strupinājums
Lietojuma biežums :
strupinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strupinājums | strupinājumi |
| Ģen. | strupinājuma | strupinājumu |
| Dat. | strupinājumam | strupinājumiem |
| Akuz. | strupinājumu | strupinājumus |
| Lok. | strupinājumā | strupinājumos |
Paveikta darbība, rezultāts → strupināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tiktu izslēgta, piemēram, abreviatūru, strupinājumu vai saplūdeņu darināšana, ko nereti izmanto terminēšanā, kas tiek veikta apzināti.
- Vēl kā « strupinājuma nedarbu» « c. val.» pārmet « daudzināto mīlu», bet viņam, tāpat kā Pd.
- Savam uzskatam par labu M. kgs nespēj pievest n e v i e n a p i e r ā d ī j u m a, n e v i e n a a t s p ē k o j u m a pret mūsu izteiktām domām, - un tomēr viņš taisni « strupinājumu» dēļ lietoja neminamos vārdus pret tulkotāju.
- Līdzi « jaundarinājumiem» « cien. valodnieks» pārmet arī « strupinājumus» un min bez agrāk pārrunātiem piemēriem vēl, ka vārdiņš « ik» ticis lietots bez vārda « viens».
- Ar šo Norena pareizo mācību nekādi nevar aizstāvēt Aspazijas un Raiņa strupinājumus, p. p., « uztice» ( « uzticības» vietā), « ik» zobens ( « ikviens zobens» vietā) u. c.» ( Par ko ne?