilums zem ādas vai uz kāda orgāna virsmas; ādas nobrāzums
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
- oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji
- puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt
- atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā)
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1)
- satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi
- rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem
- nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai
- ateroģenēze Ateromatozu bojājumu veidošanās artēriju iekšējā slānī
- fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību
- apgraizes Atgriezumi
- atgraizas Atgriezumi
- atgriezums Atgriezumi
- nograizas Atgriezumi
- nogriežas Atgriezumi
- atgājumi Atgriezumi (3)
- apgraizas Atgriezumi, pārpalikumi
- restītes Atgriezumi; pārpalikumi
- atgriezumi Atgriezums
- tranša Atgriezums, kupons, gabals
- atgrieznis Atgriezums, pārpalikums
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis)
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas
- nobraukāties atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem
- rustēt atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus
- mēzelēt atkārtoti nedzudz rakt
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās
- pavilnīt atkārtoti parādīties un pazust
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
- atkāznieks Atkāzu viesis
- atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu)
- glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS
- nodara Atkritumi, atgriezumi
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
- refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu
- cēlības Atlīdzība, palīdzot uzcelt apgāzto vezumu
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa)
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
- cauķis Atmiņas zudums
- amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā
- lokalizētā amnēzija atmiņas zudums par noteiktu laika posmu
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
- atmirdza Atmirdzums
- atmirga Atmirdzums
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- frontolīze Atmosfēras frontes izzušana
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu)
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba)
- radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- sagrūst ātri iedot (ko) lielākā daudzumā
- mīkstčaulis ātri izaudzis koks ar gludu mizu
- šmaugt ātri pazust
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
- bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
- drīzens Ātri, steidzīgi, drīzumā
- pazust kokos ātri, veikli nozust
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Krāslavas perspektīvais smilts laukums atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru
- Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma
- cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma)
- insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām
- šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu)
- atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu
- paskaidīt Atšķaidīt (biezu šķidrumu)
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm
- aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu)
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
- atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības
- homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu)
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- kortikoadrenāls attiecīgs uz virsnieru dziedzera garozu
- sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu)
- pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus
- inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus)
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.)
- pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu)
- savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu)
- atvalkāt Atvilkt vairākus vai daudzus
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs)
- atklājums Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā
- domājums atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam)
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā)
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam)
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko)
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam)
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
- anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu
- histotomija Audu pārgriešana; histoloģisku griezumu pagatavošana mikroskopēšanai
- rarefakcija Audu struktūrelementu izzušana
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā
- šuvums auduma apdares vai apģērba izveides rezultāts
- panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē
- muarēt Audumus tā apstrādāt, lai tie gaismā laistītos īpatnējā mirdzumā
- delitescence Audzēja vai bojājuma pazīmju izzušana
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
- skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu
- sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
- augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu
- preztance Augstākais rezultāts
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
- lielblīvuma diskete augstas kvalitātes diskete, kura var uzglabāt ievērojami lielāku datu daudzumu nekā dubultblīvuma disketē; _HD_ diskete
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
- mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
- Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma)
- kolorēšana Augšējo balsu izrotāšana ornamentālu pārveidojumu rezultātā
- Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- puķkopība augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare
- fitotrons augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai
- celolignīns augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas
- traumatotropisms augu kustības, kas rodas mehānisku kairinājumu rezultātā
- galli augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā
- puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
- fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā
- akmensšūnas augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas
- izdalītājsistēma augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru
- uķināt Auklēt šūpojot mazu bērnu, lai neraud; ucināt
- batviņi Aukstā biešu zupa
- klodnīks auksta zupa
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
- aukstumražīgums Aukstummašīnās aukstumjauda - siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj novadīt no dzesējamā objekta, piem., aukstuma kameras
- kriogēnā tehnika aukstumtehnikas nozare, kas nodarbojas ar kriogēno temperatūru (<120 K) iegūšanu, uzturēšanu un izmantošanu; izmanto gāzu sašķidrināšanai, uzglabāšanai un transportēšanai
- jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem
- Austrumāfrikas lūzumzona Austrumāfrikas lauzumzona
- Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
- ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā
- gāzbalonu automobilis automobilis, kas aprīkots ar gāzu baloniem un speciālu aparatūru motora barošanai ar gāzi
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija
- pleksne Auzu akots
- spiras auzu čagas, pelavas
- lielskare Auzu epitets
- zebonka auzu kule zirga barošanai ceļā
- kļunkurs Auzu ķīselis
- žūra Auzu ķīselis
- auzumala Auzu lauka mala
- Oscinella frit auzu melnā stiebrmuša
- zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”)
- sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt
- Heterodera avenae auzu nematode
- poridžs Auzu pārslu putra
- auzpeli Auzu pelavas
- badskariņa Auzu pievārds
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- auzaimi Auzu salmi
- auzājs Auzu salmi
- spiltava Auzu sēnala, spilva
- skoras Auzu skaras
- plēgas Auzu spilvas
- krētainā auza auzu suga ("Avena orientalis")
- sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs
- velna auza auzu suga ("Avena strigosa"); velnauza
- krēpjauzas Auzu šķirne ar lielām skarām
- šeikstaines Auzu šķirne ar uz visām pusēm sazarotām skarām
- russaks auzu šķirne sīkiem graudiem
- leda auzas auzu šķirne, kuras sēj visagrāk
- auzaita Auzu tīrums pēc to novākšanas
- auzene Auzu tume
- lēdzauzas Auzu un lēcu maisījums
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- spire Auzu vai cita auga skara; apiņu galviņa
- birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
- Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām
- azbodiatomīts Azbozurīts
- azbotrepels Azbozurīts
- piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu
- piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus)
- kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt)
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
- balandzupa Balandu zupa
- balzupa Balandu zupa
- iekšējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā pēta pulvera gāzu sadegšanas izraisītos procesus ieroča stobra kanālā un pulvera gāzu kamerā
- balodēns Baložu mazulis
- balsojums balsošanas rezultāts
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā
- heterofonija Balss lūzums pubertātē
- pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
- datorsaistes telefonija balss telefonijas un datu bāzu apvienojums
- hemerafonija Balss zudums dienā un atgūšana naktī; histērijas simptoms
- niktofonija Balss zudums dienā; novēro histērijas gadījumā
- holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī
- niktafonija Balss zudums naktī; novēro histērijas gadījumos
- štoperis Balss zudums no uztraukuma
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
- izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
- Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
- Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe
- Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
- Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants
- kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji
- kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji
- banānene Banānveida piegriezuma garās bikses
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
- zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti)
- ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu)
- jama Bars, pūlis, daudzums, masa
- korams Bars, pulks, daudzums
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
- bateni Batensi - biezu dēļu sortiments
- batteni Batensi - biezu dēļu sortiments
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
- dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
- okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- bazuks Bazuka - amerikāņu prettanku granātmetējs
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti
- laisties lapās bēgt, nozust
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā)
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām)
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem)
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli)
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
- čušs Beigts, pazudis, pagalam
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
- raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- belligeratīvs Belligeratīvā ainava – karadarbības rezultātā radusies kultūrainava
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
- nitrobenzaldehīdi Benzaldehīda nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā
- nitrobenzoskābes Benzoskābes nitrēšanas rezultātā iegūstamie izomēri
- sulfobenzoskābe Benzoskābes sulfurēšanas rezultāts, iespējami 3 izomēri
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem
- ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
- šļarga Bērns, kurš ēdot zupu izlej to
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu)
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
- augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu
- Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants
- Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants
- bērzaine Bērzu audze, birze
- aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
- birzoklis Bērzu birzī audzis koks
- bērstalājs Bērzu birzs
- bērzola Bērzu birzs
- bērzole Bērzu birzs
- bērzulāja Bērzu birzs
- bērzulājs Bērzu birzs
- bērzūne Bērzu birzs
- birzaine Bērzu birzs
- pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā
- augaļa Bērzu birzs; jauns mežs
- bērztala Bērzu birztala
- dvaga Bērzu darva, deguts
- šmāznieks Bērzu darvas trauks
- betulaceae Bērzu dzimta
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
- Alnus viridis bērzu dzimtas dušekiju ģints paalkšņu sugas "Dushekia viridis" nosaukuma sinonīms
- ostrya Bērzu dzimtas ģints
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
- paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
- ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
- Bērzezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
- Ārītes ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
- Pilsmuižas ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
- betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
- Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene
- Operophtera fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
- Ourapteryx fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
- repis bērzu piepe, no kuras gatavoja posu šķiltavām
- Nymphalis antiopa bērzu raibenis
- Endromis versicolora bērzu raibvērpējs
- betulales Bērzu rinda
- bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu
- Drepana falcataria bērzu sirpjspārnis
- dzeltenais bērzs bērzu suga ("Betula alleghaniensis")
- akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku
- zemais bērzs bērzu suga ("Betula humilis")
- papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera")
- āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
- purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens")
- Himalaju bērzs bērzu suga ("Betula utilis"), ko reizēm audzē parkos
- melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku
- Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu
- bērza vemekļi bērzu sulas izdalījumi uz celma vai iegriezuma vietā
- kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
- Lycia hirtaria bērzu vērpējsprīžotājs
- Thecla betulae bērzu zefīrs
- Bērze Bērzupe Zaubes pagastā
- Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
- brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
- ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
- zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- b. op. bez opusa (nošu, skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos)
- nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
- nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
- akefalisks bez virsraksta; grāmatas un rakstu krājumi, kuru sākumi pazuduši
- bezzudumu bez zudumiem
- bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle
- bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
- pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu
- nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
- nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt
- rotatorijas bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas
- termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
- Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
- Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem
- sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu
- uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu
- bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis
- bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām)
- kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
- hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
- klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem
- koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai
- ķausēt Biezu ēdienu ēst
- ķausīt Biezu ēdienu ēst
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
- sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai)
- biezna Biezumi
- popere Biezums
- krāsts Biezumu sakāsums no kāda šķidruma
- polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku)
- kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
- krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
- privuliņš Biguze - maizes zupas veids
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
- eksaltācija bioelektrisko potenciālu amplitūdas pieaugums kaut kādas iedarbības rezultātā
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to)
- bērziens Birzs, neliels bērzu mežs
- Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms
- Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- birzenis Birzums - sens garuma mērs, attālums, cik garu dzina vagu līdz zirga pagriezienam
- bēržums Birzums (1) – sens latviešu platības un attāluma mērs
- biržums Birzums 1(1)
- biržums Birzums 1(2)
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
- skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā
- pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts
- binits Bits - informācijas daudzuma mērvienība
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku)
- aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust
- mikromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās animālajā polā
- makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā
- diskoblastula Blastula, kas izveidojusies diskoidālās drostalošanās rezultātā
- blauzgas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas
- blauznas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas
- mēkš Blēj (par aitu un kazu)
- mekš Blēj (par kazu)
- atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu)
- blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums
- vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
- gulenis Bluķa koks (bišu kozuls)
- teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos)
- bellboja Boja ar zvanu, kurš zvana viļņu iedarbības rezultātā
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam)
- labojums bojājumu vai defektu novēršanas rezultāts
- murķīt Bojāt apstākļu sakritības rezultātā
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- pilninieks Braucējs ar pilnu vezumu, atvestu kravu
- sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus)
- brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
- sabraucīties Braukot salasīt sev (ko) lielākā daudzumā; braukot salasīt sev (kā lielāku daudzumu)
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
- galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
- barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
- BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas)
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2)
- šuvums brūces vai plīsuma malu sadiegšanas rezultāts
- parastā bērzupiepe brūnā bērzupiepe
- Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles)
- aizburt Buršanas rezultātā pārvietot
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
- bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
- iznākt būt (aprēķinu rezultātā)
- ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
- mākties būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam
- glabāties būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos
- ievēlēties būt ievēlētam vēlēšanu rezultātā
- vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
- mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
- mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
- sastingt būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.)
- vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
- svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
- aiziet pie velna būt pagalam, izputēt, pazust
- novest būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei
- vizināt būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo
- izstrādāt būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm)
- piekaisīt būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to)
- apzeltīt būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu)
- spanderēt būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos)
- krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
- pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi)
- iznākt būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt
- aizspīdēt būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu)
- pietikt būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
- plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
- klebečēties būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija
- padoties būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms
- tikt būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}
- tapt būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- glabāt būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust
- smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
- pietrūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
- trūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
- pludot būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
- saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
- kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
- šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- padoties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
- pakļauties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
- uzņemt būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi)
- līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
- nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
- svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- putēt būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā)
- pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
- pludot būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.)
- nolipt būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita
- iztaisīt būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu)
- zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; būvējot izveidot (kā lielāku daudzumu); sacelt (2)
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu
- būlītis Buzulis, pumpa, pampums
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
- naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu
- mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
- tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai
- pirons C5H4O2, heterociklisks savienojums, pastāv divu izomēru veidā (alfa un beta); ir daudzu dabisku produktu, piem., mekonskābes, augu pigmentu (flavonu) molekulu struktūrelements
- paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- hloridoreja Caureja ar lielu hlorīdu daudzumu izkārnījumos
- nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt
- piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
- pipete Caurspīdīga materiāla caurule (kādas vielas) neliela daudzuma dozēšanai, arī šķidruma pilināšanai
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
- skatcaurule Caurule (kā) vizuālai kontrolei, arī apskatei
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu
- Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli)
- atgriezumu celuloze celuloze, kuru iegūst, defibrējot papīrfabriku ražošanas procesā radušos papīra atgriezumus
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
- ceļa garenprofils ceļa zemes klātnes vertikālais griezums pa ceļa asi
- būvmets Ceļamās būves rasējums plānā, griezumā un skatā
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā; ceļot izveidot (kā lielāku daudzumu)
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos
- gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem
- gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu)
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
- izmest makšķeri censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
- radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- piecept Cepot papildināt (kā daudzumu)
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās
- sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu)
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu)
- piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas)
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu)
- Numeri Ceturtā Mozus grāmata
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
- Duļbova ciems Balvu novada Baltinavas pagastā, daļēji izzudis
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
- apmielot Cienāt, mielot (daudzus, lielā apkaimē)
- ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
- laivīna cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā)
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums
- biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas
- krecumi Cietas vielas sīkas daļas šķidrumā; biezumi; arī izēdas
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
- balanda Cietumnieku maltītes zupa
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
- cik (vien) sirds vēlas cik vien grib, jebkurā daudzumā
- pēc (sirds) patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
- pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā
- rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
- plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- motora cilindrs cilindrs, kur norit virzuļmotora darba process
- mērcilindrs Cilindrveida trauks ar iedaļām neliela šķidruma daudzuma mērīšanai
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators
- urogastrons cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas
- somatomērs cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā
- darbs cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā
- garabērns cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums)
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
- vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums
- nesātis cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu
- darbnespējīgs cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs
- vājdzirdīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
- vājredzīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums
- kapačātājs cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma
- šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- pirmrindnieks cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
- minimālists cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām
- mazumpircējs cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam
- mnemonists cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību
- nelaimīgs cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu
- vezminieks cilvēks, kas ko pārvadā, transportē vezumā; vezumnieks
- bezdievis cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas
- kazuists cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2)
- dārznieks cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists
- pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
- bruņinieks cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams
- bļitkotājs cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
- rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors
- rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora
- miljonārs cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās)
- vācējs cilvēks, kurš (ko) vairo darba, pūļu rezultātā
- vācējs cilvēks, kurš bez mērķa krāj nevajadzīgus priekšmetus lielā daudzumā
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana
- iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas
- teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā
- anaglifs Ciļņa griezums antīkajā mākslā
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas
- poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
- revaskularizācija Cirkulējošo asiņu daudzuma atjaunošana, piem., pēc traumas
- nullcirkulis Cirkulis ļoti mazu apļu vilkšanai
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- cīrulēns Cīruļu mazulis
- cēses Cīsas - miežu un auzu kopiņas
- ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
- leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma)
- melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
- zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā
- CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti
- saļanka Cūkas subproduktu zupa
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte
- sivēns Cūku mazulis
- glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%)
- Inonotus obliquus f. sterilis čaga jeb melnā bērzu piepe
- čakstēns Čakstu mazulis, jauns putnēns
- panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
- morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
- čubuks Čibuks - pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
- čūbele Čubule - tūta no bērzu tāss ogu lasīšanai
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
- stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas
- čūskulēns čūskas mazulis
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
- pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
- koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu
- diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- normētie zudumi dabiskie zudumi
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- anepitīmija Dabisko vēlēšanos un tieksmju zudums
- perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
- piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
- zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1)
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra)
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu)
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
- rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā
- suga Daļa, neliels daudzums
- hipopigmentācija Daļēja pigmentācijas izzušana
- apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu)
- pačākstēt daļēji izzust, iznīkt, izbeigties
- plazma daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli
- merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums
- hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka
- pusnesamaņa Daļējs samaņas zudums
- pussamaņa Daļējs samaņas zudums
- nosirmošana Daļējs vai pilnīgs pigmenta zudums matos
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu
- mikrodaļiņu izkliede daļiņu sadursmes process, kura rezultātā mainās daļiņu impulss, to iekšējais stāvoklis vai arī veidojas citas daļiņas
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes
- darba attālā ievade darba ievade datorā un tā izpildes rezultātu izvade, izmantojot attālos termināļus
- devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu)
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts
- ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai
- patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā)
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- loģiskā operācija darbība ar loģiskiem mainīgajiem un loģiska rezultātu iegūšana
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam)
- senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas
- publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
- ieskaite darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
- internacionalizācija darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt
- konstatācija darbība, arī rezultāts --> konstatēt
- norēķins darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1)
- objektivizācija darbība, arī rezultāts --> objektivizēt
- objektivizācija darbība, arī rezultāts --> objektivizēt(1)
- pārrēķins darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2)
- pārrēķins darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3)
- pasēja darbība, arī rezultāts --> pasēt
- revīzija darbība, arī rezultāts --> revidēt (2)
- nodrosējums darbība, kas vērsta uz zaudējumu riska samazināšanu līdz minimumam uzglabāšanas vai cenu (valūtu kursu) izmaiņu rezultātā, atverot tirgū par vienādu summu, taču pretēji vērstu pozīciju
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
- dekapitalizācija darbība, kuras rezultātā kompānija zaudē savu kapitālu
- jaunradīšana darbība, kuras rezultātā rodas kas jauns
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
- iedarbība darbība, norise, kas kaut ko pārveido vai ietekmē; šādas darbības, norises rezultāts
- legalizācija darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1)
- legalizācija darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2)
- nostiepe darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1)
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1)
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2)
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3)
- ornamentācija darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt(1)
- ornamentācija darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt(2)
- pārbīde darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1)
- pārbīde darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2)
- parcelācija darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1)
- parcelācija darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2)
- pārorientācija darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties
- pārraide darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas)
- pārraide darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2)
- pārveide darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2)
- pārveide darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (l)
- pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1)
- pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2)
- pārvērtība darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3)
- pārvirze darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1)
- pārvirze darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2)
- piepilde darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6)
- pigmentācija darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2); krāsa, ko rada pigmenti (2)
- politizācija darbība, process, arī rezultāts --> politizēt(1)
- reprezentācija darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1)
- reprezentācija darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3)
- reprodukcija darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2)
- sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(1)
- sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(2); arī pilnīga sakāve
- sagrāve darbība, process, arī rezultāts --> sagraut(3)
- sašķiebe darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt
- segmentācija darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1)
- segmentācija darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2)
- segmentācija darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3)
- shematizācija darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt(1)
- shematizācija darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt(2)
- socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1)
- socializācija darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2); arī nacionalizācija
- socioloģizācija darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties
- stilizācija darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1)
- stilizācija darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2)
- sūbe darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt
- subjektivizācija darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt
- transplantācija darbība, process, arī rezultāts --> transplantēt
- trūde darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt
- uzbūve darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1)
- uzbūve darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2)
- veidošana darbība, process, kuras rezultātā (kas) rodas, gūst vēlamo formu; darbība, process --> veidot
- adaptācija darbība, rezultāts --> adaptēt
- krampiens darbība, rezultāts --> krampt
- plaukums darbība, rezultāts --> plaukt(1); pumpuru raisīšanās laiks; ziedēšanas laiks
- sekme darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes
- spundējums darbība, rezultāts --> spundēt; spundētu dēļu savienojums
- taisijiens darbība, rezultāts --> taisīt
- uzrāde darbība, rezultāts --> uzrādīt (1)
- uzrāde darbība, rezultāts --> uzrādīt (2)
- uzrāde darbība, rezultāts --> uzrādīt (3)
- uzrāde darbība, rezultāts --> uzrādīt (4)
- aizmetiens Darbības "aizmest" rezultāts
- sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina
- norises lietvārds darbības lietvārds - deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme
- lietojums darbības rezultāts mērķtiecīgai medikamentu, kosmētisku līdzekļu izmantošanai
- lietojums darbības rezultāts patērēšanai uzturā vai baudas gūšanas nolūkos
- lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
- uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
- saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē
- saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
- risinājums darbības, konflikta iznākums, rezultāts, attīstība (literārā darbā, filmā u. tml.)
- izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
- norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu)
- veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
- tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
- ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā
- riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
- mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
- mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs
- pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
- darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
- ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts
- darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas
- piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
- bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
- popularizēt darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus
- badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
- atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
- plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām
- Kurzemes joks dārzeņu piena zupa ar aitas gaļu
- okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- Dārzamuižas ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
- Gatenes ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
- Sylvia borin dārzu ķauķis
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- baltacis Dārzu nezāle ar sīkiem baltiem ziediem
- puķdzelknis Dārzu puķe
- Asote Dārzupīte
- Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to
- izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti
- izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus
- transakciju datne datne, kas satur papildinformāciju un ko transakcijas izmanto datu bāzu vai pamatdatņu modifikācijai
- grafikators datora izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu
- karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā
- datorekrāns datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju, [monitors]{s:2484}
- pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa
- darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu
- datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
- reāllaika apstrāde datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās
- informācijas vizualizēšana datu atspoguļošana vizuālā formā, lai varētu tos vieglāk pārskatīt un vieglāk tiem piekļūt
- ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
- tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu
- datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde
- akumulators datu bāzu pamatdaļa ierakstu izvietošanai un uzglabāšanai
- sistēma Oracle datu bāzu pārvaldības sistēma _Oracle_
- Oracle datu bāzu pārvaldības sistēma _Oracle_
- priekšmetu rādītājs datu bāzu vadības programmās - datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu; kārtojot datu bāzi vai meklējot tajā ierakstus, programma darbojas tieši ar šo norāžu datni
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību
- displejs Datu vizualizācijas ierīce - ierīce, kas ar elektriskiem signāliem kodētus datus attēlo vizuāli uztveramā formā
- monitors Datu vizualizācijas ierīce, ekrāns, displejs
- skraidelēt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
- skraidīt daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem)
- suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība
- tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
- poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība
- norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
- cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
- bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību
- oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
- megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
- staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu
- vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana
- policistoze Daudzu cistu (3) veidošanās
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums
- ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa
- MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā
- babīte Daudzu lauku ezeru apzīmējums Kurzemē
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu
- zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī
- polineirīts Daudzu nervu iekaisums
- lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums
- multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums
- polisoma Daudzu ribosomu un vienas informācijas ribonukleīnskābes komplekss
- somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- internacionāle Daudzu valstu sociālistisko un komunistisko organizāciju un partiju himna
- šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
- nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus
- daudzējība Daudzums
- daudzība Daudzums
- daugums Daudzums
- gāzums Daudzums
- kvantitāte Daudzums
- kvantums Daudzums
- pulkums Daudzums
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti)
- pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē
- šipirkstis Daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem
- vediens Daudzums, ko ved vienā reizē
- apjoms daudzums, kopums
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
- knudze Daudzums, masa
- vēza Daudzums, rinda, virkne
- apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē
- piecsimt Daudzums, skaits
- pusotra daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse)
- pusotrs Daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse)
- viens Daudzums, skaits 1
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu
- desmit Daudzums, skaits 10
- desmittūkstoš daudzums, skaits 10 000
- simt Daudzums, skaits 100
- simttūkstoš daudzums, skaits 100 000
- tūkstoš Daudzums, skaits 1000
- tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām
- miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām
- miljards Daudzums, skaits 1000000000; kopa, kas sastāv no 1000000000 vienībām
- vienpadsmit Daudzums, skaits 11
- vienpadsmittūkstoš daudzums, skaits 11 000
- divpadsmittūkstoš daudzums, skaits 12 000
- trīspadsmit Daudzums, skaits 13
- trīspadsmittūkstoš daudzums, skaits 13 000
- četrpadsmit Daudzums, skaits 14
- četrpadsmittūkstoš daudzums, skaits 14 000
- piecpadsmittūkstoš daudzums, skaits 15 000
- sešpadsmit Daudzums, skaits 16
- sešpadsmittūkstoš daudzums, skaits 16 000
- septiņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 17 000
- astoņpadsmit Daudzums, skaits 18
- astoņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 18 000
- deviņpadsmit Daudzums, skaits 19
- deviņpadsmittūkstoš daudzums, skaits 19 000
- divi Daudzums, skaits 2
- divarpus Daudzums, skaits 2 1/2
- divdesmit Daudzums, skaits 20
- divdesmittūkstoš daudzums, skaits 20 000
- divsimt Daudzums, skaits 200
- divsimttūkstoš daudzums, skaits 200 000
- divtūkstoš daudzums, skaits 2000
- trīs Daudzums, skaits 3
- trīsarpus Daudzums, skaits 3 1/2
- trīsdesmit Daudzums, skaits 30
- trīsdesmittūkstoš daudzums, skaits 30 000
- trīssimt Daudzums, skaits 300
- trīssimttūkstoš daudzums, skaits 300 000
- trīstūkstoš daudzums, skaits 3000
- četri Daudzums, skaits 4
- četrarpus Daudzums, skaits 4 1/2
- četrdesmit Daudzums, skaits 40
- četrdesmittūkstoš daudzums, skaits 40 000
- četrsimt Daudzums, skaits 400
- četrsimttūkstoš daudzums, skaits 400 000
- četrtūkstoš daudzums, skaits 4000
- pieci Daudzums, skaits 5
- piecarpus Daudzums, skaits 5 1/2
- piecdesmit Daudzums, skaits 50
- piecdesmittūkstoš daudzums, skaits 50 000
- pussimts Daudzums, skaits 50; puse simta (2)
- piecsimttūkstoš daudzums, skaits 500 000
- puskvadriljons Daudzums, skaits 500 000 000 000 000, puse kvadriljona (1)
- pusmiljons Daudzums, skaits 500 000; puse miljona (2)
- piectūkstoš daudzums, skaits 5000
- seši Daudzums, skaits 6
- sešdesmit Daudzums, skaits 60
- sešdesmittūkstoš daudzums, skaits 60 000
- sešsimt Daudzums, skaits 600
- sešsimttūkstoš daudzums, skaits 600 000
- seštūkstoš daudzums, skaits 6000
- septiņi Daudzums, skaits 7
- septiņdesmit Daudzums, skaits 70
- septiņdesmittūkstoš daudzums, skaits 70 000
- septiņsimt Daudzums, skaits 700
- septiņsimttūkstoš daudzums, skaits 700 000
- septiņtūkstoš daudzums, skaits 7000
- astoņi Daudzums, skaits 8
- astoņdesmit Daudzums, skaits 80
- astoņdesmittūkstoš daudzums, skaits 80 000
- astoņsimt Daudzums, skaits 800
- astoņsimttūkstoš daudzums, skaits 800 000
- astoņtūkstoš daudzums, skaits 8000
- deviņi Daudzums, skaits 9
- deviņdesmit Daudzums, skaits 90
- deviņdesmittūkstoš daudzums, skaits 90 000
- deviņsimt Daudzums, skaits 900
- deviņsimttūkstoš daudzums, skaits 900 000
- deviņtūkstoš daudzums, skaits 9000
- padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
- gauja Daudzums, vairums; bars, pulks
- jega Daudzums, vaurums
- Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
- apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos
- gadiem Daudzus gadus
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
- pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus)
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
- dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
- gonadotoksīni dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus
- granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
- naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe
- palaikam Dažreiz, reizumis
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis
- variācija dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā
- haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
- kazlēns dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis
- odontolīts dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu
- hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā
- dipsoterapija dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu)
- dismetropsija Defektīvs objekta vizuālais vērtējums
- liess degmaisījums degmaisījums, kura sastāvā gaisa daudzums ir lielāks, nekā tas vajadzīgs degvielas pilnīgai sadegšanai
- nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru
- relatīvais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē uz vienu vilkmes vienību stundā
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam
- dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums
- halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā)
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
- funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas
- hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos
- dēlītis dēlis, kura biezums ir līdz 16 mm
- izgriezumiņš dem. --> izgriezums
- Jēziņš dem. --> Jēzus
- Jēzuliņš dem. --> Jēzus
- kruzulītis dem. --> kruzulis
- kruzulīši dem. --> kruzuļi
- kruzulītes dem. --> kruzuļi
- luņģītis dem. --> luņģis (1); rudzu luņģis
- mazulēns dem. --> mazulis
- putnēns dem. --> putns; arī putnu mazulis
- trizulītis dem. --> trizulis
- vardulēns dem. --> varde; varžu mazulis (pēc kāpura stadijas)
- vežumelis dem. --> vezums
- vezumēns dem. --> vezums
- vizulītis dem. --> vizulis 1
- vizulītis dem. --> vizulis 2
- zutenītis dem. --> zutenis
- zuvtele dem. --> zuvs
- zuvtiņa dem. --> zuvs
- zvirbulēns dem. --> zvirbulis; arī zvirbuļu mazulis
- makrodemogrāfija demogrāfijas teorētiskā daļa, sintezē mikrodemogrāfisko pētījumu galvenos rezultātus
- remonetizācija Demonetizēšanas rezultātā degradētā dārgmetāla atjaunošana par naudas vērtības pamatu
- demo Demonstrēt; muzikāli vizuāla demonstrācija
- den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs
- Augšsona departaments Francijā, Burgundijas-Franškontē reģionā, administratīvais centrs - Vezula
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus
- pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
- darbības lietvārds deverbāls lietvārds, kam ir darbības procesa vai rezultāta nozīme; nomen actionis
- deviņacis Deviņace - nēģis jeb zutiņš
- dezoksiholanerēze Dezoksiholskābes daudzuma palielināšanās žultī
- glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus
- kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei)
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
- atslodzes diena diētas terapijā - diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu
- birzūklis Diezgan augsta, sausa vieta ar bērzu birzi
- dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī
- dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums
- dimantkāzas dimanta kāzas - 75 vai 60 gadu kāzu jubileja
- izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot
- pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu
- ekrāns displeja virsma, uz kuras vizuāli atveido rakstzīmes vai attēlus
- burtciparu displejs displejs, kurš nodrošina burtu, ciparu un citu rakstzīmju vizuālu izvadi
- radiometeoroloģiskā stacija distanciāla iekārta automātiskai meteoroloģisko elementu mērīšanai un iegūto rezultātu pārraidīšanai pa radio
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
- salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā
- vizuļots divd. --> vizuļot
- kuoseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
- kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis
- divdeviņi Divi reiz deviņi - liela daudzuma apzīmējums
- pārnieks Divi reizē dzimuši dzīvnieku mazuļi
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
- Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts
- sinkrēcija Divu iekaisušu serozu virsmu saaugums vai salipums
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē)
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
- psiholoģiskā saderība divu vai vairāku indivīdu savstarpēja apmierinātība ar savu mijiedarbību un tās razultātiem
- summa divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu
- sašūšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem
- alēļu komplementācija divu viena gēna mutanto alēļu komplementārā mijiedarbība, kuras rezultātā veidojas savvaļas tipa pazīme
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu
- dūmainība dīzeļdegvielas raksturlielums, kas raksturo dūmu daudzumu tās sadedzināšanas rezultātā
- iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- sīpoliņu dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum bulbosum"), ko audzē dārzos
- augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā
- perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai
- bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- audzenieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Audzumuiža" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
- nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas
- indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu
- RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti
- apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai
- ārsta atzinums dokuments, kas atspoguļo medicīniskās pārbaudes rezultātus un konstatējumus
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā
- mērgrāmata Dokuments, kurā sniegti apmērīšanas rezultāti un dati par peldlīdzekli
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu)
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- gada pārskats dokumentu kopa, kurā atspoguļoti uzņēmuma pārskata gada saimnieciskās darbības rezultāti
- mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt
- izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2)
- doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums)
- atrisināt Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi
- zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- reprezentēties dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā)
- piedot dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- izēdināt dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu)
- uzbalvāt govis dot govīm kaut ko garšīgu ēst (nelielu daudzumu)
- absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
- rentgenometrija Dozimetrijas nozare, kas mērī rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu un dozas jaudu ar rentgenmetriem
- katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu
- burtumetis Dravnieks vai arī tas, kas izdara iegriezumus bišu kokos
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- drīzulis Drīzuļi 1(1)
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
- parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
- dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
- drumsla Drumstala; gabals, mazums
- skrupata Drupata, mazumiņš
- drusciņa Drupata, mazums
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu)
- krikšis Drusciņa, mazumiņš
- krikšķis Drusciņa, mazumiņš; neliela alkohola porcija
- drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms
- zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis
- Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
- dundurēt Dūkt, rūkt, zuzēt
- špinkstēt Dūkt, zuzēt
- zūzāt Dūkt, zuzēt
- zūzēt Dūkt, zuzēt
- zūzot Dūkt, zuzēt
- sviukšēt Dūkt, zuzēt, šņākt, žvīkstēt
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe
- kapnometrija Dūmu biezuma mērīšana; oglekļa dioksīda kvantitatīva noteikšana
- somu duncis duncis ar īsu un biezu asmeni
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu)
- dzeguzēns Dzeguzes mazulis
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
- hiperlutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) palielināts daudzums asinīs
- hipolutēmija Dzeltenā ķermeņa hormona (progesterona) samazināts daudzums asinīs
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
- Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka
- Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
- Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
- histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties
- bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu
- nirva Dzēriens no bērzu sulām
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
- kultene Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu iltiem
- kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- piedzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu)
- piedzēriens Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu); piedzerams
- klātdzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot kādu (biezu, sausu) ēdienu
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu)
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu)
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu)
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā
- pluncīt Dzert (ko lielākā daudzumā)
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji
- trumpāt Dzert (parasti ko lielākā daudzumā)
- pieklenīt Dzert lielos daudzumos
- slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem)
- ploncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā)
- pluncāt Dzert, strēbt (ko lielā daudzumā); ploncāt
- plonckāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā)
- ploņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā)
- pluņčkāt Dzert, strēbt (ko lielākā daudzumā)
- trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā)
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
- paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus
- prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas
- pālis Dziļš alkohola reibums ar atmiņas zudumiem
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
- diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus
- iedzīvotāju atražošanās efektivitāte dzimstības, mirstības un to rezultējošo raksturojumu mērs (nereti atražošanās bruto un neto koeficientu attiecība)
- kavernozogrāfija Dzimumlocekļa briedumķermeņu rentgenogrāfiskā vizualizācija
- deseksualizācija Dzimumspēju vai pazīmju atņemšana vai izzušana
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
- audiogramma Dzirdes pārbaudes rezultātu grafisks pieraksts, kas iegūts ar audiometru
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2)
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2)
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi
- strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu)
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
- gratifikācija dzīvības apdrošināšanā apdrošinājuma summas palielināšana un apdrošināšanas prēmijas samazināšana atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības finansu darbības rezultātiem; bonuss
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka
- bērns Dzīvnieka mazulis
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā
- oligofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto nedaudzu sugu augus vai dzīvniekus
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
- mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds
- oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
- pārnieks Dzīvnieku mātīte (visbiežāk aita), kurai ir divi mazuļi
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuļus
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi
- atšķiršana Dzīvnieku mazuļu atņemšana no mātes
- atnešanās Dzīvnieku mazuļu piedzimšana
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā
- Haemanthus multiflorus dzudzziedu hemante
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
- Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām)
- izredzēto tauta ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6)
- daecēt Ecēt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
- aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti
- pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
- stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
- telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums
- pūtēlis ēdiens no rūgušpienā iejauktiem auzu miltiem
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu
- kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu
- zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli)
- rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā)
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu)
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu)
- mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
- ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus
- EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market")
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse
- matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru
- akseļi Ekseļi, griezumi, kapājumi
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
- katatāze Ekstensija dislokācijas labošanai lūzuma vai mežģījuma gadījumos
- franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
- ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As
- mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru)
- koronas zudumi elektriskās enerģijas zudumi koronizlādē
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana
- enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
- starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
- elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā
- pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu
- astatiskie elektromēraparāti elektrodinamiskās vai elektromagnētiskās sistēmas elektromēraparāti, kuru mērmehānismi izveidoti tā, lai ārējie magnētiskie lauki neietekmētu mērījumu rezultātus
- dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti
- attīstītājs elektrofotogrāfijā - dispersa vide, kas sastāv galvenokārt no tonera un nesēja, ko savstarpēji saista elektrostatiskie spēki, kas spēj vizualizēt slēptu elektrostatistisku attēlu
- kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana
- hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs
- elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
- Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers
- gamma starojums elektromagnētiskais starojums ar mazu viļņu garumu (10^-8^ cm un mazāk), kas rodas atomu kodolu radioaktīvajā sabrukšanā, ātrajiem elektroniem bremzējoties vielā, elektrona un pozitrona pāra anihilācijā, kā arī dažu elementārdaļiņu pārvēršanās procesos
- signalizācija elektromehāniska signālierīču sistēma, ar ko panāk vilcienu kustības drošību un precīzu darba organizāciju
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- lapa elektroniska dokumenta fragments, kas vizuāli atgādina papīra plātni
- e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis
- fotoelektrons Elektrons, kas atbrīvojies gaismas darbības rezultātā
- ierosmes potenciāls elektronvoltos izteikts enerģijas daudzums, kas nepieciešams atomu (molekulu) ierosināšanai
- Electrophorus electricus elektrozutis
- asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības
- anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās
- ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
- klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
- zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
- embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā
- ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību
- emulgēšanās emulsijas veidošanās drukas laikā (eļļa ūdenī vai ūdens eļļā) iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma mijiedarbības rezultātā
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
- gigantiskās hromosomas endomitožu rezultātā izveidojušās liela diametra hromosomas dažu divspārņu, piem., drozofilas siekalu dziedzeru audu šūnās
- enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^)
- anabolerģija Enerģijas daudzums, kas nepieciešams anabolisma procesiem
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai
- siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā
- dielektriskie zudumi enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs
- acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs
- epirāts Epirācijas rezultātā iegūts šķidrums
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
- makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija
- strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas
- pursīt ēst (par mazu bērnu)
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā
- zupot Ēst zupu
- pārziepjošanās Esteru un ūdens reakcija, kuras rezultātā rodas spirts un skābe
- hiperestrogenēmija Estrogēno hormonu palielināts daudzums asinīs
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
- škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
- tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
- sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
- Markakels ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
- Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
- Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
- Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
- Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers
- Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
- Ņegocins ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
- Pilsētas ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 13,9 ha; Brizulas ezers; Brizules ezers
- Bēržezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība – \~5 ha; Bērzezers, Bērzu ezers
- Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā
- aizgruvumezers Ezers, kas radies aizgruvuma rezultātā
- nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes
- odžass Ezoterismā smalkās dzīvības enerģijas augstākā forma, no kuras daudzuma atkarīgs personības garīgais, intelektuālais un sociālais statuss
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli
- ežuks Ežu mazulis
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
- enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
- kunga tiesa feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu
- pneimofibroze Fibrozu audu attīstīšanās plaušu alveolu sienās
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu)
- izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu)
- arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu
- dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu
- datu bāzu pārvaldības sistēma Oracle firmas _Oracle Corp._ relāciju datu bāzu pārvaldības sistēma, ko izmanto plašam datoru spektram - no mikrodatoriem līdz pat lieldatoriem
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība
- defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā
- superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām
- viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm
- magnetohidrodinamika Fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošo gāzu, šķidrumu, plazmu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku
- reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma
- asinsrece Fizioloģiska asins recekļa veidošanās, kurš aizsprosto asinsvadu pēc tā bojājuma, lai mazinātu asins zudumus
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu)
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma
- diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai
- civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju
- atkritumu radītājs fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
- Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
- retifikācija Flīžu apstrādes tehnoloģija, kuras rezultātā, liekot flīzes, nav nepieciešamas šuves
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
- apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13
- slēdzis fotoaparāta mehānisms, kas regulē ievietotā gaismjutīgā materiāla precīzu dozētu ekspozīcijas laiku
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā; fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu)
- izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu)
- rekompozīcija Fragmentāras restaurācijas veids - arhitektūras pieminekļa zudušās daļas atjaunošana
- fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
- rindstarpu augsnes frēze frēze dārzu un rušināmkultūru apstrādāšanai
- safrēzēt Frēzējot izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā; frēzējot izveidot, arī apstrādāt (kā lielāku daudzumu)
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
- Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
- defunkcionalizācija Funkcijas traucējums vai zudums
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
- nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā; atmiršana
- šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums
- šķēpete gabals, atgriezums
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā
- rata gadskārtu gredzens (kāda koka stumbra šķērsgriezumā)
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
- baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala
- dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums
- ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- eidiometrija Gaisa vai gāzu analīze ar eidiometra palīdzību
- velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.)
