dvesma
dvesma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvesma | dvesmas |
| Ģen. | dvesmas | dvesmu |
| Dat. | dvesmai | dvesmām |
| Akuz. | dvesmu | dvesmas |
| Lok. | dvesmā | dvesmās |
2.Smarža (parasti viegla).
3.Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
4.lieto: pareti Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķīnieši zaķi uzskata par dzīvnieku, kurš apveltīts ar mūžības dvesmu.
- Atdzimst pavasarisAr svaigu dvesmu,Ar klusu putna dziesmuUn piesarkušām dvēselēm.
- Auksts baltvīns pie Jukijas lūpām, auksta dvesma pār viņas dzīvi.
- Šur tur jau manāma pārkārtošanās nākotnei, tā saucamās perestroikas dvesma.
- Tas ir laiks, kad rodas pastiprināta vajadzība pēc svaigas dvesmas.