dvesmojums
dvesmojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dvesmojums | dvesmojumi |
Ģen. | dvesmojuma | dvesmojumu |
Dat. | dvesmojumam | dvesmojumiem |
Akuz. | dvesmojumu | dvesmojumus |
Lok. | dvesmojumā | dvesmojumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik daudz viņiem koru, dziedātāju, dejotāju, staltu tautumeitu ar vainadziņiem galvā un vīru pelēkos garsvārkos, cik skanīgs, gluži vai fascinējošs dziedājums, kas, izpildot senās, vēl vecmeistaru sacerētās kordziesmas, skan ar tādu kā pārpasaulīgu dvesmojumu.
- Kliedzieni nomāc gaisa dvesmojumu paradīzē aklajā,