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis"
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā
- gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls
- lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā
- sveču gaismas pēda gaismas intensitātes mērvienība - gaismas daudzums, kas nonāk uz virsmas, kura atrodas vienas pēdas (0,3048 m) attālumā no vienas sveču gaismas stipra gaismas avota, atbilst 10,764 luksiem
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem
- viskozīns Gaiša smēreļļa, ko iegūst no naftas mazuta; ar to eļļo tvaikmašīnu cilindrus u. c. mašīnu daļas
- terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
- ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums
- galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums
- galvanotipija Galvanoplastikas nozare, ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
- decerebrācija Galvas smadzeņu funkciju zudums, kas radies pēc smaga ievainojuma, asiņošanas vai skābekļa trūkuma
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
- pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju
- pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa
- pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē
- frikandeles Gaļas ķilķēni zupā
- atlaupeņu zupa gaļas zupa ar ar putraimiem un kartupeļiem
- kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi
- karijs Gaļas, zivju vai dārzeņu ēdiens ar daudzu garšvielu piedevu; arī daudzkomponentu garšviela
- hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
- agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums
- lielsakņu gandrene gandreņu suga ("Geranium machorrhizum")
- tetrametildiaminobenzofenons Gandrīz bezkrāsaini kristāli ar sudraba spīdumu, izmanto daudzu krāsvielu ražošanai, iegūstams darbojoties uz dimetīlanilīnu ar fosgenu
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem
- rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- verdze Gara rinda; liels bars, daudzums
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā)
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums
- bims Garenisks pastiprinājuma elements lielu konstrukcijas izgriezumu stiprināšanai
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
- ādstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādsstrēmele
- ādsstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādasstrēmele; ādstrēmele
- ādasstrēmele Garens ādas atgriezums, ādas strēmele; ādsstrēmele; ādstrēmele
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis
- strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
- ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
- garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri
- jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai
- zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai
- ageizija Garšas maņas zudums
- hemiageizija Garšas maņas zudums vai samazināšanās mēles vienā pusē
- garbuze Gaskoņas zupa no dārzājiem un gaļas
- atmaisīt Gatavojot rudzu sējai, otrreiz uzart (zemi)
- noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā
- patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt
- zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
- plikšināt Gatavot (mazus sieriņus)
- ķausēties Gatavot biezu ēdienu
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
- Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
- nūskāt Gausi, tūļīgi, mazrezultatīvi strādāt; arī smagi strādāt
- kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu
- izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā
- gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem
- Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus
- oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma
- korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam
- koronizlāde Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam
- baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai)
- degazācija gāzu izvadīšana no dažādiem izkausētiem materiāliem, ūdens u. c.
- parciālais spiediens gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa attiecīgā gāze; parciālspiediens
- parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze
- ūdensgāze Gāzu maisījums, ko iegūst, pārgāzējot kurināmo
- atmosfēra gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
- konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana
- termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā
- diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana
- adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas
- sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā
- grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu)
- liogels Gels, kas spēj saistīt lielu šķidruma daudzumu
- gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
- sagleznot Gleznojot izveidot, radīt (ko) lielākā daudzumā; gleznojot izveidot, radīt (kā lielāku daudzumu)
- Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem
- glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos)
- pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei
- centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe
- galantērijas āda glīta, vienmērīgi un izturīgi nokrāsota āda, ko izgatavo no aitu, kazu, kamieļu, cūku vai suņu ādas; izmanto somu, maku, jostu, cimdu un cepuru izgatavošanai
- hiperglobulinēmija Globulīnu daudzuma palielināšanās asinīs
- Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana")
- berzes spogulis gluda, bieži vien spīdīga (pulēta) iežu virsma ar svītrojumu, kas veidojas uz lūzuma sienām, saskarīgiem iežu blokiem savstarpēji pārvietojoties lūzumam paralēlā virzienā
- sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu)
- daprasavāt Gludināt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%
- glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai
- gļota Gļotas, kas klāj zušus
- Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- paraugizslaukums Govs piena kontrolei dienā iegūtais piena daudzums, pēc kura aprēķina kontroles starplaikā iegūto pienu
- sagrābties Grābjot iegūt sev (kā lielāku daudzumu)
- piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- sagramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) lielākā daudzumā; grābstot, grābājot savākt sev (kā lielāku daudzumu)
- piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības
- grāmatas kājiņa grāmatas apakšējais apgriezums
- virsgriezums Grāmatas augšējā griezuma krāsojums vai zeltījums
- grāmatas galviņa grāmatas augšējais apgriezums; dažreiz grāmatas galviņu krāso vai zeltī ar plānu metālisku folijas kārtiņu, ko izmanto grāmatas noformējumam.
- augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums
- astotdaļcicero Grāmatrūpniecībā 1,5 tipografiska punkta biezums
- elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu
- špacija Grāmatu siešanā - atstarpe starp iesējuma vāka kartona pusītēm atkarībā no grāmatas muguriņas biezuma
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu
- burtnīcu presēšana grāmatu un brošūru izgatavošanas procesa sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir kalibrēt burtnīcu un bloka biezumu, kas vienas tirāžas ietvaros var svārstīties līdz pat 20% (dažāds papīra biezums, apstrādes režīms)
- virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
- agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai
- pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
- trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
- zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu)
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
- Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai)
- Ņūtona gredzeni gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas, plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē
- greiznis Greizums, greizi
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
- namazliks Grīdsega, uz kuras muhamedāņi izdara namazu jeb ikdienēju lūgšanu
- kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas
- Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
- Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
- Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
- paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai
- incīzija Grieziens, iegriezums, pārgriešana
- šķēliens Griezums
- siluetgriezums Griezums (kādā materiālā), kas veido (kā) siluetu (3)
- mikrosekcija Griezums ar mikromanipulatoru īpaši plāna histoloģiskā parauga iegūšanai
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem
- koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi
- ventrikulomiotomija Griezums sirds muskuļa sienā
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu
- transekcija Griezums, šķērsojot orgāna garenisko asi; šķērsgriezums
- piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu)
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku)
- kurvenieks Grozu izgatavotājs
- sikmers Grozu pinēja koka vāle
- grozpinis Grozu pinējs
- šķīnagas grozu pīšanai sagatavotas klūgas
- šķina Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes
- šķinaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes
- šķīnaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes
- gruce Grūbu zupa
- grucis Grūbu zupa
- grupe Grūbu zupa
- grunts kūkumošanās grunts apjoma palielināšanās uzbriešanas vai sasalšanas rezultātā, veidojot Zemes virspusē izciļņus
- bačāt Grūst (graudiem mizu piestā)
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts
- pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu)
- dagudrāties Gudrojot atrast rezultātu
- gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
- Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
- Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
- Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
- Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
- lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji
- Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
- velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
- Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī
- gumijas velmju uzbriešana gumijas velmju lokālā vai vispārējā biezuma palielināšanās, ko rada pārāk agresīva šķīdinātāja izmantošana un citi faktori
- gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu
- tikt pie kāda gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko)
- tikt pie gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko)
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
- aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā
- tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos
- diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli
- stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori
- konstrukcija ģērba materiāli tehniskā uzbūve, kuru raksturo piegriezuma u. c. detaļu skaits, to izejmateriāli, paketējums, apveidi, izmēri un savienojumi
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
- longete Ģipša apsējs, ko lieto lūzumu saaudzēšanai
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi
- mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
- simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
- hemangiosarkoma Hemangioma ar saistaudu sarkomatozu deģenerāciju
- hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
- dehermetizācija Hermētiskuma izjaukšana vai zušana
- akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei
- pirimidīns heterociklisks savienojums C~4~H~4~N~2~, kura gredzens ir daudzu dabas vielu sastāvā
- pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus
- ūdenskrāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdens krāns
- ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns
- krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
- virzuļmašīna Hidrauliska vai pneimatiska mašīna, kurā darbvielas (šķidruma, gāzes vai tvaika) enerģijas pārvēršanu veic viens vai vairāki virzuļi
- teleskopiskais amortizators hidrauliskais amortizators, kuram virzuli pārvieto ar kātu
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli
- Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss
- hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
- gāzdinamika Hidroaeromehānikas daļa, kurā pēta gāzu kustības likumus, neņemot vērā tās saspiežamību
- obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu
- alkalēmija Hidroksila jonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu samazināšanās asinīs; pH palielināšanās; alkāliju rezervju pavairošanās asinīs
- alkaliēmija Hidroksiljonu daudzuma palielināšanās un ūdeņraža jonu daudzuma samazināšanās asinīs
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām
- Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā
- Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
- hipūrija Hipūrskābes daudzuma palielināšanās urīnā
- dehlorurācija Hlora daudzuma samazināšanās urīnā
- hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā
- dehloridācija Hlorīdu daudzuma samazināšanās (ķermeņa audos un šķidrumos)
- hlorēmija Hlorīdu pārmērīgs daudzums asinīs
- bālumkaite Hloroze - viens no mazasinības veidiem, kuram raksturīga hemoglobīna daudzuma samazināšanās
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
- karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu
- endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas
- dicentriskās hromosomas hromosomu pārveižu rezultātā izveidojušās hromosomas ar divām centromērām
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
- hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
- Gurzufa Hurzufa, apdzīvota vieta Krimas dienvidos
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā
- piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas
- sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu)
- sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus)
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām)
- iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu)
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu)
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem)
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu)
- iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā
- piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma)
- sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā
- fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos
- savadžot iedzīt vadžus (visus vai daudzus)
- pārvietotie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri valsts varas darbību rezultātā ir tikuši izsūtīti no savas iepriekšējās dzīves vietas (retāk - valsts)
- iedzīvotāju nomaiņa iedzīvotāju atjaunošanās process, ar kuru jaundzimušie kompensē nāves gadījumu zudumus
- ieveķēt Ieēst (ko biezu)
- ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu)
- ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu)
- sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu)
- dones Iegriezumi mucas galdiņos dibena ripas iestiprināšanai
- bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai
- ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
- ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
- ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
- ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
- ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai
- pārgriezums Iegriezums
- onkotomija Iegriezums audzējā vai pietūkumā
- dūnas iegriezums koka traukam dibena ielikšanai
- mastostomija Iegriezums krūtī drenāžas veikšanai
- kumburs Iegriezums sijā, kurā iegulda spāres stūri
- grepe Iegriezums skrūvēm
- omentotomija Iegriezums taukplēvē
- šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā
- epitome Iegriezums, ievainojums
- ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai
- pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai
- burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm
- ieņemt iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1)
- uzvarēt iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai)
- apgaldēt iegūt cietu garozu, virskārtu
- izvēlēties iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
- samantoties iegūt mantojumā lielākā daudzumā (naudu, mantu); iegūt mantojumā (lielāku daudzumu naudas, mantas)
- iekarot kāda sirdi iegūt simpātijas, savaldzināt (biežāk daudzus)
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- sajaut Iejaut (ko) lielākā daudzumā; iejaut (kā lielāku daudzumu)
- konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai
- kompresors Iekārta gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai
- porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai
- neitralizators Iekārta toksisko vielu daudzuma samazināšanai iekšdedzes motora atgāzēs
- fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju
- detanders Iekārta, kas pazemina gāzu temperatūru, liekot gāzei izplesties un veikt ārēju darbu
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
- piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā)
- ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
- saiet Iekļūt (kur) - par lielāku kā daudzumu
- sakonservēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu)
- sakonzervēt Iekonservēt (ko) lielākā daudzumā; iekonservēt (kā lielāku daudzumu)
- apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī)
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā
- virzuļdzinējs Iekšdedzes vai ārdedzes siltumdzinējs, kurā siltuma enerģiju mehāniskā darbā pārvērš, izmantojot virzuļmašīnu
- dīzeļmotors Iekšdedzes virzuļmotors ar pašaizdedzi; dīzelis (1)
- pūtes motors iekšdedzes virzuļmotors, kurā degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar spiedienu
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu)
- plodet trauku ieliet ūdeni ar sasmalcinātu priežu mizu izžuvušā un tāpēc saplaisājušā koka traukā, lai tas būtu ūdensnecaurlaidīgs
- infrakcija Ielūzums, nepilnīgs vai daļējs lūzums; iedragājums
- samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu)
- piemērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā
- samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu)
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli
- iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu)
- birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1)
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā)
- reprezentācija iepazīstināšana (ar sasniegumiem, darba rezultātiem); arī izrādīšanās
- sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus)
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos)
- Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m
- sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām)
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā
- vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai
- apmeklējums ierašanās reižu skaits, biežums, apmeklētāju daudzums; apmeklētība
- stroboskops ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci
- angiogrāfs ierīce asinsvadu un limfvadu izmeklēšanai, angiogrāfijas rezultātu fiksēšanai
- lietusmērs ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai
- pahimetrs ierīce biezuma mērīšanai
- kalipers ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti
- ūdensmērītājs ierīce caurplūduma ūdens daudzuma mērīšanai
- ciparindikators ierīce elektrisko signālu vizuālai indikācijai ciparu formā
- efuziometrs ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums
- eidiometrs ierīce gāzu analīzei
- manoskops ierīce gāzu blīvuma noteikšanai
- vakuumsūknis ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums
- piknometrs ierīce gāzu, šķidrumu un beramvielu blīvuma noteikšanai
- pjezometrs ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai
- gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
- hemometrs ierīce hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs
- zākars ierīce jūras tīklu un pazudušu enkuru meklēšanai
- mērgalva ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai
- galvanoskops ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai
- bolometrs ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai
- ūdensskaitītājs ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā)
- koniometrs ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā
- bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst
- spektrohelioskops ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā
- siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
- elektrofors ierīce statiskās elektrības iegūšanai nelielos daudzumos
- vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā
- trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs
- trombocitokrīts ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai
- vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu
- halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā
- dozimetrs ierīce, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu
- hronoskops ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus)
- heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
- blīvuma mērītājs ierīce, ar ko mērī šķidruma vai gāzu blīvumu, parastākie veidi ir aerometrs un piknometrs; blīvummērs
- spintariskops ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci
- zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
- dzenulis ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai
- rasasmērs ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem
- regulators ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai
- vācele ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai; arī savācējs (2)
- blīvslēgs ierīce, kas aptver (cilindra) virzuļa kātu un neļauj tvaikam, gāzei izkļūt no cilindra
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā
- katodstaru lampas displejs ierīce, kas datus attēlo vizuālā veidā, izmantojot vadāmus elektronu starus
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
- aritmogrāfs ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus
- rekorders ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas
- ģeofons ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā
- tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B
- pelnu uztvērēji ierīces dūmgāzu attīrīšanai no pelniem
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu)
- sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu)
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu
- negs Ierobojums, iegriezums
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts
- sabuntot Ierosināt (vairākus, daudzus) sacelties, sākt nemierus
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā
- iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta
- sasaiņot Iesaiņot (vairākus, daudzus priekšmetus)
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
- saņemt Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus)
- sacelt kājās Iesaistīt revolūcijā, nemieros (daudzus vai visus)
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai
- iedrāzt iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt
- iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iedzirkstīties iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iekapāt iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu
- iemirdzēties iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- ieurbt iesākt urbt, bet nepabeigt; daļēji izurbt
- ievizēties iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- ievizuļoties iesākt vizuļot; īsu brīdi vizuļot
- uzvizuļot iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot
- iezaigoties iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iezalgoties iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iezibēties iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
- iezuzēties iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt
- sasalināt Iesalināt (ko, kādu daudzumu)
- sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā lielāku daudzumu)
- pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī)
- sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (kā lielāku daudzumu)
- piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību)
- iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā)
- sasist Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
- sapliķēt Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt
- saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu)
- skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus)
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus)
- pasmelt Iesmelt (kā nelielu daudzumu)
- sasmelties Iesmelties (kur) lielākā daudzumā
- apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.)
- sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri; 10 punktu burtu biezuma apzīmējums
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums
- binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- POS materiāli iespiesta reklāma, kas paredzēta izvietošanai tieši mazumtirdzniecības vietās, – vobleri, cenu zīmes, norādes, kas ved pie noteiktas preces, u. c.
- saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu
- sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus)
- impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību
- sasprūst Iesprūst (kur) - par kā lielāku daudzumu
- veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu)
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu)
- sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus)
- piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
- sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu)
- sastrēgt Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā
- sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu)
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu)
- samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības rezultātā)
- iztimst Iet zudumā
- izkūpēt (zilā) gaisā (arī skurstenī) iet zudumā; tikt izšķērdētam
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu)
- satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas
- aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu)
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam)
- displejs Ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju dažādās informācijas sistēmās, automātiskajās vadības sistēmās, informācijas un mērsistēmās vizuālā veidā ievadīt un izvadīt tekstu un dažāda veida grafisku informāciju
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem)
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
- iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur)
- savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus)
- sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus)
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā)
- aizstājējprodukti Ievesti produkti, kas aizstāj pārstrādes operāciju rezultātā radušos produktus
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā)
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem)
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem)
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu)
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus)
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu)
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem)
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu)
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
- sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu)
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza
- akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs)
- disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi)
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas
- bioloģiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā
- plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā
- sīkslāņojnms Iežu slāņu tekstūra, ko veido plānu (no mm desmitdaļām līdz dažiem cm biezu) slānīšu kopas
- sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
- uzņēmuma ieguvējs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņēmuma pārejas rezultātā iegūst darba devēja statusu
- uzņēmuma nodevējs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņēmuma pārejas rezultātā zaudē darba devēja statusu
- piesabārties ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu
- iztvīkt ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām)
- sadungāt ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
- sadungot ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
- badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
- pavadīt ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām)
- aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
- iztupēt ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu
- pievaimanāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
- pievaimaņāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
- piežēlāt ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
- piegaidīt ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu)
- pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
- izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu)
- noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
- piesaklapatēties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
- piesažņaugties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
- piesarāties ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu
- izskopoties ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu)
- pieskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu
- piebrāķēt ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu)
- saelpoties ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu)
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam
- dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
- žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu)
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas
- bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa
- nočumalāt Ilgi, neveikli un bez rezultātiem strādāt
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
- nopļūtīties Ilgstošas caurejas rezultātā novājēt un kļūt bālam
- dabiskā valoda ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1)
- noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem)
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts; nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri; līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība
- zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1)
- zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2)
- zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1)
- zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2)
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
- Bajburta ils Turcijas austrumu daļā, robežojas ar Rizes, Erzurumas, Erzindžanas, Gimišhanes un Trabzonas ilu
- Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu
- Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka
- ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
- imūndepresija Imunitātes zudums vai pavājinātība sakarā ar antivielu nerašanos
- imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ
- imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā
- bromatotoksīns Inde, kas attīstījusies uzturā mikrobu darbības rezultātā
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
- Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem
- nagasvarams Indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu; nāgasvarams
- smogs indīgu gāzu, tvaiku un aerosolu palielinātas koncentrācijas mākonis
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības
- ētiskais jūtīgums indivīda spēja identificēt situācijas ētiskumu, pieņemt ētiski pareizu lēmumu un proaktīvi šo situāciju risināt
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā
- mikroprozops Indivīds ar nenormāli mazu vai nepilnīgi attīstītu seju
- iemācīšanās Individuālās pieredzes iegūšanas procesa rezultāts
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- modificētā līdzsvara vide inertu gāzu maisījuma vide augļu un dārzeņu uzglabāšanai
- alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes
- megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti
- megabits Informācijas daudzuma mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 biti
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē)
- vizuālā komunikācija informācijas nodošana ar acīm uztveramos veidos un šās informācijas uztveršana; līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto vizuālās informācijas radīšanai
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
- saspricēt Injicēt (ko) lielākā daudzumā; injicējot (ko) lielākā daudzumā panākt (kādu rezultātu)
- adreses translācija instrukcijas vai datu elementa adreses pārveidošanas process, kura rezultātā iegūst adresi tās ielādēšanai operatīvajā atmiņā
- griešanas (galvenā) kustība instrumenta un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā kustība vai kustības komponente, kuras rezultātā nogriež skaidu no apstrādājamā ķermeņa
- instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi
- haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs
- haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs
- diafanometrs instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai
- septometrs instruments deguna starpsienas biezuma noteikšanai
- acetometrs instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos
- mikrometrs instruments ļoti mazu lineāru izmēru mērīšanai
- mikrogrāfs instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā
- adipometrs instruments tauku kārtas biezuma mērīšanai
- čaduks instruments vīzu pīšanai
- kaloriskops instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai
- šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai
- anortoskops Instruments, kas apvieno divus atsevišķus attēlus vienā kvalitatīvā vizuālā tēlā
- programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai
- juk Interjekcija mazu bērnu uzjautrināšanai
- dishēzija Intracelulārās sasaistes zudums; raksturīgs malignizācijai, ko var konstatēt biopsijas materiālā
- fibrobronhoskopija invazīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var vizuāli novērtēt elpceļu stāvokli no iekšpuses
- invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts
- siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību; sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem)
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi
- Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
- sauklis Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu; šāda plakāta teksts; lozungs (2)
- digitālo izdruku fotopapīrs īpaši, tintes izdrukām paredzēti, papīra veidi, kuri pēc savām īpašībām (biezums, virsmas tekstūra u. c.) atgādina tradicionālo fotopapīru
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai
- mērījumu pareizība īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu sistemātiskās kļūdas tuvinājumu nullei
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība)
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
- piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
- Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs
- Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks
- Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu
- Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku
- Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators
- diaģenēze Irdenu nogulu pārveidošanās par iezi sablīvēšanās un ķīmisku reakciju rezultātā
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu
- Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu
- huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti
- turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim
- apnoje īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā
- absanss īslaicīgs apziņas zudums; trūkums
- refrakcija īslaicīgs kairināmības zudums
- gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
- blackout īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
- Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus)
- Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam
- Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju
- Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras
- Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
- Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti
- slaturs Islandiešu virtuves ēdiens, kas sastāv no jēra kuņģī pildītu subproduktu un auzu maisījuma
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi
- asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā
- bobs Īss matu griezums sievietēm, kas nāca modē 1917. gadā
- jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum")
- pavizuļot īsu brīdi vizuļot
- novizuļot īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot
- nozuzēt īsu brīdi, vienu reizi zuzēt
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko)
- pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieaudzināt Izaudzēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; izaudzēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- saaudzināt Izaudzēt (vairākus, daudzus); izaudzēt (kā lielāku daudzumu)
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest
- pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem)
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām)
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām)
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli)
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu)
- izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.)
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.)
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi)
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem)
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.)
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.)
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem)
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām)
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām)
- izčūkstēt Izbeigties; izzust
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
- piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām)
- izbiras Izbiruši sabirzuši smalkumi
- iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu); uzstādīt (piemēram, aparatūru)
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
- izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt
- ķibēt Izčibēt, iet zudumā
- ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu
- sūlāt Izdalīt serozu šķidrumu miesas pušumos
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm)
- sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus
- atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi
- izčirkāt Izdedzināt sērkociņus (daudzus vai visus, vienu pēc otra)
- noēzēties Izdegt ar mazu liesmu (par oglēm)
- sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu)
- piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
- dzeltenā prese izdevumi, kas publicē sensācijas un skandalozu hroniku, nepārbaudītus faktus
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu)
- izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā)
- nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
- ekstinkcija Izdzišana, zudums (krāsas, balss)
- plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas
- plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas
- izķepsēt Izēst (ko biezu)
- izķepsīt Izēst (ko biezu)
- izplēvēt Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt
- izplēvēties Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt
- izgaisēt Izgaist, pazust
- izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni)
- izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma
- sadarināt Izgatavot (ko) lielākā daudzumā; izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko)
- skolojums izglītības iespēju nodrošināšanas rezultāts, [skološanas]{s:523} rezultāts
- sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā; izgludināt (ar gludekli kā lielāku daudzumu)
- sapletēt Izgludināt (ko) lielākā daudzumā; izgludināt (kā lielāku daudzumu)
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu
- lamele Izgriezums riepas protektorā
- griezums Izgriezums, arī šķēlums (apģērbam)
- koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
- sakāst Izkāst (ko) lielākā daudzumā; izkāst (kā lielāku daudzumu)
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.)
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1)
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.)
- atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust
- izkrītāties Izklīst, nozust, pazust
- krītāties Izklīst, nozust, pazust
- izčavāt Izkravāt (sienu vai labību no vezuma)
- gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
- sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma)
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
- izlases kļūda izlases un ģenerālkopas raksturotāju neatbilstība, kas ir saistīta ar izlases nepareizu izvēli; reprezentācijas kļūda
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.)
- šnibe Izliekums krūzes malā liešanas atvieglošanai; trijstūrains izgriezums
- gripoze Izliekums, greizums
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; izniekot
- konsums Izlietoto preču daudzums; patēriņš
- salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu)
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2)
- paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā
- novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt
- samazgāt Izmazgāt (ko) lielākā daudzumā; izmazgāt (kā lielāku daudzumu)
- atrade izmeklējuma rezultāts; tas ko redz rentgena attēlā
- skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām
- ķīmiskais sarukums izmēru samazināšanās ķīmisko reakciju norises rezultātā
- dilšana Izmēru, masas vai virsmas stāvokļa izmaiņa izstrādājuma virsmas slāņa noberzes rezultātā
- izkapačāt Izmest (kūtsmēslus) no vezuma
- saģērēt Izmiecēt (ādas) lielākā daudzumā; izmiecēt (lielāku daudzumu ādu)
- korduans Izmiecēta kazu āda
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam
- orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu
- plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums
- samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu)
- gals Iznākums, rezultāts
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā
- facits Iznākums, summa, rezultāts
- izdeldēt no zemes virsas Iznīcināt (daudzus vai visus)
- izoatma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienāda daudzuma iztvaikojamiem
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā
- piešķilt Izperēt (lielākā daudzumā)
- saperēt Izperēt (mazuļus) lielākā daudzumā; izperēt (mazuļu lielāku daudzumu)
- pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā
- pieklesēt Izplatīt (lielā daudzumā, spēcīgu) smaku
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot
- vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot
- aizmirdzēt Izplatīt mirdzumu
- aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt
- virzuļkompresors izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam; bieži lieto vairākpakāpju virzuļkompresorus
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu)
- nosuloties Izplūst lielam daudzumam sulas
- saprojektēt Izprojektēt (ko) lielākā daudzumā; izprojektēt (kā lielāku daudzumu)
- aiziet pa gaisu izputēt, iet zudumā, iet bojā
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam)
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli)
- izknēgāt Izrakņāt, izurkņāt
- saraut Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļas) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu)
- saretināt Izretināt (augus) lielākā daudzumā; izretināt (augu lielāku daudzumu)
- roza Izriezusies vieta dēlī, grīdā
- pļukš izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
- pļuks izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt
- sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (kā lielāku daudzumu)
- caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm)
- deflorescence Izsitumu izzušana
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
- izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu)
- saslaukt Izslaukt (pienu) lielākā daudzumā; izslaukt (lielāku daudzumu piena)
- izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu)
- žvagāt Izsmelt biezumus
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu)
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā
- distrakcija Izstiepums; stiepšana un pretstiepšana kaulu lūzumu ārstēšanā
- komplektums Izstrādājumu, rezerves daļu, instrummentu, piederumu, materiālu, kā arī ekspluatācijas dokumentu daudzuma un nosaukumu atbilstība nogādei patērētājiem no ražošanas uzņēmuma
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
- izšvīkstēt Izšķiest, pazust
- izašķilties Izšķilties (par putnu mazuļiem)
- pēdējais piliens izšķirošais apstāklis, kas rada lūzumu, sabrukumu
- apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus)
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus)
- satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā; iztecināt (tauku lielāku daudzumu)
- izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
- iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties)
- iznabagot Izubagot
- iznabagoties Izubagoties
- izrubināt Izurbināt (1)
- izborēt Izurbt
- izdrelēt Izurbt
- izvurbt Izurbt (piemēram, caurumu)
- saborēt Izurbt caurumus (vairākus)
- izdricelēt Izurbt, izbakstīt, izgrebt u. tml.
- nourbt Izurbt, pabeigt urbšanu
- izurbaļāt Izurbulēt
- izurkšņāt Izurķēt
- izutīt Izutināt
- izkņīdzgāties Izutoties, izieskāties
- datora izvades mikrofilmētājs izvades ierīce, kas ieraksta datorā veiktās datu apstrādes rezultātus mikrofilmā
- piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu)
- grunči Izvārīti apgriezumi no žāvējamas cūkgaļas
- sarievot izveidot (kā virsmā) vairākas, daudzas rievas, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) rievas
- sarobot izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) robus
- savītņot izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes
- padziļināt izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti
- sazarot izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus
- savilkt izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī
- sakrāt izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas
- sacaurumot izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos)
- pieaust izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli
- sadzīt izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem
- saaust izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem
- saalot izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem)
- iebērnoties izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus
- saasnot izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1)
- sazaroties izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazarot (1)
- sazarot izveidot vairākus, daudzus zarus (par augiem, to daļām); sazaroties (1)
- sažuburoties izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburot
- sažuburot izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburoties
- iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu)
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
- sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām)
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu)
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
- apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu
- projektūra Izvēzums ēkas daļās
- raksts Izvietojums (parādībām dabā), kas vizuāli atgādina kādu attēlu, ornamentu
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu)
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu)
- izlīdzināt Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā
- pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam)
- izpēte izzināšana, vispusīgas informācijas iegūšana; process, arī rezultāts --> izpētīt (1)
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
- beigts Izzudis, izgaisis
- Karigova izzudusi apdzīvotā vieta (skrajciems) Žīguru pagastā
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
- Dipteronia brownii izzudusi dipteroniju suga
- izzusties Izzust
- atkāpties Izzust (par jūtām, domām, sajūtām)
- izaskaidrāties Izzust (par mākoņiem); kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem)
- izkust Izzust (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli)
- izgarot Izzust (par smaržu)
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli)
- iziet Izzust (parasti par smaku, smaržu)
- pūpēt Izzust gaisā, izgaist
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas)
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā)
- aiziet nebūtībā izzust, izbeigties
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.); izgaist (2)
- izpīkt Izzust, izgaist
- izplāvāties Izzust, izgaist
- izkūpēt Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.)
- izgaist Izzust, izgarot (par smaržu)
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties
- izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā)
- pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā)
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs)
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā)
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām)
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām); izgaist (3)
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu)
- anihilēt Izzust, sadursmē ar antidaļiņām pārvērsties citās elementārdaļiņās
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu)
- apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
- pazust izzust; beigt pastāvēt
- oreksija Izzustspējīga primitīva uzvedības forma
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā)
- sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu)
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību)
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību)
- aprūcināt Izžāvēt dūmos (daļēji vai daudzus objektus)
- otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
- Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
- Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
- Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku)
- Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m
- lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis
- guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
- neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
- jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis
- metienu izlīdzināšana jaundzimušo sivēnu pārvietošana no metiena ar lielu sivēnu skaitu metienā ar mazu skaitu
- akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
- kombinācija Jauni genotipi, kas veidojas hibrīdu skaldīšanos un gēnu pārkombinēšanās rezultātā
- jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā)
- plācenis Jaunrudzu (agrāk tikai miežu) karaša
- briedēns jauns briedis; briežu mazulis
- briedulēns Jauns briedis; briežu mazulis
- zutulēns Jauns zutis
- seskēns Jauns, neliels sesks; sesku mazulis
- Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
- saistīšanās Javas plūstamības zudums cietēšanas sākumā
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
- metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus
- autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju
- gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji)
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu
- hlamīda Jebkurš plata, brīva piegriezuma apģērbs, bieži vecs vai nemoderns
- makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās
- skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā
- sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai
- bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji
- naftas pārstrāde jēlnaftas pārstrāde pēc tās izsūknēšanas no zemes - gāzu, ūdens, sāļu un mehānisko piemaisījumu atdalīšana un naftas pārtvaice
- abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā
- būves prefekts jezuītiem - ordeņa loceklis, būvdarbu vadītājs, kurš ordeņa uzdevumā pārrauga darbus
- redukcija jezuītu izveidota indiāņu apmetne (pavisam bija 30 redukcijas) Paragvajā 17.-18. gs.
- intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā
- bollandisti Jezuītu mūku zinātniska organizācija, kas izdod tekstus par katoļu svētiem
- profesi Jezuītu ordeņa locekli, kuriem zināmi visi viņu noslēpumi
- jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums
- bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē
- Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
- Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā
- Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants
- intercesija Jēzus aizlūgšana par savu draudzi pie Tēva
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt
- vienpiedzimušais Jēzus Kristus
- Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs
- pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve
- Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
- apustulis Jēzus Kristus māceklis
- Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
- INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum")
- apskaidrošanās Jēzus parādīšanās dievišķā godībā
- nācarietis Jēzus prievārds
- agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos
- jē Jēzus vārda izkropļojums
- āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
- lineārā enerģijas pārnese jonizējošā starojuma kvanta vai elementārdaļiņas enerģijas zudums apstarotajā vielā noietā ceļa (treka) garuma vienībā
- radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
- jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni
- jūka Juceklis, daudzums
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
- Jūda Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
- Jūda no Kariotas Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
- miežvilks Jumim radniecisks un rudzu ruņģim līdzīgs latviešu druvu auglības dēmons
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš
- sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens")
- neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis")
- īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
- bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Vācu līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidrietumu daļā, starp Ziemeļfrīzu un Austrumfrīzu salām
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
- juridiskais akts juridiska dokuments t. i. verbāli vai dokumentāli noformēta ārējās gribas izpausme, kas nodrošina tiesiski pamatotu uzvedību un tās rezultātu
- tiesību efektivitāte juridiskajā aktā noteikto mērķu sakrišana ar juridiskā akta izpildes rezultātiem
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1)
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
- lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- traumatiskā anestēzija jutības zudums kāda nerva bojājuma dēļ
- anestēzija Jutīguma zudums
- Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon)
- vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> [vērtēt]{s:2401}
- aizmiglāt Kā miglai pazust, aizskriet prom
- aizmiglīt Kā miglai pazust, aizskriet prom
- Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā
- radiofrekvences kabelis kabelis augstfrekvences signālu pārvadei ar mazu vājinājumu plašā frekvenču diapazonā
- migulis kāda dzīvnieka mazulis, kas guļ mātes migā
- delēcija kāda hromosomas iecirkņa zudums, kas rodas, tai pārtrūkstot
- zilīši kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- radionoteikšana kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu
- involūcija kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām
- rībeles kāda piena zupa
- izgatavošana kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības
- kāda roku darbs kāda rīcības rezultāts, biežāk negatīvi vērtējams, nosodāms
- hiperkrinēmija kāda sekrēta palielināts daudzums asinīs
- sūkala kāda šķidruma mazumiņš
- apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums
- vienskaraine kāda zināma auzu šķirne
- spīga kāda zušveidīga zivs
- spīgainis kāda zušveidīga zivs
- izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2)
- orbitāle kādas atsevišķas daļiņas stāvokļa raksturojums daudzu vienādu daļiņu sistēmā
- šķirties kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem
- nosaplēsties kādas iedarbības rezultātā atvērties (par apdzijušu brūci)
- padoties kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām)
- skaitlis kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai
- klodzans kādas mīkstas masas liels daudzums
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmās iezīmes, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts
- oversolds kādas preces cenas krasa pazemināšanās, ja šī prece nonāk tirgū lielā daudzumā
- reintrodukcija kādas sugas ieviešana apvidū, kur tā kādreiz mitusi, bet vēlāk izzudusi
- izmiršana kādas sugas pilnīga izzušana
- zaudēšana kādas vielas daudzuma samazināšanās
- mežainība kādas zemes (teritorijas) mežu daudzums
- tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra)
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim
- mazmutiņa kāds ar mazu muti
- mazmutīte kāds ar mazu muti
- daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi
- vētīklis kāds daudzums, kaudze
- krāsts kāds, kas mīl rakņāties ar karoti pa putras bļodu, meklēdams biezumus
- birdeklis kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu
- pantaks kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt
- ieērpēt kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi
- pieorēt kādu daudzumu pievest
- iztešļāties kādu laiku (bez rezultāta) skaldīt vai kalt
- noplundurēt kādu laiku strādāt bez rezultāta
- saznotēties kādu precību rezultātā saradoties
- skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā
- psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.)
- trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu
- kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali
- kakla izgriezums kakle - tērpa izgriezums ap kaklu
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- kaķēns Kaķu mazulis
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
- rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā
- Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
- Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
- Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
- Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
- Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
- flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu
- Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
- Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
- Balelesbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, Mpulanas un Kvazulu-Natālas provinces robežšķirtne
- Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
- Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m
- Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
- Babinzubs kalnu virsotne Melnkalnē (_Babin zub_), augstums - 2277 m
- gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
- piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
- kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu
- sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu)
- piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu
- dzenis Kamanām, ragavām un ratiem kāšiem līdzīgi dzelži, aiz kuriem vezumu sienot aizmet virvi
- stars kambija darbības rezultātā izveidojušās radiālas šūnu rindas, kas nodrošina vielu horizontālo pārvietošanos stipri diferencētos orgānos (stumbros, saknēs)
- atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē
- varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu
- kinofilmas daudzuma indikators kameras indikators, kas rāda jau eksponētās vai vēl eksponējamās kinofilmas daudzumu
- bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
- klejojošā kāpa kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- ceļojošā kāpa kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas
- sakne Kāpināšanas inversās darbības rezultāts
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu)
- finanšu kapitāls kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā
- pseidoterase Kāpļveida reljefa forma, kas nav radusies ūdens darbības rezultātā
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
- ērcīgums Kaprīzums, untumainums, niķīgums
- kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
- liemēzis Kāpurs, kas rudenī ēd rudzu graudus
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai
- reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā
- piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties
- baltaiskārkls Kārkls ar baltu mizu
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus
- izkarot Karošanas rezultātā iztukšot
- ēdamkarote Karote zupas ēšanai
- flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos
- spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
- kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
- aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
- vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā
- kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem
- fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu)
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists, kas veido kartogrāfiskus attēlus digitālā un vizuālā formā
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā
- maza kārts kārts ar mazu vērtību
- aizkārts Kārts, ar kuru aizsprosto ceļu, piem., kāzu viesiem
- sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne
- kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē
- mizeklis Kartupeļu mizu kaudze
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi
- sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu
- buļvine Kartupeļu zupa
- ņecka Kas bezvērtīgs (piem., drēbju skranda, gaļas atgriezums)
- ļegats Kāsis, ko lieto sasienot siena vezumu
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā
- nokāšas Kāšot atdalītie biezumi
- transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
- jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
- gigantocīts katra milzu šūna
- pamatkrāsa katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai
- aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
- būķis Kaudze, daudzums
- grava Kaudze, liels daudzums
- guza Kaudze, liels daudzums
- lozms Kaudze, liels daudzums
- lozums Kaudze, liels daudzums
- pūsms kaudze; daudzums
- bakām Kaudzēm (par daudzumu)
- vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
- cri de guerre kaujas sauciens, lozungs
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
- kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
- adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu)
- hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa
- osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula
- lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai
- iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
- slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
- osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana
- kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
- hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma
- hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma)
- osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā
- osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna
- osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā
- nodiņģēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu
- nokaulēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
- hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
- dislokācija kaulu pārvietošanās pēc to lūzuma
- nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- kavums Kaušanas, sišanas rezultāts
- kāvums Kaušanas, sišanas rezultāts
- izskaidrojums kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts
- identificējums kaut kā noteikšanas, atpazīšanas vai konstatēšanas rezultāts
- pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
- izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
- atzīšana kaut kā pieņemšana par esošu, pareizu u. tml.
