sapludinājums
Lietojuma biežums :
sapludinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sapludinājums | sapludinājumi |
| Ģen. | sapludinājuma | sapludinājumu |
| Dat. | sapludinājumam | sapludinājumiem |
| Akuz. | sapludinājumu | sapludinājumus |
| Lok. | sapludinājumā | sapludinājumos |
Paveikta darbība, rezultāts → sapludināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citu zemju latviešu lasītājam varētu uzkrist daži neparastāki vārdi vai vārdu sapludinājumi.
- XX gs. otrās desmitgades modernitātes izpratne un funkcionēšana autobiogrāfiskajos tekstos izpaudās kā individuālās pagātnes mākslīga pārbīde un sapludinājums ar reālajiem 1920.–1930. gadu notikumiem.
- Marģera Zariņa proza galvenokārt ir literatūras vēstures un literatūras zinātnes izpētes objekts, par to liecina gan darbu saturiskais ( fakta un iztēles sapludinājums), gan formālais līmenis ( vēstījuma struktūra, kompozīcija utt.).
- Somijas autobiogrāfisko žanrisko formu attīstību neietekmēja politiskā statusa pārmaiņas un identitātes tapšanas vai definējuma nepieciešamība atmiņu un pieredzi atspoguļojošajos naratīvos, drīzāk tekstu nolūks bija somiskuma koncepta „ iedzimto” un ieaudzināto pamatu sapludinājums un atstāstījums.
- Sižets tiek pakļauts personāža iekšējā pasaulē aktualizēto ainu montāžai, vienlaicībai un vientelpībai ( laiku un telpu sapludinājums) neaptveramajos psihes apzinātās un neapzinātās daļas plašumos, kas nu kļūst par daiļdarbu sižetiskās virzības jeb dinamikas epicentru.