- attiecinājums kaut kā saistīšanas (ar ko citu), piemērošanas (kam citam) rezultāts
- izdegas kaut kas izzudis, līdz galam pārakmeņojies
- īnis kaut kas ļoti maziņš, mazulītis
- plēkša kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
- plēksta kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
- plēkstere kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu)
- maz kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā
- daudz kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā
- čibarītis kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu
- mermeklis Kauta liellopa galvas daļas atgriezumi
- modestija Kautrība, apmierināšanās ar mazumu
- družba Kāzinieki; kāzu ciemiņi, kas piedalās laulību ceremonijā
- kāzenieks Kāzinieks, kāzu viesis
- Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers
- ēdiņa gūds kāzu "draudzības" cienāšana pēc laulāšanās tuvējā krogā vai mājās
- kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
- atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām)
- šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām
- brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis
- brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis
- vakarvistas Kāzu dalībnieces sievietes no līgavas puses
- vakargaiļi Kāzu dalībnieki vīrieši no līgavas puses
- bārzbala Kazu dieviete
- hymenaios Kāzu dziedājums
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
- Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
- mārtošana Kāzu kulminācijas brīdis, vaiņaga ritualizēta noņemšana un sievas galvas auta uzlikšana
- izdeibas Kāzu mielasts
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi
- Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls
- pirmā nakts Kāzu nakts
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu
- uzdziras Kāzu rituāla sastāvdaļa, kad dzer naudu metot
- uzdzīriņš Kāzu rituāla sastāvdaļa, kad dzer naudu metot
- uzdzīrs Kāzu rituāla sastāvdaļa, kad dzer naudu metot
- oku teireit kāzu rotaļa
- Xerocomus subtomentosus kazu samtbeka
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku
- āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus")
- nodziras Kāzu vai bēru atsvēte; atkāzas, atbēres
- vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
- līdzenicas Kāzu viesi no līgavaiņa puses
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem
- laulobnīki kāzu viesi, kas piedalās laulību ceremonijā un sēž pie kāzu galda
- kāzinieks Kāzu viesis
- kāznieks Kāzu viesis
- panāksnieki Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa
- pagasts kāzu viesu ziedojumi jaunajam pārim
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
- casuarinales Kazuarīnu rinda
- casuarina Kazuarīnu rindas ģints
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
- casuariidae Kazuāru dzimta
- casuarius Kazuāru dzimtas ģints
- dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius")
- kazuistiski Kazuistisks
- kazulēns kazulis^1^(2)
- Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka
- Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Kazuru Kazuru ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
- kāzus Kāzuss
- ādskalis Kažokādas atgriezums
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā
- kinetocitoze Kinetocītu daudzuma palielināšanas asinīs
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
- attēls kinofilmas vizuālā daļa
- Kirgīzijas Alatavs Kirgīzu Alatau
- Kirgīzijas grēda Kirgīzu Alatau
- Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
- Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
- kirg. Kirgīzu-; kirgīzu valoda
- Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
- Oncorhynchus kisutsch kizučs
- abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā
- darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe
- sarafānkleita Kleita ar [sarafānam]{s:2554} raksturīgu piegriezumu
- ails Klejotāju kirgīzu un altajiešu apdzīvota vieta; altajieši par ailu dēvēja arī jurtu, telti
- dinamiskā klimatoloģija klimatoloģijas daļa, kurā pēta klimata īpatnības kā vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātu un klimata apstākļus izskaidro ar procesiem dažādos atmosfēras cirkulācijas tipos
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums
- humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē
- kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu
- kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
- zacerka Klimpu zupa
- asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā
- samešanās Klišeju pakājeņu koka deformēšanās nepilnīgas izžāvēšanas rezultātā
- aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- bezdels Klusa smakojošu vēdera gāzu noplūde
- mašīnas kļūda kļūda datos, kas ir radusies datora aparatūras kļūmes rezultātā
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta
- labojums kļūdainas informācijas, norāžu vai teksta precizēšanas rezultāts
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
- nākt kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku
- sabiezēt kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu)
- nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
- izbālēt kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust
- izbalēt kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust
- nodzeltēt kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku)
- balināties kļūt gaišākam, baltākam saules, vēja iedarbības rezultātā (par audumiem, dziju)
- karst kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu)
- noplakt kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
- atkrist kļūt liekam, nevajadzīgam; arī izzust
- paaugties kļūt lielākam (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
- augt kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā
- palielināties kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2)
- nodzist kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2)
- izsīkt kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.)
- izslābt kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā)
- padilt kļūt mazākam, samazināties (apmēros, daudzumā)
- nokrist kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- nokristies kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- nogrimt kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā)
- aprepēt kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem
- izdegt kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām)
- paputēt kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- paputēt kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu)
- izgaist kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.)
- pagaist kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.)
- nogrimt kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās)
- aizmigloties kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām)
- apaugt kļūt par mazu (par augoša bērna apģērbu)
- sasvaiņoties kļūt par radiniekiem (kādu laulību rezultātā)
- nojukt kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm)
- iesīkt kļūt sīkam un izzust (pazust)
- piesalaisties kļūt siltākam, izkust lielākā daudzumā
- silt kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem)
- zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
- plakt kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām
- pārpūlēties kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas
- plīst kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu)
- slāpt kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1)
- smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
- saplakt kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam
- sasprēgāt kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces
- pieziedēt kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu)
- uzzelt kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- uzziedēt kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.)
- uzzaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.)
- sazaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- saziedēt kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.)
- sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- saplaukt kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.)
- sadzīt kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu)
- atsaieties kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību)
- nočervelēt kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu)
- nokrist kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām)
- nokristies kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām)
- saplakt kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām)
- sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
- sasilt kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
- sarepēt kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu)
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus)
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens
- kodolsintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas
- nukleosintēze Kodoltermiskā sintēze - divu vieglāku atomu kodolu apvienošanās, izveidojot smagāku, stabilāku kodolu, kuras rezultātā atbrīvojas daudz enerģijas
- privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga
- tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
- aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus
- pijkanna Koka kanna ar izurbtu caurumu sānos
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts
- nomelis Koka sveķainā daļa starp mizu un koka stumbru
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
- priekšvadņa figūra kokgriezums kuģa priekšgalā
- vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai
- mašarabija Kokgriezumu režģis, īpatnēji slēģi māju un mošeju logiem
- rupjkoki Koki, kam šķērsgriezums ir lielāks par 7 centimetriem
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
- bockoki Koki, mieti ar iegriezumiem
- koskenieks Kokmateriālu mizotājs vai mizu savācējs
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām
- biezmizis Koks ar biezu, cietu mizu
- ķeijzars Koks nūjas resnumā ar zaru, aiz kura labības un siena vezumiem aizmet sienamās virves
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs
- sīkkoks Koks, kam šķērsgriezums nav lielāks par 7 centimetriem
- lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku
- sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu
- absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
- lokmallata Koksnes atgriezums, kas veidojas, apzāģējot neapmalotus zāģmateriālus
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
- žūšanas defekti koksnes bojājumi, kas rodas žāvēšanas procesā, ja neievēro pareizu žāvēšanas tehnoloģiju
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
- radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi
- lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā
- brusiņas sagatave koksnes sagatave, kuras platums nav lielāks par tās dubultu biezumu
- radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību
- koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
- koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni
- kokšķiedru plātne ar necildotu virsmu kokšķiedru plātne ar viendabīgu kokšķiedru frakciju sastāvu plātnes biezumā bez krāsvielu piedevām
- kokgriezums Koktēlniecības veids - griezums kokā
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
- snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā
- kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū
- KPI Kolhozu projektēšanas institūts (raj.)
- micella koloidālas sistēmas dispersās fāzes daļiņa, kas veidojas dispersijas vai agregācijas rezultātā
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums
- komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums
- galvaskausa un smadzeņu trauma kombinēts galvas ādas, galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojums, kas var ietvert arī galvaskausa kaulu, pamatnes un sejas kaulu lūzumu
- vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu
- cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
- krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu
- DVD-ROM Kompaktdisku jaunākā paaudze ar iespēju uzglabāt daudz lielāku informācijas daudzumu
- objektkods Kompilatora vai asamblera darbības rezultātā iegūta izpildīšanai gatava programma mašīnkodā vai starpprodukts, kuru tālākā apstrādes gaitā izveido par mašīnkodu
- skaitļotājgrafika Kompjūtergrafika; grafisku attēlu iegūšana un apstrāde ar datoru, vizualizējot (ar graf. izvadiekārtu, iespiedierīci, kineskopu) tā atmiņā ievadītus vai no attēlojamā objekta matemātiskā apraksta izskaitļotus elementus
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors)
- strūklu kompresors kompresors, kas izmanto gāzu plūsmas kinētisko enerģiju
- turbokompresors Kompresors, ko darbina iekšdedzes motora izplūdes gāzu enerģija
- virzuļu kompresors kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā
- atbalss komunikāciju sistēmās - signāls, kas atstarošanās rezultātā atgriežas tā avotā ar zināmu aizkavi un atšķirīgu amplitūdu
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- kreacionisms Koncepcija, ka dzīvās dabas daudzveidība ir radīšanas akta rezultāts
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām
- Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai
- konīdijsporas Konīdijas - daudzu sēņu bezdzimumvairošanās sporas
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām
- zāģētās sagataves konkrētam mērķim paredzēti noteikta platuma, biezuma un garuma zāģmateriāli
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem)
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
- akustiskais nogurums konstrukcijas elementu nogurums akustiskā slogojuma iedarbības rezultātā
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli)
- sabrukums Konstrukcijas vai to elementu stiprības, ilgizturības vai stabilitātes zudums kritiskajā slogojumā vai no temperatūras izmaiņām
- aluviālie nogulumi kontinentālie nogulumi, kas veidojas upju ģeoloģiskās darbības rezultātā
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos
- pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma)
- operatīvā kontrole kontroles ikdienas īstenošana: uzņēmējdarbības plānu un to izpildes rezultātu pārraudzība, pārbaude, revīzija
- faktisko un gaidāmo rezultātu analīze kontrolinga metode, kas pamatojas uz sākotnējo mērķu vai faktisko rezultātu salīdzinājumu ar gaidāmajiem rezultātiem
- abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības
- konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā
- hemiapraksija Koordinētu kustību spējas zudums ķermeņa vienā pusē
- algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām
- bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis
- summa kopējais (kā) daudzums
- kopraža Kopējais ražas daudzums
- kopiznākums Kopējais rezultāts, galarezultāts
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai
- rudzgabaliņš kopiņa jeb kūlis nopļautu rudzu
- koproporfirinūrija Koproporfirīna palielināts daudzums urīnā
- summa summarum kopsavilkums, galarezultāts; summu summa
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei
- korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses
- bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes
- Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums
- Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- kovārnēns Kovārņu mazulis
- Grumuži Kozupe, Maltas pieteka
- Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kazupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kosupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kozubka Kozupe, Maltas pieteka
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost
- sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu
- piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu)
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā
- dishromija Krāsas maiņa, izbalēšana; pigmenta zudums (ādā)
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas
- Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants
- Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants
- Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski
- Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
- Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
- Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants
- Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski
- Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens
- palete krāsu kopa, kas pieejama zīmēšanas vai krāsošanas programmām, tajā var ietilpt arī šabloni, otu veidi un dažāda biezuma līnijas
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā
- lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā
- krāsas piesātinājums krāsvielas daudzums krāsā; vairāk piesātinātā krāsa ir intensīvāka
- dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu)
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
- krauklēns Kraukļu mazulis
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
- kravas masa kravas daudzuma mērs un kravas saglabātības kontroles rādītājs
- vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā
- ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī
- kreatinēmija Kreatīna daudzuma palielināšanās asinīs
- kreatinūrija Kreatīna daudzuma palielināšanas urīnā
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi
- creme Krēms, ziede ādas kopšanai; liķieru nosaukumos apzīmē biezu liķieri
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa
- biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
- zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
- Vostoka Krievijas zinātnskā stacija Austrumantarktīdā, Dienvidu ģeomagnētiskā pola rajonā 3488 m vjl., ledus biezums - 1748 m
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
- čapārni Krievu tirgotāji vezumnieki, kas pārvadāja preces ratos
- tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju
- hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu
- kristālu defekti kristāliskās uzbūves nepilnības, kas pārtrauc atomu teorētisko izvietojumu un maina attālumu starp atomiem; rodas kristalizācijas procesā, apstrādes un karsēšanas rezultātā
- homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā
- Pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus
- lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki
- Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
- uzņemšana debesīs kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
- Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt
- Nikodēms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās slepens Jēzus Kristus māceklis, farizejs
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
- Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte
- Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs
- debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
- nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
- testa kritēriji kritēriji, kuri sistēmai vai komponentam jāapmierina, lai testēšanas rezultāts atbilstu pārbaudāmajai prasībai
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu)
- ķurzains Krokots, kruzuļains
- ķurzaiņš Krokots, kruzuļains
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
- gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls
- šķērsranta Krustenisks iegriezums
- miotiskā krustmija krustmija, kas notiek mitozes laikā, tās rezultātā heterozigotiskie lokusi var kļūt homozigotiski
- nereciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā divi dažādi rekombinantie pēcnācēji rodas nevienādā skaitā
- reciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā rodas vienāds divu dažādu rekombinanto pēcnācēju skaits
- sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā)
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību
- krumpene Kruzulis, riša
- krūza Kruzulis, riša
- krūze Kruzulis, riša
- grindzins Kruzuļaina matu cirta
- čuras Kruzuļaini svārki
- porzans Kruzuļains
- cikcakots Kruzuļains, mežģīņains
- kruzulaiņš Kruzuļains; krokots
- cikas un cakas kruzuļi, mežģīnes
- kruzeles Kruzuļi, rišas
- dictynidae Kruzuļzirnekļu dzimta
- dictyna Kruzuļzirnekļu dzimtas ģints
- frēzkūdra Kūdra, ko iegūst ar frēzēšanas metodi, noņemot kūdras lauka virsējo slāni 11-20 mm biezumā
- kudžulms Kudzums, kūkums
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
- diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu
- batokss Kuģa vai laivas vertikālā garengriezuma līnija
- donka Kuģniecībā lietojams tvaika virzuļsūknis
- makstene kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas
- zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
- pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā
- obroka kule kule auzu barošanai, ko zirgam uzkar kaklā
- panars Kulīte, auzu tarba
- voltametrs Kulonmetrs - mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
- piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas
- sinkrētisms kultūru saskarsmes rezultātā radies atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu savienojums
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
- atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu; kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu
- bezdals Kuņģa, zarnu gāzu kopums
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.)
- kursma Kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda kurtuvi
- gaisa patēriņa koeficients kurināmā sadedzes procesā kurtuvē faktiski pievadītā gaisa daudzuma attiecība pret teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu
- zemākais kurināmā sadedzes siltums kurināmā sadedzes siltums, kas ir mazāks nekā augstākais kurināmā sadedzes siltums par dūmgāzēs esošā ūdens tvaika kondensācijā izdalīto siltuma daudzumu
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu)
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu)
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu
- platformenes Kurpes ar biezu zoli
- iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
- kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
- kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
- kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
- mudžienis Kustībā esošu daudzu dzīvnieku kopums; ņudzeklis
- Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija
- bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā
- vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā
- kinanestēzija Kustības sajūtas zudums
- mainīgā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas virsbūves un ratiņu atsperojuma svārstību rezultātā
- jūklis Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis
- švurkstins Kustīgs, nerātns mazulis
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu
- zeime kvadrātveida auduma gabals, kas uzšūts krekla priekšpusē zem kakla izgriezuma (sava veida iešuvums)
- atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem
- pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās, sākās pirms 1,7 mlj gadu un beidzās ar pēcleduslaikmeta iestāšanos pirms vairāk nekā 10000 gadu
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
- reta ķemme ķemme ar platiem iegriezumiem jeb ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita
- bieza ķemme ķemme ar šauriem iegriezumiem
- ķengurēns Ķenguru mazulis
- smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes
- izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu)
- viļņu krīze ķermeņa applūsmas pāreja no zemskaņas ātruma uz vietējo virsskaņas ātrumu, kā rezultātā rodas blīvējuma lēcieni un ievērojami palielinās gaisa pretestība
- termiskā metālgriešana ķermeņa daļas atdalīšana, materiālu griezuma vietā kausējot
- termolīze Ķermeņa siltuma zudums ar izgarošanu, izstarošanu u. c.
- lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums
- hemiplēģija ķermeņa vienas puses paralīze - kustības spēju zudums
- rievotais jumstiņš ķīļveida šķērsgriezuma jumstiņš
- mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā
- mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g)
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
- miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula
- jonu saite ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā
- heteropolārā saite ķīmiskā saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā
- sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
- radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā
- alkalimetrija Ķīmiskās analīzes metode, kas pamatojas uz sārma precīzu neitralizāciju ar skābi
- makrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā analizējamo vielu ņem parastā daudzumā
- mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm
- mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%)
- aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
- radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus
- produkts ķīmisko un fizikālo pārvērtību rezultātā no izejmateriāla iegūta enerģija, viela vai materiāls
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma
- pekinietis Ķīniešu dekoratīvais suns ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu, strupu purniņu, dažādās krāsās
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
- kokēde Ķirmju grauzumi, tārpēda
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
- ketguts ķirurģijā izmantojams materiāls (diegi), ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām
- elektrokauteris Ķirurģisks instruments, elektronazis, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris
- čirgatēns Ķirzakas mazulis
- šķirzatēns ķirzaku mazulis
- ķīvitēns Ķīvītes mazulis
- ķīvitīte Ķīvītes mazulis
- ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte
- uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.)
- hondroangioma Labdabīga mezenhimoma, kas satur hondro- un angiomatozus elementus
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu
- tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla
- sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki)
- cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā
- atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums
- atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras
- atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi
- priešgalis labības vai siena ratu priekšā piesieta virve, ko apmet ap vezuma kārti
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
- traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas
- ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu
- resursa izmēģinājumi laboratorijas aviokonstrukciju izmēģinājumi līdz atteicei (sabrukšanai, plaisām, darbspēju zudumam), izmantojot pēc iespējas pilnīgāku ārējo iedarbību imitēšanu atbilstoši tipiskiem ekspluatācijas apstākļiem, lai konstatētu konstrukcijas trūkumus
- gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai
- lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu)
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
- mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
- tīruma lāčauza lāčauzu suga ("Bromus arvensis")
- trīseņu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus briziformis ")
- mainīgā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus commutatus")
- Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii")
- Japānas lāčauza lāčauzu suga ("Bromus japonicus")
- mīkstā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis")
- vēja lāčauza lāčauzu suga ("Bromus mollis")
- aszobainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus oxyodon")
- ķekarainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus racemosus")
- rudzu lāčauza lāčauzu suga ("Bromus secalinus")
- izspūrusī lāčauza lāčauzu suga ("Bromus squarrosus")
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi
- lācēns Lāču mazulis
- lāčuks Lāču mazulis, lācēns
- tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^)
- lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m)
- virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^)
- Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
- jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne
- indukcijas periods laika periods starp momentu, kad ir radīti ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešamie apstākļi, un momentu, kad redzami tās pirmie rezultāti
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
- precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
- prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
- hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- apgrozījumlaiks Laiks no darba nodošanas operētājsistēmai līdz rezultātu saņemšanai
- inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
- žeivēt Laistīt (lielā daudzumā, izšķērdīgi)
- pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī
- retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos
- sānlapa Lapas jeb meijas, ko liek vezumam sānos, sienu vedot
- kopojums Lappusēs sakārtots salikums; aplauzums
- lapsumāte Lapsu mātīte, kam ir mazuļi
- lapsēns Lapsu mazulis
- augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus")
- jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis")
- ķiršu–madaru laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus cerasi")
- persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae")
- pilums Lāse, mazums
- šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma
- knībāt Lasīt, vākt kopā ko mazu, sīku (parasti ogas)
- aleksija Lasītprasmes zudums, ko rada bojājumi smadzenēs
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko)
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu)
- smoltifikācija Lašu dzimtas zivju mazuļu pielāgošanās dzīvei jūrā
- lasēns Lašu mazulis
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu
- Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
- Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību
- LSCO Latvijas Republikāniskā starpkolhozu celtniecības organizāciju apvienība
- Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms
- rugājs Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas; arī rudzaine, rudzājs (2)
- rudzājs Lauks pēc rudzu novākšanas; rudzaine
- rudzaine Lauks pēc rudzu novākšanas; rudzājs (2)
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība
- agrārkrīze Lauksaimniecības grūtības, kas rodas nelabvēlīgu tirgus apstākļu rezultātā
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela
- virbelēns Lauku irbes mazulis
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- barns Laukuma mērvienība kodolfizikā, vienāda ar 10^-28^ m^2^ (jeb 0,0001 kvadrātpikometru = 100 kvadrātfemtometru), kas aptuveni atbilst kodolu ģeometriskā šķērsgriezuma laukumam
- vāliņģis Laukums; daudzums
- ieradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem)
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu)
- pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- lauvēns Lauvu mazulis
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- lūzumzona Lauzumzona
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu)
- pielauzt Laužot papildināt (kā daudzumu)
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās
- lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
- rudzu lazda lazda, kurai rieksti nogatavojas agrāk, rudzu pļaujas laikā
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
- toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros)
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu
- seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
- Zurzu upe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka
- Zurzupe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka
- telegrafēšanas ātrums leika vienībā telegrāfiski noraidītā informācijas daudzums
- Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
- hiperneocitoze Leikocitoze ar palielinātu jauno formu daudzumu
- limfosarkoleikoze Leikoze ar kaulu smadzeņu un limfvadu sarkomatozu deģenerāciju
- Siltāju dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Siltais ūdens Lejas dīķis Lizuma pagastā
- Siltais dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā
- pieliet Lejot papildināt (kā daudzumu)
- centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
- vaķēns Lempis (parasti par mazu, apaļīgu kucēnu)
- lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam
- efūzija Lēna (gāzes) izplūšana caur mazu atveri
- desinhronizācija Lēni mainīgu lielas amplitūdas potenciālu aizstāšana elektroencefalogrammā ar potenciāliem, kas mainās ātrāk un ar mazu amplitūdu; desinhronizācija parāda nervu sistēmas aktivitātes pastiprināšanos
- puželēties lēni strādāt, netiekot pie rezultāta un pazaudējot laiku
- atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā
- divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas
- tunberga lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza thunbergii")
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats
- raķete Lidaparāts, kam vilkmi rada gāzu reaktīvais spēks
- urbtā aka līdz 300 m dziļumam izurbta aka
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei
- karminatīvs Līdzeklis pret gāzu uzkrāšanos zarnās
- burvju atslēga līdzeklis, ar kuru var iegūt vēlamo rezultātu
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu
- spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori)
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa)
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- Reinoldsa skaitlis līdzības kritērijs, ko lieto viskozu šķidrumu un gāzes tecēšanas aprakstam
- parka līdzīga piegriezuma silta pusgara vējjaka ar kapuci
- strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām)
- disbalanss Līdzsvara zaudēšana, zudums
- zencele Lieka izkapts pēda, ko pieliek nolūzušās vietā
- piekravāt Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzuma, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu)
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielāka daudzumā, pilnīgi vai daļēji aizņemt (ar to kādu virsmu)
- palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
- pūcīgi lielā daudzumā
- umakām Lielā daudzumā
- kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā)
- fibrīnūrija liela daudzuma fibrīna izdalīšanās ar urīnu, pie kam pēdējā ātri sacietē
- slopēties Lielā daudzumā lietot alkoholiskus dzērienus
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega
- riekšava Lielā daudzumā un viegli (ko iegūt)
- kā krusa lielā daudzumā, bagātīgi
- kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā
- pulcīgi Lielā daudzumā, pietiekami daudz
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz
- varzu varzām lielā daudzumā, virknēm
- cik uziet lielā daudzumā; cik vēlas
- gals Lielā daudzumā; ļoti daudz
- kā bišu spiets lielā daudzumā; uzmācīgi
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos
- kontūrkanāls liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai
- kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju
- peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā
- bariem Lielā skaitā, daudzumā (par dzīvniekiem)
- kā sēnes pēc lietus lielā skaitā, daudzumā; ļoti ātri
- ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
- kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā)
- ielējums Lielāka daudzuma šķidruma ievadīšana organismā
- vairāk Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu)
- vaira Lielākā daudzumā, vairumā salīdzinājumā ar ko citu
- datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus
- sablīvēšana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu
- sapakošana Lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana tai pašā atmiņas apjomā, uzlabojot datu organizācijas vai kodēšanas paņēmienu
- infūzija Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā)
- Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- maxima Lielākais nošu ilgums menzurālajā nošu rakstā
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis
- piepūdēt Lielākam daudzumam ļaut sapūt
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa
- banga Lielāks (masas, priekšmetu) daudzums, kopums; nasta, klēpis
- parakveja lielāks cilvēku daudzums
- parapeja lielāks cilvēku daudzums
- kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
- čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis
- lecēns Lielāks kāpostu gabals kāpostu zupā
- snieglēvenis Lielāks sniega daudzums
- pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma)
- Katriniški Lielie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
- makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību
- piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt
- pulks liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā)
- pulks liels (dzīvnieku) daudzums, kopums
- vērpete liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības
- pulks liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums
- kalns liels (kā) daudzums
- lūzums liels (kā) daudzums
- vesela nasta liels (kā) daudzums
- vesela kaudze (arī nasta, kalns, lauza) liels (kā) daudzums
- simt liels (kā) daudzums
- simts liels (kā) daudzums
- levenis liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots)
- lēvenis liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots)
- lērums liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums
- nasta liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā)
- kaudze liels (kā) daudzums, skaits
- vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums
- varza liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums
- pulka liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits
- dazums liels daudzums
- kāpa liels daudzums
- kāps liels daudzums
- kuča liels daudzums
- kūča liels daudzums
- ķuza liels daudzums
- ķuze liels daudzums
- lauzna liels daudzums
- lēģeris liels daudzums
- ļēms liels daudzums
- lēviņš liels daudzums
- līvenis liels daudzums
- ļurums liels daudzums
- milza liels daudzums
- milze liels daudzums
- milzoņa liels daudzums
- nezināms gals liels daudzums
- naujums liels daudzums
- paisums liels daudzums
- šļīte liels daudzums
- vāsma liels daudzums
- vermaza liels daudzums
- vilcis liels daudzums
- žļuga liels daudzums
- gūzma liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma
- bauguve liels daudzums (dzīvu būtņu)
- krusa liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.)
- dažādība liels daudzums (kā atšķirīga, nevienāda); (formu, veidu) bagātība; daudzveidība (2)
- lietus liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša
- velna pūtiens liels daudzums (kā)
- šļedrabas liels daudzums (kaut kā)
- nemērs liels daudzums (kaut kā); pārmērs
- ķuza liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu)
- gūzma liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu)
- gūzma liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu)
- gūzma liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības
- krusa liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam)
- paizums cilvēku liels daudzums cilvēku
- viss kas liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību; vienalga, kas; viss iespējamais
- muķis liels daudzums naudas
- sigas liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu)
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis
- paskutenis liels daudzums nogrieztu matu
- polinukleoze liels daudzums po-linukleāru šūnu asinīs vai eksudatā
- guzma liels daudzums, kaudze
- līdums liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu
- virģele liels daudzums, kaudze, rinda
- bāņa liels daudzums, kopums
- guba liels daudzums, liels skaits
- vairums liels daudzums, liels skaits
- profūzija liels daudzums, pārmērība
- zīmes liels daudzums, pārmērīgi daudz
- atbods liels daudzums, pārpalikums
- peizums liels daudzums, pārpilnība
- neskaitlis liels daudzums, pulks
- ūzma liels daudzums, pulks; gūzma; sainis
- ganībs liels daudzums; pulks; bars
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes
- tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža
- puma liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums
- megakuģis liels kuģis, kas vienlaikus var uzņemt lielu (vairāk nekā 2500) pasažieru skaitu, kas parasti tiek izmantots īslaicīgu kruīzu organizēšanai
- monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte
- bļuga liels pulks, liels daudzums
- bļūga liels pulks, liels daudzums
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē)
- jaks liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām
- jūklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
- mudžeklis Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu
- piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
- Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
- kvanta Lielums, daudzums
- kvante Lielums, daudzums
- kvants Lielums, daudzums
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
- hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma
- inbrīdinga koeficients lielums, kas rāda, kā inbrīdinga rezultātā pieaug homozigotība
- sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu
- gaismnecaurlaidība lielums, kas raksturo gaismas daudzumu, ko aiztur papīrs
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt
- iztvaikojamība Lielums, kas raksturo maksimāli iespējamo iztvaikošanu, ja mitruma daudzums ir neierobežots
- šķietamais blīvums lielums, kas raksturo papīra blīvumu; to izsaka kā papīra svara un biezuma attiecību
- elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^
- gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu)
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
- spiedliešana liešanas tehnoloģija, kurā metāla veidnēs šķidro materiālu (metālu, polimēru) iepilda ar spiedienu, izmantojot virzuli, saspiestu gaisu vai ekstrūderu
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ
- hidrauliskais lietderības koeficients lietderīgi izmantotā spiediena attiecība pret visu rīcībā esošo spiedienu; raksturo nelietderīgos spiediena zudumus
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām
- operāciju pētīšana lietišķās datorzinātnes virziens - mērķtiecīgu darbību (operāciju) sistēmanalīze un šo darbību iespējamo rezultātu objektīva salīdzināšana
- klišu lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas
- luļļu lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu
- lullu lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu
- zuzo lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu
- zuzu lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu
- tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
- ta lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- kaut lieto, lai norādītu uz (kā biežuma, daudzuma) ierobežojumu
- tad lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas
- vien lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms
- vien lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms
- ķič lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
- ķic lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
- ķiz lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
- tjutjū lieto, sakot bērnam, ka kāds ir paslēpies vai kas ir pazudis
- sistēmas programmatūra lietojumneatkarīga programmatūra, kas nodrošina lietojumprogrammu izpildi; pie sistēmas programmatūras pieder, piemēram, operētājsistēmas, tīklu un datu bāzu pārvaldības programmas
- pārlūkprogramma Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju
- lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu
- dropēties Lietot (bieži vai lielākā daudzumā) šķidras zāles
- sīkumnieks Lietotu mantu mazumtirgotājs
- lietusmežs Lietus mežs - mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums (lielāks par 2000 mm gadā), iedala mitrajos tropu mežos un mērenajos lietus mežos
- pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs
- skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda
- Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā
- kopuma lietvārds lietvārds, kas nosauc daudzu atsevišķu, relatīvi vienādu elementu kopumu
- vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu
- jaunuve Līgava kāzu laikā
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju
- krumuldi Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
- krumulti Līki koki, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs
- kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- guldīt likt jaunajam pārim iet gulēt kāzu naktī pēc mičošanas
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- strīķēt kājas likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem)
- lauksaimniecībā izmantojamā zeme likumā noteikts zemes lietošanas veids, kas ietver aramzemi, augļu dārzu, pļavu un ganības; tam atbilstoša zeme
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību
- lekurs Līkums, greizums
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās
- Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus)
- frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu
- ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru
- ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās
- krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī
- smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu
- alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums
- Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
- Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai
- atvērtne Lindraku iegriezums
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība
- izonefa līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu mākoņu daudzumu
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst
- izopahitas Līnijas kartē, kas savieno punktus ar vienādu iežu slāņu biezumu
- linogravīra Linogriezums (1)
- linogrebums Linogriezums (1)
- linogravīra Linogriezums (2)
- linogrebums Linogriezums (2)
- linu pēda linu daudzums, ko plūcot saņem vienā saujā un visu uzreiz izplūc un pēc tam sasien
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
- dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu)
- nolīt Līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu)
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu
- apokalipse Literārā žanra forma kristietībā un jūdaismā, kas akcentē jautājumus par zudušām patiesībām, ticības triumfu un tiesas spriešanu pār visām tautām
- Lysohn Lizums
- zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu)
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu
- pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu)
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu)
- zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā)
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā
- kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem
- kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā
- NE operācija loģiskā operācija ar vienu operandu, kuras rezultātā loģiskā mainīgā vai formulas A vērtība kļūst aplama, ja A ir bijis patiess, un otrādi
- ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams
- VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts būs patiess tad un tikai tad, kad _P_ vai _Q_ vai kā _P_, tā arī _Q_ ir patiesi; to sauc arī par loģiskās saskaitīšanas (disjunkcijas) operāciju
- VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q)
- skatījums loģiska tabula (apakšshēma) relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmā, kurā īslaicīgi var apvienot vienu vai vairākas datnes, lai tās varētu attēlot displeja ekrānā, drukāt un no tām saņemt kādu informāciju
- sablokošanas koeficients loģisko ierakstu daudzums vienā datu blokā
- insulīna lipodistrofija lokāls taukaudu zudums insulīna ievadīšanas vietā
- skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei
- locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai
- gludizgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā iegūst plakanas detaļas ar virsmai perpendikulāru, precīzu griezumu
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi)
- pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
- plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
- kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz
- ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji
- Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants
- sʽil vous plaît lūdzu
- pleez Lūdzu
- PLS Lūdzu (angļu "please"; īsziņās)
- Ludzu Ludzu ezers - Ludza ezers Stāmerienes pagastā
- PCM Lūdzu, piezvani man (angļu "please call me"; īsziņās)
- plīz Lūdzu!
- PLZ Lūdzu! (angļu "Please")
- Ludzas upe Ludzupīte
- Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka
- Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka
- skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei
- ķimioluminiscence Luminiscence ķīmiska procesa rezultātā neatkarīgi no augstas temperatūras
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu)
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
- repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā
- sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km
- grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka
- lūsme Lūzums
- spraislums Lūzums
- fraktūra Lūzums, plīsums
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
- trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
- nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties
- zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt
- izdžībināt ļaut izzust (no bada)
- nozudināt Ļaut pazust
- pielaist Ļaut pieiet (dzīvnieku mazuļiem pie mātes)
- izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika
- smieklīgs ļoti (parasti par ko mazu)
- hiperinflācija ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā
- apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums
- rekorddaudz ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums
- kristāldzidrs ļoti dzidrs (par mirdzumu, spožumu)
- izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- prasmīgs ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu)
- kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt)
- līdz ausīm ļoti lielā mērā, ļoti stipri, pilnīgi; lielā daudzumā
- sausmaņām ļoti lielā skaitā, ļoti lielā daudzumā
- milzis ļoti liela zvaigzne ar lielu absolūto spožumu; milzu zvaigzne
- miljons ļoti liels (kā) daudzums
- milzums ļoti liels (kā) daudzums, kopums
- jūra ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa
- leģions ļoti liels (kā) skaits, daudzums
- mellais tūkstotis ļoti liels daudzums
- pasaule ļoti liels daudzums
- upe ļoti liels daudzums
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs
- miljons ļoti liels daudzums cilvēku
- miljons ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība
- melna masa ļoti liels daudzums, skaits
- bezgalība ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums
- balts ūdens ļoti liels ūdens daudzums, kopums
- (kā) piliens jūrā ļoti maz, ļoti niecīgā daudzumā
- kā zilumzāles ļoti maz, niecīgā daudzumā
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- minimums ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums
- kriksis ļoti mazs (kā) gabals, daudzums
- krikums ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska
- lāse ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums
- piliens ļoti mazs, arī pats mazākais kāda šķidruma daudzums; lāse (2)
- kripata ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums
- kriksītis ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis
- nanopasaule ļoti mazu lielumu (mazāku par mikrometru) pasaule; mikropasaules daļa, kurā lielumi mērāmi nanometros
- vīģes ļoti mazu zivju suga upēs un ezeros
- mikroperfūzija ļoti neliela vielas daudzuma perfūzija
- putna malciņš ļoti niecīgs daudzums
- ilpaks ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz
- kapitāldarbs ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs
- krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
- izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.)
- aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās
- fotoforeze ļoti sīku puteklīšu pārvietošanās gaismas iedarbības rezultātā
- dzidrs ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu)
- nolaistība ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā
- Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta
- špijas ļoti smalkas auzu pelavas
- trakums ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums
- kā vērsis ļoti stiprs, ar milzu spēku
- iznasāt ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu
- straume ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām
- aumaļām ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm
- milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8), milzu (8)
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā
- arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
- kristoloģija mācība par Jēzus Kristus personu un darbu
- mehanurģija mācība par neasiņainām operācijām mežģījumu ievilkšanā, kaulu lūzumu salikšanā u. c.
- uzturmācība mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne
- agatobiotika mācība par pareizu dzīvi
- diaitētika mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama, pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja
- pārnesums Mācības ar rezultātu citā neapgūtā jomā; psihofizisku modeļu vispārīguma princips
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- kājināt Mācīt staigāt (mazu bērnu)
- dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu)
- dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu)
- Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants
- teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita)
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu
- pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem
- lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
- nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
- Leccinum variicolor mainīgā bērzubeka
- kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem
- uzliesmojoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās izvirdumu, uzliesmojumu, sprādzienu u. tml. rezultātā
- fizikāla maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznē notiekošo procesu rezultātā
- pulsējoša maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznes pulsāciju rezultātā
- mekņīt Maisīt (kādu biezu masu)
- prīvuliņa Maizes suliņa, zupa
- pimša maizes zupa
- pizarete maizes zupa
- droztalis Maizes zupa
- pimsla Maizes zupa
- desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog")
- čurkslēns Mājas čurkstes mazulis
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
- teļš Mājas govs mazulis
- Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis
- Kozuliškas Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukuma variants
- Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
- jeslis Maks, zutenis
- maksājums maksāšanas rezultāts; naudas summa, kas ir samaksāta, pārskaitīta vai kas ir jāmaksā, jāpārskaita
- higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums
- plasticitātes augšējā (plūstamības) robeža maksimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā sāk izplūst pašsvara ietekmē
- komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai)
- miniskaitļotājs Maksimāli mazu izmēru automātiskais elektroniskais skaitļotājs, kas paredzēts darbībai reālā laika režīmā (gk. procesu vai iekārtu automatizētajai vadībai), kā arī mazāka apjoma skaitļošanas darbiem
- tipografika māksla un prasme sagatavot teksta kompozīciju tā, lai tas būtu viegli lasāms un vizuāli pievilcīgs
- tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība
- putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos
- dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums
- mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts
- darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts
- kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā, ksilogrāfs
- linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā
- kolpohiperplāzija Maksts sienu anomāls biezums
- spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu)
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko)
- spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu
- maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
- kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
- kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
- sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu
- rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu
- smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums
- malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums
- Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos
- mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai
- apdāvināt mantiska labuma guvējs dāvināšanas darījuma rezultātā
- jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte
- pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā
- mērmarka Marka 3(3), ko izmanto precīzu mērījumu veikšanai fotogrammetriskajos instrumentos
- bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam
- pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā
- bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis
- kņudze Masa, daudzums
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze
- DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den
- nocepums masas zudums, kas ir radies cepšanas procesā
- nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā; rukums
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
- tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki ar biezu zoli
- pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
- masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem
- mizu prese mašīna mizu saspiešanai ķīpās
- siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ
- hidrauliskie mizotāji mašīnas, kurās mizu atdala ar spēcīgu ūdens strūklu, ko raida uz mizojamo baļķi ar lielu spiedienu, vai ar riņķveida strūklām visapkārt mizojamiem baļķiem
- fototipa papīrs mašīngluds, balts, stipri līmēts papīrs ar nelielu pelnu daudzumu un lielu virsmas izturību; lieto krāsainu reprodukciju iespieddarbiem ar fotokopijas metodi
- ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki)
- Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem
- intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
- sacīkšu balles formula matemātiska izteiksme, pēc kuras, ņemot vērā jahtas korpusa un takelējuma apmērīšanas rezultātus, aprēķina peldlīdzekļa sacīkšu balli
- telpiskā inversija matemātiska operācija, kuras rezultātā sistēmas mikrodaļiņu telpisko koordinātu zīme mainās uz pretējo
- regresijas analīze matemātiskās statistikas metode regresijas noteikšanai, izmantojot statistisku eksperimentu rezultātus
- kļūdu teorija matemātiskās statistikas nozare, kurā pēta kļūdas un izstrādā metodes mērījumu rezultātu racionālai apstrādei
- invariants matemātisks vai programmisks objekts, kas paliek nemainīgs kādu pārveidojumu rezultātā
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā
- ablācija materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos
- noguruma lūzums materiāla sagrūšana daudzkārtēji mainīgas (pēc virziena un lieluma) slodzes rezultāta
- lūzums materiāla sagrūšana slodzes rezultāta; palēninātas sagrūšanas lūzumus izraisa ilgstoša statiska slodze
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids
- ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai
- sablīvēšana materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā)
- eļļošana materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu
- plastiskās izejvielas materiāli (māli, kaolīni, bentonīti), kas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā pieņem noteiktu formu un saglabā to pēc iedarbības izbeigšanās
- antifrikcijas materiāli materiāli ar ļoti mazu berzes koeficientu
- ārējā berze materiālo objektu ārējā mijiedarbība kontakta punktā vai virsmā; pretestības spēki, kas vienmēr rada enerģijas zudumu
- ciets ķermenis materiāls objekts, kurā attālums starp tā jebkuriem diviem punktiem kustības laikā nemainās; dabā tādu nav, bet pieņēmums vienkāršo daudzu tehnisku uzdevumu atrisināšanu
- materiālu nogurums materiālu mehānisko un citu fizikālo īpašību izmaiņas ciklisku, laikā mainīgu mehānisku spriegumu un deformāciju rezultātā
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1)
- trihoanestēzija Matu (matu folikulu) jutības zudums
- pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls
- sasons Matu griezums (populārs 20. gs. 70.-80. gados)
- mulets matu griezums, kas bija modē 90. gados - priekšpusē un sānos īss, bet aizmugurē garš
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus)
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu
- meitele maza auguma meitene, mazule
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai
- birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra
- dzīsla maza šķērsgriezuma elektriskās strāvas vadītājs
- planciņa maza šķērsgriezuma zāģmateriāls, kura biezums ir līdz 25 mm un platums - līdz 80 mm
- Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā
- Vidējais ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā
- Vidus ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā
- minimālais attēla elements mazākā vizuālās informācijas vienība, kas izšķirama televīzijas sistēmā
- piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem
- piešūšana mazākas piegriezumdetaļas vai furnitūras detaļas (piemēram, pogas) galīgā pievienošana lielākai piegriezumdetaļai, to piešujot
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
- mazgājums mazgāšanas rezultāts, izmazgātais
- zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā
- tērēt mazināt (kādu resursu, materiālu, enerģijas daudzumu u. tml.) darbību, procesu īstenošanai
- raukties Mazināties (apjomā, daudzumā)
- dilt Mazināties (apmēros, daudzumā)
- sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā)
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
- šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem)
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu)
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni)
- aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.)
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku)
- pakristies mazliet samazināties (par kā apjomu, daudzumu)
- pavizuļoties mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt
- zāvads mazliet, neliels daudzums
- rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums
- vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- guldzis mazs (šķidruma) daudzums
- knipsītis mazs daudzums (kādas vielas)
- kimoss mazs daudzums pārtikas produktu
- krimens mazs daudzums, kriksis
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
- akoproze mazs izkārnījumu daudzums zarnās
- skrimulis mazs maizes gabals ar biezu garozu
- mazums mazs skaits, mazs apjoms, maza masa; neliels daudzums
- pavezms mazs vai puspiekrauts vezums
- peksis mazs vezums
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi
- nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis
- vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis
- vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām
- mazubrīd Mazu brīdi
- sīkizstrādājums Mazu izmēru izstrādājums
- dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase
- ņirba mazu mirgojošu punktiņu parādīšanā uz ekrāna, kad attēli displeja ekrānā maināsātrāk, nekā displeja aparatūra tos var apstrādāt
- ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars
- duncis Mazu putniņu bars
- mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
- maģis Mazulis
- tajiņš Mazulis
- makainīte Mazulīte
- makanīte Mazulīte
- sīkolīte Mazulīte
- mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais
- sīkolītis Mazulītis
- zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu (par cilvēkiem)
- zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem)
- bišķiņš Mazumiņš
- mazība Mazumiņš
- ņērviņš Mazumiņš
- kribis Mazumiņš, drusciņa
- smelgana Mazumiņš, drusciņa
- skrimaniņa mazumiņš, kripata
- šķibirga mazumiņš, škipsniņa
- piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs
- druskumiņs Mazums
- kribiņš Mazums
- krimšķis Mazums
- kripslītis Mazums
- magums Mazums
- maģums Mazums
- mazum Mazums
- mazumis Mazums
- šķipatiņa Mazums
- iedrēbas Mazums, atlikums
- Mazuma ezers Mazums, ezers Vaives pagastā
- Mazais ezers Mazums, ezers Vaives pagastā
- zvaņņa Mazums, neliels daudzums
- pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma
- sīcība Mazums, niecīgums
- klienums Mazums, sīkums
- šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka
- Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Melnupe Mazupe, Ventas pieteka
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
- Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka
- Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka
- Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā
- Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka
- Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
- Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
- Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā
- Ma Mazurijs, ķīmiskais simbols
- masurek Mazurka
- masurka Mazurka
- kujavjaks Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā
- čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.)
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk
- ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma)
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu)
- piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
- izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā)
- diflatils Medikaments pilienu un tablešu veidā, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās un meteorismu
- medību vadītājs mednieks, kas atbild par pareizu medību norisi un medību noteikumu ievērošanu
- trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime
- vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
- grīzupnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Grīzupes" iedzīvotāji
- meklējumi Mēģinājumi atrast (ko pazudušu, slēptu), atklāt (ko vajadzīgu)
- belzt Mēģinājumi sākt staigāt (par mazu bērnu)
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību
- hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
- nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām)
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā
- sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
- brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu; tukšgaita
- gāzu sadales mehānisms mehānisms, kas nodrošina regulāru degmaisījuma ieplūdi motora cilindrā un atgāzu izplūdi no tā
- kloķa-klaņa mehānisms mehānisms, kas virzuļa virzes kustību motora cilindrā pārvērš kloķvārpstas griezes kustībā
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu)
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1)
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
- vārnot Meklēt vārnu mazuļus
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- meldzu Meldzu zāle - meldri
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos
- čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai
- Leccinum melaneum melnā bērzubeka
- tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos
- sakoks Melnais rudzu grauds
- vilkzobs Melnais rudzu grauds
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
- melplauka Melnplauka (rudzu slimība)
- Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
- debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus")
- papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
- kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību
- reģistrējošie mēraparāti mēraparāti, kas apgādāti ar ierīci, kura reģistrē rezultātus
- kulonmetrs Mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
- konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju
- dozimetrisks aparāts mēraparāts, kas reģistrē starojumu (indikators), kā arī šāds mēraparāts, kas vienlaicīgi mēra dozu vai dozas jaudu (dozimetrs)
- ciparu mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no ciparu nolases ierīces
- analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju)
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
- pierustēt mērcējot alkšņu mizu novilkumā krāsot sarkanīgā vai dzeltenīgā krāsā
- brūnzeme Mērenā klimata augsne ar samērā biezu trūdvielu kārtu, neitrālu vai vāji skābu reakciju
- mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu)
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju
- mērīšanas kļūda mērījuma rezultāta novirze no mērāmā lieluma īstās vērtības
- netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem
- mērījumu sakritība mērījumu īpašība, kas raksturo mērījumu rezultātu tuvinājumu vienu otram, ja tie veikti vienādos apstākļos
- mērījuma rezultāta kvadrātiskā novirze mērījumu rezultātu sadalījuma funkcijas parametrs, kas raksturo to izveidi
- anemometrs Mērinstruments vēja, gāzu un šķidruma plūsmu ātruma un virziena noteikšanai
- inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos
- radiotelemetrija Mērīšana no attāluma, izmantojot radioviļņus; mērīšanas rezultātu uztveršana pa radio
- mērpārveidotājs mērīšanas līdzeklis (mēraparāta daļa), kas mērījuma rezultātu pārveido tālākai pārveidošanai, pārraidīšanai, apstrādei un izmantošanai kontroles un vadības sistēmai piemērotos signālos (bet ne tiešai nolasīšanai)
- sociālā atveseļošana mērķtiecīga darbība, organizēts process, kura rezultātā pastāvošā sociālās sistēma mainās pati, izmainot arī sociālo vidi
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa
- kapacitatīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir kondensatora kapacitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā
- induktīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir spoles induktivitātes vai divu spoļu savstarpējās induktivitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā
- virsmērs Mērs, daudzums, kas ir lielāks par (kā) paredzēto, vajadzīgo mēru, daudzumu; papildus dotais mērs, daudzums
- pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri
- atsūdājs Mēslota rudzu zeme, otrā gadā apsēta ar labību
- ķirnīt Mēslus no vezuma ar ārdīkli vilkt
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem
- brūderis Metāla iekārta ar sildelementiem dzīvnieku mazuļu apsildīšanai pirmajās dzīves dienās
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
- švelleris metāla izstrādājums ar U-profila šķērsgriezumu un paralēliem plauktiem
- caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana
- atmosfēriskā korozija metāla izstrādājumu materiāla sairšana atmosfēras korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā
- kofaktors Metāla jons vai organisks savienojums, kam nav peptīdu uzbūves un kas ir daudzu enzīmu komponents; nodrošina enzīmu bioloģisko aktivitāti
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
- galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu
- stilete Metāla lineāls (ar milimetru iedaļām un asu galu); līdz 1993. gadam lietoja speķa biezuma mērīšanai dzīvām cūkām
- profils Metāla spiedapstrādē iegūta metāla sagatave un izstrādājums ar dažādu šķērsgriezuma konfigurāciju
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana
- apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu
- slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem
- precīzijas mašīnas metālgriešanas mašīnas, kas paredzētas īpaši gludu un precīzu detaļu izgatavošanai
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru
- fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
- veidošana Metālu spiedapstrādes veids, kurā sagatavi lokāli deformē, mainot tās formu, bet nemainot materiāla biezumu
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
- remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
- kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2393}
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā
- Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā
- mikrorentgenogrāfija Metode ļoti mazu objektu rentgenattēlu iegūšanai un to aplūkošanai mikroskopā vairāku simtu reižu palielinājumā
- polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus
- vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju
- zināšanu attēlošana metodoloģija, kas ir pamatā ekspertu sistēmu un zināšanu bāzu plānošanai un izmantošanai, kas raksturo noteiktu tēmu
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3)
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
- porte Mezgls rudzu stiebrā
- kuisiens Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs
- kuits Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
- vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki
- raudulēns meža pīles mazulis
- raudavēns meža pīļu mazulis
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ
- Deneb-Algiedi Mežāža zvaigznāja spožākā zvaigzne (δ), vizuālais zvaigžņlielums 2,83
- žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana
- piemēzt Mēžot piepildīt (vezumu)
- sēklkopība mežsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir nodrošināt vajadzīgā daudzumā vietējiem apstākļiem piemērotu augstas kvalitātes koku sēklu ieguvi
- relatīvā mežainība mežu daudzums hektāros uz 1 iedzīvotāju
- procentuālā mežainība mežu daudzums, izteikts procentos no zemes platības
- Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus)
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
- cīsas Miežu un auzu kopiņas
- miežauzas Miežu un auzu maisījums
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
- hidromikrencefālija Mikrocefālija un likvora daudzuma palielināšanās smadzeņu ventrikulos
- miniatūrmodulis Mikromodulis - mazu izmēru funkcionāls radioelektroniskās aparatūras mezgls, kurā blīvi samontētas speciālas detaļas un elementi
- oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu
- amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks
- augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
- plaušu alveolas mikroskopiski maisiņi plaušās, kur elpošanas procesā notiek gāzu apmaiņa
- onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā
- interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām
- sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ
- ķirmgrauzis Miltiem līdzīgi putekļi, kas paliek ķirmju grauzumos
- moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
- miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums
- mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas
- Diomedea exulans milzu albatross
- klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans")
- Langermania gigantea milzu apaļpūpēdis
- Agaricus vaporarius milzu atmatene
- Festuca gigantea milzu auzene
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce
- Leucopaxillus giganteus milzu baltmietene
- megacers Milzu briežu ģints
- Grifola gigantea milzu čemurene
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda
- Clavariadelphus pistillaris milzu dižvālene
- Cetorhinus maximus milzu haizivs
- Grannulax maximus milzu krūmājsīlis
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu
- Sequoiadendron giganteum milzu mamutkoks
- Miscanthus floridulus milzu miskante
- pludotava Milzu peļķe, kas sasalstot kļūst par slidotavu
- Leucanthemum maximum milzu pīpene
- Tricholoma colossus milzu pūkaine
- Puccinellia gigantea milzu pukcinellija
- sekvoja Milzu sekvoja - mamutkoks ("Sequoiadendron")
- Allium giganteum milzu sīpols
- Trichaster melanocephalus milzu skropstzvaigzne
- Grallaria gigantea milzu skudrķērājs
- rīzenšnaucers Milzu šnaucers - lielākais šnauceru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne
- polikariocīts Milzu šūna ar vairākiem kodoliem
- megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti
- hondroklasts Milzu šūna, kas noārda skrimsli
- eleoplasts Milzu šūna, kuras citoplazmā ir eļļas pilieni
- trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama
- Thuja plicatia milzu tūja
- Solidago gigantea milzu zeltgalvīte
- Eryngium giganteum milzu zilpodze
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni
- milzens Milzu, milzīgs
- plorums Milzums, liels daudzums
- mimosaceae Mimozu dzimta
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm)
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās
- biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti
- zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
- andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu
- demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā
- sublimāts minerālvielu veidojumu nogulas vulkānisko gāzu izplūdes vietās
- atminējums minēšnas rezultāts; atbilde
- izminēties Minēt vairākus vai daudzus
- mikromodulis Miniatūrmodulis - mazu izmēru funkcionāls radioelektroniskās aparatūras mezgls, kurā blīvi samontētas speciālas detaļas un elementi; to izmanto lidaparātos, raķetēs un kosmiskajā tehnikā
- gliptika Miniatūrtēlniecība, sīkformu griezumi akmenī
- plasticitātes apakšējā (izveltnējamības) robeža minimālais ūdens daudzums mālos vai keramiskā masā, kad tā vēl ir plastiska – sāk plaisāt deformējošu spēku ietekmē
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums
- enerģijas kvants minimāls enerģijas daudzums, ko vienā stāvokļa maiņas aktā absorbē vai emitē fizikāla sistēma, kas atbilst kvantu mehānikas likumiem
- Bātina mintaka Omānas Sultanātā, Omānas līča piekrastē, robežojas ar Maskatas muhāfazu, Dāhilījas un Zāhiras mintaku, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā)
- miksomioma Mioma, kas satur miksomatozus audus
- zvīgznāt Mirdzēt, vizuļot
- marga Mirdzums
- mirdza Mirdzums
- mirdze Mirdzums
- zaigulis Mirdzums
- zvaiga Mirdzums
- kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas)
- mirdzoņa Mirdzums, spīdums, atspīdums
- izzibt Mirgojot izzust
- vitrēt Mirgot, spīguļot, vizuļot
- vitrināt Mirgot, spīguļot, vizuļot
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas
- maīši Mistrs (parasti auzu un miežu)
- mistri Mistrs (parasti auzu un miežu)
- ligzda miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1)
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
- metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis
- kartogrāfijas papīrs mitrumizturīgs, stipri līmēts papīrs ar mazu paliekošo deformāciju pēc samitrināšanas; lieto kartogrāfijas izdevumu iespiešanai
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu
- nomizot Mizojot atdalīt (mizu)
- piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu)
- loža Mizu loža - mizložņa
- Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas
- fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi
- modifikācija Modificēšana, lietu, parādību vai procesu pārveidošana; tās rezultāts
- modifikācija Modificēšanās, neliela pārveidošanās (nepārtopot par ko citu); tās rezultāts
- nemodrība Modrības zudums
- objektmodulis Modulis, kurš izveidojies asamblēšanas vai kompilēšanas rezultātā un tiek nodots saišu redaktoram apstrādei
- Japānas mazā mogera mogeru suga ("Mogera imaizumii")
- Haijavata Mohauku cilts indiāņu virsaitis 16. gs., irokēzu vadonis
- Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma
- konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju
- sīknauda monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
- kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā
- citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju
- darbmaisījums Motora cilindrā izveidojies degmaisījuma un sadegušo gāzu atlieku maisījums
- ziemas eļļa motoreļļa ar mazu kinemātisko viskozitāti
- apakšvārstu motors motors, kam gāzu sadales vārpsta un vārsti novietoti motora blokkarterī blakus cilindram
- gargājiena motors motors, kam virzuļa gājiens ir garāks par cilindra diametru
- kompresora dīzeļmotors motors, kura degvielas sadegšanai nepieciešamo gaisa daudzumu pievada ar kompresora radītu spiedienu
- īsgājiena motors motors, kuram virzuļa gājiens ir īsāks par cilindra diametru
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski
- Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants
- jehovists Mozus grāmatas autors, kas ap 650. g. p. m. ē. sastrādājis kopā jahvistu un elohistu rakstus
- mozaisms Mozus likumi, jūdaistu ticība
- izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu
- likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums
- dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
- Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
- Benī Suveifa muhāfaza Ēģiptē, Nīlas abos krastos, robežojas ar Gīzas, Bahr el Ahmara, Minjas un Faijūmas muhāfazu
- Bābila muhāfaza Irākā (_Bābil_), dienvidos no Bagdādes, robežojas ar Bagdādes, Dijālas, Vāsitas, Kādisījas, Nedžefas, Kerbelas un Anbāras muhāfazu
- Basra muhāfaza Irākas dienvidaustrumos, robežojas ar Mutannas, Dīkāras un Meisānas muhāfazu, kā arī ar Irānu un Kuveitu
- Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
- Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
- Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
- Bekaa muhāfaza Libānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Nabatijas, Kalnu Libānas un Ziemeļlibānas muhāfazu, kā arī ar Sīriju
- Tartūsa muhāfaza Sīrijas rietumos (_Țarțūs_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Latākijas, Hanas un Himsas muhāfazu, kā arī ar Libānu
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks
- Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
- multimediji Mūsdienīgs mākslas veids - dažādu audiomākslas un vizuālās mākslas elementu apvienojums jaunā mākslas darbā
- debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum")
- divvēderiņu muskulis muskulis ar diviem vēderiņiem un fibrozu savienojumu starp tiem
- sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas
- ergodinamogrāfija Muskuļu spēka un pastrādātā darba daudzuma reģistrācija
- recesīvās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā dominantās alēles pārveidojas par recesīivajām alēlēm
- dominantās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā izveidojas dominantas alēles
- atgriezeniskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā mutantais gēns kļūst par normālu gēnu
- bioķīmiskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā organismi kļūst auksotrofi, t. i., zaudē spēju sintezēt dzīvības procesiem nepieciešamus metabolītus
- distanttulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distantā tulkošana
- distantā tulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distanttulkošana
- audiomāsterings Mūzikas ierakstu veidošana: daudzo ierakstu celiņu montēšana, iegūtā rezultāta apstrāde, dažādu efektu piešķiršana, defektu novēršana u. tml.
- džezroks Mūzikas žanrs, kas radies džeza un rokmūzikas sintēzes rezultātā
- musica Mūzu māksla
- Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!"
- denacionalizācija Nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotā valsts īpašuma atdošana privātīpašumā iepriekšējiem īpašniekiem
- denacionalizācija nacionālo īpatnību (valodas, kultūras utt.) zušana
- atspiedums Naga zoles vai sienas ieliekto daļu dzīvnadža iekaisums zirgiem, kas rodas mehāniska bojājuma rezultātā
- nāgasvarams Nagasvarams - indiešu pūšaminstruments, atgādina oboju vai turku zurnu
- stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta
- taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām
- taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām
- haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
- lūkubrācija Nakts darbs, grūts darbs; šādu pūļu rezultāts
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem
- zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem)
- kopsumma Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa
- murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis
- naudzutis Naudasmaks; naudaszutis
- Jezupova Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezufova" nosaukuma variants
- jezupavieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezupava" iedzīvotāji
- tu-tū Nav; pazudis
- fizioloģiskā nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā; dabiskā nāve
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu
- ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs
- Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
- preilene Neaicināta kāzu viešņa
- stuovmači Neaicinātie kāzu viesi
- inkubācijas atbirumi neapaugļotās olas, olas ar asins gredzeniem, miruši embriji, nosmaceņi, vārgie un kroplie putnu mazuļi
- malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
- neproduktīvs Neauglīgs; tāds, kas nedod rezultātus; bez radītspējas
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
- aiziet latatā nebūt (vairs); pazust
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1)
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
- pamilēties nedaudz kļūdīties, gūt neparedzētu rezultātu
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
- sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
- sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā
- mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā
- mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā
- stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu)
- absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums
- skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu
- ieleja Negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies tekošu ūdeņu erozijas darbības rezultātā
- nopelns Negatīvs darba vai rīcības rezultāts
- balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
- balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret")
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes)
- švuļpsteišona negribīga zupas, putras ēšana
- bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt
- bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur)
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
- izvēles izmaksas neiegūtie rezultāti (neiegūtā peļņa, seguma summa, nesaņemtie procenti) pateicoties tam, ka uzņēmuma vadība nav izvēlējusies optimālo alternatīvu
- izņemt Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko)
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājums
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā)
- pasakāzāties neilgu laiku būt kāzu svinībās
- paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
- parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- pazuzēt neilgu laiku, mazliet zuzēt
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību
- asimptomātiskais neirosifiliss neirosifiliss, ko var diagnosticēt tikai pēc pozitīviem cerebrospinālā šķidruma testa rezultātiem; neirālas slimības pazīmju un simptomu nav
- pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ
- pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā
- atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu)
- pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu)
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
- buks Neizšķirts rezultāts kādā kāršu spēlē
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko)
- dasakrauties nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu)
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus)
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums
- lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms
- buks Nekustīgi grīdā iestiprināta sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli
- buka Nekustīgi grīdā iestiprināts sola gala dēlis ar dekoratīviem iegriezumiem; sola gals ar šādu dēli
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
- klumpis neliela bērzu audze, birzs
- mikrotransfūzija neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē
- iedāvāt Nelielā daudzumā dot
- cāļbarība neliela daudzuma, nevērtīga barība
- skreitūlis nelielā grīztē sagriezušies mati (pakausī vai uz pieres)
- krieviņš neliela kaudze (auzu, siena u. tml.)
- milene neliela neprecizitāte (piem., metienā pa basketbola grozu)
- tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem
- serdenis neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem
- Tagomaga neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
- blāve neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā
- šļirciens neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
- šļirka neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
- bābiņa neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa
- bābīna neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa
- bābiņš neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa
- malks neliels (kā dzerama) daudzums
- šņauciens neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums
- piks neliels (kā) daudzums
- skapsna neliels (kā) daudzums; šķipsna
- piešprice neliels (kur pielieta šķidruma) daudzums
- šņūciens neliels (parasti vielas) daudzums
- šķipsna neliels (pasīku priekšmetu) daudzums
- raudze neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti
- peksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
- piksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
- klunkšķis neliels (šķidras vielas) daudzums
- sīkuzņēmums neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu
- šķipasts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna
- šķipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts
- štipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts
- kriukšķis neliels alkoholiska dzēriena daudzums
- kumkvats neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu
- baburka neliels auzu kūlis
- žibanka neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas
- birzs neliels bērzu mežs; bērzu audze
- bišķis neliels daudzums
- bišks neliels daudzums
- čirka neliels daudzums
- dupu neliels daudzums
- ķirpata neliels daudzums
- picīna neliels daudzums
- pipuršķis neliels daudzums
- šmalce neliels daudzums
- šņigata neliels daudzums
- šuksnis neliels daudzums
- žļaka neliels daudzums
- čupata neliels daudzums (piemēram, siena, salmu)
- simt gramu, arī simts grami (arī gramu) neliels daudzums alkoholiska dzēriena
- simts grami (arī gramu), arī simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas
- žlencka neliels daudzums kāda dzeramā
- čūkala neliels daudzums kāda netīra šķidruma
- burzgala neliels daudzums kāda šķidruma
- pilkšis neliels daudzums kāda šķidruma
- žurgatiņa neliels daudzums kāda šķidruma
- lasis neliels daudzums kāda šķidruma; lāse
- raudze neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu
- kraukšķis neliels daudzums stipra alkoholiska dzēriena (parasti degvīna)
- sviestkripata neliels daudzums sviesta
- čurkaliņš neliels daudzums šķidruma
- surba neliels daudzums šķidruma
- šnipšķis neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt
- šņipšķis neliels daudzums, cik divos trīs pirkstos var saņemt
- skrimbulis neliels daudzums, druska
- zipsna neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna
- zieds neliels daudzums, maza daļa
- kramiņš neliels daudzums, mazs gabaliņš
- čipats neliels daudzums, šķipsna
- truksnis neliels daudzums, šķipsna
- šļankste neliels daudzums, šļakata
- čipirksnis neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem
- pipirkšķis neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipirkstiņš neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- drušķis neliels daudzums, viens mazumiņš
- lapačs neliels drēbes atgriezums
- ļipsna neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna
- šrepe neliels iegriezums (ādā, ķermeņa daļā), nolaižot asinis ārstnieciskā nolūkā
- šlice neliels iegriezums, robs
- biška neliels kā daudzums
- bišķīte neliels kā daudzums
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
- Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
- traleris neliels karakuģis ar plastmasas korpusu un mazu iegrimi jūras mīnu meklēšanai un iznīcināšanai
- puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
- skatlodziņš neliels logs, neliela atvere (kā) vizuālai kontrolei
- zebenīca neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai)
- pienlasis neliels piena daudzums
- mazlācītis neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu
- sīkbērzs neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām
- čurkals neliels šķidruma daudzums
- lase neliels šķidruma daudzums
- piļķins neliels šķidruma daudzums
- piļķis neliels šķidruma daudzums
- šļirkata neliels šķidruma daudzums
- miklums neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas)
- ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu
- mēriņš neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai
- lēkausis neliels vezums
- āzēns Neliels, jauns kazu tēviņš
- pavezme Neliels, mazs vezums
- auzķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams maiss auzu ievietošanai
- ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss
- aktīvās jaudas zudumi nelietderīga pārvadāmās elektriskās enerģijas neatgriezeniska pārveidošanās siltuma enerģijā (zudumi elektropārvades līniju vados, elektromašīnu un aparātu tinumos u. c.)
- programmpirātisms Nelikumīga darbība, kuras rezultātā bez attiecīgās licences kopē un izplata programmatūru
- laikrakstu papīrs nelīmēts papīrs ar lielu kokmasas un mazu pelnu daudzumu; lieto laikrakstu iespiešanai
- dublikātu papīrs nelīmēts, mašīngluds papīrs ar nelielu pelnu daudzumu; lieto dokumentu pavairošanai ar kopējamām mašīnām
- čigāni Nelūgtie kāzu viesi, kas ierodas maskojušies
- stāvmacis Nelūgts kāzu ciemiņš (kas parasti apdzied kāziniekus)
- nūjenieks Nelūgts kāzu viesis
- nūjinieks Nelūgts kāzu viesis
- preilis Nelūgts kāzu viesis
- aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt
- aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās
- iztumst Nemanāmi izzust
- aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas
- neatmaņa Nemaņa, atmiņas zudums
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi
- skeocitoze Nenobriedušu neitrofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs (novirze pa kreisi)
- akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums
- glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos
- oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums
- hiperfosforēmija Nenormāli palielināts fosfora savienojumu daudzums asinīs
- pahiotija Nenormāls ārējās auss biezums
- daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā
- pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā
- pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz
- maz nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā
- nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā
- velce Nenoteikts daudzums
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa
- pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz
- nuskas Nenovāktās rudzu vārpas
- neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms
- burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma
- īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu)
- izgarēt Nepamanot nozust
- panoptiks Neparastu, kuriozu objektu krātuve, muzejs
- disģenēze Nepareiza attīstība, reprodukcijas spēju vājināšanās vai izzušana
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko)
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
- arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs
- terpēns Nepiesātināts gaistošs ogļūdeņradis, daudzu augu ēterisko eļļu sastāvdaļa
- fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā
- propilēns nepiesātināts ogļūdeņradis C~3~H~6~, viena no naftas pārstrādes gāzu maisījumu sastāvdaļām
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
- analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs
- deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums
- anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs
- citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko)
- botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
- pavežmis Nepilns vezums
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu
- krolis Nerātns bērns, arī šāds dzīvnieku mazulis
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne
- žikstināt Nerezultatīvi strādāt
- neirapraksija Nerva bojājums, kas rada paralīzi, bet bez deģenerācijas un ar drīzu funkcijas atjaunošanu
- neiroma Nervaudu saaugums griezuma vai pārrāvuma vietā (pēc operācijas vai traumas)
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību
- nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt
- nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt
- inkurabls nesaskaitāms daudzums, neaptverams
- ļemuroties Nesekmīgi, bez rezultātiem strādāt
- parudze Nesen iesēts rudzu lauks
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
- šļebināt Neskaidri runāt (par mazu bērnu)
- pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu)
- abāzija Nespēja staigāt, kas radusies galvenokārt nervu sistēmas darbības traucējumu rezultātā
- nevarīgs Nespējīgs veikt darbības (par dzīvnieku mazuļiem)
- sinkope Nespēka vai pamiruma stāvoklis (ģībonis, kollapss); īslaicīgs apziņas zudums
- pompāža Nestacionārs gāzturbīnu dzinēju darba režīms, kura laikā caurplūstošais gaiss applūst darba lāpstiņas nevienmērīgi, gaisa caurtece un spiediens kompresorā lēcienveidīgi samazinās, kā rezultātā rodas gaisa plūsmas pašierosinātās svārstības
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
- nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
- vantarāties Neveikli iet (par mazu bērnu)
- cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku)
- overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam
- knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības
- anizūrija Nevienāds urīna daudzums dažādās dienās vai stundās
- kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem
- nezināt, kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi)
- taurīns NH~2~(CH~2~)~2~SO~2~OH, cisteīna noārdīšanās produkts, atrodams žultī savienojumā ar holskābi; nelielā daudzumā atrodams arī plaušu un muskuļu audos
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- auzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Auzasmuiža" (arī "Auzumuiža") iedzīvotāji
- fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību
- miltums Niecīgs (parasti ēdiena) daudzums
- ģimba Niecīgs daudzums
- šķipste Niecīgs daudzums
- pinguliņš Niecīgs daudzums dzijas
- pingulis Niecīgs daudzums dzijas
- sūkoliņš niecīgs daudzums kāda dzeramā
- piļata Niecīgs daudzums kāda šķidruma, lāse
- oligonekrospermija Niecīgs nekustīgu spermatozoīdu daudzums spermā
- šļakata Niecīgs šķidruma daudzums
- svēps nieks, mazs daudzums
- nefropielolitotomija Nierakmeņa izoperēšana no nieres bļodiņas, izdarot griezumu nieres audos
- lumbālā nefrektomija nieres ekstraperitoneāla izņemšana caur griezumu jostas apvidū
- paraperitoneālā nefrektomija nieres izņemšana caur vēdera sienas griezumu, neatverot vēderplēves dobumu
- oligūrija nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
- oligorija Nieru izdalītā urīna daudzuma samazināšanās
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta
- prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši
- tarba no (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss
- diatomisks no 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas
- drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
- skatulis no 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība
- kanēfore no akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru
- imports no ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība
- balonets no auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā
- avenīns no auzām iegūta slāpekļaina viela; auzu glutelīns
- sutnes no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- sutnis no auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens
- tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem
- saldskābmaize no bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu
- fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu
- veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
- rīkstainis no kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks
- kapele no kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos
- aste no komētas izplūstošo gāzu veidojums
- mamaliga no kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens
- rieciens no maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā
- ķidu zupa no mājputnu ķidām gatavota zupa
- antikorozīva inhibitorizētā papīra pamatne no nebalinātas sulfatcelulozes izgatavots papīrs ar ierobežotu sulfātjonu un hlorjonu daudzumu un normētu šķidrumu iesūkšanos, ja to vienpusēji samitrina
- pēkša no rudzu stiebriem darināta svilpīte, rotaļlieta
- puskaraša no rudzu un miežu miltu maisījuma cepta maize
- iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
- rupjmaize no rupja maluma rudzu miltiem cepta maize
- kultnica no rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens
- vārkšļi no salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
- pončo no taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai
- vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla
- brusa no vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir 100 milimetriem un lielāks
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma
- potvasks no vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos
- hidromodulis no zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs
- nomulējums Noberzums; ievainojums
- retrīments Nobirzums
- nospraukt Nobrāzt (parasti ādu, mizu)
- parva nobrāzums koka mizā; noberzta vieta kokam
- ekskoriācija Nobrāzums, noberzums
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
- sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru
- apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus)
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus)
- noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti)
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt
- tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā
- apdurt Nodurt (daudzus vai visus)
- satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu)
- apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus)
- izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus)
- apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus)
- sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.)
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus)
- sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā)
- gravigīnais reljefs nogāžu reljefs; dažāda apveida reljefa formu sakopojums uz nogāzēm un to piekājē, kas radies smaguma (gravitācijas) spēka izraisītas blāķveida, birstošu vai plūstošu iežu masu periodiskas vai lēnas pārvietošanās rezultātā
- saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu)
- pazust kā iecavā nogrimt, pazust uz visiem laikiem
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā
- kontinentālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies uz sauszemes – upēs, ezeros ledāju un vēja darbības rezultātā
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību
- iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus)
- stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
- zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
- lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
- lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
- apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus)
- sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu)
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu
- sasniegšana nokļūšana (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) pārvietošanās rezultātā
- apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
- izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
- sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu)
- sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu)
- piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā
- pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu)
- piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā
- sakrustīt nokristīt (daudzus)
- ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce
- apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus)
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
- noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus)
- nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus)
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
- tilbe Noliktava, vezums, telpa
- tilpe Noliktava, vezums, telpa
- apdīŗāt nolobīt (daudzus)
- pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem)
- izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem)
- apdīŗāt nolobīt visapkārt (noņemt mizu, ādu)
- pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- špika Nolūzusi rīkste
- nomalietis Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
- nomalnieks Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- lomezis Nomaļa (dēļa) malas puse ar mizu
- nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu)
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
- samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku)
- izmizot Nomizot (daudzus vai visus kādā traukā ievietotos dārzeņus, augļus); mizojot iztukšot
- apskust Nomizot (daudzus, visus kokus, kokmateriālus)
- apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
- samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu)
- piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka)
- piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- sēt nāvi nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei
- sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei
- putināt noņemt putas no gaļas zupas, kad tā sāk vārīties
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu)
- kaskāt Noplēst egles mizu
- applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus)
- salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu)
- pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- savālēt nopļaut (ko lielākā daudzumā)
- sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals
- rugājans nopļauts rudzu laiks
- sataprināt Nopratināt (daudzus)
- nomačāties Nopūlēties bez rezultātiem
- sospiro Nopūta, cezura, īsa pauze
- uz norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu
- ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
- kāds norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens
- savs norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6)
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes ierobežojumu, samazinājumu
- vesals norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību
- tikpat norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu
- rupj- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu
- rupj- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu
- par norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru
- kas norāda uz (kā) lielu daudzumu
- šitamais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitenais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitas norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds
- necik norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu
- par norāda uz (kā) rezultātu
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
- tā norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni
- sa- norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur
- da norāda uz aptuvenu daudzumu
- ap norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu
- līdz norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu
- pikn- norāda uz biezumu vai biežumu
- pikno- norāda uz biezumu vai biežumu
- uz- norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti
- sa- norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu
- tā norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu
- tādējādi norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu; tā 1 (2)
- olig- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
- oligo- norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību
- pāri norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz
- pāri par norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz
- par norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi
- kurš norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums
- kortiko- norāda uz garozu
- cillo- norāda uz greizu formu, līkumu
- tik norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu
- tikiem norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu
- iz norāda uz kā daudzumu
- ar norāda uz kādu papildu daudzumu
- mikr- norāda uz kaut ko mazu, sīku
- ei- norāda uz labu, īstu, pareizu
- mejo- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
- mio- norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu
- tik tikko norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi
- līdz norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
- no norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām
- parvi- norāda uz mazu, nelielu
- sa- norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu
- mazliet norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz
- štik norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik
- tikkā norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik
- pie norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu
- cik norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu
- cik norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu
- pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
- pleio- norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu
- pleo- norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu
- lept- norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu
- lepto- norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu
- pus- norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma
- pahi- norāda uz resnumu, biezumu
- maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu
- rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu
- rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu
- smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu
- tikko norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi
- līdz norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu
- ort- norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku
- par norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu
- no norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā
- bez norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā; izņemot, neieskaitot
- pret norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu
- pēc norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu
- sa- norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas
- nolasīties norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā
- zem norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu)
- virsū norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus
- pāri norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu)
- par norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu)
- virs norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu)
- sa- norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots
- iz- norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam
- mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā
- sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu
- koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem
- triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā
- vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu
- ģeo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu
- pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
- miniatūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas
- mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs
- jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt
- rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu
- smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu
- virs- norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums)
- sa- norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums
- atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā)
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
- salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba)
- plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise
- sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties
- homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā
- trešā starjaudas klase normālās milzu zvaigznes
- normovolemia Normāls asins daudzums organismā
- normovolēmija Normāls asins daudzums organismā
- eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā
- ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos
- izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs
- protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs
- izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs
- pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību
- pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu
- bērzu sala norobežots bērzu mežiņš lielā mežā
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
- pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus)
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
- patraišķīt nosist (ierobežotā daudzumā)
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus)
- patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu)
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai
- savilkt galus kopā noskaidrot, nokārtot, rezumēt
- saspraukt Noskrotēt (graudus) lielākā daudzumā; noskrotēt (lielāku daudzumu graudu)
- apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus)
- sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu)
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus)
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
- nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
- taumēt Nosmelt putas (no zupas)
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību)
- sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu)
- sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku)
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
- apšaut Nošaut (daudzus vai visus)
- apšauties Nošauties (par lielu daudzumu)
- izšķīt Nošķīt (daudzus, visus)
- pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu; lietot pārāk lielās dozās
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
- izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē
- finiera lente noteikta biezuma finieris, ko iegūst no viena finierkluča
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris
- saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens
- starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas
- šmasķe Noteikta daudzuma
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu
- zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos
- izmēģināšanas akts noteiktā veidlapā noformēts oficiāls dokuments, kas apraksta ar spēkratiem vai to agregātiem veiktos izmēģinājumus un/vai to rezultātus
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi
- kopgriezums Noteikta Zemes garozas laukuma vidējais ģeoloģiskais griezums
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
- grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva
- doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam)
- kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam)
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
- kapa Noteikts āķu skaits pie auklas zušu ķeršanai
- tirāžnoturība noteikts daudzums kvalitatīvu novilkumu, kurus var izgatavot no vienas iespiedformas
- šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot
- nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem
- summa noteikts naudas līdzekļu daudzums
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko)
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla
- strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem)
- mākslīgā perināšana noteiktu ārējo apstākļu nodrošināšana inkubatorā, kas nodrošina mazuļu attīstību olās un to izšķilšanos
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu)
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
- nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
- aptiesāt Notiesāt (par lielu daudzumu objektu)
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties
- testa iznākums notikums, kas novērojams testa iedarbības rezultātā testējamā objekta testpunktā (parasti izejā)
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
- auzaite Novākts auzu lauks
- auzājs Novākts auzu lauks; auzu rugāji, rugaine
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm
- daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus
- izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli)
- novērotāja vai eksperimentētāja gaidu efekts novērotāja gaidas netīši ietekmē pētījuma dalībniekus un rezultātu interpretācijas, kas apstiprina eksperimentētāja gaidas
- gaidu efekts novērotāja vai novērojamā gaidas, kas netīši ietekmē eksperimenta rezultātus
- mijkontrolēt Novērtēt pētījuma rezultātus, kontrolējot tos ar alternatīvu metodi
- novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību)
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu)
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus)
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu
- nomauknot Novilkt mizu
- piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā
- nozieguma vieta nozieguma pastrādāšanas vai noziedzīgā rezultāta iestāšanās rajons, kura pēdas var atrast arī ārpus šī rajona
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
- mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
- noplaukt Nozust
- noziedēt Nozust (par cilvēkiem)
- nosvīst Nozust (par cilvēku)
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām)
- izplīkšēt Nozust, izklīst
- iznikt Nozust, pazust
- eritrokonts Nūjiņai līdzīgs azurofils veidojums eritrocītā perniciozajā anēmijā
- ķīmiskie mutagēni nukleīnskābju sintēzes inhibitori, slāpekļa bāzu analogi, krāsvielas, smago metālu sāļi u. c. vielas
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt
- aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus)
- ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu
- ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā
- kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma
- ņirbums Ņirboņa, krāsu mirdzums
- Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā
- pārfokusēšana Objektīva fokusa mainīšana kadra uzņemšanas laikā, kuras rezultātā vienu filmējamo objektu attēla asums palielinās, citu - zūd
- rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē
- karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā
- hipokapnija Oglekļa dioksīda samazināts daudzums asinīs
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu)
- pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1)
- pieogot Ogojot papildināt (ogu daudzumu); pielasīt (2)
- pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu)
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
- konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru
- benzaldoksīms Oksīms kā benzaldehīda un hidroksilamīna reakcijas rezultāts; eksistē divās izomērās formās
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela
- antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- azelaīnskābe Oleīnskābes un dažu citu taukskābju oksidēšanas rezultātā iegūstama skābe
- oligarchija Oligarhija - nedaudzu personu valdība
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām
- inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana
- iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu
- skarifikācija operācija, kur izdara vairākus mazus griezumus (skrāpējumus) ādā, piemēram, veicot vakcināciju
- teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā
- dzēšana operācija, kuras izpildes rezultātā atmiņa tiek atbrīvota jaunu datu ierakstīšanai
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
- iztirzāšana Operācijas (kaujas), mācību, nodarbību, pārgājiena, lidojumu u. c. rezultātu analīze
- dispečerprogramma Operāciju sistēmā ietilpstoša uzdevuma vadības programma, kas nodrošina skaitļotāja resursu pareizu izmantošanu
- pamatatmiņa Operatīvā atmiņa - ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati
- nosacījumoperators Operators, kas pārbauda kādu aritmētisku vai loģisku nosacījumu un atkarībā no šīs pārbaudes rezultāta izpilda nosacīto pāreju uz vienu no programmas zariem
- darbu pārvaldība operētājsistēmas funkcija, kas realizē darbu ievadi, interpretāciju un to izpildes plānošanu, kā arī rezultātu izvadi
- darbu vadība operētājsistēmas funkcija, kas realizē darbu lasīšanu, interpretāciju un to izpildes plānošanu, kā arī rezultātu izvadi; darbu pārvaldība
- ceļa vārds operētājsistēmas MS-DOS priekšraksts, kas norāda datnes vārdu un tās precīzu atrašanās vietu uz cietā diska
- polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu
- terapeitiskā deva optimālais medikamentu daudzums, kas izraisa ārstniecisko efektu
- densitometriskās drukas normas optiskā blīvuma rādītājs uz novilkuma normālā drukas procesā, kas ir atkarīgs no krāsas slāņa biezuma uz novilkuma un izmantojamās iespiedkrāsas intensitātes
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums
- atomspektri Optiski vienatoma gāzu un tvaiku izstarojumu spektri
- megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai
- semafora telegrāfs optisks telegrāfs ziņojumu vizuālai pārraidei ar semafora ābeces palīdzību; līnijā tiešās redzamības attālumā izvietotos torņos bija no 3 kustīgām latām izveidoti semafori
- Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly
- Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri
- Nabalas horizonts ordovika stratogrāfiskā vienība Baltijā, biezums Latvijā — 3-26 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu
- bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums
- nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums
- ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā
- imūndeficīts Organisma aizsargspēju zudums, imunitātes pavājinātība, zudums
- detumestence Organisma psihiskā un fizioloģiskā reakcija dzimumakta laikā - uzbudinājuma zudums tūlīt pēc orgasma
- hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos
- halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta
- sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu
- ģeogrāfiskās informācijas sistēma organizēts datora aparatūras, programmatūras un ģeogrāfisko datu kopums, kas izveidots ģeogrāfiski piesaistītas informācijas ieguvei, uzglabāšanai, apstrādei, atjaunošanai un vizualizēšanai
- eventrācija Orgānu izspiešanās no vēdera dobuma pēc vēdera sienas griezuma vai ievainojuma
- orientējums Orientēšanās rezultāts
- Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
- hagiasms Ortodoksālajā baznīcā - kristīšana ar ūdeni (kā atcere par Jēzus kristīšanu)
- riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos
- osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai
- hemianosmija Osmes maņas zudums vienā nāsī
- fibrohondrosteoma Osteohondroma ar bagātīgu fibrozo audu daudzumu
- pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā
- teice Ošu vai bērzu birzs
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija
- Deiterocaharija Otrais Caharija; pēc daudzu teologu domām, Caharijas grāmatas 9.-11. nodaļas autors
- deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors
- kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu
- ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug
- Maharadze Ozurgeti, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1934.-1991. g.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
- pielasīt Pa vienam ceļot no zemes vai raujot (ko), piepildīt (ar to guzu) - par putniem
- dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu)
- sastribināt pabarot (daudzus vai vairākus) ar kādu strebjamu ēdienu
- apbarāt Pabarot (daudzus)
- apbarot Pabarot (daudzus)
- pārmats pabeigta darba rezultātu pieslīpēšanas, uzlabošanas process
- aizkorķējums pabeigta darbība, rezultāts --> aizkorķēt
- aizlodējums pabeigta darbība, rezultāts --> aizlodēt
- ieplēsums pabeigta darbība, rezultāts --> ieplēst
- klabinājums pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt
- nonievājums pabeigta darbība, rezultāts --> nonievāt
- nopulgojums pabeigta darbība, rezultāts --> nopulgot
- ondulējums pabeigta darbība, rezultāts --> ondulēt
- šķīvojums pabeigta darbība, rezultāts --> šķīvot
- vicinājums pabeigta darbība, rezultāts --> vicināt
- rhamnaceae Pabērzu dzimta
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
- rhamnales Pabērzu rinda
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
- vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
- parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā
- iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
- staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
- iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā
- iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
- izkruzuļot padarīt (ko) viscaur kruzuļainu
- biezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
- sakruzuļot padarīt kruzuļainu
- pārbiezināt padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu)
- izkoriģēt padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2)
- palielināt padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu)
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
- garsvārki pagarināta piegriezuma svārki
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
- Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu)
- sadēt Pagatavot (ko) lielākā daudzumā; pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā; pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu)
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku)
- sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu
- izbūt Paiet, izzust
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs
- vezumnieks Pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā)
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
- konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana
- hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā
- amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana
- izslīdēt pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām)
- sarasties pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā
- iznīkt pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā)
- atmirt pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
- pieaugt pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē)
- nirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam
- norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
- sakrāt pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu
- uzkrāt pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu)
- rietēt pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi
- lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu
- savaldīt pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem
- laikumis Palaikam, reizumis
- sagūt Palīdzēt atnesties dzīvniekam, līdz piedzimst (mazulis)
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis)
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas
- pavairot Palielināt (kā skaitu, daudzumu)
- sabiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu
- uzbiezināt Palielināt (kā) caurmēru, šķērsgriezumu (parasti kādā tā daļā)
- paplašināt Palielināt (kā) daudzumu, kopumu
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā; pārvērst par minerālvielu
- koncentrēt Palielināt vielas daudzumu (maisījumā)
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu
- sakoncentrēt Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā)
- vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu)
- eksotireopeksija Palielināta vairogdziedzera izlobīšana un piestiprināšana ārpus griezuma, lai panāktu tā atrofiju
- pieņemties Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.)
- augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties
- pavairoties Palielināties (par kā skaitu, daudzumu)
- kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu)
- hiperadrenalinēmija palielināts adrenalīna daudzums asinīs
- hiperalbuminoze palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs
- hiperamilazēmija palielināts amilāzes daudzums asinīs
- hiperaminoacidēmija palielināts aminoskābju daudzums asinīs
- hiperaminacidūrija palielināts aminoskābju daudzums urīnā
- poliēmija palielināts asins daudzums organismā
- hiperplazmija palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem)
- azotēmija palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju
- cistinēmija palielināts cistīna daudzums asinīs
- hiperferēmija palielināts dzelzs daudzums asinīs
- hipereozinofilija palielināts eozinofilo granulocītu daudzums (asinīs, audos)
- policitēmija palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs
- inozēmija palielināts fibrīna daudzums asinīs
- hiperfosfatēmija palielināts fosfātu daudzums asinīs
- fosfatūrija palielināts fosfātu daudzums urīnā
- hiperfosfatūrija palielināts fosfātu daudzums urīnā
- hipergammaglobulinēmija palielināts gammaglobulīna daudzums asinīs
- meteorisms palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
- hiperglicinēmija palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija
- hiperglikēmija palielināts glikozes daudzums asinīs
- hiperglikorahija palielināts glukozes daudzums muguras smadzeņu šķidrumā
- granulocitoze palielināts granulocītu daudzums asinīs
- hiperguanidīnēmija palielināts guanidīna daudzums asinīs
- hiperhromiskā makrocitēmija palielināts hemoglobīna daudzums makrocītos
- hemokonioze palielināts hemokoniju daudzums asinīs
- hiperheparinēmija palielināts heparīna daudzums asinīs
- hiperhistaminēmija palielināts histamīna daudzums asinīs
- histidinēmija palielināts histidīna daudzums asinīs
- hiperhlorēmija palielināts hlorīdu daudzums asinīs
- hlorhistēhija palielināts hlorīdu daudzums audos
- hiperhlorūrija palielināts hlorīdu daudzums urīnā
- hiperholesterinēmija palielināts holesterīna daudzums šūnās un asinīs
- hiperholesteroholija palielināts holesterīna daudzums žultī
- insulinēmija palielināts insulīna daudzums asinīs
- hiperkalcēmija palielināts kalcija daudzums asinīs
- hiperkalciūrija palielināts kalcija daudzums urīnā
- kalkaliūrija palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā
- hiperkaliēmija palielināts kālija daudzums asinīs
- hiperkarotinēmija palielināts karotīna daudzums asinīs
- ketoze palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā
- hiperketonūrija palielināts ketonvielu daudzums urīnā
- poligīrija palielināts kroku daudzums smadzenēs
- ksantinūrija palielināts ksantīna daudzums urīnā
- saharopinēmija palielināts L-saharopīna daudzums asinīs
- hiperlecitinēmija palielināts lecitīna daudzums asinīs
- hiperlimfija palielināts limfas daudzums organismā
- hiperlipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs
- lipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā
- hipermagnezēmija palielināts magnija daudzums asinīs
- mielocitoze palielināts mielocītu daudzums asinīs
- hipernatrēmija palielināts nātrija daudzums asinīs
- hipernormocitoze palielināts neitrofilu daudzums asinīs
- hiperkapnija palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija
- oksalēmija palielināts oksalātu daudzums asinīs
- orotacidūrija palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas
- hiperpepsīnija palielināts pepsīna daudzums kuņģa sulā
- hiperlaktacidēmija palielināts pienskābes daudzums asinīs
- laktacidēmija palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ
- laktacidoze palielināts pienskābes daudzums organismā
- porfirinūrija palielināts porfirīna (koproporfirīna vai uroporfirīna) daudzums urīnā
- proteinēmija palielināts proteīnu daudzums asinīs
- retikulocitoze palielināts retikulocītu daudzums asinīs
- hlorhidrija palielināts sālsskābes daudzums kuņģī
- hiperalonēmija palielināts sāļu daudzums asinīs
- hipersalēmija palielināts sāļu daudzums asinīs
- tiēmija palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs
- hiperoksēmija palielināts skābekļa daudzums asinīs
- hiperazotēmija palielināts slāpekļvielu daudzums asinīs
- hiperazotūrija palielināts slāpekļvielu daudzums urīnā
- lipaimija palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā
- steatoreja palielināts tauku daudzums izkārnījumos
- tauroholēmija palielināts tauroholskābes daudzums asinīs
- hipertiroksinēmija palielināts tiroksīna daudzums asinīs
- hipertrigliceridēmija palielināts triglicerīdu daudzums asinīs
- hipertrombinēmija palielināts trombīna daudzums asinīs
- hidrēmija palielināts ūdens daudzums asinīs
- hidroplazmija palielināts ūdens daudzums asins plazmā
- histohidrija palielināts ūdens daudzums audos
- hidrūrija palielināts ūdens daudzums urīnā ar zemu īpatnējo svaru
- uratēmija palielināts urātu daudzums asinīs
- uratohistēhija palielināts urātu, urīnvielas vai urīnskābes daudzums audos
- hiperurikēmija palielināts urīnskābes daudzums asinīs
- urikēmija palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā
- litēmija palielināts urīnskābes daudzums asinīs; podagriskā diatēze
- urikacidūrija palielināts urīnskābes daudzums urinā
- urobilinēmija palielināts urobilīna daudzums asinīs
- urobilinūrija palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.)
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
- rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai
- pabeiga Pamatēdiena zupa
- matrica pamatfāze, kurā atrodas viena vai vairākas citas fāzes mazākā daudzumā
- bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
- biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu
- pierādīt pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu)
- izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.)
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.)
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām)
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.)
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli)
- padzenāt Pamizot (mizu kokam)
- sacelt kājās Pamodināt (daudzus vai visus)
- sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās
- samodināt Pamodināt, uzmodināt (daudzus)
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- pirkt panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu
- dabūt panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts
- uzrādīt panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu)
- uzvinnēt panākt sev labvēlīgu rezultātu, spriedumu (piemēram, strīdā, prāvā)
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
- sekmēt panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt
- palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks
- nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā
- piemānīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju
- pabiezināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums
- sarežģīt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība
- pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma)
- pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības)
- svētīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi
- pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
- uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- pieplacināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā)
- nožāvēt panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
- perināt panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi
- izgāzt panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums)
- labot panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas
- sazāļot panākt, ka (kāds) iedzer, arī iešļircināt (kādam) zāļu līdzekļus lielākā daudzumā
- vainagot panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu
- salaist panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru)
- līdzināt panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā
- mazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā
- pamazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā
- precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
- izvest panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem)
- pilnveidot panākt, ka (parasti darbība, norise) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- uzpildīt panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā)
- izvest panākt, ka dodas līdzi (dzīvnieku mazuļi) - par dzīvniekiem
- pieperināt panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus)
- izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts
- sarepināt panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt
- nosprādzināt panākt, ka trieciena, spiediena rezultātā nodalās, nošķeļas (no kā)
- tikt uz priekšu panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām)
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu
- blokēšana Paņēmiens nodrošināt dzelzceļa vilcienu kustību ar signāliem, pārmijām, griezuļiem utt. regulējot to pa posmiem
- apertūras korekcija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla augšējo frekvenču zudumu, ko izraisa izvērses plankuma ierobežotais lielums kameras katodstaru lampā
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
- nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu
- apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka)
- pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu)
- piegūbāt Paņemt, arī piesavināties (ko lielākā daudzumā)
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
- psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts
- ploškas papildu rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ
- blakusefekts Papildus efekts, kas rodas kādas darbības, parādības rezultātā
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ
- kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai
- lokšņu sagriešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu griešana
- lokšņu griešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu sagriešana
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm)
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
- pipirkšis Papirkšķis - mazumiņš, drusciņa
- reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra
- elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu
- tipogrāfijas papīrs papīrs ar palielinātu pelnu daudzumu uzziņas materiālu un grāmatu iespiešanai augstspiedes tehnikā
- sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
- sapirkt par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu)
- ķausis par biezu padevies ēdiens; biezenis
- klesis par biezu savārīts ēdiens, arī cūku ēdiens
- aizaugt par ceļu, lauku, dārzu u. tml.
- jaunpiedzimis par dzīvnieku mazuli
- agnoscēt par pareizu atzīt; atzīt
- šķērsstriķis Pār vezumu vertikāli nosieta virve
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus
- sekundārais analfabētisms parādība, ko raksturo apstāšanās attīstībā; lasīšanas iemaņu neizmantošana, kā rezultātā iestājas to regresija
- tukšziedis Parādība, norise (sabiedrības dzīvē), kurai nav nopietna pozitīva rezultāta
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi
- pažvikstēt Parādīties uz īsu brīdi un pazust
- apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā
- pārcensties pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu
- pārdaudzums pārāk liels (kā) daudzums
- kā piliens jūrā pārāk maz, lai to ietekmētu, pārāk niecīgs daudzums
- detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros
- pārvadājumu apjoms parametrs, kas raksturo transporta darba rezultātus: kravas automobiļiem - pārvadātās kravas kopējā masa, kg vai t, pasažieru automobiļiem - kopējais pārvadāto pasažieru skaits, pasažieri
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu
- Leccinum scabrum parastā bērzubeka
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
- Centaurea cyanus parastā rudzupuķe
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
- Apera spica-venti parastā rudzusmilga
- nost parasti aizstāj verba priedēkli -no, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu
- Marija parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte
- vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
- šļaugans parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- mitrs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu
- papīra virsmas izturība parauga svara zudums gramos, ja tā virsmu ar spiedienu berž ar noteiktas markas smilšpapīru
- penesis Parazītiskās vilka zobu sēnes sklerocijs (pats vilka zobs rudzu vārpā)
- ieskaite Pārbaude, kurā noskaidro, vai sportistu rezultāti atbilst noteiktām normām
- pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu
- noknitināt Pārbaudīt sēklu dīgtspēju, izdīdzējot nelielu daudzumu
- atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus
- rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus
- pārdevums pārdošanas rezultāts; pārdotais
- dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā)
- pārdot preces vairumā pārdot lielu preču daudzumu, arī pārdot preces vairumtirdzniecībā
- izpārdavot Pārdot vienu pēc otra (vairākus vai daudzus)
- peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts
- risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu)
- darbības rezultātu akceptors paredzēšanas un darbības rezultātu novērtēšanas neirofizioloģiskais mehānisms
- nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts
- āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets
- pareizīgums Pareizums
- zarošanās Pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; vadības maiņa
- vadības maiņa pāreja programmas darbībā no vienas instrukciju secības uz citu alternatīvu instrukciju secību zināmu noteikumu izpildīšanās rezultātā; zarošanās
- eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
- līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas
- Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
- dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām)
- atpult Pāriet, nozust
- perikardioskopija Parietālā perikarda un epikarda vizualizācija, izmantojot pārvietojamu šķiedroptisko bronhoskopu vai endoskopu
- kurvenīcas Pārjumtas ragavas, ragavas ar grozu
- izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības
- pierasot pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem)
- apaugt pārklāties (ar mizu, ar audiem)
- noplēvēties pārklāties ar biezu plēvi
- apdrauzāt pārklāties ar garozu
- apkraupēt pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu
- aizvizēt pārklāties ar plānu ledus garozu
- apkrevēt pārklāties ar rupju, nelīdzenu garozu
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība
- pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā
- nemērība Pārmērība, pārlieks daudzums vai lielums
- hiperketoze Pārmērīga ketonvielu veidošanās vai daudzums (audos, asinīs)
- celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā
- hiperhidropeksija Pārmērīga ūdens daudzuma saistīšana (audos, šūnās, orgānos)
- pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus
- hiperbilirubinēmija Pārmērīgs bilirubīna daudzums asinis
- granulocitēmija Pārmērīgs granulocītu daudzums asinīs
- hloridūrija Pārmērīgs hlorīdu daudzums urīnā
- holesterīnhistehija Pārmērīgs holesterīna daudzums audos
- leikomainēmija Pārmērīgs leikomaīnu daudzums asinīs
- limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze
- mukopolisaharidūrija Pārmērīgs mukopolisaharīdu daudzums urīnā
- hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs
- II tipa pārnova pārmilzu zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kas eksplodē un ar lielu ātrumu aizsviež lielu daļu savas masas
- pirmā starjaudas klase pārmilzu zvaigznes
- purvaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums - >30 cm, bet dažkārt sasniedz 10 m
- slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni
- humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas
- rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; brāga
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
- raidījums pārraide (radio, televīzijā); paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2394}
- starpziņojums pārskats par izpildes gaitu, kāda darba posma rezultātiem
- flakes Pārslas, piem., auzu, rīsu
- deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
- aizadīt Pārspēt kādu adīšanas ātrumā vai daudzumā
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3)
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- lekāža Pārsūtāmo šķidro preču zudums no iesaiņojuma
- lekaža Pārsūtāmo šķidro preču zudums no iesaiņojuma; lekāža; nosūka
- kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- polidekstroze pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu
- kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
- propilgallāts pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā
- kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- metavīnskābe pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- difosfāti pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
- karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- sutināšana pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā
- vārīšana pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā
- E355 pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša
- E400 pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs
- E523 pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana
- E522 pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi
- E521 pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas
- E559 pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- E517 pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E962 pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi
- E951 pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts
- E558 pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- E172 pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska
- E363 pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju
- E338 pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju
- E556 pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
- E302 pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- E509 pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums
- E170 pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- E529 pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus
- E516 pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E525 pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums
- E508 pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem
- E515 pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
- E969 pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas
- E161b pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- E528 pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E353 pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga
- E524 pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E500 pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā
- E514 pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties
- E1200 pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
- E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- E413 pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas
- E334 pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā
- fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas)
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- datu pārvaldība pārvaldība, kas saistīta ar datu izplatīšanu lietotājiem un to aizsardzību pret zudumiem un nesankcionētu piekļuvi; tā aptver tādas jomas kā arhivēšana, dublēšana, klienta / servera arhitektūra, datu bāzu pārvaldības sistēmas, dalītās datu bāzes un drošība
- kļūt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
- izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem)
- piepēdot Pārvietojoties atstāt (kā virsmā) pēdu nospiedumus lielākā daudzumā
- nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu)
- virzuļa gājiens pārvietojums, ko veic virzulis virzuļmotora cilindrā no augšējā maiņas punkta līdz apakšējam maiņas punktam vai otrādi
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pārvietojums pārvietošanas rezultāts
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi)
- avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām)
- pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā)
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns
- granadiljo Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi
- granadila Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadija
- granadija Pasifloru ģintij piederīgi augi (milzu granadila, dzeltenā granadila, purpura granadila u. c.), šo augu ēdamie augļi; granadila
- pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt
- (kā) zemē ielīst paslēpties, pazust
- ielīst vai zemē paslēpties, pazust, acumirklī izgaist
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs
- slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu)
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata
- iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
- altruisms Pašaizliedzīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pašaizliedzība, nesavtība
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties
- palielinātas berzes diferenciālis pašbloķējošs diferenciālis, kurā griezes momenta pārdale starp dzenamajām vārpstām (pusasīm) notiek palielinātas berzes rezultātā starp diferenciāļa rotējošajām detaļām
- sašausmināties Pašiedvesmas vai iedomu rezultātā sākt pārdzīvot šausmas, bailes
- svilpene Pašķidra tauku putra; ar taukiem vārīta putraimu putra; skābā putra no rudzu miltiem
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai
- sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus)
- pašupuris Pašuzupurēšanās
- pelikāns Pašuzupurēšanās un uzticības simbols, kas kristiešiem nozīmē Kristu
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
- trāpīt naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, ko pareizu, vajadzīgu, trāpīgu
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
- verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana; empīriska teorētisko atzinumu pārbaude
- hiperplāzija Patoloģiska audu un orgānu šūnu daudzuma palielināšanās
- mitofobija Patoloģiskas bailes izteikt nepareizu apgalvojumu
- afonija Patoloģisks balss zudums vai neskanīgums
- mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs
- aizstāju pagarinājums patskaņa pagarinājums sekojoša patskaņa zuduma dēļ
- autoveikals Patstāvīgi pārvietojams mazumtirdzniecības punkts speciāli aprīkotā automašīnā - furgonā, iedzīvotāju apkalpošanai lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu
- locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
- nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus
- nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus
- noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus
- nosamīties Pavadīt kādu laiku, veicot mazrezultatīvu darbu
- noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- hidraimija Pavairots ūdens daudzums asinīs
- hipostenūrija Pavājināta nieru koncentrācijas spēja; tā kā nieru kanāliņi nespēj koncentrēt glomerulu filtrātu, izdalās urīns ar mazu īpatnējo svaru
- atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām)
- atplakt Pavājināties, izzust (par jūtām)
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
- apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
- izstrāde paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums
- brošējums paveikta darbība, rezultāts - brošēt
- izrakums paveikta darbība, rezultāts - izrakt
- variējums paveikta darbība, rezultāts - variēt (2)
- variējums paveikta darbība, rezultāts - variēt (3)
- raidījums paveikta darbība, rezultāts --> [raidīt]{s:2392}
- acojums paveikta darbība, rezultāts --> acot
- aizdambējums paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt
- aizguvums paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt
- aizkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt
- aizlakojums paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot
- aizpildījums paveikta darbība, rezultāts --> aizpildīt (1)
- aiztumšojums paveikta darbība, rezultāts --> aiztumšot
- aizvākojums paveikta darbība, rezultāts --> aizvākot(1); tas, ar ko aizvāko
- palojums paveikta darbība, rezultāts --> alot
- alvojums paveikta darbība, rezultāts --> alvot
- apbedījums paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt
- apdāvinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdāvināt
- apdedzinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1)
- apdēstījums paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt
- apdrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdrošināt
- apdrupums paveikta darbība, rezultāts --> apdrupt
- apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(1)
- apdzejojums paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(2)
- apecējums paveikta darbība, rezultāts --> apecēt(1)
- apelējums paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1)
- apelējums paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2)
- apgriezums paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt 2
- apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1); arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts
- apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2)
- apkopojums paveikta darbība, rezultāts --> apkopot
- aplēsums paveikta darbība, rezultāts --> aplēst; aprēķins
- aplocījums paveikta darbība, rezultāts --> aplocīt
- aplūkojums paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1)
- aplūkojums paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3)
- apmalojums paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (1); tas, ar ko apmalo
- apmalojums paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (2); tas, ar ko apmalo
- apmetums paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2)
- apmierinājums paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2)
- apmierinājums paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3)
- apmiglojums paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2)
- apmūrējums paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1); mūra segums (ap ko)
- applaucējums paveikta darbība, rezultāts --> applaucēt (2)
- aprobežojums paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1)
- apsekojums paveikta darbība, rezultāts --> apsekot
- apsējums paveikta darbība, rezultāts --> apsiet
- apsitums paveikta darbība, rezultāts --> apsist (1)
- apsudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets)
- apsvērums paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot
- aptinums paveikta darbība, rezultāts --> aptīt
- aptumšojums paveikta darbība, rezultāts --> aptumšot (1)
- apvākojums paveikta darbība, rezultāts --> apvākot
- apvienojums paveikta darbība, rezultāts --> apvienot
- apzeltījums paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums
- aranžējums paveikta darbība, rezultāts --> aranžēt (1)
- arums paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta
- asinājums paveikta darbība, rezultāts --> asināt
- atainojums paveikta darbība, rezultāts --> atainot; attēlojums, atspoguļojums
- atbalsojums paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1); atbalss
- atbalsojums paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (2)
- atgriezums paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt 2(1)
- atkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1); tas, kas ir atkārtots, atkārtojies
- atliekums paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1); atliektā daļa
- atlocījums paveikta darbība, rezultāts --> atlocīt (2)
- atmaskojums paveikta darbība, rezultāts --> atmaskot
- atpletums paveikta darbība, rezultāts --> atplest
- atplētums paveikta darbība, rezultāts --> atplest
- atplēsums paveikta darbība, rezultāts --> atplēst; atplēstā daļa
- atraidījums paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt (1); noraidījums
- atradums paveikta darbība, rezultāts --> atrast (1); tas, kas ir atrasts
- atreferējums paveikta darbība, rezultāts --> atreferēt
- atrežģījums paveikta darbība, rezultāts --> atrežģīt
- atsaukums paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4)
- atsaukums paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5)
- atskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> atskaņot (1)
- atsukājums paveikta darbība, rezultāts --> atsukāt (1)
- atšifrējums paveikta darbība, rezultāts --> atšifrēt (1); atšifrēts teksts
- audums paveikta darbība, rezultāts --> aust 2 (1)
- badījums paveikta darbība, rezultāts --> badīt
- bangojums paveikta darbība, rezultāts --> bangot
- barojums paveikta darbība, rezultāts --> barot (2)
- bērums paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1); tas, kas ir nobērts
- bridums paveikta darbība, rezultāts --> brist
- bruģējums paveikta darbība, rezultāts --> bruģēt; arī bruģis
- centrējums paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (1)
- centrējums paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (2)
- cepums paveikta darbība, rezultāts --> cept
- cirpums paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (1)
- cirpums paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (2)
- cirtums paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1); tas, kas ir sacirsts
- dalījums paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1)
- dalījums paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2)
- dalījums paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4)
- darinājums paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1)
- darvojums paveikta darbība, rezultāts --> darvot
- dekorējums paveikta darbība, rezultāts --> dekorēt; arī dekorācija (1)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (1)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (2)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (3)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (4)
- dublējums paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (5)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (1)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (2)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (3)
- ducinājums paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (4)
- dvašojums paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (1)
- dvašojums paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (2)
- dvesmojums paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (1); dvesma (1)
- dvesmojums paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (3); dvesma (3)
- dvesiens paveikta darbība, rezultāts --> dvest (1)
- dvesiens paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2); pūtiens
- dvesiens paveikta darbība, rezultāts --> dvest (6)
- ekipējums paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai)
- ekranizējums paveikta darbība, rezultāts --> ekranizēt
- eksponējums paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (1)
- eksponējums paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (2)
- falsificējums paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (1)
- falsificējums paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (2); viltojums
- fasējums paveikta darbība, rezultāts --> fasēt; arī iesaiņojums
- finierējums paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam)
- gandarījums paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2)
- ganījums paveikta darbība, rezultāts --> ganīt
- gludinājums paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (1)
- gludinājums paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (2)
- gofrējums paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (1)
- gofrējums paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (2)
- grafējums paveikta darbība, rezultāts --> grafēt
- grauzums paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (1)
- grauzums paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (2)
- gravējums paveikta darbība, rezultāts --> gravēt; gravīra (1)
- grebums paveikta darbība, rezultāts --> grebt (1)
- greznojums paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1); rotājums
- griezums paveikta darbība, rezultāts --> griezt 2(1)
- grozījums paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa
- grumbojums paveikta darbība, rezultāts --> grumbot
- gruntējums paveikta darbība, rezultāts --> gruntēt
- harmonizējums paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizācija (2)
- ieadījums paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1)
- iearums paveikta darbība, rezultāts --> ieart (1)
- ieaudums paveikta darbība, rezultāts --> ieaust (1)
- ieberzums paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (2)
- ieberzums paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (3); ieberzties (2)
- iebetonējums paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (1)
- iebetonējums paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (2)
- iebrukums paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt 1(1)
- ieburzījums paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1)
- iecietinājums paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt
- iedarvojums paveikta darbība, rezultāts --> iedarvot
- iededzinājums paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2)
- iedibinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedibināt (1)
- iedilums paveikta darbība, rezultāts --> iedilt (1)
- iedragājums paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (1)
- iedragājums paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (2)
- iedrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedrošināt
- iedublējums paveikta darbība, rezultāts --> iedublēt
- iedzīvinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1)
- iedzīvinājums paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2)
- ieēnojums paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1)
- ieēnojums paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2)
- iefrēzējums paveikta darbība, rezultāts --> iefrēzēt
- iegaismojums paveikta darbība, rezultāts --> iegaismot
- iegleznojums paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot
- iegludinājums paveikta darbība, rezultāts --> iegludināt
- iegrāmatojums paveikta darbība, rezultāts --> iegrāmatot
- iegrauzums paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (1)
- iegrauzums paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (3)
- iegrauzums paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (4)
- iegravējums paveikta darbība, rezultāts --> iegravēt
- iegrebums paveikta darbība, rezultāts --> iegrebt
- iegremdējums paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1)
- iegremdējums paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3)
- iegrimums paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (1)
- iegrimums paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (4)
- iegrožojums paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (1)
- iegrožojums paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (2)
- iegruvums paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt (1)
- iegulējums paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (1)
- iegulējums paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (3)
- iegumzījums paveikta darbība, rezultāts --> iegumzīt (1)
- ieģipsējums paveikta darbība, rezultāts --> ieģipsēt
- ieilgums paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt
- iekalkulējums paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt
- iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1)
- iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (2)
- iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (3)
- iekarojums paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2)
- iekarojums paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3)
- iekasījums paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1)
- iekasījums paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2)
- iekausējums paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2)
- ieklājums paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1); arī ieklājs
- ieklājums paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2)
- iekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (1)
- iekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (2)
- iekrāsojums paveikta darbība, rezultāts --> iekrāsot (1)
- iekritums paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6)
- iekrokojums paveikta darbība, rezultāts --> iekrokot
- ieķīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt
- ieķitējums paveikta darbība, rezultāts --> ieķitēt
- ielabojums paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1)
- ielabojums paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2)
- ielasījums paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt (2)
- ielenkums paveikta darbība, rezultāts --> ielenkt (1)
- ieliekums paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1)
- ielikums paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2)
- ielocījums paveikta darbība, rezultāts --> ielocīt (1)
- ielogojums paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra)
- iepazīstinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepazīstināt (2)
- iepildījums paveikta darbība, rezultāts --> iepildīt
- iepletums paveikta darbība, rezultāts --> ieplest
- iepludinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (1)
- ieplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (1)
- iepludinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (2)
- ieplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (2)
- ieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (1)
- ieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (3)
- ieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (4)
- iepriecinājums paveikta darbība, rezultāts --> iepriecināt
- ierāmējums paveikta darbība, rezultāts --> ierāmēt
- ierāvums paveikta darbība, rezultāts --> ieraut (1)
- ierievojums paveikta darbība, rezultāts --> ierievot
- iesaiņojums paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot
- iesaistījums paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt
- iesālījums paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt
- iesaukums paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā
- iesegums paveikta darbība, rezultāts --> iesegt; ieklājums (1)
- iesējums paveikta darbība, rezultāts --> iesēt
- iesējums paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1)
- ieskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1)
- ieskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> ieskaņot
- ieskicējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskicēt
- ieskrambājums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (1)
- ieskrambājums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (2)
- ieskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1)
- ieskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2)
- iespraudums paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1)
- iespraudums paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2)
- iestarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1)
- iestarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2)
- iestarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3)
- iestigums paveikta darbība, rezultāts --> iestigt
- iestiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt
- iesverams paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt
- iešļircinājums paveikta darbība, rezultāts --> iešļircināt
- iešuvums paveikta darbība, rezultāts --> iešūt
- ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1)
- ietaupījums paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2)
- ietēsums paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1)
- ietetovējums paveikta darbība, rezultāts --> ietetovēt
- ietinums paveikta darbība, rezultāts --> ietīt
- ietonējums paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt; arī nokrāsa
- ieturējums paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4)
- ietvērums paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5)
- ievadījums paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3)
- ievadījums paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4)
- ievadījums paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5)
- ievākums paveikta darbība, rezultāts --> ievākt (3)
- ievalcējums paveikta darbība, rezultāts --> ievalcēt
- ievaskojums paveikta darbība, rezultāts --> ievaskot
- ievazājums paveikta darbība, rezultāts --> ievazāt
- ieveidojums paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1)
- ieveidojums paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2)
- ievelmējums paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt
- ievedums paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4)
- ievedums paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5)
- ievedums paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6)
- ievīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 1
- ievīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 2
- ieviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (1)
- ieviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (3)
- ievirze paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1)
- ievirze paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3)
- ievirzījums paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4)
- ievijums paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1)
- iezāģējums paveikta darbība, rezultāts --> iezāģēt (3)
- iezemējums paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt
- iezīmējums paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (1)
- iezīmējums paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (2)
- iezīmējums paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (4)
- iežogojums paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta
- ilustrējums paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (1)
- ilustrējums paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (2)
- ilustrējums paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (3)
- imitējums paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (1)
- imitējums paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (2)
- imitējums paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (3)
- impregnējums paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt; vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai
- interpretējums paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (1)
- interpretējums paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (2)
- intonējums paveikta darbība, rezultāts --> intonēt
- izadījums paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1)
- izarums paveikta darbība, rezultāts --> izart (3)
- izberzējums paveikta darbība, rezultāts --> izberzēt (3)
- izberzums paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (1)
- izberzums paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (4)
- izbīdījums paveikta darbība, rezultāts --> izbīdīt (2); izvirzījums (1)
- izbrukums paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt
- izcēlums paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1)
- izcēlums paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5)
- izcirtums paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1)
- izcirtums paveikta darbība, rezultāts --> izcirst(4)
- izdailējums paveikta darbība, rezultāts --> izdailēt
- izdilums paveikta darbība, rezultāts --> izdilt (2)
- izdrupums paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī)
- izdvesums paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (1)
- izdvesums paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (2)
- izdvesums paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (3)
- izelpojums paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1)
- izfantazējams paveikta darbība, rezultāts --> izfantazēt
- izgaismojums paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (1)
- izgaismojums paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (2)
- izgāzums paveikta darbība, rezultāts --> izgāzt
- izgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (1)
- izgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (2)
- izgrauzums paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (1)
- izgrauzums paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (2)
- izgruvums paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1); izgruvusi vieta (piemēram, mūrī)
- izirums paveikta darbība, rezultāts --> izirt (1)
- izirums paveikta darbība, rezultāts --> izirt (2)
- izirums paveikta darbība, rezultāts --> izirt (3)
- izjukums paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (1)
- izjukums paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (2)
- izjukums paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (3)
- izkāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināt
- izkāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināties
- izkariķējums paveikta darbība, rezultāts --> izkariķēt
- izkarojums paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (1)
- izkarojums paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (2)
- izklājums paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (1)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (2)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (3)
- izkodinājums paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (4)
- izkoriģējums paveikta darbība, rezultāts --> izkoriģēt
- izkodums paveikta darbība, rezultāts --> izkost (1)
- izkristalizējums paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (1)
- izkristalizējums paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2)
- izkropļojums paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (1)
- izkropļojums paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (2)
- izkūlums paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1)
- izlaidums paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (1)
- izlaidums paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (7)
- izlīdzināšana paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt
- izlīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1)
- izlīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4)
- izlietojums paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5)
- izlīgums paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt
- izlocījums paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt (1)
- izmalums paveikta darbība, rezultāts --> izmalt (1)
- izmērījums paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt
- izmūrējums paveikta darbība, rezultāts --> izmūrēt
- izplānojums paveikta darbība, rezultāts --> izplānot
- izpušķojums paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (1); izrotājums
- izpušķojums paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2); pārspīlējums, samākslo jums
- izraibinājums paveikta darbība, rezultāts --> izraibināt
- izraidījums paveikta darbība, rezultāts --> izraidīt
- izrāvums paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1)
- izrobojums paveikta darbība, rezultāts --> izrobot
- izsaukums paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums
- izsecinājums paveikta darbība, rezultāts --> izsecināt
- izsekojums paveikta darbība, rezultāts --> izsekot (2)
- izskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1)
- izskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2)
- izskaitļojums paveikta darbība, rezultāts --> izskaitļot
- izskaldījums paveikta darbība, rezultāts --> izskaldīt
- izslaukums paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot
- izslidojums paveikta darbība, rezultāts --> izslidot (1)
- izslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1)
- izslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2)
- izstarojums paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3)
- izstiepums paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (1)
- izstiepums paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (2)
- izstiepums paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (3)
- izstīgojums paveikta darbība, rezultāts --> izstīgot
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela
- izstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2)
- izsvarojums paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot
- izsvērums paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1)
- izsviedums paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests
- izsvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot
- iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1)
- iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2)
- iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3)
- iztaujājums paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt
- iztecējums paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt 1 (2); tas, kas ir iztecējis
- iztēlojums paveikta darbība, rezultāts --> iztēloties
- iztulkojums paveikta darbība, rezultāts --> iztulkot (1)
- izvaicājums paveikta darbība, rezultāts --> izvaicāt
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5)
- izveidojums paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6)
- izvelvējums paveikta darbība, rezultāts --> izvelvēt
- izvērsums paveikta darbība, rezultāts --> izvērst 1 (1)
- izvērsums paveikta darbība, rezultāts --> izvērst 1 (3)
- izvērtējums paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt
- izvedums paveikta darbība, rezultāts --> izvest (3)
- izvedums paveikta darbība, rezultāts --> izvest (4)
- izvedums paveikta darbība, rezultāts --> izvest (7)
- izvīlējums paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (1)
- izvīlējums paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (2)
- izvilkums paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5)
- izvirzījums paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3)
- izvirzījums paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6)
- izvirzījums paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7)
- izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1)
- izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2)
- izvijums paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3)
- izzīmējums paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (1)
- izzīmējums paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (2)
- izzobojums paveikta darbība, rezultāts --> izzobot
- jaukums paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2); dažādu sastāvdaļu maisījums
- kadrējums paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (1)
- kadrējums paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (2)
- kairinājums paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (1)
- kairinājums paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (2)
- kairinājums paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (3)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3)
- kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5)
- kaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (1)
- kaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (2)
- kapājums paveikta darbība, rezultāts --> kapāt (1)
- kāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (1)
- kāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (2)
- kāpums paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (6)
- kāpums paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (7)
- kāpums paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (8)
- kārdinājums paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt
- kariķējums paveikta darbība, rezultāts --> kariķēt
- kārsums paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra
- kārums paveikta darbība, rezultāts --> kārt
- kārtājums paveikta darbība, rezultāts --> kārtāt (1)
- kartonējums paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt; vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos
- kārtojums paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(2)
- kārtojums paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(3)
- kārtojums paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(4)
- kasījums paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (1)
- kasījums paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (2)
- kasījums paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (3)
- kauninājums paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela
- kāviens paveikta darbība, rezultāts --> kaut (1)
- kavējums paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1)
- kavējums paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2)
- kavējums paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3)
- klājums paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1)
- klājums paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta
- klaušinājums paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1)
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2)
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3)
- klusinājums paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4)
- kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1)
- kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2)
- kodinājums paveikta darbība, rezultāts --> kodināt 1 (1); ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot
- kolorējums paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (1)
- kolorējums paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (2)
- kombinējums paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (1)
- kombinējums paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (2)
- kombinējums paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (3)
- komentējums paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (1)
- komentējums paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (2)
- komponējums paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (1)
- komponējums paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (2)
- komponējums paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (3)
- konfrontējums paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (1)
- konfrontējums paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (2)
- kontrastējums paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (1)
- kontrastējums paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (2)
- konturējums paveikta darbība, rezultāts --> konturēt
- kopējums paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (1)
- kopējums paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (2)
- kopējums paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (3)
- kopums paveikta darbība, rezultāts --> kopt (3)
- koriģējums paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (1)
- koriģējums paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (2)
- kodums paveikta darbība, rezultāts --> kost (1)
- kotējums paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (1)
- kotējums paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (2)
- krāsojums paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1)
- krāsojums paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2)
- krāšļojums paveikta darbība, rezultāts --> krāšļot
- krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1)
- krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2); kolekcija
- krājums paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3); arī ietaupījums
- krāvums paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1)
- krāvums paveikta darbība, rezultāts --> krauties
- krītojums paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1)
- krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (1)
- krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (2)
- krokojums paveikta darbība, rezultāts --> krokot (3)
- kropļojums paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (1)
- kropļojums paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (2)
- kropļojums paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (3)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot (1)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot (2)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(1)
- krustojums paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(2)
- kūdījums paveikta darbība, rezultāts --> kūdīt
- kūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> kūdīt
- kuģojums paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (1)
- kuģojums paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (2)
- kūkojums paveikta darbība, rezultāts --> kūkot 1
- kūlums paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums
- kūlums paveikta darbība, rezultāts --> kult (2)
- kuplinājums paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2); papildinājums
- kuplojums paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (1)
- kuplojums paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2); papildinājums
- kūrums paveikta darbība, rezultāts --> kurt (1)
- kūrums paveikta darbība, rezultāts --> kurt (2)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3)
- kvēlojums paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4)
- kvitējums paveikta darbība, rezultāts --> kvitēt
- ķēpājums paveikta darbība, rezultāts --> ķēpāt (2)
- ķēriens paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3); tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot
- ķīlējums paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt
- labojums paveikta darbība, rezultāts --> labot (3)
- labojums paveikta darbība, rezultāts --> labot (4)
- lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (1)
- lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (2)
- lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (3)
- laistījums paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (1)
- laistījums paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (2)
- lakojums paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai
- laķējums paveikta darbība, rezultāts --> laķēt; izskaistinājums
- lāpījums paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (1)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (1)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (2)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (3)
- lasījums paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (5)
- latviskojums paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (1)
- latviskojums paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (2)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3)
- lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4)
- līdzsvarojums paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (1)
- līdzsvarojums paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (2)
- liegums paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1)
- liekums paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1); veidojums, kam ir loka forma
- liesmojums paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (1)
- liesmojums paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (2)
- liesmojums paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (3)
- lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (1)
- lējums paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
- lijums paveikta darbība, rezultāts --> līt (1)
- lobījums paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (1)
- lobījums paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (2)
- lobījums paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (3)
- locījums paveikta darbība, rezultāts --> locīt 1(2)
- lodējums paveikta darbība, rezultāts --> lodēt; savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot
- lokalizējums paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1)
- lolojums paveikta darbība, rezultāts --> lolot (2)
- lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta
- lūzums paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2)
- madarojums paveikta darbība, rezultāts --> madarot (1)
- madarojums paveikta darbība, rezultāts --> madarot (2)
- madarojums paveikta darbība, rezultāts --> madarot (3)
- maketējums paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (1)
- maketējums paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (2)
- malums paveikta darbība, rezultāts --> malt (1)
- margojums paveikta darbība, rezultāts --> margot (2)
- markojums paveikta darbība, rezultāts --> markot; marķējums (1)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (1)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (2)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (3)
- marķējums paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (4)
- marmorējums paveikta darbība, rezultāts --> marmorēt
- maskējums paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (1); tas, ar ko maskē
- maskējums paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (2)
- materializējums paveikta darbība, rezultāts --> materializēt
- matējums paveikta darbība, rezultāts --> matēt
- meistarojums paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1)
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2)
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3)
- meklējums paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4)
- metalizējums paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam)
- metinājums paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(1)
- metinājums paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(2)
- mežģījums paveikta darbība, rezultāts --> mežģīt (3)
- miecējums paveikta darbība, rezultāts --> miecēt
- mierinājums paveikta darbība, rezultāts --> mierināt
- miglojums paveikta darbība, rezultāts --> miglot (1)
- miglojums paveikta darbība, rezultāts --> miglot (2)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8)
- mīkstinājums paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9)
- minējums paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1)
- minējums paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3)
- mitrinājums paveikta darbība, rezultāts --> mitrināt
- mīzienis paveikta darbība, rezultāts --> mīzt, urinēt
- modelējums paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (1)
- modelējums paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (2)
- modelējums paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (3)
- modernizējums paveikta darbība, rezultāts --> modernizēt
- modulējums paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (1)
- modulējums paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (2)
- modulējums paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (3)
- montējums paveikta darbība, rezultāts --> montēt (1)
- montējums paveikta darbība, rezultāts --> montēt (2)
- motivējums paveikta darbība, rezultāts --> motivēt (1)
- mudinājums paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (1)
- mudinājums paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (2)
- mūrējums paveikta darbība, rezultāts --> mūrēt
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (1)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (2)
- murgojums paveikta darbība, rezultāts --> murgot (3)
- musinājums paveikta darbība, rezultāts --> musināt
- naglojums paveikta darbība, rezultāts --> naglot
- nākums paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1); arī nāciens (1)
- nesums paveikta darbība, rezultāts --> nest (1)
- niansējums paveikta darbība, rezultāts --> niansēt
- nievājums paveikta darbība, rezultāts --> nievāt; arī nievas
- niķelējums paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai
- nītījums paveikta darbība, rezultāts --> nītīt
- nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (1)
- nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (2)
- nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (3)
- noapaļojums paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (1)
- noapaļojums paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (2)
- nobarojums paveikta darbība, rezultāts --> nobarot
- nobeigums paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1)
- noberzums paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1)
- nobīdījums paveikta darbība, rezultāts --> nobīdīt (3)
- nobirums paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1)
- nobirums paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2)
- nobrukums paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1)
- nobrūnējums paveikta darbība, rezultāts --> nobrūnēt (1)
- nocenojums paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (1)
- nocenojums paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (2)
- nocirpums paveikta darbība, rezultāts --> nocirpt (1)
- nodibinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (1)
- nodibinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (3)
- nodibinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt(2)
- nodilums paveikta darbība, rezultāts --> nodilt
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (1)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (2)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (3)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (4)
- nodrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (5)
- nodrupums paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusi vieta
- noēnojums paveikta darbība, rezultāts --> noēnot
- noformējums paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (1)
- noformējums paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (2)
- nogriezums paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals
- nogruvums paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogruvusi vieta
- nokārtojums paveikta darbība, rezultāts --> nokārtot
- nokavējums paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1)
- nokavējums paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2)
- noklusējums paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1)
- nokomplektējums paveikta darbība, rezultāts --> nokompleklēt (1)
- nokūlums paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1)
- nolādējums paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt
- nolaidums paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (1)
- nolaidums paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (2)
- nolasījums paveikta darbība, rezultāts --> nolasīt 1(3)
- nolatojums paveikta darbība, rezultāts --> nolatot
- nolēmums paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1)
- nolēmums paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (2)
- noliegums paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1)
- noliegums paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2); aizliegums
- noliekums paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1)
- noliekums paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2)
- nolietojums paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1)
- nolīgums paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību
- nolocījums paveikta darbība, rezultāts --> nolocīt
- nomelnējums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt; nomelnējusi vieta
- nomelnojums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1); nomelnējums
- nomelnojums paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (2)
- nometinājums paveikta darbība, rezultāts --> nometināt (1)
- nomierinājums paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt
- nonicinājums paveikta darbība, rezultāts --> nonicināt
- noniecinājums paveikta darbība, rezultāts --> noniecināt
- nopaļājums paveikta darbība, rezultāts --> nopaļāt
- nopamatojums paveikta darbība, rezultāts --> nopamatot
- nopēlums paveikta darbība, rezultāts --> nopelt
- noplūdums paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (1)
- noplūdums paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (2)
- noplūdums paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (3)
- nopļāvums paveikta darbība, rezultāts --> nopļaut
- nopratinājums paveikta darbība, rezultāts --> nopratināt
- nopulgojams paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot
- norādījums paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (2)
- norādījums paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (3)
- norādījums paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (4)
- noraidījums paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (3)
- noraidījums paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (4)
- norājums paveikta darbība, rezultāts --> norāt
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1)
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6)
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7)
- norāvums paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8)
- noregulējums paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (1)
- noregulējums paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (2)
- normējums paveikta darbība, rezultāts --> normēt (1)
- normējums paveikta darbība, rezultāts --> normēt (2)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot(1); tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu
- norūdījums paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (1)
- norūdījums paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (2)
- nosaitējums paveikta darbība, rezultāts --> nosaitēt; tas, ar ko (kas) ir nosaitēts
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1); tas, ar ko (kas) ir nosegts
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2); tas, ar ko (kas) ir nosegts
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (3)
- nosegums paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (4)
- noskaidrojums paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1)
- noskaidrojums paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2)
- noskalojums paveikta darbība, rezultāts --> noskalot; tas, kas ir noskalots, noskalojies
- noskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> noskaņot (1)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5)
- noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7)
- noslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1)
- noslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2)
- noslīpinājums paveikta darbība, rezultāts --> noslīpināt
- noslogojums paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (1)
- noslogojums paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (2)
- nosodījums paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1); noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme
- nosodījums paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (2)
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1)
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6)
- nospiedums paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7)
- nospriegojums paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot
- nosprostojums paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot; aizsprostojums (1); arī nosprosts
- nostādinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1)
- nostādinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2)
- nostādne paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5)
- nostādījums paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(2)
- nostādījums paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(4)
- nostiepums paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1)
- nostiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1); veidojums (kā) nostiprināšanai
- nostiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3)
- nostrādājums paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3); izveidojums, apdare
- nostrādājums paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5)
- nosūtījums paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1)
- nosūtījums paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); arī norīkojums
- nošķēlums paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt
- nošļaupums paveikta darbība, rezultāts --> nošļaupt
- notecējums paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(1)
- notecējums paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(2)
- notecējums paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(3)
- notēlojums paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (1)
- notēlojums paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (2)
- notinums paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1)
- notinums paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2)
- notinums paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3)
- notonējums paveikta darbība, rezultāts --> notonēt; arī krāsas tonis, nokrāsa
- novēlējums paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl
- novēlējums paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2)
- novēlējums paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (3)
- novēlojums paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1); nokavējums (2)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4)
- novērtējums paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5)
- novietojums paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1)
- novietojums paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2)
- novilcinājums paveikta darbība, rezultāts --> novilcināt
- nožogojums paveikta darbība, rezultāts --> nožogot
- nožuvums paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1)
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (1)
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2); aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē
- oriģinalizējums paveikta darbība, rezultāts --> oriģinalizēt
- ornamentējams paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt(1)
- ornamentējams paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt(2)
- otējums paveikta darbība, rezultāts --> otēt
- paasinājums paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (2)
- paasinājums paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (3)
- paasinājums paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (4)
- paātrinājums paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (1)
- paātrinājums paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (2)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4)
- paaugstinājums paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5)
- pabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1)
- pabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (3)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (5)
- pacēlums paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (6)
- pacienājums paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt; ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); arī cienasts
- padārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt
- padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1)
- padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2)
- padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3)
- pafakturējums paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2); paildzinājums (2)
- pagleznojums paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1)
- pagodinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1)
- pagrozījums paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1)
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1)
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2)
- pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1)
- pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2)
- pakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4)
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1)
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas)
- palēninājums paveikta darbība, rezultāts --> palēnināt
- palētinājums paveikta darbība, rezultāts --> palētināt
- palielinājums paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (1)
- palielinājums paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (2)
- palielinājums paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (3)
- palocījums paveikta darbība, rezultāts --> palocīt (1)
- paļājums paveikta darbība, rezultāts --> paļāt; paļas
- pamatojums paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību
- pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1)
- pamazinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2)
- pametums paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets
- pamudinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt)
- panējums paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- paotējums paveikta darbība, rezultāts --> paotēt
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1); tas, ar ko papildina (1)
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2); tas, ar ko papildina (2); arī piedeva
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3); tas, ar ko papildina (3)
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4); tas, ar ko papildina (4)
- papildinājums paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde
- paplašinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1); paplašināta (kā) daļa, vieta
- paplašinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (2)
- paplašinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (3)
- paplatinājums paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt; paplatinātā (kā) daļa, vieta
- parādījums paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (3)
- parādījums paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (4)
- parādījums paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (6)
- paraibinājums paveikta darbība, rezultāts --> paraibināt
- pārakmeņojumi paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties; fosilijas
- pārapdrošinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt
- pārbīdījums paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (1)
- pārbīdījums paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (2)
- pārcēlums paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1)
- pārcēlums paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3)
- pārcēlums paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8)
- pārdalījums paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1)
- pārdalījums paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2)
- pārdrukājums paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1)
- pārdrukājums paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2)
- paredzējums paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1)
- pareģojums paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (1)
- pareģojums paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (2)
- paresninājums paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta
- pārgaismojums paveikta darbība, rezultāts --> pārgaismot
- pārgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot
- pārgrozījums paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa
- pārgrupējams paveikta darbība, rezultāts --> pārgrupēt, pārgrupēties
- pārkairinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt
- pārkaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1)
- pārkaļķojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3)
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi
- pārlabojums paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (1)
- pārlabojums paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (2)
- pārliekums paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1)
- pārliekums paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2)
- pārlējums paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu
- pārlikums paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt (5)
- pārlūkojums paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot
- pārmantojums paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (1)
- pārmantojums paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (2)
- pārmēslojums paveikta darbība, rezultāts --> pārmēslot
- pārmetums paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4)
- pārmitrinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt
- pārnesums paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3)
- pārogļojums paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1); ogle, kas radusies, kam sadegot
- pārplānojums paveikta darbība, rezultāts --> pārplānot
- pārplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (1)
- pārplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2); pārplūdusi vieta
- pārplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (4)
- pārpublicējams paveikta darbība, rezultāts --> pārpublicēt
- pārradījums paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt
- pārraidījums paveikta darbība, rezultāts --> pārraidīt (1)
- pārrakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1)
- pārrakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2)
- pārrakums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1)
- pārrakums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2)
- pārrakums paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3)
- pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1)
- pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2)
- pārrāvums paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3)
- pārsātinājums paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4)
- pārsegums paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2)
- pārsējums paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1)
- pārsējums paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2)
- pārskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1); arī uzskaitījums
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2); pārslodze (2)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3)
- pārslogojums paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4)
- pārsniegums paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1)
- pārspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt
- pārspriedums paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest
- pārstāstījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt
- pārstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1)
- pārstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2)
- pārstrādājums paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3)
- pārstudējums paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1)
- pārtapums paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2)
- pārtēriņš paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt
- pārtraukums paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3); atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko)
- pārtrūkums paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1)
- pārtrūkums paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2)
- pārtulkojums paveikta darbība, rezultāts --> pārtulkot
- pārtvērums paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1)
- pārvadājums paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt
- pārveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1)
- pārveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2)
- pārveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3)
- pārvērtējums paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1)
- pārvērtējums paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2)
- pārvilkums paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5)
- pārzāģējums paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt
- pasējums paveikta darbība, rezultāts --> pasēt 1; arī pasējas kultūra
- paskaidrojums paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots
- paskubinājums paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums
- pasliktinājums paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt
- paspilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1)
- paspilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2)
- pastarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt(1)
- pastarpinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt(2)
- pastiepums paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(1)
- pastiepums paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(2)
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1); konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (2)
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (3)
- pastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (4)
- pasūtījums paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt 1
- pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
- pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2)
- patapinājums paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1)
- patapinājums paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); tas, kas ir patapināts
- patinējums paveikta darbība, rezultāts --> patinēt
- pavadījums paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt(1)
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(2)
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(3)
- pavairojams paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(4)
- pavājinājums paveikta darbība, rezultāts --> pavājināt
- paveikums paveikta darbība, rezultāts --> paveikt
- pavērsums paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1)
- pavērsums paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(2)
- pavērums paveikta darbība, rezultāts --> pavērt(1)
- pavedums paveikta darbība, rezultāts --> pavest(1)
- pavēstījums paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt
- pavīpsnājams paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5)
- pazeminājums paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6)
- pazemojums paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu)
- pazobojums paveikta darbība, rezultāts --> pazobot
- pēdojums paveikta darbība, rezultāts --> pēdot; kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums
- peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1)
- peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2)
- pēlums paveikta darbība, rezultāts --> pelt
- penterējums paveikta darbība, rezultāts --> penterēt (1); arī penteris (1)
- perējums paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums
- personificējums paveikta darbība, rezultāts --> personificēt
- pieadījums paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals
- pieaugums paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6); pilnveidošanās
- piebildums paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; arī piebilde (1)
- piecirtums paveikta darbība, rezultāts --> piecirst(2)
- piedegums paveikta darbība, rezultāts --> piedegt(1); piedegušās vielas kārta
- piedēvējums paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam)
- piedraudējums paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud
- piedūmojums paveikta darbība, rezultāts --> piedūmot
- piedūņojums paveikta darbība, rezultāts --> piedūņot
- piefantazējums paveikta darbība, rezultāts --> piefantazēt
- piefiksējums paveikta darbība, rezultāts --> piefiksēt
- piefilmējums paveikta darbība, rezultāts --> piefilmēt
- piefotografējums paveikta darbība, rezultāts --> piefotografēt
- piefrizējums paveikta darbība, rezultāts --> piefrizēt
- pieglaudums paveikta darbība, rezultāts --> pieglaust(1)
- piegriezums paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(1)
- piegriezums paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme
- piejaukums paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1)
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2)
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs
- piekārtojums paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (4)
- piekārtojums paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (5)
- iekausējums paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt (1)
- piekausējums paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa
- pieklauvējums paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt
- piekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut(1)
- piekļāvums paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut(2)
- piekniedējums paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt
- piekodinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekodināt; arī norādījums, brīdinājums
- piekrokojums paveikta darbība, rezultāts --> piekrokot
- piekusums paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums
- pielabojums paveikta darbība, rezultāts --> pielabot
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(1)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(2)
- pielāgojums paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(3)
- pielidojums paveikta darbība, rezultāts --> pielidot
- pielīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(1)
- pielīdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(2)
- pielējums paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(2)
- pielējums paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(4); pielejot izveidotā detaļa, elements
- pielietojums paveikta darbība, rezultāts --> pielietot
- pielīmējums paveikta darbība, rezultāts --> pielīmēt; pielīmētā daļa
- pielodējums paveikta darbība, rezultāts --> pielodēt
- pielūžņojums paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (1)
- pielūžņojums paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (2)
- piemaisījums paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt; tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(1)
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(2)
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(3)
- piemetinājums paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt(2)
- piemistrojums paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot
- piepildījums paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (1)
- piepildījums paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (2)
- piepildījums paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5); saturs, jēga
- pieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (3)
- pieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst(1)
- pieplūdums paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst(2)
- piepušķojums paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā
- pierakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(1)
- pierakstījums paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(2)
- pierakums paveikta darbība, rezultāts --> pierakt(2)
- pierausums paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne
- piesārņojums paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (1)
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (2)
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (3)
- piesātinājums paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (4)
- piesegums paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(1); tas, ko izmanto (kā) piesegšanai
- piesegums paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(2)
- piesērējums paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt(1)
- piesērējums paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt(2)
- piesērums paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 1
- piesērums paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 2
- presējums paveikta darbība, rezultāts --> piesēt
- piesējums paveikta darbība, rezultāts --> piesiet(1); saite, ar ko (kas) ir piesiets
- pieslāpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(1)
- pieslāpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(2)
- pieslēgums paveikta darbība, rezultāts --> pieslēgt (2)
- pieslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1)
- pieslīpējums paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2)
- piespēlējums paveikta darbība, rezultāts --> piespēlēt
- piestiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt
- piešķīrums paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt(1)
- piešuvums paveikta darbība, rezultāts --> piešūt(1); tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai)
- pietauvojums paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot
- pieteikums paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2)
- pieteikums paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme
- pietuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> pietuvināt
- pievedums paveikta darbība, rezultāts --> pievest(1)
- pievienojums paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (1)
- pievienojums paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (2)
- pievienojums paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (3)
- pigmentējums paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt(1)
- pigmentējums paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt(2)
- pikējums paveikta darbība, rezultāts --> pikēt
- piķelējums paveikta darbība, rezultāts --> piķelēt
- piķējums paveikta darbība, rezultāts --> piķēt 1
- pildījums paveikta darbība, rezultāts --> pildīt(1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(1)
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(2)
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(3)
- pilnveidojums paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(4)
- pindzelējums paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt(1)
- pindzelējums paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt(2)
- pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
- placinājums paveikta darbība, rezultāts --> placināt
- plaisājums paveikta darbība, rezultāts --> plaisāt; arī plaisa
- plakums paveikta darbība, rezultāts --> plakt (1)
- plakums paveikta darbība, rezultāts --> plakt (2)
- plakums paveikta darbība, rezultāts --> plakt (3)
- planējums paveikta darbība, rezultāts --> planēt 1
- planējums paveikta darbība, rezultāts --> planēt 2
- plankojums paveikta darbība, rezultāts --> plankot
- plaucējums paveikta darbība, rezultāts --> plaucēt (1)
- plētums paveikta darbība, rezultāts --> plest
- plisējums paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā)
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums
- plīsums paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4)
- plīvojums paveikta darbība, rezultāts --> plīvot
- plūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> plūdināt
- pludinājums paveikta darbība, rezultāts --> pludināt(1)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(1)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(2)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(3)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(4)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(5)
- plūdums paveikta darbība, rezultāts --> plūst(6)
- pļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums
- poetizējums paveikta darbība, rezultāts --> poetizēt
- pogājums paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi
- polsterējums paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(1); arī polsteris (1)
- polsterējums paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(2); arī polsteris (2)
- polsterējums paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(3); arī polsteris (3)
- popularizējums paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(1)
- popularizējums paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(2)
- portretējums paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(1)
- portretējums paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(2)
- portretējums paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(3)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(1)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(2)
- postījums paveikta darbība, rezultāts --> postīt(3)
- potējums paveikta darbība, rezultāts --> potēt(1); vakcinējums
- potējums paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns
- potējums paveikta darbība, rezultāts --> potēt(3)
- prasījums paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (1)
- prasījums paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2)
- pravietojums paveikta darbība, rezultāts --> pravietot(1)
- pravietojums paveikta darbība, rezultāts --> pravietot(2)
- precizējums paveikta darbība, rezultāts --> precizēt
- pretstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(1)
- pretstatījums paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(2)
- priekšstatījums paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt
- profilējums paveikta darbība, rezultāts --> profilēt(1)
- publicējums paveikta darbība, rezultāts --> publicēt; publicētais teksts
- pulējums paveikta darbība, rezultāts --> pulēt
- pulsējums paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(1); atsevišķs pulsu cikls
- pulsējums paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(2)
- pulsējums paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(3)
- punktējums paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (1)
- punktējums paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (2)
- pušķojums paveikta darbība, rezultāts --> pušķot; arī rotājums (1)
- racionalizējums paveikta darbība, rezultāts --> racionalizēt
- radījums paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1)
- rādījums paveikta darbība, rezultāts --> rādīt (5)
- rakstījums paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(1)
- rakstījums paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(2)
- rakstījums paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(3)
- rakums paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1)
- rakums paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2)
- rakums paveikta darbība, rezultāts --> rakt (3)
- raudzējums paveikta darbība, rezultāts --> raudzēt
- raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(1)
- raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(2)
- ravējums paveikta darbība, rezultāts --> ravēt(1)
- realizējums paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (1)
- realizējums paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (2)
- recējums paveikta darbība, rezultāts --> recēt
- regulējums paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (2)
- regulējums paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (3)
- regulējums paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (l)
- reizinājums paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā
- reklamējums paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt(1)
- remdējums paveikta darbība, rezultāts --> remdēt
- remdinājums paveikta darbība, rezultāts --> remdināt; remdējums
- resninājums paveikta darbība, rezultāts --> resnināt
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (1)
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (2)
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (4)
- rievojums paveikta darbība, rezultāts --> rievot
- rīmējums paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants
- rindojums paveikta darbība, rezultāts --> rindot
- ritums paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (2)
- ritums paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (3)
- ritums paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (4)
- ritmizējums paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(1)
- ritmizējums paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(2)
- ritmizējums paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(3)
- robojums paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā)
- rosinājums paveikta darbība, rezultāts --> rosināt(1)
- rosinājums paveikta darbība, rezultāts --> rosināt(2)
- rotājums paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(1); priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai
- rotājums paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(2)
- rūdījums paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt(1)
- rūdījums paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt(2)
- rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(1)
- rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(2)
- rūgums paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(3)
- rukums paveikta darbība, rezultāts --> rukt
- runājums paveikta darbība, rezultāts --> runāt(1)
- rūsējums paveikta darbība, rezultāts --> rūsēt(1)
- rūsinājums paveikta darbība, rezultāts --> rūsināt
- rustējums paveikta darbība, rezultāts --> rustēt
- rūtojums paveikta darbība, rezultāts --> rūtot 1
- saadījums paveikta darbība, rezultāts --> saadīt(1)
- saarums paveikta darbība, rezultāts --> saart(1)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (1)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (2)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (3)
- saasinājums paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (4)
- saaudums paveikta darbība, rezultāts --> saaust(1)
- sabadījums paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt(1); badot radītais ievainojums
- sabalansējums paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1); arī harmonizējums
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa
- sabalsojums paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3)
- sabangojams paveikta darbība, rezultāts --> sabangot(2)
- sabērums paveikta darbība, rezultāts --> sabērt
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1)
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2); veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3)
- sabiezējums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(1)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(2)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(3)
- sabiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(4)
- sablīvējums paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties
- sabraukums paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1)
- sacerējums paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1)
- sacietējums paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt(1)
- sacildinājums paveikta darbība, rezultāts --> sacildināt
- sačokurojums paveikta darbība, rezultāts --> sačokurot
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1)
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2)
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3)
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4)
- sadambējums paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties
- sadārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt
- sadilums paveikta darbība, rezultāts --> sadilt (1)
- sadrapējums paveikta darbība, rezultāts --> sadrapēt
- sadrumstalojums paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(1)
- sadrumstalojums paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(2)
- sadrumstalojums paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(3)
- sadrūzmējums paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties; arī drūzma, burzma
- sadugums paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(2)
- sadugums paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(3)
- saduļķojums paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot(1)
- saduļķojums paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot(2)
- sadzejojums paveikta darbība, rezultāts --> sadzejot
- sadzinums paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt(3)
- safantazējums paveikta darbība, rezultāts --> safantazēt
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (1)
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2)
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3)
- sagatavojums paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4)
- sagausinājums paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt
- sagāzums paveikta darbība, rezultāts --> sagāzt(1)
- sagrafējums paveikta darbība, rezultāts --> sagrafēt
- sagrozījums paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2)
- sagrupējams paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt(1)
- sagrupējams paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt(2)
- saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- saiņojums paveikta darbība, rezultāts --> saiņot
- sairums paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(1)
- sairums paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(2)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3)
- saīsinājums paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(1)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(2)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(3)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(4)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(5)
- saistījums paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(6)
- saitējums paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1)
- saitējums paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (2)
- sajūgums paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(1)
- sajūgums paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(2); saistījums, savienojums
- sajutums paveikta darbība, rezultāts --> sajust(1)
- sakaltums paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1)
- sakalums paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1)
- sakāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(1)
- sakāpinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(2)
- sakarsējams paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1)
- sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1)
- sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2)
- sakarsums paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3)
- sakārtājums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1)
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2)
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3)
- sakasījums paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (1)
- sakasījums paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2)
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam
- sakniedējums paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt
- sakņojums paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1)
- sakņojums paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2)
- saknupums paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt
- sakņupums paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt
- sakompilējums paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt
- sakoncentrējums paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(1)
- sakoncentrējums paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(2)
- sakonstruējums paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt
- sakopojums paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām
- sakopojums paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(2)
- sakrāvums paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties
- sakritums paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3)
- sakrokojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot
- sakropļojums paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot(1)
- sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 1
- sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(1)
- sakrustojums paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(2)
- sakuplojums paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(1)
- sakuplojums paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(2)
- sakusums paveikta darbība, rezultāts --> sakust(1)
- sakusums paveikta darbība, rezultāts --> sakust(2)
- sakustinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1)
- sakustinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2)
- sakustinājums paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3)
- saķēdējums paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt
- saķepums paveikta darbība, rezultāts --> saķept
- salāgojums paveikta darbība, rezultāts --> salāgot
- salaidums paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3)
- salapojums paveikta darbība, rezultāts --> salapot
- salidojums paveikta darbība, rezultāts --> salidot(1)
- saliedējums paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(1)
- saliedējums paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(2)
- salīkums paveikta darbība, rezultāts --> saliekt
- salikums paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas
- salums paveikta darbība, rezultāts --> salt (1)
- samākslojams paveikta darbība, rezultāts --> samākslot
- samelojums paveikta darbība, rezultāts --> samelot
- sametinājums paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(1)
- sametinājums paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(2)
- samezglojums paveikta darbība, rezultāts --> samezglot
- samežģījums paveikta darbība, rezultāts --> samežģīt(1)
- samilzums paveikta darbība, rezultāts --> samilzt
- samitrinājums paveikta darbība, rezultāts --> samitrināt
- samudžinājums paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt(1)
- samudžinājums paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt(2)
- sanaglojums paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot
- sanesums paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1)
- sanesums paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2); arī saneši
- sanesums paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3)
- sapakojums paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(1)
- sapakojums paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(2)
- saplacinājums paveikta darbība, rezultāts --> saplacināt
- saplaisājams paveikta darbība, rezultāts --> saplaisāt
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(1)
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(2)
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(3)
- saplakums paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(4)
- saplaukums paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt
- sapludinājums paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt
- saplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(1)
- saplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(2)
- saplūdums paveikta darbība, rezultāts --> saplūst(1)
- saplūdums paveikta darbība, rezultāts --> saplūst(2)
- sapņojums paveikta darbība, rezultāts --> sapņot (2)
- sapostījums paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt
- saraibinājums paveikta darbība, rezultāts --> saraibināt
- sarāvums paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1)
- sarežģījums paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(1)
- sarežģījums paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(2)
- sarindojums paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties
- sarmojums paveikta darbība, rezultāts --> sarmot; arī sarma
- sārņojums paveikta darbība, rezultāts --> sārņot; sārņu (1) koncentrācija (kur)
- sārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1)
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (1)
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (2)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(1)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(2)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(3)
- sasaistījums paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(4)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(1)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(2)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(3)
- sasējums paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(4)
- sasildījums paveikta darbība, rezultāts --> sasildīt(1)
- sasilums paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (1)
- sasilums paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (2)
- sasilums paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (3)
- saskaldījums paveikta darbība, rezultāts --> saskaldīt(4)
- saskalojums paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(1)
- saskalojums paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(2)
- saskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1)
- saskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2)
- saskaņojums paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (3)
- saskrambājums paveikta darbība, rezultāts --> saskrambāt(2)
- saskrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt(2)
- saslēgums paveikta darbība, rezultāts --> saslēgt(1)
- sasmalcinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasmalcināt
- saspiedums paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1)
- saspiedums paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3)
- saspiedums paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5); savainojums, kas radies spiediena rezultātā
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(2)
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(3)
- saspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(4)
- saspriegums paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt 1(1)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(1)
- sasprindzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(3)
- sastatījums paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(1)
- sastatījums paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(2)
- sastiegrojums paveikta darbība, rezultāts --> sastiegrot
- sastiepums paveikta darbība, rezultāts --> sastiept (3)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (1)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (2)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (3)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (4)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (5)
- sastingums paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (6)
- sastiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt; detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai
- sastrēdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt
- sastrēgums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1); veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot
- sastrēgums paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (2)
- sasukājums paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums
- sasveķojums paveikta darbība, rezultāts --> sasveķot
- sašaurinājums paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(1); sašaurinātā (kā) daļa, vieta
- sašaurinājums paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(2)
- sašaurinājums paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(3)
- sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(1)
- sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(2)
- sašķēlums paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(3)
- sašķiebums paveikta darbība, rezultāts --> sašķiebt
- satamborējums paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt(1)
- satapojums paveikta darbība, rezultāts --> satapot; arī tapsavienojums
- satauvojums paveikta darbība, rezultāts --> satauvot
- satecējums paveikta darbība, rezultāts --> satecēt 1 (2)
- satīklojums paveikta darbība, rezultāts --> satīklot
- satricinājums paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(1)
- satricinājums paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(2)
- satrūkums paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt
- satrunējums paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt
- satrupējums paveikta darbība, rezultāts --> satrupēt
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(1)
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(2)
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(3)
- satumsums paveikta darbība, rezultāts --> satumst(4)
- satuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (1)
- satuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (2)
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(1); savākto priekšmetu kopums
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(2)
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(3); savākto paraugu, ziņu, datu kopums
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(4)
- savākums paveikta darbība, rezultāts --> savākt(5)
- savārpojums paveikta darbība, rezultāts --> savārpot
- savārstījums paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(1)
- savārstījums paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(2)
- saveldrējums paveikta darbība, rezultāts --> saveldrēt, saveldrēties
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(1)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(2)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(3)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(4)
- savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(5)
- savērpums paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(1)
- savērpums paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(2)
- savērpums paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(3)
- savērsums paveikta darbība, rezultāts --> savērst
- savērums paveikta darbība, rezultāts --> savērt
- savienojums paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1)
- savienojums paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3)
- savietojums paveikta darbība, rezultāts --> savietot
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(1)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(2)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(4)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(5); arī krokojums
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(6)
- savilkums paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(7)
- saviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot(1)
- savirknējams paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt
- savirpuļojums paveikta darbība, rezultāts --> savirpuļot(1)
- savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1)
- savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2)
- savijums paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3)
- savrupinājums paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1)
- sazarojums paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (1), sazaroties (1)
- sazarojums paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (2), sazaroties (2)
- sazarojums paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (3), sazaroties (3)
- sazēlums paveikta darbība, rezultāts --> sazelt(1)
- sazēlums paveikta darbība, rezultāts --> sazelt(2)
- sažuburojums paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot
- seglojums paveikta darbība, rezultāts --> seglot
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (1)
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (3)
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (5)
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (6)
- sērojums paveikta darbība, rezultāts --> sērot
- sērums paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
- servējums paveikta darbība, rezultāts --> servēt 1
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> sēt
- shematizējums paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt(1)
- shematizējums paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt(2)
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (1)
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (5)
- sildījums paveikta darbība, rezultāts --> sildīt(1)
- sildījums paveikta darbība, rezultāts --> sildīt(2)
- simbolizējams paveikta darbība, rezultāts --> simbolizēt
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(1)
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(2)
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(3)
- sintezējums paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(4)
- sirojums paveikta darbība, rezultāts --> sirot(2)
- sirojums paveikta darbība, rezultāts --> sirot(3)
- sistematizējams paveikta darbība, rezultāts --> sistematizēt
- situējums paveikta darbība, rezultāts --> situēt(1)
- situējums paveikta darbība, rezultāts --> situēt(2)
- skābējums paveikta darbība, rezultāts --> skābēt
- skaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(1)
- skaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(2)
- skaitļojums paveikta darbība, rezultāts --> skaitļot
- skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(1)
- skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(2)
- skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(4)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(1)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(2)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(3)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(4)
- skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(5)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(1)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(2)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(3)
- skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(4)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(1)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2)
- skandinājums paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2)
- skanējums paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(1); arī skaņa (2)
- skanējums paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(3); arī noskaņa, iespaids
- skaņojums paveikta darbība, rezultāts --> skaņot(2)
- skārums paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(1)
- skārums paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(2)
- skicējums paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(1); arī skice (1)
- skicējums paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(2); arī skice (2)
- skrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(2); arī skramba (1)
- skrāpējums paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(3)
- skubinājums paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(1); arī mudinājums (1)
- skubinājums paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(2); arī mudinājums (2)
- slaukums paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē
- slavējums paveikta darbība, rezultāts --> slavēt
- slavinājums paveikta darbība, rezultāts --> slavināt
- slēgums paveikta darbība, rezultāts --> slēgt (1)
- slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(1)
- slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(2)
- slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(3)
- slidojums paveikta darbība, rezultāts --> slidot
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(1)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(2)
- slīpējums paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(3)
- slīpinājums paveikta darbība, rezultāts --> slīpināt
- slogojums paveikta darbība, rezultāts --> slogot(1)
- slogojums paveikta darbība, rezultāts --> slogot(2)
- sludinājums paveikta darbība, rezultāts --> sludināt (2)
- smēlums paveikta darbība, rezultāts --> smelt (1)
- smēlums paveikta darbība, rezultāts --> smelt (2)
- smērējums paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (1)
- smidzinājums paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2)
- smitējums paveikta darbība, rezultāts --> smitēt
- snigums paveikta darbība, rezultāts --> snigt
- solījums paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1)
- solījums paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2)
- soļojums paveikta darbība, rezultāts --> soļot (1)
- soļojums paveikta darbība, rezultāts --> soļot (2)
- spārnojums paveikta darbība, rezultāts --> spārnot
- spēlējums paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (3)
- spēlējums paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (4)
- spērums paveikta darbība, rezultāts --> spert (1)
- spērums paveikta darbība, rezultāts --> spert (2)
- spīdējums paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1)
- spīlējums paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1)
- spīlējums paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2)
- spilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1)
- spilgtinājums paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2)
- sprēgājums paveikta darbība, rezultāts --> sprēgāt (1); sīku plaisu kopums
- spriegojums paveikta darbība, rezultāts --> spriegot
- sprogojums paveikta darbība, rezultāts --> sprogot, sprogoties
- stādījums paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts
- starpinājums paveikta darbība, rezultāts --> starpināt
- stāstījums paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot
- stepējums paveikta darbība, rezultāts --> stepēt
- stiebrojums paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē)
- stiegrojums paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot; stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā)
- stiepums paveikta darbība, rezultāts --> stiept (1)
- stiepums paveikta darbība, rezultāts --> stiept (2)
- stiepums paveikta darbība, rezultāts --> stiept (3)
- stigojums paveikta darbība, rezultāts --> stigot
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (1)
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (2)
- stīgojums paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (3)
- stiklojums paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē
- stilizējums paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (1)
- stilizējums paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (2)
- stimulējums paveikta darbība, rezultāts --> stimulēt
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (1)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (2)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (3)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (4)
- stingums paveikta darbība, rezultāts --> stingt (5)
- stīpojums paveikta darbība, rezultāts --> stīpot
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (1)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (2)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (3)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (4)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (5)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (6)
- stiprinājums paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (7)
- strāvojums paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1)
- strīķējums paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (1)
- strīķējums paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (2)
- strukturējums paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt
- strupinājums paveikta darbība, rezultāts --> strupināt
- strutojums paveikta darbība, rezultāts --> strutot
- sūbējums paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt
- sūbinājums paveikta darbība, rezultāts --> sūbināt
- substantivizējums paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivējums
- substantivējums paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivizējums
- sudrabojums paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma
- sukājums paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums
- sukājums paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2)
- sūkums paveikta darbība, rezultāts --> sūkt
- sulojums paveikta darbība, rezultāts --> sulot (1)
- sulojums paveikta darbība, rezultāts --> sulot (2)
- suminājums paveikta darbība, rezultāts --> sumināt
- summējums paveikta darbība, rezultāts --> summēt (1)
- summējums paveikta darbība, rezultāts --> summēt (2)
- sūnojums paveikta darbība, rezultāts --> sūnot; sūnu kopums, kas pārklāj (ko)
- sveicinājums paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1); arī sveiciens (1)
- sveicinājums paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2); arī sveiciens (2)
- sveķojums paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (1); arī sasveķojums
- sveķojums paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (2)
- svērums paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1)
- svērums paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (1)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (2)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (3)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (4)
- svilinājums paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (5)
- svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1)
- svītrojums paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2)
- šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1)
- šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2)
- šķēlums paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3)
- šķērsojums paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (1)
- šķērsojums paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (2)
- šķeterējums paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt
- šķīdinājums paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; arī šķīdums
- šķiedrojums paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (1), šķiedroties (1)
- šķiedrojums paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (2), šķiedroties (2)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5)
- šķīrums paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6)
- šķinums paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums
- šķinums paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2)
- šļākums paveikta darbība, rezultāts --> šļākt (1)
- šļaupums paveikta darbība, rezultāts --> šļaupt; slīpums
- šrafējums paveikta darbība, rezultāts --> šrafēt
- štancējums paveikta darbība, rezultāts --> štancēt
- švīkājums paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1)
- tamborējums paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas)
- tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma
- tapums paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1)
- tapums paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2)
- taujājums paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums
- taukojums paveikta darbība, rezultāts --> taukot (1)
- taukojums paveikta darbība, rezultāts --> taukot (2)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(1)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(2)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(3)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(5)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(6)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(7)
- tecējums paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 2
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (1)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (2)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (3)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (4)
- tecinājums paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 2
- tēlojums paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā)
- tēlojums paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (2)
- tēmējums paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (1)
- tēmējums paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (2)
- teoretizējums paveikta darbība, rezultāts --> teoretizēt
- tepējums paveikta darbība, rezultāts --> tepēt
- tēsums paveikta darbība, rezultāts --> tēst 1 (1)
- tetovējums paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tiepums paveikta darbība, rezultāts --> tiept
- tievinājums paveikta darbība, rezultāts --> tievināt
- tīklojums paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (1)
- tīklojums paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (2)
- tīkojums paveikta darbība, rezultāts --> tīkot
- tincinājums paveikta darbība, rezultāts --> tincināt
- tipizējums paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (1)
- tipizējums paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (2)
- tirdījums paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (1)
- tirdījums paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (2)
- tirzājums paveikta darbība, rezultāts --> tirzāt
- tinums paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1); priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu
- tinums paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2)
- tonējums paveikta darbība, rezultāts --> tonēt; arī nokrāsa
- tralējums paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums
- tralējums paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (2)
- transformējums paveikta darbība, rezultāts --> transformēt, transformēties
- transponējums paveikta darbība, rezultāts --> transponēt
- trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1)
- trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2)
- trāpījums paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3)
- trasējums paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (1)
- trasējums paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (2)
- trepanējums paveikta darbība, rezultāts --> trepanēt
- tricinājums paveikta darbība, rezultāts --> tricināt
- triepums paveikta darbība, rezultāts --> triept (1)
- triepums paveikta darbība, rezultāts --> triept (2)
- triepums paveikta darbība, rezultāts --> triept (3)
- trinums paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1)
- trūdējums paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt
- trunējums paveikta darbība, rezultāts --> trunēt; trupējums
- trupējums paveikta darbība, rezultāts --> trupēt
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (1)
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (2)
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (3)
- tumsums paveikta darbība, rezultāts --> tumst (4)
- tušējums paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (1)
- tušējums paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (2)
- tuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (1)
- tuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (3)
- tuvinājums paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (4)
- tvaicējums paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (1)
- tvaicējums paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (2)
- tvaikojums paveikta darbība, rezultāts --> tvaikot (1)
- tvērums paveikta darbība, rezultāts --> tvert (1)
- tvērums paveikta darbība, rezultāts --> tvert (2)
- tvērums paveikta darbība, rezultāts --> tvert (3)
- unificējums paveikta darbība, rezultāts --> unificēt
- urbums paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1); caurums, dobums, kas izveidots urbjot
- urbums paveikta darbība, rezultāts --> urbt (2)
- uzaicinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt
- uzasinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzasināt
- uzbangojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (1)
- uzbangojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (2)
- uzbarojams paveikta darbība, rezultāts --> uzbarot
- uzbērums paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1)
- uzbērums paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2); attiecīgs celtniecības veidojums
- uzberzums paveikta darbība, rezultāts --> uzberzt (2)
- uzbiezējums paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezēt
- uzbiezinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt
- uzbirdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzbirdināt
- uzbirums paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt
- uzblāzmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzblāzmot
- uzblīdums paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2)
- uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1)
- uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2)
- uzbrāzmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzbrāzmot
- uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1)
- uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2)
- uzduļķojums paveikta darbība, rezultāts --> uzduļķot
- uzdzirkstījums paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt
- uzganījums paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt
- uzgleznojums paveikta darbība, rezultāts --> uzgleznot
- uzirdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (1)
- uzirdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (2)
- uzjautrinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt
- uzjundījums paveikta darbība, rezultāts --> uzjundīt
- uzkārsums paveikta darbība, rezultāts --> uzkārst (1)
- uzkausējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt
- uzklājums paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1)
- uzklājums paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2)
- uzkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt
- uzkrāsojums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (1)
- uzkrāsojums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (2)
- uzkrājums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (1)
- uzkrājums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (2)
- uzkrājums paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (3)
- uzlādējums paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1)
- uzlādējums paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3)
- uzlaidums paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5); uzlaide
- uzlauzums paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2)
- uzliekums paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (1)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (2)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (3)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (4)
- uzliesmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (5)
- uzlikums paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1)
- uzlīmējams paveikta darbība, rezultāts --> uzlīmēt
- uzlocījums paveikta darbība, rezultāts --> uzlocīt
- uzlūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt
- uzlūzums paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt
- uzmērījums paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1)
- uzmetums paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3)
- uzmetinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzmetināt 1
- uzminējums paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1)
- uzmirdzējums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1)
- uzmirdzums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1); uzmirdzējums (1)
- uzmirdzējums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2)
- uzmirdzums paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2); uzmirdzējums (2)
- uzmudinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt
- uzmundrinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzmundrināt
- uznesums paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1)
- uzpildījums paveikta darbība, rezultāts --> uzpildīt
- uzpilējums paveikta darbība, rezultāts --> uzpilēt
- uzpilinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzpilināt
- uzplaiksnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt
- uzplandījums paveikta darbība, rezultāts --> uzplandīt
- uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (1)
- uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (2)
- uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (3)
- uzplīvojums paveikta darbība, rezultāts --> uzplīvot
- uzplūdinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci
- uzplūksnojums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot
- uzplūdums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (2)
- uzplūdums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (4)
- uzpūkojums paveikta darbība, rezultāts --> uzpūkot
- uzputinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzputināt
- uzputojums paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (1)
- uzputojums paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (2)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (1)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (2)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (3)
- uzrādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (4)
- uzrāvums paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4)
- uzrūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1)
- uzrūgums paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2)
- uzsējums paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1)
- uzskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1)
- uzskaistinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2)
- uzskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1)
- uzskaitījums paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2)
- uzskalojums paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (1)
- uzskalojums paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (2)
- uzslāņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzslāņot, uzslāņoties
- uzslavējams paveikta darbība, rezultāts --> uzslavēt
- uzsmidzinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2)
- uzspīdums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt
- uzspīgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot
- uzspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1)
- uzspīlējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2)
- uzspolējums paveikta darbība, rezultāts --> uzspolēt
- uzstādinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt
- uzstādījums paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3)
- uzsukājums paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt
- uzšķērdums paveikta darbība, rezultāts --> uzšķērst
- uzšuvums paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2)
- uztinums paveikta darbība, rezultāts --> uztīt
- uzturējums paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3)
- uztvērums paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1); uztvere
- uzvedinājums paveikta darbība, rezultāts --> uzvedināt
- uzvelvējums paveikta darbība, rezultāts --> uzvelvēt
- uzvedums paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (1)
- uzvedums paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (2)
- uzvilnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzvilnīt
- uzviļņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzviļņot
- uzvirmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (1)
- uzvirmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (2)
- uzvirmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (3)
- uzvizmojums paveikta darbība, rezultāts --> uzvizmot
- uzzaigojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzaigot
- uzzalgojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot
- uzzibsnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt
- uzzibšņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot; uzzibsnījums
- uzzīmējums paveikta darbība, rezultāts --> uzzīmēt (1); arī zīmējums
- vāciskojums paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (1)
- vāciskojums paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (2)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6)
- vadījums paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (1)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (2)
- vagojums paveikta darbība, rezultāts --> vagot (3)
- vainagojums paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3)
- vakcinējums paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt
- vākums paveikta darbība, rezultāts --> vākt (1)
- vākums paveikta darbība, rezultāts --> vākt (2)
- vākums paveikta darbība, rezultāts --> vākt (3)
- valcējums paveikta darbība, rezultāts --> valcēt
- vāpējums paveikta darbība, rezultāts --> vāpēt
- variējums paveikta darbība, rezultāts --> variēt (1)
- vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1)
- vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela
- vaskojums paveikta darbība, rezultāts --> vaskot
- vatējums paveikta darbība, rezultāts --> vatēt
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5)
- veidojums paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6)
- velēnojums paveikta darbība, rezultāts --> velēnot
- velmējums paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets
- vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (1)
- vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (2)
- vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (3)
- veltījums paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1)
- veltījums paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2)
- vērpums paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums
- vērpums paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (3)
- vērsums paveikta darbība, rezultāts --> vērst 1 (1)
- vērsums paveikta darbība, rezultāts --> vērst 1 (2)
- vērums paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1)
- vērums paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2)
- vēsmojums paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (1)
- vēsmojums paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (2)
- vēstījums paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums
- vibrējums paveikta darbība, rezultāts --> vibrēt
- viedējums paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1)
- viedējums paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2)
- vieglinājums paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (1)
- vieglinājums paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (2)
- vienādojums paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1)
- vienādojums paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2)
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (2)
- vienkāršojums paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (3)
- viltojums paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1)
- viltojums paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2)
- viļņojums paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (1), viļņoties (1)
- viļņojums paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (2), viļņoties (2)
- virknējums paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1)
- virknējums paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (1)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (2)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (3)
- virmojums paveikta darbība, rezultāts --> virmot (4)
- virpojums paveikta darbība, rezultāts --> virpot 1
- vispārinājums paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts
- vijums paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1)
- vulgarizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt
- vulkanizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt
- zagums paveikta darbība, rezultāts --> zagt; nozagtā manta, vērtība
- zāģējums paveikta darbība, rezultāts --> zāģēt (1)
- zākājums paveikta darbība, rezultāts --> zākāt; zākās
- zēlums paveikta darbība, rezultāts --> zelt (1)
- zeltījums paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt; zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts
- zieķējums paveikta darbība, rezultāts --> zieķēt
- zīlējums paveikta darbība, rezultāts --> zīlēt
- zilējums paveikta darbība, rezultāts --> zilēt (1)
- zīmējums paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu
- zīmējums paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (2)
- zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (1)
- zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (2)
- zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (3)
- zonējums paveikta darbība, rezultāts --> zonēt (1)
- zonējums paveikta darbība, rezultāts --> zonēt (2)
- žāvējums paveikta darbība, rezultāts --> žāvēt (2); žāvēts (parasti gaļas) izstrādājums
- žilbums paveikta darbība, rezultāts --> žilbt
- rafinējums paveikta darbība, rezultāts -->rafinēt
- iztirzājums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> iztirzāt
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(1)
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(2)
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(3)
- riņķojums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(4)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(1)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(2)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(3)
- ritējums paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(4)
- paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī rīcības, darbības rezultāts
- tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis")
- zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea")
- izmirst Pavisam izzust no atmiņas
- pīčala pavisam mazs daudzums (ūdens)
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem)
- zudinis Pazaudēta, pazudusi lieta
- inbreddepresija Pazeminātā organisma dzīvotspēja un produktivitāte inbrīdinga rezultātā
- hipoglikēmija Pazemināts cukura daudzums asinīs
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
- sazolēt Pazolēt (daudzus)
- nozudināt Pazudināt
- ruinēt Pazudināt (cilvēku)
- izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust
- kapores pazudināts, iznīcināts; ebreju lāsts
- nosircis Pazudis
- pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis
- perdu Pazudis, pagalam
- kā akā, kā makā pazudis, pagalam; kā nebijis
- ablava Pazuduša cilvēka vai mājdzīvnieka meklēšana (parasti mežā)
- cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums
- aizklīst Pazust
- iekrist Pazust
- izčibēt Pazust
- nošībēt Pazust
- pačabēt Pazust
- pačibēt Pazust
- pasēties Pazust
- prapult Pazust
- aizzust Pazust (aiz kā)
- atjemt Pazust (par runas spēju)
- paputēt Pazust (parasti par priekšmetu)
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu)
- iekrist kā dzelmē pazust bez vēsts
- aizčibēt Pazust no acīm
- pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast
- nozust kā ūdenī pazust pēkšņi, tā ka nav iespējams atrast
- izgaist Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku)
- nogrimt kā atvarā pazust tā, ka nekas vairs nav uzzināms
- pazust bez miņas pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
- pazust bez pēdām (arī bez miņas) pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas
- satīt makšķeri pazust, aizbēgt
- nolikstīties Pazust, iet bojā
- izčibēties Pazust, izgaist
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst
- nobēgt Pazust, noslēpties
- izputēt Pazust, nozust (parasti par cilvēku)
- aizgaist Pazust, pagaist
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem)
- nogaist Pazust, pazaudēt
- gaišana Pazušana, iznīkšana
- Gomora pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu
- Noa pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi
- beidzot pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā); pēc gaidīšanas
- neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5)
- neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
- Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
- Ismaēls pēc Mozus l. gr., 21, Ābrahāma un ēģiptietes Hagaras dēls; arābi viņu uzskata par savu ciltstēvu
- stingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- sastingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- mazvērtīgu jaunaudžu rekonstrukcija pēc sastāva vai biezuma (slēguma) mežsaimnieciskajām, rekreācijas vai ainaviskajām prasībām neatbilstošu dabiski atjaunojušos mežaudžu pārveidošana
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
- algoritms pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai
- sabons pēc vācu un franču sistēmas 72 punktu burtu biezuma apzīmējums
- tiražēt pēc viena un tā paša parauga izgatavot noteiktu (priekšmetu) daudzumu; arī pavairot (4)
- folijspiedums pēcapstrādes veids, kas piešķir iespieddarbam papildu vērtību, uz iespieddarba virsmas uzklājot un piekausējot foliju; rezultātā folija nedaudz uzpūšas un iegūst reljefu formu
- konstatētājeksperiments Pedagoģiskajā psiholoģijā - izmantojams kopā ar veidojošo eksperimentu, bet atšķirībā no tā, paredz aktuālās parādības izpēti, lai to salīdzinātu ar veidošanas rezultātiem
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
- Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe
- peilripa Peilējamā ripa - peilēšanas rezultātu rādītājs
- peilers Peilēklis - peilēšanas rezultātu rādītājs
- peilēklis Peilēšanas rezultātu rādītājs
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana
- šķilt pēkšņi atstarot (mirdzumu) - par acīm
- caur zemi izkritis pēkšņi pazudis
- pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) pēkšņi pazust
- iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
- pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
- iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
- sacirsties pēkšņi saslieties, ieņemot kādu pozu
- kā ugunī iekritis pēkšņi, bez pēdām pazudis
- kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams
- kā zemē iegrimis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams
- kā zemē ielīdis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams
- gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
- kuģa avārija pēkšņs nelaimes gadījums ar kuģi, kā rezultātā tas zaudē jūras spēju
- orgasmolepse Pēkšņs, īslaicīgs muskuļu tonusa un samaņas zudums orgasma laikā
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu
- klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents)
- svērties uz sāniem peldlīdzekļa sagāšanās uz vienu vai otru pusi vēja, viļņu vai kravas pārvietošanās rezultātā
- zvalstīšanās Peldlīdzekļa sāniskās (rotācijas) svārstības ap garenasi; to rezultātā mainās sānsvere
- cilāšanās Peldlīdzekļa vertikālās svārstības, kuru rezultātā mainās iegrime
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums
- piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas
- rendits Peļņa no kapitāla ieguldījuma vai no apgrozījuma (mazumtirdzniecībā), izteikta procentos
- bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām
- pelēns Peļu mazulis
- elohists Pentateucha (piecu Mozus grāmatu) rakstu avots, kur lietots vārds "elohim"
- hipopepsīnija Pepsīna daudzuma samazināšanās kuņģa sulā
- izperēt Perējot radīt (mazuļus)
- apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs
- inkubēt Perināt inkubatorā (olas, putnu mazuļus)
- tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti
- stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu
- perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums
- dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam
- appirkt Pērkot apgādāt ar vajadzīgo (daudzus vai visus)
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
- Līču minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta nātrija hlorīda tipa ūdens, iegūst urbumā (izurbts 1974. g.) 300 m dziļumā
- salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri
- dīleris Persona vai firma, kas pārdod (parasti mazumtirdzniecībā) kādas noteiktas preces
- jaunrepatriants persona, kas nesen atgriezusies dzimtenē
- aktīvā lappuse personālajā datorā ar krāsu videoadapteri - ekrānbufera lappuse, kurā lietotājs var ierakstīt datus, kamēr tā tiek parādīta displeja ekrānā kā vizuālā lappuse
- personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu
- perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem
- litodinamika Pētījumu virziens, kas noskaidro iežu atlūzu pārvietošanos un tajos norisošo iežu daļiņu pārveidošanos un diferenciāciju
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam
- VALUE Pētniecības rezultātu izmantošanas un izplatīšanas programma (fr. "valorisation et utilisation pour l'Europe")
- defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās
- defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās
- iesaausties Pieaust lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem
- dot ieguldījumu piedalīties un radīt pozitīvus rezultātus (kādā darbībā)
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu
- mazgājošā piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu motoru eļļām, lai uzlabotu to mazgātspēju un aizsargātu motoru no piededžu veidošanās un virzuļu gredzenu piedegšanas
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.)
- rokcaurums Piedurkņu izgriezums
- izbērnīties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
- izbērnoties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
- salēkt Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvnieku mazuļiem)
- pieķepēties Pieēsties (ko biezu, parasti biezputru)
- pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā
- pieķesēties Pieēsties (parasti ko biezu)
- pieveķēties Pieēsties (parasti ko biezu)
- pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2)
- franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma
- izvietojums Piegriezumdetaļu šablonu (lekālu) savstarpējais izkārtojums piegriežamās drānas platumā, ievērojot orientācijas, raksta salaiduma u. c. tehniskās prasības un nepieļaujot lielas starpdetaļu atlikas u. c. drānas zudumus
- griezums Piegriezums, arī fasons, forma (apģērbam)
- piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekārstīt Piekārt (ko) lielākā daudzumā
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (vairākus vai daudzus priekšmetus)
- piebekot Pielasīt bekas (pilnu grozu)
- perpēt Pielikt mizu (rētai)
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas, parasti gāze) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā
- piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā
- sotka Piemājas dārziņš kolhozu laikā
- sotaks Piemājas zeme kolhozu laikā
- piemizināt Piemizot pietiekamā daudzumā
- kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm
- pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā
- piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē
- kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā
- burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem
- saharogalaktoreja Piena sekrēcija ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu
- disgalaktija Piena sekrēcijas traucējums vai zudums
- kunkuļmozis Piena vai jaunpiena zupa ar sīkām klimpiņām
- kunkulmozis Piena vai jaunpiena zupa ar sīkām klimpiņām; kunkuļmozis
- kunkuļmosiņš Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām
- kunkuļmoze Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām
- kunkulmosis Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpiņām
- zacirka Piena zupa ar mazām klimpām; zacerka
- plānputra Piena zupa ar putraimiem
- šķīstputra Piena zupa ar putraimiem
- kapalīne Piena zupa ar putraimiem, kapātiem kartupeļiem un burkāniem
- zirņenīca Piena zupa ar zirņiem
- atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību
- atzīt pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu)
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā)
- iesapļauties Piepļaut lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieprasīties Pieprasīt (sev) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pieprasīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita")
- iecalāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
- iecelāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
- iecilāt Pieradināt turēt uz rokām, klēpī (par mazu bērnu)
- attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem)
- sarakstīt Pierakstīt (vairākus, daudzus vārdus, teikumus u. tml. kopā, kādā kopumā)
- eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos
- arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe
- pakruit Piesavināties (nelielu daudzumu)
- nosiet Piesiet (pie kā, parasti daudzus)
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā)
- sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus)
- nosprausties Piespraust (sev) ko lielākā daudzumā
- piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā)
- siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu
- pilnai Pietiekami, pietiekamā daudzumā
- iekulties Pietiekošu daudzumu izkult
- pieprest Pievērpt (kādu daudzumu dzijas)
- piezilināt Pievienot (ēdienam) ļoti niecīgu aizdara daudzumu
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1)
- sāļot pievienot sāli vai palielināt sāls daudzumu
- sadot Pievienot, ievadīt (ko, parasti vielu) lielākā daudzumā; pievienot, ievadīt (kā, parasti vielas, lielāku daudzumu)
- pienākt Pievienoties, palielinot (kā) daudzumu, apjomu
- piezagties Piezagt sev (ko) lielākā daudzumā
- pleiohromija Pigmenta daudzuma palielināšanās
- eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu
- pīkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos
- pīpkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos
- soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi; detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu
- čūraga Piliens, neliels šķidruma daudzums
- pilienis Piliens; neliels šķidruma daudzums
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
- pletora Pilnasinība; pārmērīgs asins daudzums visā organismā vai kādā tā daļā
- livers Pilnesis - ierīce nelielu šķidruma daudzumu pārnešanai, noņemot paraugus vīnam, eļļām u. tml.
- anihilācija Pilnīga iznīcināšana vai izzušana
- rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana)
- izrēķināt pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību)
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu)
- trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu
- uzpildīt pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot)
- pagrabs pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra
- blekauts Pilnīgs samaņas zudums
- augstākais kurināmā sadedzes siltums pilns sadedzes procesā izdalītais siltuma daudzums
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
- muca Pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi
- Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
- Asula pilsēta Argentīnā (_Azul_), Buenosairesas provincē
- Kīvesta pilsēta ASV ("Key West"), Floridas štatā, Kīvesta salā (Floridakīzu salu grupā), 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mircušlāga pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Goradiza pilsēta Azerbaidžānā ("Horadiz"), Fuzuli rajonā, 2800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ordubada pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē
- Pītermaricbērha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Durbana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta
- Ņūkāsla pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, 49100 iedzīvotāju (2001. g.)
- Umlazi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, Durbanas piepilsēta, 386800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Belitovila pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provinces austrumos, Ilembes distrikta dienvidos, Indijas okeāna krastā
- Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs
- Epināla pilsēta Francijā (_Épinal_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā, osta Mozeles kreisajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Avola pilsēta Itālijā (_Avola_), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Augusta pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karlentīni pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florīdija pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lentīni pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melilli pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noto pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pakīno pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pocuoli pilsēta Itālijā ("Pozzuoli"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 80800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rozolīni pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solarīno pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sortīno pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Neapole pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Anamidzu pilsēta Japānā (_Anamizu_), Išikavas prefektūrā
- Atami pilsēta Japānā (_Atami_), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā
- Adzumino pilsēta Japānā (_Azumino_, 安曇野市), Nagano prefektūrā
- Aidzuvakamacu pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hamamacu pilsēta Japānā ("Hamamatsu"), Šidzuokas prefektūrā, 807100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Maidzuru pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Numadzu pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.)
- Šimidzu pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šidzuoka pilsēta Japānā ("Shizuoka"), prefektūras administratīvais centrs, 712200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sudzuka pilsēta Japānā ("Suzuka"), Honsju salā, uz rietumiem no Ises līča, Mie prefektūrā, 196400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Agdama pilsēta Kalnu Karabahā, 22000 iedzīvotāju (1976. g.), 1990.-2010. g. kara darbības rezultātā pamesta
- Agvasula pilsēta Kolumbijā (_Aguazul_), Kasanares distriktā
- Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
- Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
- Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjemposuelosa pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aškale pilsēta Turcijā (_Așkale_), Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Erzuruma pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hinisa pilsēta Turcijā ("Hinis"), Erzurumas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horasana pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilidža pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ispira pilsēta Turcijā ("Ispir"), Erzurumas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karajazi pilsēta Turcijā ("Karayazi"), Erzurumas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Narmana pilsēta Turcijā ("Narman"), Erzurumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oltu pilsēta Turcijā ("Oltu"), Erzurumas ilā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olura pilsēta Turcijā ("Olur"), Erzurumas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pasinlera pilsēta Turcijā ("Pasinler"), Erzurumas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pazarjolu pilsēta Turcijā ("Pazaryolu"), Erzurumas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tekmana pilsēta Turcijā ("Tekman"), Erzurumas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tortuma pilsēta Turcijā ("Tortum"), Erzurumas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uzundere pilsēta Turcijā ("Uzundere"), Erzurumas ilā, 3000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Akšara pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā
- Keprikeja pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šenkaja pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čata pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karačobana pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcuflene pilsēta Vācijā (_Bad Salzuflen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcungene pilsēta Vācijā ("Bad Salzungen"), Tīringenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
- Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
- Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
- centūrija Pilsoņu grupa ar vienādu mantas cenzu un vienu balsi tautas sapulcē
- piļķis Piļka - bļitkai līdzīgs zvejas rīks, žibulis; vizulis
- švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
- pīlēns Pīļu mazulis
- ribiņot pinot grozu nostiprināt "ribas"
- atklūgāt Pinot grozu nostiprināt vertikālās klūgas pie pamatnes klūgām
- piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- sapīt pinot izgatavot (lielāku daudzumu)
- sapīt Pinot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; pinot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- čibuks Pīpe ar garu kātu un mazu galviņu; pīpes galviņa; pīpes kāts
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt
- oksalūrskābe Pirimidīna bāzu oksidēšanās starpprodukts; tās zīmes atrodamas normālā urīnā
- afalangija Pirkstu vai falangu trūkums vai zudums
- pirkums pirkšanas rezultāts; nopirktais
- vairumtirdzniecība Pirkšanas vai pārdošanas darījums, ko slēdz par lielu vienveidīgu preču daudzumu
- piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
- Genesis Pirmā Mozus grāmata Vecajā Derībā ar stāstījumu par pasaules radīšanu, Grēku plūdiem, Ādamu un Ievu u. c.
- serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu
- pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā)
- Protojesaja Pirmais Jesaja; pēc daudzu teologu domām - pravietis Jesaja, Jesajas grāmatas 1.-39. nodaļas autors; arī šīs nodaļas
- leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas
- Berēšīt Pirmās Mozus grāmatas nosaukums senebreju valodā, arī teksta pirmais vārds
- Nareau Pirmatnējā dievība Gilberta salu (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā, kura aizsāka pasaules radīšanu, pierunājot zuti, lai tas nošķir debesis no zemes
- Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana
- Heptateihs Pirmo septiņu Vecās Derības grāmatu (t. i. 5 Mozus grāmatu kopā ar Jozuas grāmatu un Soģu grāmatu) apzīmējums, ko lieto, ja šīs grāmatas tiek uzskatītas par vienotām
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt
- agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums
- diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums
- piruvēmija Pirovīnogskābes daudzuma palielināšanās asinīs
- pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem
- čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu)
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos
- bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu
- oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums
- fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem
- glīms Plaisa, lūzums
- trums Plaisa, lūzums
- klīns Plaisa, plīsums, lauzums
- plaisainība Plaisu daudzums izstrādājumā
- glūdenis Plakans cepums no rudzu miltiem
- trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1)
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
- minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā
- saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu
- spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā
- Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m
- sineklīze Plaša, lēzeni ieliekta platformu struktūra ar biezu nogulumiežu segu
- čapans Plašs kirgīzu mētelis no kamieļu vilnas
- Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
- dolomāns Plata piegriezuma sieviešu kleita
- Mazais Zurzu ezers platība - 55,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais dziļums - 7,2 m, atrodas starp Pildas un Lielo Zurzu ezeru; Vidus ezers; Vidējais ezers
- Rondanes nacionālais parks platība - 575 kvadrātkilometri, dibināts 1962. g., bērzu un egļu mežs, aļņi, ziemeļbrieži, daudz putnu
- hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai
- Polārais plato plato Antarktīdas austrumos, Dienvidpola apkārtnē, ledāja virsa - 2500-3000 m vjl., ledus biezums - 1500-3000 m
- spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba
- plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
- plasma Plazma (1) - daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli
- mioplazmija Plazmas daudzuma samazināšanās asinīs
- ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids; var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi
- pleiza Pleizu pleizām - nevīžīgi, lieliem soļiem
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu
- tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
- pieplēst Plēšot, raujot papildināt (kā daudzumu)
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
- zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
- zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem
- bize Plostu galos un malās piesieta bērzu vai egļu plene
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- saplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma; plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu)
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko)
- pieplūkt Plūcot papildināt (kā daudzumu)
- aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu
- gremdvirzulis Plunžeris - virzulis, kura garums ievērojami pārsniedz diametru
- plandžers Plunžeris - virzulis, kura garums ievērojami pārsniedz diametru un kurš var pagriezties ap savu asi
- turbulenta plūsma plūsma, kuras šķērsgriezumā notiek daļiņu sajaukšanās
- ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu
- pekse Pļauja (rudzu)
- pekste Pļauja (rudzu)
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli)
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- piepļaut Pļaujot papildināt (kā daudzumu)
- piepļauties Pļaujot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pļaujot sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu)
- vejot Pļaut mazu (zemu) zāli
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
- Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai
- šļompa Podniecībā putra no rudzu miltiem, karupeļiem, ko lēja traukiem pirms glazūras likšanas, lai labāk turas
- dorseti Polārie mednieki, kas apdzīvoja Kanādas austrumu daļas arktisko krastu gandrīz 2000 gadu līdz neizskaidrotai izzušanai 14. gs. beigās
- polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
- ciklopolimerizācija Polimerizācija, kuras rezultātā polimēru makromolekulās veidojas tādas cikliskas grupas, kuru nav sākotnējos monomēros
- odontoklasts Polinukleāra milzu šūna, kas uzsūc piena zoba sakni
- fibropolips Polips, kas satur fibrozus elementus
- encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti
- flavedo Pomeranču vai citronu mizu dzeltenā virskārtiņa
- kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu
- karē Populārs matu griezums
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā
- mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam
- feroporfirīns Porfirīna un dzelzs savienojums, daudzu elpošanas fermentu prostētiskā grupa
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma
- ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību
- poroze Poru vai dobumu veidošanās; struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā
- kodolpostījumi Postījumi, kas radušies kodoltrieciena rezultātā
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu
- kontaktpotenciāla starpība potenciālu starpība termodinamiskā līdzsvarā starp diviem kontaktējošiem metāliem vai pusvadītājiem; rodas elektronu apmaiņas rezultātā, ja elektronu izejas darbs ir dažāds
- aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula
- sasniegums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības, arī norises) rezultāts
- panākums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts; sekmes, sasniegums; atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs
- tīrienesa Pozitīvs darbības rezultāts, ko aprēķina, atskaitot no brutto ienesas (ieņēmumiem) visas izmaksas, t. i. noslēdzot zaudējumu un peļņas kontu, vai atskaitot no slēguma kapitāla sākuma kapitālu
- nopelns Pozitīvs darbības, rīcības rezultāts
- arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu
- greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu
- mikroprecipitācija Precipitācija ar minimālu reaģenta daudzumu, ko novēro mikroskopā
- smalkregulēšana precīza regulēšana, iestatot vēlamos darbības parametrus, kas parasti notiek relatīvi lēni, bet rezultāts ir ar niecīgām novirzēm no uzdoto parametru nomināla
- specificēt precīzi aprakstīt programmas dokumentācijā rezultātu, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu, kā arī veidu, kā programmai jāfunkcionē
- mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
- programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt
- iepirkšana Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla
- mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu
- Aizupīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- Ondzuli Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski
- Kazuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukuma variants
- ondzulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" iedzīvotāji
- Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski
- aizupieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski
- jezufinovieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" iedzīvotāji
- Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants
- Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski
- Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski
- Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu)
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu)
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
- uzvarēšana pretinieka pārspēšana (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena
- kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē
- presumpcija Prezumpcija
- sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai
- uzlabojums priekšmeta, telpas, vielas u.c. pārmaiņu rezultāts, kas tiek uztverts pozitīvi, apstiprinoši
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti
- produkts priekšmets, viela, izstrādājums ko iegūst cilvēka darba rezultātā
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā
- klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
- korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu
- priekšštagas vaļīgums priekšštagas atslābums, kas rodas, ja takelāžas trošu deformācijas rezultātā mainās masta slīpums attiecībā pret klāju
- damaksnis priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa")
- noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
- kloneiši primitīvi trizuļi^2^(1)
- kapitāla daļu pārdošana privatizācijas paņēmiens, kura rezultātā tiek pārdota valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļa vai kapitāla daļa, kas pieder valstij vai pašvaldībai kapitālsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls
- īpašuma objekts privatizācijas rezultātā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtās ar zemi cieši saistītās ēkas un būves
- pārvarēšana Procedss un/vai rezultāts, kas samazina iekšējo vai ārējo traucējošo faktoru ietekmi
- uzņemšana pilsonībā procedūra, kuras rezultātā persona iegūst konkrētās valsts pilsonību - pilsoņa tiesisko statusu, ciešu tiesisku un arī politisku saikni ar valsti, gūst iespēju izmantot šīs valsts likumos noteiktās pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus
- dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu
- pildvielu noturība procentos izteikta papīrā esošo pildvielu attiecība pret pildvielu daudzumu, kas ievadīts papīrmasā
- koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē
- liesās gaļas iznākums procentuāla kautmasas liesās gaļas daudzuma attiecība pret visu kautmasu
- uzlabojums procesa vai darbības rezultāts, kurā kāda sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- lēciens Procesa, parādības kvalitātes kardināla pārvēršanās jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā
- pēcprocesors Procesors, kas veic pamatprocesora darbības gaitā iegūto rezultātu papildapstrādi
- absorbcija process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana
- sadursmes atklāšana process CSMA/CD tīklos, kura izpildes gaitā pārraides vidē sadursmju rezultātā konstatē bojātus kadrus
- piepildījums process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6)
- apjūsma process, arī rezultāts --> apjūsmot
- aprēķins process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); aprēķināšana
- atrofija process, arī rezultāts --> atrofēties
- atveide process, arī rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums; atveids
- atveldze process, arī rezultāts --> atveldzēt; tas, kas atveldzē, ar ko var atveldzēties; veldze
- duļķojums process, arī rezultāts --> duļķot
- falsifikācija process, arī rezultāts --> falsificēt (1); viltošana, viltojums
- falsifikācija process, arī rezultāts --> falsificēt (2)
- izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1)
- izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3)
- izpausme process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2)
- komplektācija process, arī rezultāts --> komplektēt (1)
- komplektācija process, arī rezultāts --> komplektēt (2)
- koncentrācija process, arī rezultāts --> koncentrēt (1)
- koncentrācija process, arī rezultāts --> koncentrēt (2)
- koncentrācija process, arī rezultāts --> koncentrēt (3)
- koncentrācija process, arī rezultāts --> koncentrēt (4)
- lokalizācija process, arī rezultāts --> lokalizēt (1)
- lokalizācija process, arī rezultāts --> lokalizēt (2)
- nobīde process, arī rezultāts --> nobīdīt (3)
- pārpilde process, arī rezultāts --> pārpildīt (3)
- pigmentācija process, arī rezultāts --> pigmentēt (1); krāsa, ko rada pigmenti (1)
- rēķins process, arī rezultāts --> rēķināt (1)
- rēķins process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums
- vizualizācija process, arī rezultāts --> vizualizēt
- izveide process, darbība, kura rezultātā (kas) tiek radīts, rodas, iegūst vēlamo veidu, formu; šīs darbības rezultāts
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu)
- caursite process, kas norisinās p-n pārejā, tai pieliekot pietiekami lielu sprostspriegumu, kura rezultātā strauji pieaug sproststrāva
- viktimizācija process, kas personas pārvērš par noziegumu upuriem, un šā procesa rezultāts var attiekties gan uz atsevišķu personu, gan uz masām
- autojonizēšana process, kur daļa no ierosinātā atoma enerģijas koncentrējas kādā šī atoma elektronā; rezultātā notiek jonizācija, t. i. atoms pats sevi jonizē
- intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā
- upes pārtvere process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā
- uzlabošanās process, kurā kāda sabiedriska parādība vai stāvoklis sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- superpozīcija process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu)
- izveide process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml)
- apgāšanās process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties
- nesēja atklāšana process, kura rezultātā lietotājs tiek informēts, ka modems ir identificējis nesēja signālu, kas tam pārraidīts pa telefona līniju no cita modema
- dekolaborācija process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību
- uzlabošana process, kurā tiek panākts, ka konkrēta sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- valodas atdzimšana process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda
- eiropeizācija process, rezultāts --> eiropeizēt
- ekranizācija process, rezultāts --> ekranizēt
- ģenerācija process, rezultāts --> ģenerēt
- heroizācija process, rezultāts --> heroizēt
- hiperbolizācija process, rezultāts --> hiperbolizēt
- izlaide process, rezultāts --> izlaist (7)
- iztvaikojums process, rezultāts --> iztvaikot
- izvirze process, rezultāts --> izvirzīt (6); izvirzījums (2)
- izziņa process, rezultāts --> izzināt (1)
- leksikalizācija process, rezultāts --> leksikalizēties
- noriets process, rezultāts --> norietēt (1)
- vītums process, rezultāts --> vīst (1)
- vītums process, rezultāts --> vīst (2)
- pāreja process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8)
- magmas diferenciācija procesu kopums, kurā no magmas veidojas atšķirīga minerālsastāva ieži vai ieži, kuros ir dažāds vienu un to pašu minerālu daudzums
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszeme
- izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda
- nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu
- tauku pelde produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā
- sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas)
- līdzētājprofesija profesija, kas konkrētā darba veikšanai nav galvenā, bet nepieciešama palīgdarbu izpildei, lai nodrošinātu kvalitatīvu kopējo rezultātu
- arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību
- testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem
- testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem
- saite Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu
- sazarošanās Programmas izpildes secības maiņa atkarībā no kāda nosacījuma pārbaudes rezultātiem, pārejot uz vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem turpinājumiem
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību
- integrētās programmatūras pakotne programmatūra, kas ir dažādu lietojumprogrammu (piemēram, datu bāzu pārvaldības sistēmu, tekstu apstrādes, izklājlapu un datu apmaiņas programmu) apvienojums
- autorēšanas programma programmatūra, kas ļauj izveidot mācību kursu un citas mijiedarbīgas programmas, nodrošinot augsta līmeņa vizuālos līdzekļus, kas ļauj izstrādāt sistēmas, nerakstot nevienu programmas rindiņu
- imperatīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā tiek tieši norādīts vēlamā rezultāta iegūšanas veids, bet netiek norādītas tā īpašības
- informācijas pārvaldības sistēma programmu komplekss, kas veic datņu vai datu bāzu izveidošanu, izmantošanu, atjaunošanu un uzturēšanu
- programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas
- diseminācija projekta rezultātu popularizēšana
- ģenerālprokuratūra Prokuratūras augstākā instance, kas ģenerālprokurora vadībā realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
- miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos
- perinealā prostatektomija prostatas izņemšana caur griezumu starpenē
- muteīns Proteīns, kas radies mutācijas rezultātā
- rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā
- hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs
- Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
- promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi)
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība
- pseidogrūtniecība Psihiska, maldīga grūtniecības sajūta, kas parasti rodas histēriskām sievietēm pašiedvesmas rezultātā
- atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats)
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās
- bērnu psihoterapija psihoterapijas veids, kas nodrošina bērna garīgo traucējumu nemedikamentozu ārstēšanu
- dimetilguanidīns Ptomaīns, kas nelielā daudzumā atrodas urīnā
- pārskats Publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums
- pūcēns Pūces mazulis
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- pūdējums Pūdēšanas rezultāts
- kačini Pueblo, hopu un zunji (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - senču dvēseles, auglības veicinātāji
- Puccinia coronata pukcīniju suga, kas ierosina auzu lapu rūsu
- Puccinia dispersa pukcīniju suga, kas ierosina rudzu lapu brūno rūsu
- gūrums Pūlis, bars, liels daudzums
- jāvals Pulks, daudzums
- murza Pulks, daudzums
- nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību)
- lūžņums Pulks, daudzums, masa
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs
- smekta Pulveris suspensijas sagatavošanai, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
- pūle pūļu, rūpju sasniegums, rezultāts, visa mantība, manta, iedzīve
- vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai
- Agrilus paludiccola pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
- pupa Pupu zupa
- pupzupa Pupu zupa
- adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
- piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- Leccinum holopus purva bērzubeka
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs
- zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis
- mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
- pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka
- pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā
- pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā
- pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē
- pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā
- pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī
- pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2
- pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī
- pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī
- pussauja Puse no daudzuma, ko var ietvert saujā
- pusgarnica Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā
- puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica
- pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā
- puskārpa Puse no daudzuma, ko var ievietot traukā - kārpā (5)
- pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā
- pusjumītis Puse no jumja - tā jumi saukuši pie rudzu pļaušanas beigām
- pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma
- pusrudzi Puse no rudzu lauka garuma
- pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma
- pusvannis Puse no vannā ievietotā daudzuma
- pusvezums Puse no vezuma
- glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
- Asuero pussala pussala Ziemeļamerikas dienvidos (_Azuero, Peninsula de_), izvirzījums Klusajā okeānā starp Panamas un Montiho līci, Panamas Republikas teritorija
- pusvezms Pusvezums
- piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju)
- kūsas putas, kas uzpeld, vārot zupu
- netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi
- pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena
- pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena
- pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu
- cālis Putnu (parasti vistu) mazulis; arī jaunputns
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni
- nosmacenis Putnu embrijs, kas miris pēdējā attīstības stadijā, tātad miris jau pilnīgi izveidojies putna mazulis
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas
- emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
- putnabērns Putnu mazulis
- zarulītis Putnu mazulis, kurš vēl neprot lidot, bet lēkā no zara uz zaru
- inkubācija putnkopībā putnu mazuļu izperināšana inkubatoros, ilgst vidēji 21 dienu; tā dod iespēju jebkurā gadalaikā izperināt mazuļus
- zila putra putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī
- ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa
- slapjā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas pusšķidrā masā
- sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā
- puzurs Puzuris
- ekonomija racionāla vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; ekonomēšanas rezultāts
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai
- rādīt radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi)
- saradīt radīt (vairākus, lielāku daudzumu)
- samulēt radīt ādas noberzumu
- drazāt radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt
- ievainot radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā
- savainot radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā
- pieradīt radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.)
- traumēt radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu
- džerkstēt radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim
- summēties radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml)
- dūkt radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem)
- rūkt radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem)
- nograuzt radīt noberzumu; noberzt (4)
- pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- ņekšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
- ņīkšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
- merkšēt radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu)
- čiepstēt radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem)
- čerkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā)
- čērkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā)
- šņākt radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- punkšināt radīt vēdera gāzu atbrīvošanas skaņas
- nest augļus radīt vēlamo (kāda darba, kādas darbības) rezultātu
- saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā
- dot rezultātu radīt, izraisīt rezultātu
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā
- aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā
- multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā; darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu; materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai
- inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi)
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi
- penetrējošā keratoplastika radzenes daļas aizstāšana visā tās biezumā
- cirsoftalmija Radzenes stafiloma ar varikozu virsmu
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- kornits raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai
- purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
- raibeklis Raibums, vizulis
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm
- augstvērtīgs papīrs rakstīšanai vai kvalitatīvu iespieddarbu izgatavošanai paredzēts papīrs, kura sastāvā ir galvenokārt ķīmiskā celuloze, mehāniskās celulozes sastāvs ne lielāks par 10%, pildvielu daudzums – no 5 līdz 25%
- norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu)
- kļūdu labojums rakstu darba uzdevums, kurā (skolēnam) jāpārraksta rakstu darbā labotais, par nepareizu atzītais bez kļūdām, pareizi, arī ar paskaidrojumiem
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā)
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums
- šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras
- nolieguma noliegums raksturo attīstības procesa virzienu, formu un rezultātu, izsaka attīstību kā virzību pa spirāli
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem
- atstarpes rakstzīme rakstzīme, kuru ievada datorā, izmantojot atstarpēšanas taustiņu, un kā rezultātā veidojas atstarpe, drukas vai ekrāna pozīcijai pavirzoties par vienu vietu uz priekšu
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos; rezultāts --> izrakt (2)
- ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
- ježikas rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
- jezilkas rāmis 1(1), ko izmanto ragavu virsmas palielināšanai, lai varētu uzkraut lielāku vezumu
- ķesis Rāmis, ko uzliek uz ragavām labību vai sienu vedot, lai varētu sakraut lielāku vezumu
- trusnīt Rāpot (par mazu bērnu)
- izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā)
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā)
- izveidoties Rasties kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.)
- sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni)
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu)
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos
- sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā)
- veidošanās rašanās, attīstīšanās kādā teritorijā mērķtiecīgas darbības rezultātā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
- veidošanās rašanās, attīstīšanās, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- jezika Rati ar paceļamu grozu
- gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums
- gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām
- kliegt raudāt – par mazu bērnu
- krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu)
- vuokst Raudāt (par mazu bērnu)
- kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
- kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
- kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
- saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
- dzira Raudzēta rudzu miltu skābā putra
- kurkumi Raudzētas bērzu sulas
- pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas)
- saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu)
- pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs
- saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu)
- iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm
- gēnu konversija recesīvās alēles pārvēršanās par dominanto alēli dominantā gēna iedarbības rezultātā
- lupstāris Redeles, ko liek uz ratiem mēslus vedot, lai varētu piekraut lielāku vezumu
- paliopsija Redzes attēla atkārtošanās pēc stimula izzušanas
- elektrotalamogramma Redzes uzkalna elektriskās aktivitātes pieraksts (ievadot mazus elektrodus smadzeņu puslodēs)
- ķetna Rēdzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā)
- tetartanopsija Redzes zudums katras acs redzes lauka homonīmā kvadrantā
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
- pārskata referāts referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi
- vizualizēties refl. --> vizualizēt; tikt vizualizētam
- rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
- nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē
- drukājošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu izvada uz papīra ciparu veidā
- pašrakstošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu pieraksta diagrammas veidā
- sareģistrēt Reģistrēt (ko) lielākā daudzumā; reģistrēt (kā lielāku daudzumu)
- ieskaitīt Reģistrēt (sportista sasniegto rezultātu)
- akumulators reģistrs, kas paredzēts no aritmētiski loģiskā bloka saņemto starprezultātu saglabāšanai un sekojošo operāciju izpildei; tas var izpildīt arī dažādas pārbīdes operācijas
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
- pareižu Reizē, vienlaikus; pareizu
- pareizēm Reizēm, reizumis
- reizreizēm Reizēm, reizumis
- brīžam Reizēm, reizumis; dažreiz
- brīžiem Reizēm, reizumis; dažreiz
- reižu reizumis reizēm; šad un tad; reizumis
- reižams reizumis
- koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums
- relācija relāciju datu bāzu modeļos - tabula, ko izmanto kā informācijas uzdošanas pamatformu
- kvazistacionāra strāva relatīvi lēni mainīga strāva, kuras stiprums visos nesazarotas elektriskās ķēdes šķērsgriezumos katrā laika momentā ir vienāds
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens
- kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā
- nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir daudzu dievu kults; daudzdievība
- kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība
- daudzdievība Reliģija;, kuras pamatā ir daudzu dievu kults
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas
- kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu
- limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas
- glaciālais reljefs reljefs, kas veidojies seno un tagadējo ledāju darbības rezultātā (morēnu pauguraines, līdzenumi un grēdas, osi, sandri, kēmi, aunapieres)
- struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi
- avārijas remonts remonts, kuru veic, lai novērstu iekārtu vai kāda to mezgla/detaļas bojājumus, kas radušies avārijas rezultātā
- rainette Renete; galda ābolu šķirne ar lāsumainu mizu
- dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu
- rentgenekvivalents Rentgena bioloģiskais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma daudzums, kas pēc bioloģiskās iedarbības ir ekvivalents vienam rentgenstaru vai gamma staru rentgenam
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos)
- resnība Resnums, biezums
- steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums
- lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta
- nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi
- zamba Rēta, skrāpējums, ādas nobrāzums
- oligohipomenoreja Retas menstruācijas ar minimālu asins daudzumu
- oligohipermenoreja Retas menstruācijas ar pārmērīgi lielu asins daudzumu
- smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza
- retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs
- vakuummetrija Retināto gāzu spiediena mērīšanas metožu kopums
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- Kozudaune Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
- Kozudavņa Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
- Kozubierži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kozubērži" nosaukuma variants
- ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji
- rezervējums Rezervēšanas procesa rezultāts; viesnīcas apstiprina numuru rezervējumu, transporta uzņēmumi un ceļojumu aģentūras - biļešu rezervējumu
- izplešanās trauks rezervuārs, kas pievienots apkures sistēmai un uzņem to ūdens daudzumu, kas, sistēmai sasilstot, izplešas un vairs neietilpst sistēmā
- gals Rezultātā; arī beidzot, beigās
- beigas Rezultātā; beidzot (2)
- sekmes Rezultāti (mācībās)
- iznākums rezultāts
- aizbērums rezultāts --> aizbērt
- aizēnojums rezultāts --> aizēnot
- aizgruvums rezultāts --> aizgrūt (1)
- aizkaitinājums rezultāts --> aizkaitināt
- aizkaitinātība rezultāts --> aizkaitināt
- aizkavējums rezultāts --> aizkavēt
- aizķepējums rezultāts --> aizķepēt (1)
- aizķepējums rezultāts --> aizķepēt (2)
- aizķitējums rezultāts --> aizķitēt
- aizlīmējums rezultāts --> aizlīmēt
- aizlūzums rezultāts --> aizlūzt (1)
- aizpampums rezultāts --> aizpampt
- aizplīvurojums rezultāts --> aizplīvurot(1); tas, ar ko aizplīvuro vai aizplīvurojas
- aizplīvurojums rezultāts --> aizplīvurot(2)
- aizplīvurojums rezultāts --> aizplīvurot(3)
- aizputinājums rezultāts --> aizputināt (1)
- aizsērējums rezultāts --> aizsērēt(1)
- aizsērējums rezultāts --> aizsērēt(2)
- aizskārums rezultāts --> aizskart(2)
- aizskārums rezultāts --> aizskart(3)
- aizsmakums rezultāts --> aizsmakt (1); balss saišu pietūkums, elastības zudums
- aizsprostojams rezultāts --> aizsprostot
- aizsprostojums rezultāts --> aizsprostot
- aiztepējums rezultāts --> aiztepēt
- aiztūkums rezultāts --> aiztūkt
- aizvārstījums rezultāts --> aizvārstīt
- aizvaskojums rezultāts --> aizvaskot
- aizžogojums rezultāts --> aizžogot; arī žogs
- akcentējums rezultāts --> akcentēt(2); uzsvērums; uzsvars; akcents (2)
- akvarelējums rezultāts --> akvarelēt
- apadījums rezultāts --> apadīt
- apalvojums rezultāts --> apalvot
- apaukstējums rezultāts --> apaukstēt
- apbēdinājums rezultāts --> apbēdināt
- apbūrums rezultāts --> apburt(1)
- apdullinājums rezultāts --> apdullināt (1)
- apdullinājums rezultāts --> apdullināt (2)
- apdullums rezultāts --> apdullt (1)
- apdullums rezultāts --> apdullt (2)
- apduļķojums rezultāts --> apduļķot
- apdzeltējums rezultāts --> apdzeltēt
- apdzisums rezultāts --> apdzist
- apēnojums rezultāts --> apēnot
- apgaismojums rezultāts --> apgaismot (2); attēlojums, izskaidrojums
- apgrūtinājums rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts
- apgurums rezultāts --> apgurt; pagurums
- apjukums rezultāts --> apjukt 1
- apkaļķojums rezultāts --> apkaļķoties
- apkaunojums rezultāts --> apkaunot
- apkvēpums rezultāts --> apkvēpt
- aplaimojums rezultāts --> aplaimot
- aplauzums rezultāts --> aplauzt (1)
- aplēse rezultāts --> aplēst; aprēķins
- aplikums rezultāts --> aplikt (1); tas, kas ir aplikts
- aplipums rezultāts --> aplipt (1); tas, kas aplipis (visapkārt)
- apmežojums rezultāts --> apmežot; sējot vai stādot ieaudzēts mežs
- apmilzums rezultāts --> apmilzt; apmilzusi vieta
- apmulsums rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam
- appampums rezultāts --> appampt; appampusi (ķermeņa) vieta
- aprakstījums rezultāts --> aprakstīt (3)
- aprausums rezultāts --> apraust
- apriepojums rezultāts --> apriepot; riteņa riepa (kopā ar kameru)
- aprūsējums rezultāts --> aprūsēt; rūsas kārta
- apsalums rezultāts --> apsalt (1)
- apsarkums rezultāts --> apsarkt
- apskapstējums rezultāts --> apskapstēt
- apstarojums rezultāts --> apstarot (2)
- apstrādājums rezultāts --> apstrādāt (1); apstrāde
- apsūbējums rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta
- apsvīdums rezultāts --> apsvīst (2); mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot
- apšuvums rezultāts --> apšūt (1); tas, ar ko apšūts
- apšuvums rezultāts --> apšūt (3); tas, ar ko apšūts
- aptumsums rezultāts --> aptumst (1)
- aptumšojums rezultāts --> aptumšot (2)
- apūdeņojums rezultāts --> apūdeņot
- apžēlojums rezultāts --> apžēlot
- asignējums rezultāts --> asignēt; asignētā naudas summa
- atausma rezultāts --> ataust (2)
- atbirums rezultāts --> atbirt
- atdarinājums rezultāts --> atdarināt (1)
- atdzejojums rezultāts --> atdzejot; tulkots dzejas darbs
- atēnojums rezultāts --> atēnot (1)
- atkusums rezultāts --> atkust (1)
- atkusums rezultāts --> atkust (2)
- atlicinājums rezultāts --> atlicināt
- atplaisājums rezultāts --> atplaisāt
- atplīsums rezultāts --> atplīst (1); atplīsusī daļa
- atplūdums rezultāts --> atplūst (2)
- atplūdums rezultāts --> atplūst (3)
- atsalums rezultāts --> atsalt (3); vēsas attiecības
- atsarkums rezultāts --> atsarkt (1)
- atsarkums rezultāts --> atsarkt (2)
- atsegums rezultāts --> atsegt (2)
- atskaitījums rezultāts --> atskaitīt (1); atskaitītā naudas summa
- atskaņojums rezultāts --> atskaņot (2)
- atskaņojums rezultāts --> atskaņot (3)
- atskārsme rezultāts --> atskārst; apjēgšana
- atskārta rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama
- atskārtums rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama
- atslogojums rezultāts --> atslogot (2)
- atspaidījums rezultāts --> atspaidīt (2); iekaisums, kas radies, atspaidot (kādu ķermeņa daļu)
- atspēkojums rezultāts --> atspēkot
- atspīdums rezultāts --> atspīdēt (2)
- atspirdzinājums rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties
- atspoguļojums rezultāts --> atspoguļot (1), atspoguļoties (1)
- atspoguļojums rezultāts --> atspoguļot (2), atspoguļoties (2)
- atspoguļojums rezultāts --> atspoguļot (3), atspoguļoties (3)
- atspoguļojums rezultāts --> atspoguļot (4), atspoguļoties (4)
- atspoguļojums rezultāts --> atspoguļot (5), atspoguļoties (5)
- atstāstījums rezultāts --> atstāstīt
- atspulgojums rezultāts --> atsulgot
- atšķaidījums rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela
- atšķēlums rezultāts --> atšķelt (1); tas, kas ir atšķelts
- attaisnojums rezultāts --> attaisnot (1); fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu
- attaisnojums rezultāts --> attaisnot (2); attaisnošana; fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu
- atteikums rezultāts --> atteikt (2); lūguma, ierosinājuma u. tml. noraidījums
- atveidojums rezultāts --> atveidot
- atveldzinājums rezultāts --> atveldzināt (1), atveldzināties (1)
- atveldzinājums rezultāts --> atveldzināties (2)
- atvilkums rezultāts --> atvilkt (6); atvilktā naudas summa; atskaitījums
- avansējums rezultāts --> avansēt (1)
- blāzmojums rezultāts --> blāzmot (1); blāzma (1)
- blāzmojums rezultāts --> blāzmot (2); blāzma (2)
- blīvējums rezultāts --> blīvēt; ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta
- bojājums rezultāts --> bojāt (1)
- briedums rezultāts --> briest (1)
- brūvējums rezultāts --> brūvēt; pagatavotais dzēriens
- cēlums rezultāts --> celt
- citējums rezultāts --> citēt; arī citāts
- čalojums rezultāts --> čalot (2)
- četrkāršojums rezultāts --> četrkāršot
- dabūjums rezultāts --> dabūt (1); tas, kas ir dabūts, iegūts
- darinājums rezultāts --> darināt (2)
- datējums rezultāts --> datēt
- daudzkāršojums rezultāts --> daudzkāršot
- dāvinājums rezultāts --> dāvināt; dāvana (1)
- definējums rezultāts --> definēt
- degums rezultāts --> degt 1(1)
- desmitkāršojums rezultāts --> desmitkāršot
- dēstījums rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts
- dējums rezultāts --> dēt 1
- dējums rezultāts --> dēt 2
- dīgums rezultāts --> dīgt (1); sadīguši augi (parasti lielākā platībā)
- dilums rezultāts --> dilt (1)
- dilums rezultāts --> dilt (1)
- divkāršojums rezultāts --> divkāršot
- drapējums rezultāts --> drapēt (1)
- drapējums rezultāts --> drapēt (2); drapērija
- dūrums rezultāts --> durt (1)
- dzēlums rezultāts --> dzelt (1)
- dzēlums rezultāts --> dzelt (2)
- dzēlums rezultāts --> dzelt (3)
- dzēlums rezultāts --> dzelt (5)
- dzeltējums rezultāts --> dzeltēt (1)
- dzirkstījums rezultāts --> dzirkstīt (1)
- dzirkstījums rezultāts --> dzirkstīt (2)
- dzisums rezultāts --> dzist (2)
- dzisums rezultāts --> dzist (4)
- ēnojums rezultāts --> ēnot (1)
- fakturējums rezultāts --> fakturēt
- formulējums rezultāts --> formulēt
- gaismojums rezultāts --> gaismot (1)
- gaismojums rezultāts --> gaismot (2); gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots
- garojums rezultāts --> garot (1); garaiņi
- garojums rezultāts --> garot (2)
- gruzdums rezultāts --> gruzdēt (1)
- gruzdējums rezultāts --> gruzdēt (1); gruzdums (1)
- gruzdums rezultāts --> gruzdēt (2)
- gruzdums rezultāts --> gruzdēt (3)
- gurums rezultāts --> gurt (1); nogurums, pagurums
- gurums rezultāts --> gurt (2)
- guvums rezultāts --> gūt (1)
- guvums rezultāts --> gūt (2)
- guvums rezultāts --> gūt (3)
- harmonizācija rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizējums
- iekaisums rezultāts --> iekaist (2)
- iekarsums rezultāts --> iekarst (1)
- iekavējums rezultāts --> iekavēt
- iekūlums rezultāts --> iekult (1)
- ielūzums rezultāts --> ielūzt (1)
- iemiesojums rezultāts --> iemiesot (1)
- iemiesojums rezultāts --> iemiesot (2)
- iepīkums rezultāts --> iepīkt
- iepuvums rezultāts --> iepūt; iepuvusi vieta
- iesīkstējums rezultāts --> iesīkstēt (1)
- iesīkstējums rezultāts --> iesīkstēt (2)
- ieslēgums rezultāts --> ieslēgt (3)
- ieslodzījums rezultāts --> ieslodzīt (1)
- iestīgojums rezultāts --> iestīgot
- iestingums rezultāts --> iestingt
- ietrūkums rezultāts --> ietrūkt
- izbirzums rezultāts --> izbirzt
- izdzisums rezultāts --> izdzist
- izgulsnējums rezultāts --> izgulsnēt, izgulsnēties (1)
- izpaudums rezultāts --> izpaust (1)
- izplūdums rezultāts --> izplūst (1)
- izplūdums rezultāts --> izplūst (2)
- izplūdums rezultāts --> izplūst (3)
- izplūdums rezultāts --> izplūst (4)
- izplūdums rezultāts --> izplūst (5)
- izprasījums rezultāts --> izprasīt (2)
- izpuvums rezultāts --> izpūt; izpuvusī vieta
- izraksts rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta)
- izslābums rezultāts --> izslābt
- izspiedums rezultāts --> izspiest (5)
- izstarojums rezultāts --> izstarot (2)
- izsutums rezultāts --> izsust (1)
- izsvīdums rezultāts --> izsvīst
- iztvīkums rezultāts --> iztvīkt
- izvirums rezultāts --> izvirt
- izzarojums rezultāts --> izzarot (1)
- izzarojums rezultāts --> izzarot (2)
- kapājamais rezultāts --> kapāt (1)
- klājums rezultāts --> klāt (2); slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu
- krēslojums rezultāts --> krēslot
- kumpums rezultāts --> kumpt; kumpa (ķermeņa daļā); kūkums
- margojums rezultāts --> margot (1)
- mirdzums rezultāts --> mirdzēt
- mirgojums rezultāts --> mirgot (1)
- mulsums rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
- noaugums rezultāts --> noaugt (3)
- nobālums rezultāts --> nobālēt(1)
- nobrāzums rezultāts --> nobrāzt 1(2); nobrāzta vieta
- nobriedums rezultāts --> nobriest (1)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (2)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (3)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (4)
- nogulsnējums rezultāts --> nogulsnēt, nogulsnēties (1); nogulsnējusies kārta
- noliesējums rezultāts --> noliesēt
- norāde rezultāts --> norādīt (2); nepieciešamo ziņu kopums
- norāde rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt
- nosarkums rezultāts --> nosarkt
- noslāņojums rezultāts --> noslāņoties (1); noslāņojusies kārta, slānis
- noslāņojums rezultāts --> noslāņoties (2); atšķirīga grupa, kopums (sabiedrībā)
- nosūbējums rezultāts --> nosūbēt
- notirpums rezultāts --> notirpt
- notvīkums rezultāts --> notvīkt (1); nosarkums
- novājējums rezultāts --> novājēt
- novārgums rezultāts --> novārgt (1)
- novītums rezultāts --> novīst
- pagurums rezultāts --> pagurt (1)
- pampums rezultāts --> pampt; arī sapampusī vieta; tūkums, arī tūska
- panīkums rezultāts --> panīkt (1)
- panīkums rezultāts --> panīkt (2)
- pārakcentējums rezultāts --> pārakcentēt (1)
- pārakcentējums rezultāts --> pārakcentēt (2)
- pārblīvējums rezultāts --> pārblīvēt; arī pārblīvētība
- pārbriedums rezultāts --> pārbriest (1)
- pārogļojums rezultāts --> pārogļoties (2)
- pārragojums rezultāts --> pārragoties
- pārraksts rezultāts --> pārrakstīt (2); pārrakstītais teksts
- pārsalums rezultāts --> pārsalt (2)
- pārsniegums rezultāts --> pārsniegt (2)
- pārstiepums rezultāts --> pārstiept (4)
- pāržuvums rezultāts --> pāržūt
- pieckāršojums rezultāts --> pieckāršot
- piegurums rezultāts --> piegurt
- piekusums rezultāts --> piekust 1(1); nogurums
- piepampums rezultāts --> piepampt; piepampusi ķermeņa vieta; pietūkums
- pieraksts rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs
- pieraksts rezultāts --> pierakstīt (2); tas, kas ir pierakstīts klāt
- pieraksts rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2)
- pieradums rezultāts --> pierast(2)
- pieredzējums rezultāts --> pieredzēt
- piesarkums rezultāts --> piesarkt
- pieteikums rezultāts --> pieteikt (1)
- pietūkums rezultāts --> pietūkt; pietūkuši ķermeņa vieta
- pietvīkums rezultāts --> pietvīkt(1); piesarkums
- plaiksnījums rezultāts --> plaiksnīt
- plīsums rezultāts --> plīst (1)
- repējums rezultāts --> repēt
- saasiņojums rezultāts --> saasiņot
- saaugums rezultāts --> saaugt(1)
- saaugums rezultāts --> saaugt(4)
- sadegums rezultāts --> sadegt 1(3); sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa
- sadrūmums rezultāts --> sadrūmt
- sadugums rezultāts --> sadugt(1); sadrūmums
- sadūrums rezultāts --> sadurt(1)
- sadūrums rezultāts --> sadurt(2)
- sagrūdums rezultāts --> sagrūst(3)
- sagurums rezultāts --> sagurt
- saīgums rezultāts --> saīgt
- sakumpums rezultāts --> sakumpt
- samulsums rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
- sapampums rezultāts --> sapampt; arī sapampusī vieta; satūkums
- sapīkums rezultāts --> sapīkt
- saposmojums rezultāts --> saposmot
- sarētojums rezultāts --> sarētot, sarētoties; arī rēta (1)
- sarkums rezultāts --> sarkt
- sarūgums rezultāts --> sarūgt
- sasalums rezultāts --> sasalt (1)
- sasarkums rezultāts --> sasarkt
- saskrambājums rezultāts --> saskrambāt(1)
- saskrāpējums rezultāts --> saskrāpēt(1)
- sasprēgājums rezultāts --> sasprēgāt(1); sīka, garena, nedzija brūce, šādu brūču kopums
- sasprēgājums rezultāts --> sasprēgāt(2); šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā)
- sastāvējums rezultāts --> sastāvēties
- sastulbums rezultāts --> sastulbt; apjukums
- satūkums rezultāts --> satūkt; arī satūkusī vieta
- savārgums rezultāts --> savārgt (1); arī slimība
- simtkāršojums rezultāts --> simtkāršot
- spīdums rezultāts --> spīdēt (1)
- spīdums rezultāts --> spīdēt (2)
- spīgojums rezultāts --> spīgot
- spirdzinājums rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina
- spulgojums rezultāts --> spulgot
- starojums rezultāts --> starot (2)
- starojums rezultāts --> starot (3)
- svilums rezultāts --> svilt (1)
- svilums rezultāts --> svilt (2)
- svilums rezultāts --> svilt (3)
- svilums rezultāts --> svilt (4)
- svilums rezultāts --> svilt (5)
- svīdums rezultāts --> svīst (1)
- svīdums rezultāts --> svīst (2)
- svīdums rezultāts --> svīst (3); ausma
- tirpums rezultāts --> tirpt
- trīskāršojums rezultāts --> trīskāršot
- tūkums rezultāts --> tūkt (1); arī satūkusī vieta; arī tūska
- tvīkums rezultāts --> tvīkt (1)
- tvīkums rezultāts --> tvīkt (2)
- tvīkums rezultāts --> tvīkt (3)
- tvīkums rezultāts --> tvīkt (5)
- tvīkums rezultāts --> tvīkt (6)
- uzblīdums rezultāts --> uzblīst (1)
- uzbriedums rezultāts --> uzbriest (3)
- uzpampums rezultāts --> uzpampt; uztūkums
- uzpūtums rezultāts --> uzpūst (4), uzpūsties (1)
- uzrēķins rezultāts --> uzrēķināt
- uzsalums rezultāts --> uzsalt; sasalusi (sniega, zemes) virskārta
- uzsmidzinājums rezultāts --> uzsmidzināt (1)
- uzsūbējums rezultāts --> uzsūbēt
- uztūkums rezultāts --> uztūkt
- veldzējums rezultāts --> veldzēt (1), veldzēties (1)
- veldzējums rezultāts --> veldzēt (2), veldzēties (2)
- vizējums rezultāts --> vizēt 1
- vizējums rezultāts --> vizēt 2
- vizējums rezultāts --> vizēt 3
- vizmojums rezultāts --> vizmot; arī vizma (1)
- vizma rezultāts --> vizmot; arī vizmojums
- vizuļojums rezultāts --> vizuļot
- zaiga rezultāts --> zaigot; arī zaigojums
- zaigojums rezultāts --> zaigot; zaiga
- zalgojums rezultāts --> zalgot
- zarojums rezultāts --> zarot (1), zaroties (1); zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam)
- zarojums rezultāts --> zarot (2), zaroties (2)
- ziba rezultāts --> zibēt (1)
- ziba rezultāts --> zibēt (2)
- zibsnījums rezultāts --> zibsnīt (1)
- zibsnis rezultāts --> zibsnīt (1); arī zibens
- zibsnījums rezultāts --> zibsnīt (2)
- zibsnis rezultāts --> zibsnīt (2)
- zibšņojums rezultāts --> zibšņot (1)
- zibšņojums rezultāts --> zibšņot (2)
- ziedojums rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ
- zudums rezultāts --> zust (1)
- zudums rezultāts --> zust (2)
- zudums rezultāts --> zust (3)
- zudums rezultāts --> zust (4)
- zvīļojums rezultāts --> zvīļot
- žuburojums rezultāts --> žuburot (1), žuburoties (1); arī žuburs (1), žuburu (1) kopums
- žuburojums rezultāts --> žuburot (2), žuburoties (2); arī žuburs (2), žuburu (2) kopums
- žuburojums rezultāts --> žuburot (3); arī žuburs (3), žuburu (3) kopums
- efekts rezultāts (kādai norisei, darbībai)
- sekas rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kāds cēlonis
- ščots rezultāts (sporta spēlē)
- dzejojums rezultāts dzejot; dzejas darbs; plašāks dzejolis, kas tuvs liroepikas žanram
- lietojums rezultāts kaut kā mērķtiecīgai iesaistīšanai savā garīgajā darbībā, jaunradē, arī valodā
- lietojums rezultāts mērķtiecīgai paņēmiena, kāda veida rīcības iesaistīšanai savā darbībā
- atveids rezultāts, arī process --> atveidot; atveidojums; atveidošana; atveide
- apsikums rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1)
- apsīkums rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1)
- apsikums rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2)
- apsīkums rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2)
- iesmakums rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt
- iesmakums rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt 1 (1)
- izsīkums rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (1)
- izsīkums rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (2)
- izsīkums rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (3)
- piesmakums rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt (1)
- piesmakums rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt 2
- sasmakums rezultāts, arī stāvoklis --> sasmakt
- kopdarbs rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbībā, sadarbībā
- starprezultāts rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā
- koprezultāts rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā)
- aizjūgums rezultāts, pabeigta darbība --> aizjūgt
- ķitējums rezultāts, paveikta darbība --> ķitēt; tepējums (1)
- attēlojums rezultāts, process --> attēlot (1); tēlains izklāsts, apraksts
- auglis rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, pūliņiem)
- produkts rezultāts, sekas (garīgai darbībai)
- aizlūzums rezultāts, stāvoklis --> aizlūzt (2)
- aplenkums rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (1)
- aplenkums rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (2)
- apstulbums rezultāts, stāvoklis --> apstulbt; pastiprināts apmulsums
- atskurbums rezultāts, stāvoklis --> atskurbt
- atslābums rezultāts, stāvoklis --> atslābt (1)
- atslābums rezultāts, stāvoklis --> atslābt (2)
- atslābums rezultāts, stāvoklis --> atslābt (3)
- pamirums rezultāts, stāvoklis --> pamirt (1)
- pamirums rezultāts, stāvoklis --> pamirt (2)
- pamirums rezultāts, stāvoklis --> pamirt (3)
- jekelis Rezultāts; ieguvums
- pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru
- paralēlu spēku centrs rezultējošā spēka pielikšanas punkts, kas nemainās, ja visus spēkus ap to pagriež par vienādiem leņķiem
- rezimē Rezumē
- rezimejs Rezumē
- debrīfings Rezumējoša apspriede pēc veiktajiem eksperimentiem
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās (sapulces, konferences u. tml.) nobeigumā
- resume rezumējums, kopsavilkums
- rezumē Rezumējums, kopsavilkums
- rezimēt Rezumēt
- Rh Rēzus faktors (medicīnā)
- Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis
- rībeļu Rībeļu zupa - ēdiens no smalkiem miltiem un karsta ūdens
- citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos
- matrices ribonukleīnskābe ribonukleīnskābe, kas rodas transkripcijas un tai sekojošā procesinga rezultātā; mRNS
- MEDIA Rīcības programma Eiropas audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai
- sariekstot Riekstojot iegūt (riekstus) lielākā daudzumā; riekstojot iegūt (riekstu lielāku daudzumu)
- rudzrieksti Riekstu šķirne, kas nogatavojas rudzu pļaujas laikā
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu
- lasts Rīgā un Vidzemē 45 (sākumā 42) pūri rudzu
- 1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu
- Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu
- franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1)
- Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
- knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties
- knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties
- knirbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku)
- knorbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku)
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu); pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi
- gnīdoties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, lasot ko mazu, sīku
- utīties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku
- troakārs rīks kaitīgu gāzu nolaišanai no kuņģa un resnām zarnām gadījumos, kad tās apdraud kustoņa dzīvību (uzpūšanās)
- kapacs rīks kūtsmēslu izgāšanai no vezuma
- voltaskops Rīks mazu elektrisko strāvu mērīšanai
- vaporometrs Rīks, ar ko izmēra alkohola daudzumu šķidrumos un viņu garaiņu spraiguma
- pahometrs Rīks, ar ko izmērīt ierāmētu stiklu biezumu
- zūkuris Rīks, ar ko meklē ūdenī pazudušu tīklu
- zūkurs Rīks, ar ko meklē ūdenī pazudušu tīklu
- elektofors Rīks, kurā sakrāt kādu daudzumu elektrības
- variācijrinda Rinda, kas veidojas ranžējot kvantitatīvu pazīmju mērījumu rezultātus vienas klases indivīdiem
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zu.